Svētais 
|
Iesūtīts:
2010.02.25 14:13:44
Nedomāju šeit par atkarībām, kuras ir kā slimības. Domāju par tādām, kādas vispār cilvēkam dzīvē ir vajadzības ( nevis vēlmes), un kā tām būtu jātop apmierinātām? Kurā brīdī vajadzību un vēlmju robeža ir ļoti grūti pārskatāma? Domāju visas sfēras-fizisko, dvēselisko, garīgo... |
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:15:36
Kā jūs domājat? Kādas ir mūsu "atkarības" pozitīvā nozīmē kā vajadzības, kuras ir pamatotas, un kas ir pamatotas vēlmes un kas ir nepamatotas vēlmes? |
Maris  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:29:32
Tu taču zini, ka ir rakstīts, ka Dievs apmierinās katru mūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.
Tu taču zini, ka ir rakstīts, ka Tēvs JAU zina, kas mums ir vajadzīgs pirms mēs Viņu lūdzam.
Tu taču zini, kas ir rakstīts 23. psalmā?
Es ticu, ka Jēzus ir atslēgas vārds. Ir rakstīts, ka Jēzū mājo visa Dieva pilnība, bet Jēzus taču mājo mūsos, kas ticam Viņa Vārdam.
Viņš ir Viss, kas mums ir nepieciešams. Tas, manuprāt, ir būtiskākais. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:36:03
Derētu noskaidrot vienu jautājumu, proti, vai pieķeršanās ir uzskatāma par atkarību? . ... . Kāds domātājs pelēkos vadmalas svārkos (R. Kaudzīte) ir teicis, ka pie pilnīgas brīvības pieder arī tas - nekur un nekādās lietās nepadoties, nepiesieties tā, ka no tām nevarētu vajadzīgā brīdī tikt vaļā. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:41:02
Maris
Jēzus ir atbilde, un ja ir Jēzus, tad ir Viss. Tam es absolūti piekrītu.
Biju domājis to tādā plāksnē kam mēs savu sirdi vairāk pievēršam...un vai nekļūstam pārāk atkarīgi no savām vajadzībām, kas patiesībā varbūt ir mūsu vēlmes? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:42:23
*Duksis
Derētu noskaidrot vienu jautājumu, proti, vai pieķeršanās ir uzskatāma par atkarību?
Lūk, šis ir jautājums, kuru es arī vēlētos noskaidrot... |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:45:05
Svētais
Tu runā par "Maslova piradmīdu"? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:51:42
šai ziņā es piekrītu Pāvilam, kurš rakstīja "ja mums ir ēdiens un apģērbs (Latvijas klimatiskajos apstākļos es piebilstu - un dzīvesvieta), tad mēs iztiksim". Domāju, ka cilvēkam ir svarīgi, ka ir, ko ēst (nebūt badā), ko vilkt mugurā (nesalt) un dzīvesvieta, kurā ir silts un nekas nelīst uz galvas.
Dvēselei absolūti nepieciešamas ir patiesas un cilvēciski siltas attiecības ar vismaz vienu vai diviem cilvēkiem.
Par garīgi nepieciešamajām lietām man grūti pateikt, redz, bez garīguma cilvēks mierīgi var dzīvot puslīdz ok. Kristīgajai dzīvei absolūti nepieciešamas ir sarunas ar Dievu lūgšanā un Bībeles lasīšanā, Sv. Vakarēdiens un kopība (lūgšanas, sarunas) ar citiem kristiešiem.
Pārējās jau ir luksus lietas. 
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:53:03
incognito
Ne gluži tā es biju domājis. Domāju vairāk par to, kādas ir tās vajadzības tavā dzīvē, par kurām tev liekas, ka tās ir absolūti nepieciešamas, bez kurām tu nevari iztikt. Bet varbūt tās ir tikai vēlmes bez kurām tu vari viegli iztikt, bet tomēr esi pieķēries tām, un domā, ka tās ir tavas vajadzības. Piemēram dvēseles jomā..., bet arī citās. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:53:35
Domāju, ka Debesīs mēs saņemsim tādas dāvanas, ka visi šīs pasaules luksus varianti kopā mums liksies mēslu bedre |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2010.02.25 14:55:00
Palasīju vienu rakstu par tēmu "jaunā pasaules kārtība un Illuminati", kaut kā parādījās riebums pret to, pēc kā visu laiku dzenos pasaulē |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:55:40
Ingars
Ne gluži par piramīdu. Jo ne tādā izpratnē, ka mums sākuma jaapmierina fiziskas vajadzības, lai butu spejigi domat par dveseliskajam, radosajam, garigajam utt. Bet domaju, ja to visu skatās no līdzsvarota skatu punkta bez galējībām, tad kādas ir tās lietas kas mūs kalpina, vai padara atkarīgas, vai tās ir mūsu vajadzības vai vēlmes? |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.02.25 14:55:59
Ctulhu
ā, pareizi, intelektuālās lietas arī pieder pie garam nepieciešamajām lietām. Man gan tā nebūtu laboratorija, bet idejai pilnīgi piekrītu.
gaiss jau pats par sevi. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:56:25
Ingars
un pēc kā tu tā dzenies, ka tev pret to riebums?
