atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Interesants skatījums!
Svētais
Iesūtīts: 2009.12.21 11:45:15
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.02.18 15:05:09
Svētais

Taču Dievs ir devis pavēli mums dziedināt ( nevis Lūgt par slimajiem)

Ūja, draugs, es nu gan bībelē neko tādu neatrodu. Sāksim pēc kārtas skatīt cauri

1) Jēzus dod pavēli konkrētiem cilvēkiem

1 Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.
2 Un šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis;
3 Filips un Bartolomejs; Toms un Matejs, muitnieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs;
4 Sīmanis Kānaānietis un Jūda Iskariots, kas Viņu arī nodeva.
5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6 Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
7 Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
8 Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.

1 Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit[A] citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet.
2 Un Viņš tiem sacīja: "Pļaujamā daudz un strādnieku maz: tad nu lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā.
3 Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
4 Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu, nedz kurpes un ceļā nesveiciniet neviena.
5 Un, ja jūs ieejat kādā namā, tad sakait vispirms: miers šim namam!
6 Un, ja tur būs kāds miera bērns, tad uz viņa dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tad tas atgriezīsies pie jums atpakaļ.
7 Tanī pašā namā palieciet un ēdiet un dzeriet to, kas tiem pie rokas, jo strādnieks ir savas algas cienīgs; bet neejiet no vienas mājas uz otru.
8 Un, kurā pilsētā jūs ieiesit un jūs tur uzņem, tur ēdiet, ko jums ceļ priekšā.
9 Un dziediniet slimniekus, kas tur ir, un sakait viņiem: tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.

2) Jēzus dod pavēli visiem ticīgajiem

15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.

un līdzi ar pavēli arī apsolījumu

17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās,
18 tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli."
19 Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas.
20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.[A]

Un nav teikts konkrēti kur, kad, kā un ka visi visus tos brīnumus darīs. Un to arī apstiprina Pāvils ar retoriskiem jautājumiem, ka ne visiem būs dāvanas dziedināt, runāt mēlēs, bet, ka katram būs viena vai vairākas no dāvanām, bet nevienam nebūs visas šīs dāvanas un tam ir arī iemesls - lai kristieši būtu cits no cita atkarīgi, lai viņi strādātu komandā un nebūtu tā, ka viens kalpotājs var visu.

28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.
29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?

Un tālāk, opā - pavēle lūgt par slimajiem

14 Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā.
15 Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots.
16 Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.

Šķiet, tu īsti neesi sapratis, ko Adonika tev centās paskaidrot - nevis cilvēks dziedina, bet gan Dievs dziedina, arī tad, kad tiek sacīts "ejiet un dziediniet", tas automātiski nozīmē, ka ne šie cilvēki to darīs, bet gan Dievs caur viņiem. Patiesībā konteksts, kādā notiek brīnumi ir Dieva Vārda klātesamība, tas ir - Jēzus teica, ka zīmes ies ticīgajiem līdzi, lai apstiprinātu Dieva Vārdu patiesīgumu visur, kur tas tiks sludināts, savukārt caur Pāvilu Dievs norāda, ka tas nenozīmē, ka jebkurš ticīgais jebkurā laikā varēs darīt jebkuru brīnumu. To arī redzam apustuļu kalpošanā, ka brīnumi gan notiek, taču ne ik uz soļa, nereti pietika vien ar sludināšanu

20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.

