atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Garīgā brīvība
Papucs
Iesūtīts: 2010.07.18 21:26:23
Dažu cilvēku izteikto interesanto viedokļu ietekmē radās jautājums, ko grūti noformulēt, tāpēc varbūt kāds to spēs izsecināt no manām pārdomām.
Strauji tuvojas vecums, kas zina, varbūt pat nāve Tāpēc man šķiet, ka nebūs daudz kristiešu, kuri, atrodoties pie pilna saprāta, spētu apgalvot, ka Debesīs nokļūs tikai vienas vai otras konfesijas kristieši, bet citi nē (saistībā ar šo Muldera diskusiju ). Faktiski, ja kristietis būs pavisam godīgs, tad draugu pulkā pat spēs atzīt, ka Debesīs, iespējams, nokļūs arī kādi no krišnaītiem, budistiem un pat musulmaņiem, un arī tad, ja nebūs kristījušies.
Gandrīz jau 10 gadus dzīvoju ar izpratni, ko šajā diskusijā perfekti noformulēja incognito , ka īstā Kristus Baznīca jau ir visu to cilvēku kopums, kuri galu galā būs sastopami Debesīs.
..

. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.07.18 21:28:47
..
Es te nestūrēju uz liberālismu vai ko citu, bet gan mēģinu saprast, kas ir patiesa garīgā brīvība.
Un galveno grūdienu deva ĻOTI interesantā Adonikas doma, kam pat zināmā mērā piekrītu. Viņa to teikusi vairākkārt, citēšu no vietas, kur zinu atrast:
Attiecībās ar Jēzu mums nav vajadzīgi nekādi starpnieki un Jaunajā Derībā ir vispārējā priesterība tb ikvienam ir atvērta pieeja vissvētākajā vietā.
(saistīts ar to, ka Tempļa priekškars pārplīsa)
Lūdzu nepārprotiet, es neatbalstu vispārēju anarhiju, bet, runājot par pilnīgu garīgo brīvību, pat ja mēs to uz Zemes miesas ierobežotības dēļ vēl nesasniegsim, gribot negribot rodas jautājums,

vai vispār ir kādas robežas cilvēka garīgajai brīvībai, zinot, ka pats Dievs ir neierobežots?
(tas laikam būs tas tēmas jautājums)

Adonikas teiktais bija saistībā ar vienu slimu sievieti, kura pati sev katru dienu „gatavoja” Svēto Vakarēdienu.
Kurš no klātesošajiem, nebūdams priesteris vai mācītājs, ir savām vai citu vajadzībām konsekrējis Vissvētāko Sakramentu? Es saprotu, ka neviens galveno konfesiju mācītājs vai priesteris oficiāli nedrīkst teikt, ka tas teorētiski būtu iespējams, bet vai tiešām cilvēka dzīvē nevarētu būt tādi apstākļi, ka pats Dievs personīgi piešķir viņam šādas tiesības?
Labi, mēs zinām, ka Satiksmes Noteikumi ir jāievēro visiem satiksmes dalībniekiem. Bet mēs zinām, ka tas ir tikai tādēļ, lai viens otru nesavainotu, un būtu vispār iespējams kaut kur nebūt pārvietoties. Ja visi cilvēki sāktu mācīties braukt no 16 un patstāvīgi sēstos pie stūres no 18, nepārsniegtu uz šosejas 90, tad pasaulē nebūtu nekādu Šūmaheru un nekādas 1.Formulas vispār.
Protams, RKB svētās laikam nekad neatļāvās sev gatavot Vissvētāko Sakramentu, ja būtu atļāvušās, tad nebūtu svētās. Bet, kā jau sākumā minēju, iespējams Debesīs mēs sastapsim svētās, kuras to ir atļāvušās …

rainars
# Iesūtīts: 2010.07.18 21:42:42
Dievs personīgi piešķir viņam šādas tiesības? Āmen.
Izklausās ka Papucs ir kas priesterim vai mācītājam līdzīgs ar samērā lielu pieredzi . Zināt par Dievu nav tas pats kas būt atatiecībās , vai ne?
Papucs
# Iesūtīts: 2010.07.18 21:45:36
rainars
Man ir zināma pieredze tikai kristīgajā brīvdomībā
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.07.19 08:01:28
Papucs

"Attiecībās ar Jēzu mums nav vajadzīgi nekādi starpnieki un Jaunajā Derībā ir vispārējā priesterība tb ikvienam ir atvērta pieeja vissvētākajā vietā."

