atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Interesants skatījums!
Svētais
Iesūtīts: 2009.12.21 11:45:15
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:20:57
sica . [78.84.128.212]
turpatām?
sica . [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:21:51
Ingars
nea pie Trilo
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:25:38
sica . [78.84.128.212]
Nez, man no jumsīm baile
Svētais
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:26:07
Ingars
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:35:43
Ingars
Ei nu ei, mēs visi labiņi! Nāc droši!
sica aizdomājas.... [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 14:02:14
Ingars
Ak Dies Puisis kā Ozols un baidās no mīļām jaukām radībām:::
Ek žēl, ka veikalu slēdza, tagad būs jaīet medīt tevi citā veikalā tad jādodas klāt un jasaka - ūuuuuuuu es esmu Sica baidies
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.06 15:00:24
sica nav nemaz tik briesmiiga... nevar no shamaas nobiities! Visai draudziiga, kad tuvumaa apluuko! A tagad, kad preceta, vashe vajadzeetu buut kaa miera maakonim!
sica aizdomājas.... [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 15:10:06
Jošs Mulders
tu manu imidžu grauj.... ! tu mani tik labi nepaz`;isti.... tāpēc tev liekas, ka miera mākonīc kaut kā man tač upuri jāpievilina
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.06 16:12:45
Ko, selveru slēdza?
sica aizdomājas.... [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 16:16:04
Ingars
labrīt. protrams visā LV
Svētais
# Iesūtīts: 2010.01.06 17:27:23
Ingars
Nu gan tu izņem vienu rakstuvietu no konteksta - tas Dieva Vārds nav tikai drukāti burti un izrunātas skaņas, bet gan Dzīvs un Darbīgs raugs, turklāt, tas neizmaina cilvēku automātiski, kā programma, bet gan tieši caur situācijām un apstākļiem. Jeb tu esi redzējis cilvēku, kurš izlasot, ka jāmīļ savu tuvāko, automātiski kļūst tik pazemīgs un mīlošs kā Jēzus vai kāds no apustuļiem? Jā Dievs gan nevienu nekārdina, bet Viņš izmanto kārdināšanas un pārbaudījumus, lai ticīgais pieaugtu.

Ps. 7:10 Lai reiz beidzas bezdievīgo niknums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!


Ps. 26:2 Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!

Un vēl daudz kur tiek runāts un ir piemēri, kā Dievs pārbauda caur situācijām, problēmām un apstākļiem Savus ļaudis.


Situācijas un apstākļi ir tie, kas rezonē uz Dieva Vārdu kas ir tevī. To Dieva Vārdu, kuru tu esi saņēmis kā atklāsmi un mācījies pie Dieva. Apstākļi un situācijas smagākas vai vieglākas nav noteicošais faktors caur ko Dievs tevi māca. Jo katrs vienā un tajā pašā situācija var redzēt kaut ko savu. Vienam tas būs pozitīvs skatījums otram negatīvs, pie vienas un tās pašas situācijas. Piem. Jozua un Kālebs redzēja savādāk, un saņēma apsolīto zemi pretstatā tiem, kas redzēja citādāk, lai gan situācija bija viena un tā pati. Dievs neizmanto kārdināšanas ( jo nav pieejams tām), un pārbaudījumus, lai ticīgais pieaugtu. Ticīgais varbūt, ka pieaug un nostiprinās ticībā tad, kad saskaras ar šīm lietām, bet tas nav Dievs, kas šīs lietas ticīgajam sūta vai pieļauj tās viņa dzīvē. Tas var būt dažādāko apsvērumu izraisīts, bet Dievs to nedara. Tas ir līdzīgi, kad tu apgūsti kara mākslu treniņa poligonā ( Dieva Vārds), un kad saskaries ar kara darbību savā dzīvē, tad tev jāmāk to pielietot, citādi tu topi sakauts, vai vari tapt nogalēts. Bet Dievs nav tas, kas sūta tev pretim ienaidnieku, lai tevi iznīcinātu. Taču, ja tu neesi mācījies pie Dieva kā cīnīties(, tad tā ir tava problēma, kuras sekas tu ieraugi karalaukā.

Ps. 144:1 Dāvida psalms. Slavēts lai ir Tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!

Oi un kāds vēl priekšnosacījums, varbūt pārlasi to tevis minēto bībeles personāžu dzīvesstāstus un tu redzēsi, ka arī viņi ne vienmēr ir bijuši pilnīgi. arī farizejiem bij viss, ko vien sirds var vēlēties - veselība, manta, cilvēku cieņa un reputācija, bet kādas bija viņu sirdis?