Ko es ar to gribu sacīt - Dievs mūs ir deleģējis darīt Viņa gribu, taču tas nenozīmē, ka Viņš Pats ir devies atvaļinājumā un atstājis visu mūsu ziņā, nē, tas nozīmē, ka Dievs darbojas mūsos un caur mums, mūsu ziņā ir tas vai mēs nododam sevi Dievam. Tāpēc tieši vajag lūgt, lai tu nepaaugstinātos un atzītu savu atkarību no Dieva. Ko nozīmē ``Jēzus vārdā"? Tas nav tikai attiecīgo vārdu izteikšana, bet gan visa kalpošana, IESKAITOT LŪGŠANU, kas ir tipiska padevības zīme, kas nozīmē, ka patiesi Jēzus vārdā, jo esam spiesti vērsties pie Viņa pēc palīdzības pat ja mums ir konkrētā dāvana. Tā nav mazticība, bet gan pazemība un goda atdošana Dievam, jo kā vēsta Dieva Vārds arī Pāvils un citi viņa biedri ne vienmēr tika pārdabiski dziedināti un nav arī teikts, ka vienmēr notiks brīnumi, kad cilvēks to vēlēsies, tomēr mēs varam būt droši, ka arī, ja brīnums nenotiek, Dievs visu kontrolē, vienkārši Viņam ir kāds īpašs plāns un bieži tas ir kaut ko iemācīt - to apstiprina Dieva Vārds un šis faktors ir arī iekļauts derībā, ka Dievs var reizēm pieļaut ko miesai nepatīkamu, lai tas nāktu dvēselei un garam par labu, bet derībā noteikti nav teikts, ka ticīgajiem būs dzīve bez problēmām
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:23:47
Dievs mūs ir deleģējis darīt Viņa gribu, taču tas nenozīmē, ka Viņš Pats ir devies atvaļinājumā un atstājis visu mūsu ziņā, nē, tas nozīmē, ka Dievs darbojas mūsos un caur mums, mūsu ziņā ir tas vai mēs nododam sevi Dievam.
Tieši tā!!! Un ja kāds ir slims vai problēmās un lūdz pēc risinājuma, tad ar Dievs ir tas, kurš atbild lūgšanu. Neba Viņš vēro kāda izmisīgo lūgšanos un pie sevis neapmierināti noburkšķ, ka neatbildēs, jo nepielieto pareizo formulu, vārdus utt. Nevietā kādam ir pārmest nemācēšanu. Nu nav jāiziet speciāli kursi kā izpildīties, lai saņemtu dziedināšanu. Dievs ir vienkaršs un pieejams visiem.
Vēl vairāk - ko lai saka par gadījumiem, kad Dievs dziedina bez visas lūgšanas. Es pati esmu saņēmusi dziedināšanu pēc kuras nelūdzu un pat nekāroju.

Bet atgriežoties pie tēmas - var, protams, to censties neredzēt, bet nu ir Dievam raksturīgi pieļaut mūsu dzīvēs ik pa laikam nepatīkamākus apstākļus, kuros mēs esam speisti pieaugt. var to saukt arī par pārbaudījumu. Bet fakts arī ka viņš mūs nepārbauda pāri mūsu spējām izturēt.
Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest

Neklausījos sākumā minēto ierakstu. Bet secinu, ka rūpīgāk vajag izvēlēties mācības, kurās ieklausās.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:35:57
liepa
nevajag jau pēc sevis spriest. Dievs nav cilvēks, ka būtu ierobežots laikā, telpā vai jebkurā citā dimensijā.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:41:34
Dievs mūs ir deleģējis darīt Viņa gribu, taču tas nenozīmē, ka Viņš Pats ir devies atvaļinājumā un atstājis visu mūsu ziņā, nē, tas nozīmē, ka Dievs darbojas mūsos un caur mums, mūsu ziņā ir tas vai mēs nododam sevi Dievam.
Tieši tā!!! Un ja kāds ir slims vai problēmās un lūdz pēc risinājuma, tad ar Dievs ir tas, kurš atbild lūgšanu. Neba Viņš vēro kāda izmisīgo lūgšanos un pie sevis neapmierināti noburkšķ, ka neatbildēs, jo nepielieto pareizo formulu, vārdus utt. Nevietā kādam ir pārmest nemācēšanu. Nu nav jāiziet speciāli kursi kā izpildīties, lai saņemtu dziedināšanu. Dievs ir vienkaršs un pieejams visiem.


Protams, ka tā ir. Dievs nepārmet neko un mīl mūs. Nav vajadzīgas formulas un kursi un pareizi vārdi. Tas ir absurds. Dievs reaģē uz ticību, nevis uz vajadzību! Tā ir tā atšķirība.Taču dziedināšanu Viņš Jēzū ir jau nodrošinājis, un mums tā ir tikai jāsaņem ticībā. Citreiz tas ir ilgāks process un cīņa. Bet varu dziedināt Viņš ir devis un uzticējis saviem mācekļiem, ja runa ir par kāda palīdzību tavā dziedināšanā. Protams, ka tu ar savu ticību arī vari saņemt no Dieva. Darbojas arī gara dāvanas. Taču iemesls, kāpēc mēs šodien tik maz redzam Dieva dziedināšanas savās dzīvēs nav tāpēc, ka Dievs tās nedotu vai nevēlētos dot, bet tāpēc, ka mēs nemākam pielietot to varu caur ticību, ko viņš mums ir devis. Līdzīgi varētu saukt uz Dievu: Dievs dod atmodu Latvijā! Taču Dievs ir devis varu cilvēkam pasludināt evaņēģeliju un caur to notiek atmoda, nevis kā citādāk. To nesludina eņģēli un to nedara Dievs, bet to dara Kungs caur mums ar savu spēku un varu, taču mēs esam tie, kas pasludina šo evaņģēliju!
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:45:31
Nu bibele ir teikts, ka cilveks ir radits pec vina gimja un lidzibas, tatad zinams pamats ir spriest, ka vins tomer ir lidzigs cilvekam.
Bībelē arī gana info, lai saprastu, ka Dieva persona un spējas ir ārpus cilvēka spējas saprast.