Interesanti, vai, balstoties uz šīm tiesībām, cilvēks var pats sev arī grēkus atlaist?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 08:11:49
Faktiski, ja kristietis būs pavisam godīgs, tad draugu pulkā pat spēs atzīt, ka Debesīs, iespējams, nokļūs arī kādi no krišnaītiem, budistiem un pat musulmaņiem, un arī tad, ja nebūs kristījušies.

Kaa teica kaads gudrais: Es nezinu vai Krishna, Buda, Muhameds var daavaat Pestiishanu, bet vienu gan es zinu - Kristus to daavaa!

Protams, vari speeleet loteriju un cereet, ka kaads ieshmauks Debesu Valstiibaa garaam Kristum, bet ko dariit ar Kristus Vaardiem - Neviens nenaak pie Teeva kaa vien caur Mani? Kristus ir taas shauraas Durvis...

Nedomaa, ka es varu vai man buutu kaadas tiesiibas kaadus budistus vai krishnaiitus ellee nosuutiit... es tikai pieticiigi noraadu uz to KUR ir apsoliijumi un ar ko tie saistiiti
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.07.19 08:25:01
Priesteris Andrejs Trapučka raidījumā "Šeit un tagad" teica apmēram tā. Mums (Baznīcai) ir uzdots mācīt, ka neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Kristu. Dievs mums ir uzdevis ar šo mācību cilvēkus aizvest pie Debesu vārtiem. Ko Viņš darīs tālāk vai ar citiem, vairs nav mūsu ziņā, bet Dieva rokā.
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.07.19 08:51:38
Merlins
Interesanti, vai, balstoties uz šīm tiesībām, cilvēks var pats sev arī grēkus atlaist?
Pēc būtības cilvēks var lūgt ikvienam (arī musulmanim), lai tas viņam piedod grēkus Jēzus vārdā.
Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." (Jāņa 20:22-23)
Jēzus patur tiesības dvest un dot Svēto Garu pēc saviem ieskatiem, lai cilvēks varētu piedot otram grēkus. Protams, katrā gadījumā individuāli, ne rūpnieciski.

Jošs Mulders, Merlins
ko dariit ar Kristus Vaardiem - Neviens nenaak pie Teeva kaa vien caur Mani? Kristus ir taas shauraas Durvis...
Mums (Baznīcai) ir uzdots mācīt, ka neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Kristu.
Sen jau izrunāta lieta - kā TV apmēram teica Kardināls Pujats: ikviens, kurš ieies Debesu Valstībā, ieies tur tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu.
T.sk., arī budists, krišnaīts, musulmanis. Tikai Jēzus Kristus pieņems lēmumu, vai un kurš tur ieies. Te nedarbosies kaut kādas maģiskas formulas un dzīves laikā izpildīti Bībelē minētie rituāli. Lēmumu JK pieņems pats personīgi.

P.S. Kristība, protams, ir spēcīgs arguments, regulāra baznīcas apmeklēšana arī - taču ne automātisks arguments
incognito
# Iesūtīts: 2010.07.19 08:53:59
Papucs
Lēmumu JK pieņems pats personīgi.

Tad par ko mēs te diskutējam?
Papucs
# Iesūtīts: 2010.07.19 08:56:26
incognito
Par garīgo brīvību spēt to apjaust
incognito
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:02:38
Papucs
Cik es saprotu, pēc kristiešu mācības, jebkurā gadījumā lēmumu pieņem JK individuāli; pat būšana par kristieti nav nekāda garantija (Mat.7:21-23). Tā kā nav ko satraukties.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:06:44
Papucs,

Tev var pilniibaa piekrist.