Es nerunāju par to, kurš ir vai nav pilnīgs, un kāda ir kura sirds. Es saku, ka manta vai augsts sabiedriskais stāvoklis nav priekšnosacījums lepnībai un augstprātībai. Tā nav vienādības zīme. Piemērs Nikodēms un Caķejs, kuriem viss tevis pieminētais bija, bet tie bija ar citādām sirdīm atšķirībā no saviem amata brāļiem.

Nu tu atkal pacelies pāri rakstiem - nav tur minēts, kas tā viņam par slimību, turklāt vārds "slims" nav gluži tas pats, kas "ievainots". Pat ja tas bija nomētāšanas ar akmeņiem dēļ
1. Kāpēc tad viņš pilnībā netika dziedināts
2. iespējams ievainojumu rezultātā viņa novājinātās imūnsistēmas dēļ tiešām saslima


Dieva spēks viņā darbojās un viņš cīnījās ar slimību savā ķermenī, kas bija šīs akmeņiem nomētāšanas un brūču sekas. Pieminot, ka pirmajā reizē, kad bija sludināt evaņģēliju bija slims, viņš saka, ka tas, ka viņš slimo ir pārbaudījums viņiem, kā viņi to uztvers un reaģēs, jo veselība ir tas, ko Jēzus priekš mums ir izpircis ar savu upuri. Tas ietilpst izpirkuma maksā. Tāpat viņš min par pirmo reizi, kas apliecina to, ka nākamajā reizē viņš bija vesels, citādi viņam nebūtu jēgas pieminēt pirmo reizi, ja jau viņš pastāvīgi slimotu! ( nu piem. Ar sātana enģeļa uzbrukumu caur slimību)


3. Pāvils runā arī par savu biedru slimošanu
a) Timotejs
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.


Ja ūdens ir samaitāts, tad to labāk lielos daudzumos nedzert, jo tas izraisīs kuņģa problēmas un pastāvīgas kaites saistītas ar to. Tāpēc Pāvils iesaka Timotejam dzert arī vīnu, to aizvietojot pretstatā ūdenim, kas tajā apvidū tobrīd acīmredzot bija sliktas kvalitātes. Tas arī ir iemesls kāpēc Pāvils to iesaka Timotejam.

Tas nenozīmē, ka Dievs negrib dziedināt, bet gan to, ka ir nepareizi par šādām lietām, kas nav viennozīmīgas, runāt tā itkā Dievs to jau būtu izdarījis, jo tā ir melošana. Patiesībā mums ir jāsaka - Tavs prāts lai notiek.

Dievs vēlas 100% dziedināt vienmēr un visos gadījumos. Patiesībā Viņš to jau ir izdarījis. Ja mēs to nesaņemam, tad tā ir mūsu neticības problēma, nevis Dieva vaina, un Dieva prāts lai notiek. Ar šo Dieva prāts lai notiek, mēs varam attaisnot jebkuru savu nespēju vai neticību jebkurā mūsu sfērā. Bet tā nav patiesība. Dieva prāts ir 100% skaidri zināms veselības jautājumā. Ja kāds varbūt nav mācīts par to vai viņam pietrūkst ticības, tad tā ir šī cilvēka problēma, un nekad Dieva. Tas nenozīmē, ka Dievs mazāk mīl kādu no šiem cilvēkiem.

b)Trofims
2. Tim. 4:20 Erasts palika Korintā, bet Trofimu es atstāju neveselu Milētā.

Kāpēc Dievs caur Pāvilu nedziedināja Timoteju un Trofimu?

Tu gan teici iepriekšējos komentāros, ka tā notiek, je necīnās, ka tā ir lāsta pazīme - Dīvaini, nekas tāds nav minēts, Timotejs - vecīt, bez komentāriem, šis jauneklis jau nu bij pēdējais, kurš pelnījis Dieva lāstu, vai kurš bijis tik mazticīgs, ka Dievs neuzklausītu viņa lūgšanu.

Un šitie izteicieni, ka "paši vainīgi, ka necīnās", ir pagalam bezkaunīgi. Nupat vēl bijis gadījums, kad vecāki pat tika tiesāti, jo neveda savu meitu uz slimnīcu, tik lūdzās vien, bet meitene nomira. Draugs, un vēl pasaki, ka viņi vainīgi, jo bijuši mazticīgi. Pasaki tiem neskaitāmajiem, kuriem ir slimības, problēmas, nabadzība, ka viņi ir pārāk mazticīgi vai arī grēcīgāki par tiem veselajiem, veiksmīgajiem un bagātajiem kristiešiem.