katrs ticigais ir saskaries ar sajutu, kad liekas, ka Dievs vinu "nedzird". Tad tas tiek interpretets, ka Dievs kaut kadu iemeslu del nedzird, bet tads variants, ka mes vinam neesam svarigi, neienak mums prataa.

vispār jau tas tiek interpretēts tā, ka sajūtas galīgi nav rādītājs. Nav iespējams, ka Dievs nedzirdētu. Tāpat kā nav iespējams, ka Viņam pēkšņi kāds kļūtu vienaldzīgs.
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.02.18 18:52:19
Citreiz tas ir ilgāks process un cīņa.
Un citreiz tas beidzas ar nāvi pēc Dieva gribas. Kā šajā gadījumā. Iedomājies kā ir gadiem braukāt pa pasauli un redzēt kā tūkstošiem cilvēku saņem dziedināšanu pēc aizlūgšanas un atgriezties mājās pie sava slimā bērns, kurš beigās uz rokām nomira.

Taču Dievs ir devis varu cilvēkam pasludināt evaņēģeliju un caur to notiek atmoda, nevis kā citādāk.
Vispār jau lielākās uz zināmākās atmodas neviena nesākās ar evanģelizāciju.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:54:11
Manuprat, cilvekam gribas ta domat, kaut dzive loti biezi norada uz pretejo. Cik bezgala daudz ir to "neatbildeto" lugsanu...
Trakākais, kas varētu notikt būtu, ja Dievs atbildētu visas lūgšanas. tbildētas lūgšanas garantija ir ja mēs garā saņemam to kas jālūdz un to arī tad lūdzam.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 18:59:04
liepa
pirmkārt Dievs nav burvju lampa. Otrkārt - cilvēki visādas muļķības mēdz salūgt. tai skaitā arī par citiem.
Svētais
# Labojis Svētais : 2010.02.18 19:02:00
Adonika
Nekad nav Dieva griba, kad kāds cilvēks mirst slimības rezultātā, pat ja mirst mums apkārt miljardiem cilvēku. Dievs Jēzū Kristū ir dziedinājis visu pasauli no slimībām. Mēs nesaprotam to, nepieņemam to, neticam tam, neizmantojam to, nesaprotam kā darbojas Dieva Valstība, nesaprotam visus cēloņus kāpēc ir radusies slimība un kā ar to cīnīties, nepielietojam varu un autoritāti un Jēzus pavēli iet dziedināt, nepaklausam un miljons citu iemeslu. Bet nekad tā nav Dieva griba, kad kāds slimības rezultātā nomirst, ticīgu vecāku ģimenē, neticīgu. Tā ir mūsu atbildība pielietot mums doto Dieva varu un spēku un autoritāti šajā jautājumā. Ne vienmēr mums tas izdodas, lūk, tas ir iemesls kāpēc notiek tas kas notiek. Dievs ir labs un neaiztur savu dziedināšanu pret kādu, jo viņš to jau ir devis un nodrošinājis. Dievs nepārbauda nevienu ar to, ka uzliktu viņam slimību. Jēzus kalpošanā nebija neviena piemēra, kurā viņš nebūtu kādu dziedinājis, izņemot gadījumu, kad cilvēkam nebija ticības. Mums ir jādara Jēzus darbi, saskaņā ar Jēzus vārdiem. Nesaku, ka man tas izdodas, saku, ka mums ir uz to jāiet.