Bet prikols jau ir tajaa, ka Kristus nav nedz apsleepis, nedz nokluseejis to sprieshanas formaatu kaa vinjsh spriediis sho tiesu... Un shie vaardi ".. kas Man tic..." vijaas viscaur Kristus Pasludinaajumam!

Taadeejaadi... atkal... speeleet loteriju un cereet, ka Kristus atkaapsies pats no saviem vaardiem... nuu var jau... Man personiigi droshaak liekaas palikt Vinja Vaardos un savu ceriibu saistiit ar pasha Kristus apsoliijumiem...

Taakaa... sanaak mazliet iipatneeji... selektiiva attiexme pret Krisus Vaardiem... un Kristus nekur nav apsoliijis ka visi, kas gribees, varees ieiet Debesu Valstiibaa...

Kas interesanti ir... no Rakstiem un Kristus Vaardiem izriet, ka buus ljauzhu kopums, kas nenonaaks Debesiis... jaa ne mums spriest kursh nonaaks vai kursh nenonaaks, ne mees tiesu sakaam... bet maaniit sevi ar to, ka Elle buus tuksha... ir panaivi!
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.07.19 09:20:49
Jošs Mulders
Kas interesanti ir... no Rakstiem un Kristus Vaardiem izriet, ka buus ljauzhu kopums, kas nenonaaks Debesiis...
Jā, bet neizriet, ka tie būs tieši tie 5-6 miljardi, kas dzīvo uz dienvidiem un austrumiem no Eiropas!
Es runāju par diviem pamatjautājumiem
1. Cik lielā mērā dzīves laikā ir iespējams izveidot attiecības ar Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Dievu Svēto Garu, nesaucot Viņus pareizajos vārdos?
2. Cik garīgi brīvs var kļūt kristietis, kurš sauc pareizajos vārdos?
P.S. Tevi neviens nespiež kļūt brīvākam, nekā Tu spēj.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:22:00
Jošs Mulders
bet ko dariit ar Kristus Vaardiem - Neviens nenaak pie Teeva kaa vien caur Mani?
ko darīt tiem, kas dzīvoja pirms 0. gada? Ko darīt ar tiem, līdz kuriem kristietības idejas nonāca pēc daudziem un daudziem simtiem gadu? Tur bija daudzas paaudzes.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:24:13
Jošs Mulders
Vispār Tev kā kristietim jautājums bija drusciņ padziļināts:
vai Tu kādreiz uzdrošinātos konsekrēt priekš sevis vai kāda cita Svēto Sakramentu?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:39:59
Papucs.

Tie ir labi jautaajumi.

Attieciibaa uz #1. Ir pilniigi normaali ka cilveeks var nepaziit Dievu visaa pilniibaa (ij kursh to paziist?). Galu galaa Saskanjaa ar Jaanja 1:18 Kristus mums ir Dots lai mees Dievu iepaziitu. Citiem vaardiem, kas Kristu paziist, tas Dievu iepazinis. Taadeejaadi... jebkursh cilveeks, kas iepaziist Dievu konfronteets ar Kristu vinju pienjems... Ja kaads sakaas "Es paziistu Dievu" un tai pat laikaa noraida Kristu, tad taads cilveeks nepaziist Dievu lai ko vinjsh par vinju teiktu... Galu galaa Aabrahams u.c. VD viiri (un sievas) Dievu pazina kad vinjsh dazhaadaas formaas sevi prezenteeja...
Vai klasika... Aabrahams un Melhisedeks... abi divi kalpoja Dievam... un iipashi neiedziljinaajaas teologjijas finesees. Bet neviens, kas Dievu pazina, galu beigaas nekad nenoraidiija Kristu un otraadi... visaadi gudri farizeji un maaciitaaji, kam tachu Dievs bij jaapaziist... neatpazina vinju vienkaarshaa Namdarii... jo skatiijaas uz aareejo, nevis darbiem/vaardiem ko vinjsh dariija/runaaja.

