atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Ko jums šogad nozīmē Gavēņa laiks?
vulfijs
Iesūtīts: 2010.02.17 10:28:10
Pelnu diena. Gavēņa laika sākums
Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedod labprāt: esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc. (Ps 86:5)
Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī. (Ebr 4:16)

Tēma kristiešiem Gavēņa laika pārdomām.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
sicilia
# Iesūtīts: 2010.02.18 08:49:05
Rudens rozes balss
Nu tāpēc, ka viņa vaļasprieks tomēr ir liels grēks, kas šķir no Dieva atšķirībā no laulāto nodarbes
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.02.18 12:16:42
sicilia
Kur tas ir rakstīts, ka grēks? HP, protams, ka ir.
sica . [78.84.147.219]
# Iesūtīts: 2010.02.18 12:27:49
Rudens rozes balss
a ko jūsu baznīca o***sanu neatzīst kā smagu grēku?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.02.18 12:32:15
Vai! Šitā muldēt gavēņa laikā gan noteikti ir smags grēks.
sica . [78.84.147.219]
# Iesūtīts: 2010.02.18 12:33:49
Mums gan māca, ka 6 un 9 bauslis aizliedz nešķīstus darbus pie sevis īpaši jau neprecētam ļaužam.
Tāpat - visi grēki pret šķīstību pieskaitāmi pie smaga grēka, kas grauj dvēseli.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.02.18 12:39:51
sica . [78.84.147.219]
Nu man gan grūti iedomāties, kā manu dvēseli varētu celt pastiprināta interese par kādu neprecētu ļaužu intīmām nodarbēm. Runājot par citu personu `šķīstību, tad Vidusāzijā gan jautājums ar kuru roku intīmā higiēna top veikta un ar kuru - plovs pasniegts, varētu būt aktuāls. Bet te šīs tēmas kaut kā neveselīgas šķiet
jugla3 [81.198.241.210]
# Iesūtīts: 2010.02.19 12:53:46
vulfijs "Ko jums šogad nozīmē Gavēņa laiks?" varētu moš pamēģināt šo te? http://www.delfi.lv/news/world/other/anglikani-aicina-ieverot-oglekla-gaveni.d?id=30019083
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.02.19 20:02:33
Prieks, ka sācies gavēnis!
Ar katru gadu aizvien vairāk praktiski pārliecinos par Dieva un Baznīcas gudrību, pakārtojot ticīga cilvēka dzīvi liturģiskajam laikam - kā svētku, tā gavēņa laikiem. I miesai atturība nepieciešama, i dvēsele jānotur grožos, un šis ir ļoti pateicīgs laiks, kad to darīt, sekojot Kristus priešzīmei.
Ar varu jau nevienu gavēt nepiespiedīsi un gavēšanas ieguvumus var saprast tikai pēc pārbaudīšanas praksē, kaut, nenoliedzami, noteikti vērts palasīt arī teorētiskas lietas no tās pieredzes, ko Baznīca uzkrājusi par gavēšanu cauri ļoti ilgam laikam.
Brīnos, ka te kādi smaida par laulāto gavēni - tā ir absolūti normāla un dabiska Baznīcas prakse, par ko runā ap.Pāvils 1.Kor.7:5, jo gavēnis skar visas cilvēka maņas un dzīves jomas, arī intīmo dzīvi (ar piebildi - pēc abpusējas piekrišanas).

Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.02.20 21:50:42
Praktisks jautājums- kur luterānis (un ikviens interesents) varētu palasīt un pamācīties, kā PRAKTISKI gavēt?
Daudzviet tik apkārt vien runā, ka sācies gavēnis, bet no konkrētības ne vēsts! Vai ta visi tik gudri un līdz ar Svēto Kristību automātiski saņemt visas prakstiskās zināšanas, ka par to nerunā konkrēti? Man arī kādi mazticīgi ļaudis vaicājuši - kā tad luterāņi gavē, ja vispār gavē? Ar vispārīgiem tekstiem te par maz, jo "ticība bezdarbiem ir nedzīva".

Un, redz, ar piepildītu vēderu nesanāks ne gremdēšanās Kristus ciešanu pārdomāšanā (kas, kā man mācīts, ir īpaši pēdējo 2 gavēņa nedēļu jeb Ciešanu laika aktuālā tematika), ne grēknožēlā...
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.20 22:10:33
Par gavēšanu padomus neatradu, tomēr, ja kādam šai laikā īpaši interesē grēksūdze, šeit ir labs materiāls. Tepat no LELB mājas lapas.
kurmis [87.110.43.155]
# Iesūtīts: 2010.02.20 22:14:50
Grēciniece luterāņiem nav jāgavē. ar burkšķošu vēderu pārdomāt Kristus ciešanas - neredzu jēgu. Kristus atšķirībā no šodienas gavētājiem šajā laikā negavēja, bet priecājās ar mācekļiem par vēl iespējamo kopā pavadāmo laiku pie samērā labi klāta galda (kā jau Pasā mielastā tam pienākas būt). ja arī kāds gavē, citiem par to nemaz nevajag zināt - lasām Mateja gospelī 6.nodaļas 16, 17,18 pantu
Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.02.20 22:44:54
vilks
Par grēksūdzi - palūkoju to rakstu, paldies! Jā, labs, un tomēr tā arī tāda stipri vispārīga runāšana. Ko reāli tas dod tad, ja cilvēks grib sagatavoties savai pirmajai grēsūdzei, jo jau ir apradis un pieņēmis bikts eksistenci un nepieciešamību un jāsper solis tālāk - ļoti praktisks solis ar sirdsapziņas izmeklēšanu?