Cilvēks atdzimst no neiznīcīgā Dieva Vārda, un ne no kā cita. Jebkura atmoda ir tikai un vienīgi Dieva Vārda pasludināšanas rezultāts.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 19:42:45
Nekad nav Dieva griba, kad kāds cilvēks mirst slimības rezultātā
Pārāk skaļš apgalvojums. Konkrētajā gadījumā tā pēdējā saruna tēvam ar meitu bija lai viņa aiziet uz debesīm pēc veselajiem orgāniem un atgriežas. Un viņa neatgriezās. Un tas ko Dievs pēc tam pateica bija kā reiz, ka viņas dzīve ir beigusies, viņa savu aicinājumu bija izdarījusi. Viņi ļoti daudz gadus bija lūguši pēc dziedināšanas. Es vairākas reizes esmu bijusi uz tā sludinātāja dievkalpojumiem un viens kā reiz bija īsi pēc tam kad viņš zaudēja meitu.
Es, protams, ticu, ka Dievs grib dziedināt visus slimos utt. utt. Tomēr katrs gadījums tai pašā laikā ir individuāls un skaļi saukļi tur nevietā. ja slims cilvēks izmisīgi lūdz pēc veselības un to nesaņem un nomirst, tad man nav pamata domāt, ka Dievs bijis pārāk nespēcīgs atbildēt viņa lūgšanu. Bet es zinu ļoti daudz cilvēkus, kam slimības periods vai arī tas pats slimais bērns, kurš neizveseļojās ir bijis liela svētība un vērtīga dzīves skola raksturam.

Jebkura atmoda ir tikai un vienīgi Dieva Vārda pasludināšanas rezultāts.
Tak pastudē par atmodām. Kaut to pašu Džoinera grāmatu par Velsas atmodu. nav tur nekāda sakara ar pasludināšanu. Viss sākas no salauztas sirds un izmisīgas lūgšanas.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.18 19:43:59
liepa
Sākumā domāju, ka esi ļoti jauna. Tad sapratu, ka ļoti jauna tomēr neesi, ja reiz ir bērni. Bet joprojām mani nebeidz pārsteigt Tavs neizmērojamais naivums.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.18 19:56:41
Adonika
Cilvēki mirst, nevis tāpēc, ka nesaņem no Dieva dziedināšanu pēc kuras ir lūguši, un Dievs ir izvēlējies vienā gadījumā kādu dziedināt un citā nē. Tas ir absurds. Dievs nav nekonsekvents savā rīcībā un darbībā. Jēzus kalpošana ir tam paraugs. Ja kāds skatās uz pieredzi, tad pilnīgi noteikti, ka pieredze nav rādītājs tajā aspektā, ja to cenšās pielīdzināt Dieva Vārda patiesībai. Šajā griezumā pat vislabākie cilvēki, visticīgākie, vislūdzošākie, tomēr nesaņem dziedināšanu ne tāpēc, ka Dievs to nebūtu lēmis vai devis, bet daudzu citu apstākļu un apsvērumu dēļ, kam nav sakara ar Dieva atbildi vai neatbildi uz šo vajadzību. Tas, ka no kaut kādām situācijām mēs mācāmies tas ir tiesa, bet tā nav Dieva metode, lai mūs kaut ko iemācītu. Ja atklāsme balstās uz kaut ko citu, nekā Dieva vārds tā ir apšaubāma.

Taču es teikšu tā, ka ja kāds būtu slims ar vēzi un nevēlētos cīnīties pret to, tad varbūt viņš patiešām labprāt dotos uz debewsīm, nekā mocītos cīņā pret to. Es par sevi saku to, ka es vesels būdams būtu laimīgāks šodien nonākt debesīs un būt kopā ar savu kungu Jēzu, nekā turpināt dzīvi virs zemes. Zinu, ka man šeit ir jābūt un jāizpilda savs uzdevums, nav problēmu.

Atmodas, kurās cilvēki atgriežas no grēkiem pateicoties grēka apziņai un salauztai sirdij un izmisīgas lūgšanas ir daļa no tā. Bet cilvēks saņemot evaņģēliju ( Jezu) top glabts, pateicoties sludināšanai.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.19 10:46:04
Tas ir absurds. Dievs nav nekonsekvents savā rīcībā un darbīb
nē, absurds ir iedomāties, ka pārzini Dieva rīcību. Dieva priekšā nav mirušu cilvēku un Viņš neiespringst uz kāda dzīvošanu par katru cenu. Ja cilvēks savu aicinājumu ir izpildījis tad aiziet. Un gana bieži tā aiziešana ir caur slimību.