[papildjautājums - a tu sevi mīli?] |
Maris |
# Labojis Maris: 2010.02.25 14:59:34
Svētais
Bet mēs taču esam atkarīgi no savām vajadzībām. Kāda brīnišķīga pieredze ir piedzīvot kā Pats Kungs apmierina mūsu vajadzības sākot ar pašām dziļākajām/gara/dvēseles un beidzot ar batona šķēli uz galda. Mēs ESAM atkarīgi no Dieva. Tas ir normāli. Tie, kas ir ļāvuši Kristum valdīt sevī, zina, ko nozīmē kārības, kas karo mūsu locekļos. Būtībā mūsu kā kristiešu patiesās vēlmes, ir arī patiesas Dieva vēlmes, vienīgais paiet laiks, kamēr tās tiek atklātas. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:00:30
Visas cilvēciskās pieķeršanās nes sev līdzi daudz vairāk
rūgtuma nekā prieka. (A. Šopenhauers)
[Par pieķeršanos "jutekļu priekšmetiem" no Bhagavad-Gitas (~ p.m.ē. 400):]
Domājot par jutekļu priekšmetiem, cilvēks pieķeras tiem.
No pieķeršanās rodas iekāre un no iekāres rodas dusmas.
Kas vēl pirms aiziešanas no ķermeņa spēj paciest materiālo
jutekļu spiedienu un savaldīt vēlmju un dusmu spēku, tam
klājas labi, un viņš ir laimīgs šai pasaulē.
Kas atmetis visas jutekļu apmierināšanas vēlmes, dzīvo bez
vēlmēm un īpašuma apziņas un brīvs no sava neīstā "es" -
tikai tas var sasniegt īstu mieru.
Kas ir laimīgs un darbīgs sevī, iekšēji apskaidrots un
priecīgs sevī, tas tiešām ir pilnību sasniedzis ... .
...atbrīvotu cilvēku materiālo jutekļu baudas nesaista.
Viņš vienmēr ir gremdējies sevī un bauda prieku sevī. Sevi
apzinājusies dvēsele šādi gūst bezgalīgu laimi, ... .
Tie, kuru prāti ir līdzsvaroti, jau ir pārrāvuši dzimšanas
un nāves saites.
|
vilks |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:06:38
incognito
kāpēc gan vienām kvantu fluktuācijām būtu jāiegūst īpašumā citas kvantu fluktuācijas?
tāpēc, ka adekvāti mijiedarbojoties citas ar citām, šīs kvantu fluktuācijas piepilda savu dzīves uzdevumu un ir laimīgas  |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:14:06
Ctulhu Nu. nez vai... Š. lasīja lekcijas praktiski tukšā auditorijā, kur labākajā gadījumā bija ieklīduši trīs studenti, jo savau lekciju laiku bija nozīmējis tajā pašā laikā, kad lekcijas filozofijā lasīja kāds Hēgelis. Tomēr pateicoties labai veselībai Š. nodzīvoja garu mūžu un... viņš vecumā vēl paspēja piedzīvot savu slavu un visas pasaules atzinību. ... . Š. nebija neveiksmnieks, viņš drīzāk bija pesimists. Ko gan darīt, ja lemtais tiem, kas vairo zināšanas, ir vairot arī skumjas... . |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:15:20
Ctulhu
> Es no taa dzejoliisja iisti nesapratu... .
Nu, ja nesaprati, tad tev pašreiz (jeb vispār) nav lemts to saprast. Tavas problēmas! |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.25 15:20:20
Maris
Bet mēs taču esam atkarīgi no savām vajadzībām. Kāda brīnišķīga pieredze ir piedzīvot kā Pats Kungs apmierina mūsu vajadzības sākot ar pašām dziļākajām/gara/dvēseles un beidzot ar batona šķēli uz galda. Mēs ESAM atkarīgi no Dieva. Tas ir normāli. Tie, kas ir ļāvuši Kristum valdīt sevī, zina, ko nozīmē kārības, kas karo mūsu locekļos. Būtībā mūsu kā kristiešu patiesās vēlmes, ir arī patiesas Dieva vēlmes, vienīgais paiet laiks, kamēr tās tiek atklātas.
Jā, Māri es tev piekrītu. Domāju arī, ka mūsu miesīgais cilvēks ir jākalpina , jānorūda un nav jādod viņam vaļa, lai nekrīt kārībās. Arī par laiku, līdz atklājam Dieva vēlmes varētu daudz spriest-caur ticību, Dieva Vārdu, lūgšanu, sadraudzību, utt. līdz atklājam Dieva prātu savās dzīvēs. Bet man tev ir jautājums.
Vai tas, ka tev ir televizors tā ir tava kārība, vajadzība vai vēlme? Kā tu domā? |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2010.02.25 15:22:36
Ctulhu Austrumos domā savādāk. ... . Kāda cilvēka dēlam vārds bija Rahula, kas tulkojumā nozīmē Važas. Nu i vot, ja pieķeršanās savā mājā valdošajai omulībai, ģimenei, dēlam, kuru viņš no sirds mīlēja, būtu ņēmusi virsroku pār vēlmi gūt apskaidrību, tad acīmredzot mēs neko nezinātu par tādu Budu, cilvēku, kas kādreiz sāka ar to, ka kādreiz nakts tumsā ar salauztu sirdi pameta savu māju. |
:: Pievienot komentāru
|