Jo Paziit Dievu noziimee paziit vinja Garu... un to mums Kristus ir atklaajis. Taakaa... jaa Kristus vaardi nenoziimee, ka 5-6 miljardi ies uz elli... tie noziimee to, ka tie, kas Kristu paziist un uz Kristu cer tieshaama arii Kristu nenoraidiis, kad tomeer vinju ieraudziis, iepaziis...

Veel... teixim Iijabs... vispaar.. ne Izraeelietis... a vinja ticiiba un Dieva paziishana izgriezh pogas vienam otram muusdienu kristietim.

Par tavu #2 arii pareizi... Pareizi "runaat" veel nenoziimee Dievu Paziit...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:40:57
ko darīt tiem, kas dzīvoja pirms 0. gada? Ko darīt ar tiem, līdz kuriem kristietības idejas nonāca pēc daudziem un daudziem simtiem gadu? Tur bija daudzas paaudzes.

Papucs uz to pareizi atbildeeja. Skat to pashu Iijabu vai Abrahamu Pazina vinji Kristu, lai arii nepazina vinju vinja Miesiskajaa izskataa (jo toreiz Kristus veel nebij dzimis no Marijas)... tomeer atpazina un zinaaja Dievu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:42:59
Jošs Mulders
Cik tādu Ījabu bija?
Un tagad tu saki, ka nav atšķirības, vai zin cilvēks kristietību vai nezin? Bez kristietības tikpat labi var tikt pie Dieva?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:43:55
Papucs:

Prieksh cita... ja tieshaam tuvumaa nebuutu neviena cieniigaaka Kristiesha, ja buutu absoluuta nepiecieshamiiba... varbuut... Man ir gruutiibas ar hipoteetisku extreemu situaaciju modeleeshanu un savas uzvediibas iedomaashanos.

Sev - domaaju ka nee. Jo bez vakareediena man ir gan Kristiiba gan Dieva Vaards, kuros es sanjemu to pashu ko Vakareedienaa... Bet atkal... "domaaju ka nee" nenoziimee, ka noteikti nee... es nezinu kaa es domaatu un kaadus Dievs man vaardus runaatu kaut kaadaas situaacijaas.

Es neveidoju savu ticiibu un praksi uz extreemiem iznjeemumgadiijumiem.

Pietiek, ka ir notes kristiiba... par notes vakareedienu... nezinu!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.07.19 09:47:25
EM, paziit Dievu arii noziimee paziit Kristietiibu!

Ja kaads paziist Dievu, vinjsh sho Dievu momentaa atpaziis Kristuu tikliidz vinju ar Kristu iepaziistinaas. Labs piemeers ir Justiins Moceklis u.c. senie bazniicteevi... shiem daudziem ir bijushi shie gadiijumi, ka tie tajos senajos laikos bij viiri, kas mekleejushi patiesiibu un kad tapushi ar Kristu iepaziistinaati, tad vinju mekleejumi arii ir bijushi galaa... jo vinji atrada, to ko mekleeja...

Bet pat tad, ja vinji nebuutu atradushi... tomeer vinju sirdis un dveeseles jau gariigi pazina un mekleeja Dievu... atraidot visus nepilniigos un iztruukstoshos... jo pats Dievs vinjos lika nemieru...

Taapeec arii Kristieshi ir labaa poziicijaa... vinjiem jautaajums "Kas ir Patiesiiba" ir atbildeets jau peedeejos 2000 gadus, kamaeer tiem, kas Kristu noraiad, shis jautaajums arvien vinjus tirda un neliek mieru...

Dievu patieshaam nevar atrast, ja vinju noraida tad kad vinjsh pats personiigi staav tev pretiim... Jo ja tu meklee savu iedomaato Dievu.. .var sanaakt, ka tu arii buusi vieniigaa vieta, kur to atrast.
danar
# Labojis danar: 2010.07.19 09:51:28
Papucs
Domaju,ka seit uz zemes pastav kadas robezas garigai brivibai,ne velti Bibele runa par "šauro celu",par "šauriem vārtiem"...
Butiba jau Dievs ir izveljies veidu un celu ka mes nonakam pie Vina,vai drizak -Vins pie mums...
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 90 , pavisam kopa bijuši: 11028