daudzu citu apstākļu un apsvērumu dēļ, kam nav sakara ar Dieva atbildi vai neatbildi uz šo vajadzību

Redz, Tev joprojām apstākļi un citi faktori ir varenāki par Dievu. Es ticu, ka ja Dievs grib dziedināt, tad tam nevar būt nekādi šķēršļi. nav Dievs atkarīgs no apstākļiem.

tā nav Dieva metode, lai mūs kaut ko iemācītu.
atkal jau nevarīgais Dievs nespēj mūs pasargāt no netīkamām situācijām.
Tu ļoti velc uz labklājības evanģēliju. Tik tas ir nebībelisks. Dieva galvenais mērķis mūsu dzīvē ir aicinājums uz kuru arī virza un vada tam gatavojot. Un tā kā cilvēks ir bezgala slinka būtne kas ļooti orientēta uz komfortu tad pēdējā piegriešana ir labs līdzeklis lai sakustinātu. Un bezgala populārs.

Bet cilvēks saņemot evaņģēliju ( Jezu) top glabts, pateicoties sludināšanai.
Jorpojām jau - tak pastudē par atmodām. Tajās cilvēki ticīgi kļūst bez sludināšanas. Atmodas epicentrs ir spēcīgi jūtama Dieva klātbūtne. Nav tur nekāda nozīme cilvēku darīšanai. Tā visu tik sabojā.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.19 10:58:41

nē, absurds ir iedomāties, ka pārzini Dieva rīcību. Dieva priekšā nav mirušu cilvēku un Viņš neiespringst uz kāda dzīvošanu par katru cenu. Ja cilvēks savu aicinājumu ir izpildījis tad aiziet. Un gana bieži tā aiziešana ir caur slimību.


Uzsveru , Dievs visu Jēzū Kristū ir piepildījis. Nav pie viņa nekādas aiztures. Jēzū Kristū mēs visi esam dziedināti. Mūsu uzdevums ir to ticībā saņemt. Iet un darīt Jēzus darbus. Dievs neaiztur savu spēku, ko viņš ir mūsos ievietojis. Mēs vienkārši neizprotam kā rīkoties. Dieva rīcība ir skaidri atklāta Bībelē, par to vair sjautājumu nav. Tas nenozīmē, ka mēs visu zinam, vai zinam visus cēloņus, un vienmēr kā katrā situācijā rīkoties.

Redz, Tev joprojām apstākļi un citi faktori ir varenāki par Dievu. Es ticu, ka ja Dievs grib dziedināt, tad tam nevar būt nekādi šķēršļi. nav Dievs atkarīgs no apstākļiem.

Nekādi apstākļi un citi faktori nav varenāki par vareno Dievu. Ko viņš grib to viņš var izdarīt. Lieta tāda, ka Viņš to jau ir izdarījis Jēzū, un viņam nav jāsagādā dziedināšana šodien kādam, jo tas jau ir izdarīts Jēzū. Mums jāmācās to saņemt un pieņemt, lai mēs tajā dzīvotu( bet ka jau teicu katra situacija savadaka)

atkal jau nevarīgais Dievs nespēj mūs pasargāt no netīkamām situācijām.
Tu ļoti velc uz labklājības evanģēliju. Tik tas ir nebībelisks. Dieva galvenais mērķis mūsu dzīvē ir aicinājums uz kuru arī virza un vada tam gatavojot. Un tā kā cilvēks ir bezgala slinka būtne kas ļooti orientēta uz komfortu tad pēdējā piegriešana ir labs līdzeklis lai sakustinātu. Un bezgala populārs.


Mans Dievs ir debess un zemes radītājs. Viņš ir visuvarens un visuspecīgs, taču zināmā aspektā, viņš pats ir izvēlējies sevi sasaistīt un ierobežot ar mūsu ticiibu un atziņu par viņu. Cilvēkam sava miesa ir jārūda un jākalpina, lai viņš buutu derigs Dieva darbam. Tāpat ir jāatjauno savs prāts Dieva Vārdā, lai saprastu Dieva gribu. Dievs neuzstāj ar tāda veida metodi( kādu piemini tu), lai kāds viņam kalpotu. Tā nav pareiza motivācija un tā nav Dieva sirds, kas tādā veidā cilvēku piespiež.