Ja kāds cieš sakāvi kādā savā dzīves sfērā, pat ja tas ir pats Pāvils vai Trofims vai apustulis Pēteris, tad tas tomēr nekad nenonicina Dieva Vārda patiesību un autoritāti kādā jautājumā. Ja Trofims nesaņēma veselību un varbūt cīnījās par to, un kādu brīdi bija slims, tas nenoliedz to, ka Dievs vienmēr 100% visos gadījumos grib un vēlas dziedināt, bet tas parāda tikai kāda vājumu un tā brīža nespēku pret ko cilvēks cīnoties nav uzvarējis. Mēs visi daudzējādi klūpam, bet tas nemaina Dieva Vārda patiesību mūsu dzīvēs, pat ja mēs kādu brīdi esam krituši.

1. mēs tiešām nezinām, kā sātana eņģelis sita Pāvilu, tāpēc nevaram apgalvot konkrēti ne par ne pret slimību
2. nesāc nu diktēt Dievam, kā Viņam dziedēt augstprātības slimību, starp citu, slimības tieši grēku dēļ arī tiek pieļautas.
3. pretrunu nav nekādu, vai tu gribi sacīt, ka pēc grēku piedošanas cilvēks arī pēc rakstura kļūst pilnīgs? Man šķiet, ka tu jauc dažādas lietas - Kristū mēs esam pilnīgi, bet mēs neesam pilnīgi paši par sevi. Lūk un tāpēc Dievs mūs grib pārveidot. Ir atšķirība stārp TAISNOŠANU, kas notiek vienā acumirklī un SVĒTTAPŠANU, kas notiek visa mūža garumā.

Un par to dzeloni miesā - tu nevari zināt, ka tas izpaudās tikai un vienīgi vajāšanās. Turklāt - vai tad tieši sātans negribētu, lai Pāvils kļūtu iedomīgs un vēl aizrautu postā daudzus citus?
Te pārādās vēlviens aspekts, ka Dievs sātana ļaunumu pavērš pret sātanu pašu, bet Pāvilam to par labu

8 Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
9 Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
10 Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.

Lai gan slimības te nav minētas, toties te ir diezgan plašs dažādu problēmu uzskaitījums, ne tikai vajāšanas, turklāt, tieši pēc šī konteksta noprotams, ka netikai tādēļ, ka velns pretojas Dieva darbiem, bet arī Pāvila rakstura audzināšanas nolūkos


Tieši tāpēc, ka velns gribētu, lai Pāvils būtu iedomīgs, velns savādāk viņam nevarēja piekļūt klāt, kā vienīgi caur vajāšanām! Pāvils gāja sludinādams tik lielā Dieva spēkā, ka sātans uzstājās pret viņu caur cilvēkiem, lai šo evaņģēlija izplatību apturētu. Pāvils burtiski saauga ar šo spēku, kas viņam bija dots no Dieva. Pat viņa drēbju autus uzliekot cilvēki saņēma dziedināšanu. Lai izlīdzinātu šo spēka manifestāciju Pāvils cieta uzbrukumus vajāšanu rezultātā ( starp citu viss uzskaitījums ir vajāšanu sekas, un tiešām nekur nav minēta slimība!, vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ, jo tas notiek Kristus dēļ, nevis citu iemeslu dēļ!)
Pāvils cieš šīs vajāšanas, un tādējādi notiek izlīdzināšanās ar Dieva spēku sevī, lai nepaaugstinātos, ar sevis un savas miesas pazemošanu tieši caur šīm vajāšanām!
Tas sasaucas ar šo rakstu vietu. 1. Kor. 9:27 Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.

Tātad tu noliedz to, kas ir atklāts Svētajos Rakstos

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.


Nē, es aprakstu kādā veidā šī pārmācība notiek!

Uzsveru Dievs audzina tikai un vienīgi caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem! Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība. Tie cilvēki, kas iet cauri ciešanām bieži vien apcietina savas sirdis pret Dievu, nevis mīkstina. Tas nav rādītājs. Tāpat Dieva pārmācība, ir tikai un vienīgi tā, kas atļauj tev iet savus ceļus, kuros tu apdedzinies, un tad dodies atkal pie Tēva, un Rakstiem, lai iepazītu Dieva ceļu.

Kā tad tu domā draudziņ, teoriju vien mācoties kļūt par labu kalēju, ja ne reizi neesi āmuru rokā turējis un sajutis tā smagumu? Tad jau tā ir tā ticība bez darbiem. Protams, ka Dieva Vārds ir tas, kas cilvēku pārveido, bet tas nenotiek tikai lasot un klausoties vien, bet gan to apvienojot ar reālu praksi. Nu, piemēram, vienādas situācijas dažādi cilvēki - viens zina Rakstus, otrs ne. Protams, ka tas, kurš zina Rakstus, kaut ko iemācīsies, bet tas, kurš Rakstus nezina, neiemācīsies neko. Iepriekš citētā rakstu vieta kokrēti un tieši pasaka, ka Dievs ir tas, kurš pieļauj problēmas

11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.
Par ko tavuprāt runā šī rakstuvieta? Ko nozīmē "vingrināties"? Vai ne to, ka Dieva Vārdu praktizējam ikdienā? Bet ja tev ikdienā nav problēmu, tad jau nebūtu nekādas izaugsmes.