Zinu, ka uzdodu mazliet provokatīvus jautājumus, taču tie ir aktuāli daudziem, kuriem mācītāji draudzēs nerunā par ticības praktisko pusi. Un te uzrādās ļoti praktiska aktualitāte, proti - ĻOTI ir nepieciešams materiāls par to, kā, piem., izmeklēt sirdsapziņu. Nesen uzzināju, ka, piem., kaimiņBaznīcā, ir grāmata, kas piedāvā 64 (!) veidus, kādā caurskatīt savu dvēseli - dekaloga gaismā, astoņu pamatkaislību kontekstā, Kalna Sprediķa, Svētā Gara augļu un citu Svēto Rakstu vietu gaismā. Gan jau ka mācītāji lokālajās draudzēs strādā šai virzienā un kaut ko saviem ļaudīm piedāvā, tad nu to varētu sistematizēt un darīt zināmu arī citiem.

Par gavēni - nu slikti, ka pašu Baznīcā nevar atrast praktiskus padomus par gavēni, ko citu! Tad ko dod vispārīgās runas, ja nevar piedāvāt neko konkrētu? Labi, ka vēl ir kādi mācītāji- ticības entuziasti, kas to tiešām ņem nopietni un arī savas avis konkrēti pamāca. LELB mājas lapā noteikti vajadzētu būt gan sadaļai par gavēni, gan arī par bikts lietām.

kurmis [87.110.43.155]
"luterāņiem nav jāgavē" - redz kā, tātad Jēzus teksti par to, kā būtu jāgavē, attiecas uz visiem citiem, tik ne uz luterāņiem! Tas gan tāds teoloģisks "jaunums"!

Un nemaz tas vēders tā neburkšķ, ja gavē ar pakāpenību (ar gadiem kāpinot intensitāti), atbilstoši savam ticības mēram, jo "cilvēks nedzīvo no maizes vien ". Lasot Tavus komentu, iedomājos, piem., kā būtu skatīties "Kristus ciešanas" Lielajā Piektdienā pie bagātīgi klāta pusdienu galda...

armilo
# Iesūtīts: 2010.02.20 23:39:39
Grēciniece, "mācītāji draudzēs nerunā par ticības praktisko pusi."
Luterisma filosofija balstās sola gratia un sola fide principos. Ja kādam gribās praktisko pusi, tad ir jāmaina konfesija.
izlog. Memekija [195.13.195.161]
# Iesūtīts: 2010.02.21 06:45:21
Luterisma filosofija balstās sola gratia un sola fide principos un lepnībā un pārākuma apziņā, ka mums nekas vairāk nav vajadzīgs.Dzīvojam kā gribam, ka tikai pareizi ticam Dažos jautājumos jau nebūtu slikti arī pamācīties no citām konfesijām.
izlog. Memekija [195.13.195.161]
# Iesūtīts: 2010.02.21 16:20:15
Šitais labs http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=17123
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2010.02.21 17:28:33
izlog. Memekija [195.13.195.161]
Ieskatījos norādē -
Mjā, izrādās, ka arī RKB nerunā konkrēti!
Kas tur ko katru gad` no jauna izgudrot divriteni - gavēņa laikā uzturā atgriežas pie Ēdenes dārza ēdienkartes - tātad bez dzīvnieku valsts produktiem un, protams, delikatesēm un visa veida gastronomiskajām "izvirtībām".

Gavēnis gan ne tuvu nav tikai atturība uz galda, tā gan ir grūti piepildāma, taču ne vienīga gavēņa sastāvdaļa.
masiks pasmīn [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.02.21 17:40:47
Saulespuķe
nez - aizliegtais auglis arī būtu pie Ēdenes dārza ēdienkartes jāskaita, ij jāiekļauj gavēņa racionā?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.02.21 17:44:38
masiks pasmīn [212.93.96.2]
Apsveicu - Tu esi kļuvis par kristieti! (Tēmas uzstādījumā teikts: Tēma kristiešiem Gavēņa laika pārdomām .)

Uz Tavu jautājumu- izlasi Bībele, kas teikts par to vienu koku, un tad nebūs šādi jājautā!
labavests [87.110.84.168]
# Iesūtīts: 2010.02.21 17:45:32
masiks pasmīn [212.93.96.2] ēd droši - atvērsies acis
masiks pasmīn [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.02.21 17:48:37
Saulespuķe
nejūties traucēta. man brīžiem patīk lasīt visādas glupības un dažreiz pat tās komentēt. Katram savas vājības iraid, zinies...
(nu un kas tur ir ar to koku? Sardeles ābolu vietā karājās? Aiz ko tad pēkšņi būtu nelietojams gavēņa kontekstā?)
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 79 , pavisam kopa bijuši: 6178