Jorpojām jau - tak pastudē par atmodām. Tajās cilvēki ticīgi kļūst bez sludināšanas. Atmodas epicentrs ir spēcīgi jūtama Dieva klātbūtne. Nav tur nekāda nozīme cilvēku darīšanai. Tā visu tik sabojā.

Dieva gara klātbūtne ir spēcīgs pārdzīvojums, tas tiesa, es neesmu pret to! Bet cilvēks atdzimst no neiznīcīgā Dieva Vārda, kas ir pasludināts viņam evanģelijs par Jezu. Cilvēkam ir tas jādzird, lai iepazītu Dievu. ATkal es nerunāju par svētā gara izpausmēm, kas ir zīmes un brīnumi, vai ļoti izteikta Dieva klātbūtne pateicoties kurai cilvēks sāk meklet Dieva vaigu.

Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.19 11:24:49
Jēzū Kristū mēs visi esam dziedināti. Mūsu uzdevums ir to ticībā saņemt.
Redz, Tev visu laiku gribas projecēt uz cilvēku spējām. Dievs nav cilvēku dēļ, bet cilvēks ir Dieva dēļ. Un nav nekas no cilvēka paša darbošanās. Ari Kristus ne visus dziedināja. protams, aprakstīti tika dziedināšanas gadījumi. Bet kaut pie tā paša dīķa bija ļoti daudz slimu cilvēku, bet dziedināja vienu, kuram turklāt nebija pašam ticības.

bet ka jau teicu katra situacija savadaka
Te arī visi skaistie lozungi apstājas. Es gadu gaitā esmu dzirdējusi daudz skaļu vārdu, bet redzējusi esmu pārāk maz to dzīvē tiem cilvēkiem, kas ar saukļiem runāt māk. pamatā cilvēki visefektīgāk dziedināšanu saņem Dieva godības klātbūtnē. Bet tāpat ar ne visi. Nav vienas formulas. Bieži tas ir saistīts ar procesu. Un tas ir pārbaudījums, kuru Dievs pieļauj.

Dievs neuzstāj ar tāda veida metodi( kādu piemini tu), lai kāds viņam kalpotu.
Maz laikam esi dzīvojis ar Dievu. Un Bībeli ar izlases veidā tad lasi. Visu galveno personāžu dzīvē var redzēt to kā Dievs viņus ved caur tumsas ielejām mācot un veidojot gatavojot aicinājumam. Nav kristietība pelde putukrējumā. Un nav nekad mums apsolīta vieglāka dzīve. Un ne jau tāpēc, ka Dievs to nespētu nodrošināt.

Cilvēkam ir tas jādzird, lai iepazītu Dievu.
atmodā cilvēki piedzīvojot Dieva klātbūtni apzinās savu grēcīgumu un nožēlojot grēkus, atdzimst no augšienes. Bez jebkādas sludināšanas utt., utt. Ne vienam vien Vārds nāk tikai pēc tam.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.19 11:48:49
Adonika

Redz, Tev visu laiku gribas projecēt uz cilvēku spējām. Dievs nav cilvēku dēļ, bet cilvēks ir Dieva dēļ. Un nav nekas no cilvēka paša darbošanās. Ari Kristus ne visus dziedināja. protams, aprakstīti tika dziedināšanas gadījumi. Bet kaut pie tā paša dīķa bija ļoti daudz slimu cilvēku, bet dziedināja vienu, kuram turklāt nebija pašam ticības.

Es neprojicēju neko uz cilvēka spējām , jo bez Jēzus mēs nenieka nespējam. Bet lieta tāda, ka mēs neesam bez Jēzus un Viņā spējam visas lietas. Viņš mums ir devis savu garu un varu dziedināt slimības ( ja kādam palīdzam) un pašiem neslimot, jo Jēzus vissas slimības un kaites ir uzēmies pie krusta un nomiris par tām. Pie dīķa viņš dziedināja cilvēku, kura atbildes ticības reakcija bija piecelties, staigāt un nest savu gultu, ko sabatā nedrīkstēja darīt ( nekādu darbu) Viņš staigāja ar savu gultu apkārt parādīdams visiem, ka izpilda Jēzus doto pavēli to darīt, par spīti sabatam. Tā bija viņa ticības atbildes reakcija uz savu dziedināšanu un apliecinājums tam, bija šī staigāšana ar gultu un arī noticēšana Jēzus vārdiem, ar spēju piecelties no šīs gultas. Vēlāk šis cilvēks Jēzu atzīst par savu dziedinātāju, apliecinot to jūdiem. Turklāt Jēzus savukārt sasaista šo slimību un dziedināšanu ar viņa personīgo grēku, kas viņam top piedots ar norādi turpmāk negrēkot, lai nenotiek , kas ļaunāks.


Te arī visi skaistie lozungi apstājas. Es gadu gaitā esmu dzirdējusi daudz skaļu vārdu, bet redzējusi esmu pārāk maz to dzīvē tiem cilvēkiem, kas ar saukļiem runāt māk. pamatā cilvēki visefektīgāk dziedināšanu saņem Dieva godības klātbūtnē. Bet tāpat ar ne visi. Nav vienas formulas. Bieži tas ir saistīts ar procesu. Un tas ir pārbaudījums, kuru Dievs pieļauj.

Par manu izteikumu, ka katra situacija ir savadaka, es to attiecinu uz to, ka mes ne vienmer zinam ka rikoties, nevis uz to, ka Dievs viena gadijuma izlemj dziedinat un cita ne. Tas ta nekad nav, pat ja miljoniem ticigo mums apkart mirst no slimiibaam.Formulas nav, dziedinasanau sanem katrs savadak, bet ir principi, pec kadiem Dieva maca un darbojas muusu dzives, atsaucoties uz musu ticibu. Tas reizem ir pagaraks process. Ja mes atrodamies slimiba, tas ir parbaudijums ( jebkadu iemeslu del), bet tas nekad nav Dieva uzlikts parbaudijums un nekad nav Viņa pie;ļauts. vai nu to izdara ienaidnies, vai nu mes pasi sava greka, vai savas vainas del, bet tas nav Dievs kas ar slimibu opere muusu dzives.


Maz laikam esi dzīvojis ar Dievu. Un Bībeli ar izlases veidā tad lasi. Visu galveno personāžu dzīvē var redzēt to kā Dievs viņus ved caur tumsas ielejām mācot un veidojot gatavojot aicinājumam. Nav kristietība pelde putukrējumā. Un nav nekad mums apsolīta vieglāka dzīve. Un ne jau tāpēc, ka Dievs to nespētu nodrošināt.

Mes ejam cauri tumsas ielejam ar Dievu, tas tiesa, bet Dievs nav tas, kas mus tajas ieved, lai mus kaut ko macitu vai parbauditu. Sie apstakli ir nezibegami muusu dziivees, un kaa mees esam macijusies pie Dieva, taa mes tiem izejam cauri.Mums nav apsolita viegla dzive,jo dzivojam kritusa pasaule, un caur daudz bedam mums jaieiet Dieva valstiba, tas tiesa. es dzivoju ar Dievu divdesmit gadus, un ar katru dienu vinu iepazistu aizvien vairak un vairak tas tiesa. Man visas muzibas nepietiks , lai iepazitu vinu. Bibeli nekad nelasu izlases veida, bet lasu visu pec kartas, jo izlases veida ir loti nepareizi lasit, ja neapluuko kaadu teemu atseviski un nestudee to.


atmodā cilvēki piedzīvojot Dieva klātbūtni apzinās savu grēcīgumu un nožēlojot grēkus, atdzimst no augšienes. Bez jebkādas sludināšanas utt., utt. Ne vienam vien Vārds nāk tikai pēc tam.


Dieva klatbutne cilveki patiesam izjut visu to, ko apraksti un tas ir viniem pamudinajums versties pie Dieva. Tacu macas pie Dieva vini pateicoties Dieva vardam , kad tas tiek sludinats un macits tiem. Taa ari vini sanem glabsanu, kad no sirds tic un ar muti apliecina, to ko ir dzirdejusi par Jeezu.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.21 13:25:24
Pie dīķa viņš dziedināja cilvēku, kura atbildes ticības reakcija bija piecelties, staigāt un nest savu gultu, ko sabatā nedrīkstēja darīt ( nekādu darbu)
Gultas nešana jau nu gan nav darbs. Tas, ka jams neiekļāvās farizeju izdomājumos nav ticības apliecība. Viņam nebija ticības uz to jminimumu ko gaidīja, kur nu vēl ko vairāk. Bet Jēzus viņu izvēlējās un dziedināja. Un gana bieži tas notiek bez jebkādas ticības. Tāpat kā gana bieži cilvēki stāvot ticībā gadaiem gaida savu dziedināšanu. Un gaida... Tas neizslēdz iespēju, ka saņems, bet pats fakts, ka Dievs nav burvju lampa, kuru atliek tik paberzēt un izteikt vēlēšanos. Pieļauj Dievs to ka nav dzīve tikai ērtības.

un nekad nav Viņa pie;ļauts. vai nu to izdara ienaidnies, vai nu mes pasi sava greka, vai savas vainas del, bet tas nav Dievs kas ar slimibu opere muusu dzives.

Atmetam grēku un savu vainu. Sanāk, ka ienaidnieks ir varenāks par Dievu. Un tam es nekad nepiekritīšu. Jebkas kas notiek kristieša dzīvē (ja vien viņš nedzīvo apzināti grēkojot, tādejādi atsakoties no Dieva aizsardzības) ir tāpēc, ka kādu iemeslu dēļ Dievs to pieļauj. Pretējā gadījumā saproti, ka nevar uz Dievu paļauties pilnībā, ka Viņš var parūpēties un pasargāt. To sauc par bārenības garu. Ne velti pēc harizmātiskās kustības nobrieda pasaulē vajadzība pēc Tēva sirds kustības. Viss ir no žēlastības.

Dievs nav tas, kas mus tajas ieved, lai mus kaut ko macitu vai parbauditu.

Viņam nav vajadzības mūs kaut kur ievest. Mēs paši gana naski iebrist. Bet fakts, ka Dievs var, ja grib mūsu dzīvē to nepieļaut. Nav Viņam nekā neiespējama.

Taa ari vini sanem glabsanu, kad no sirds tic un ar muti apliecina, to ko ir dzirdejusi par Jeezu.
Tak es jau vairākas reizes minēju to, ka atmodā cilvēki kļūst ticīgi sastopoties ar Dievu viens pret vienu bez jebkādas sludināšanas un mācības.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.02.21 21:58:33
Adonika
Tas viss ir harizmātu teoloģiskās pamatkļūdas pamats - viņi dziedināšanu miesā (nevis savā garā) uzskata par absolūto kritēriju, tāpēc jebkuru garu, kurš šo (vai šā ilūziju) ir sniedzis, uzskata par Svēto Garu.
To var saprast, ja palasa Katrīnu Kulmani.
Adonika
# Labojis Adonika: 2010.02.21 22:47:44
Papucs
Atļaušos nepiekrist. Neviens harizmāts nekad neuzskatīs, ka ekstrasens dziedina SG spēkā. Bez tam Katrīna Kulmane nebija harizmāte. Viņas grāmatu esmu lasījusi un apmēram zinu arī dzīvesstāstu. Nebija viņai dziedināšanas absolūtais kritērijs un arī ne mērķis. Tās vienkārši ļoti daudz notika viņas kalpošanā. Pamatā viņa bija evanģēliste un evanģēlijs un cilvēku pestīšana bija viņai galvenais. Viņas sekotājs, kas pārņēma mantiju, ir Benijs Hins.
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.02.21 23:17:13
Adonika
Nav tiesa.
1. Ja ekstrasenss ir harizmāts (t.i., pasludina sevi par kristieti, murmulē kaut ko par J.K. un S.G. u.t.t.), tad viss o.k. (īstenībā jau ir o.k., ja viņam tas pats gars, kas citiem harizmātiem, un tas nav Svētais Gars).
2. K.Kulmane tieši uzsvēra, ka svarīgs ir viņai saprotamais rezultāts . Neatceros tieši viņas pamatojumu, bet tas bija galvenais . Viņa tikmēr lūdzās, kamēr saņēma to ko gribēja - tas bija sākums, visas tās "kalpošanas" pamats. Jā, grāmatā minēts, ka viņai tas nācās ļoti smagi un sāpīgi.

Un tas, ka viņa uzsvēra, ka nav svarīgas konfesionālās atšķirības, nav nekas pozitīvs un apsveicams. Īstenībā tas liecina tikai par visos īstos harizmātos sastopamo vēlēšanos saindēt pilnīgi visu kristīgo baznīcu, kam ir kaut neliels sakars ar Kristus Baznīcu.
evanģēlijs un cilvēku pestīšana bija viņai galvenais - no mana skatu punkta viņai īstenībā galvenais bija visus pēc iespējas saindēt ar to, kā vārdā viņa darbojās.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 36 , pavisam kopa bijuši: 32908