Tieši tā Dieva Vārdu mēs mācāmies un pielietojam praksē! Tad tas ir patiesi ticības solis! Tas nav pretrunā ar to, ko es teicu! Bet Dievs nav tas, kas pieļauj problēmas!

Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība.

Labs prāts ciešanās Kristus dēļ, tas ir neskatoties uz nekādiem ārējiem apstākļiem tu nostiprinies pastāvībā un izturībā pie Dieva un ticībā uz Jēzu.

Mēs jau sākam atkārtoties, tāpēc šķiet, ka jāslēdz tēma. bet paldies tev par diskusiju!
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.07 11:29:33
Situācijas un apstākļi ir tie, kas rezonē uz Dieva Vārdu kas ir tevī. To Dieva Vārdu, kuru tu esi saņēmis kā atklāsmi un mācījies pie Dieva. Apstākļi un situācijas smagākas vai vieglākas nav noteicošais faktors caur ko Dievs tevi māca. Jo katrs vienā un tajā pašā situācija var redzēt kaut ko savu. Vienam tas būs pozitīvs skatījums otram negatīvs, pie vienas un tās pašas situācijas. Piem. Jozua un Kālebs redzēja savādāk, un saņēma apsolīto zemi pretstatā tiem, kas redzēja citādāk, lai gan situācija bija viena un tā pati. Dievs neizmanto kārdināšanas ( jo nav pieejams tām), un pārbaudījumus, lai ticīgais pieaugtu. Ticīgais varbūt, ka pieaug un nostiprinās ticībā tad, kad saskaras ar šīm lietām, bet tas nav Dievs, kas šīs lietas ticīgajam sūta vai pieļauj tās viņa dzīvē. Tas var būt dažādāko apsvērumu izraisīts, bet Dievs to nedara. Tas ir līdzīgi, kad tu apgūsti kara mākslu treniņa poligonā ( Dieva Vārds), un kad saskaries ar kara darbību savā dzīvē, tad tev jāmāk to pielietot, citādi tu topi sakauts, vai vari tapt nogalēts. Bet Dievs nav tas, kas sūta tev pretim ienaidnieku, lai tevi iznīcinātu. Taču, ja tu neesi mācījies pie Dieva kā cīnīties(, tad tā ir tava problēma, kuras sekas tu ieraugi karalaukā.

Dieva Vārds viennozīmīgi ir primārais mācības avots, taču es jau visu laiku cenšos paskaidrot, ka tas nav tikai teorija, bet gan dzīvs un darbīgs, tātad----> IZPAUŽAS DARBĪBĀ. Bet Cilvēka raksturs pēc Dieva vārda dzirdēšanas vai lasīšanas nemainās uzreiz, tas mainās tikai tad, kad Dieva Vārds sāk izpausties, tas ir - kad cilvēks to PRAKTIZĒ. Piemēram, Jēzus ir teicis, ka ja kas ko no šīs pasaules mīl vairāk, nekā Viņu, tad tas nav Viņa vērts. Tu to izlasi un āmen pieņem, bet kad saskaries ar reālu situāciju, kāpēc tad paiet laiks, kamēr šis auglis top redzams? Tāpēc ka caur šo situāciju Dieva Vārds tevi izmaina.

Tas, ka katrs cilvēks uz vienu un to pašu problēmu reaģēs savādāk, ir loģiski, bet tieši tāpēc Dievs pie katra strādā ar individuālu pieeju - kas der vienam, nederēs otram. Stāv arī rakstīts

12 Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.
13 Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.

Tātad te norādīts, ka DIevs kontrolē un ierobežo ļaunumu, to redzam arī Ījāba grāmatā, ka Dievs pats pa tiešo, protams, ļaunumu nerada, nedz arī, kā stāv rakstīts - nevienu nekārdina - āmen, tas ir tiesa, taču Dievs PIEĻAUJ, šīs lietas, jo citādi nekas tāds nevarētu notikt, Viņš visu kontrolē. Jautājums ir sekojošs - kāpēc labais un svētais Dievs pieļauj sliktas un nesvētas lietas? Tāpēc, ka cilvēks nenovērtēja Dieva labestību un svētumu, tad nu Dievs ļauj viņam redzēt, ko nozīmē dzīvot bez Dieva. Kāpēc Dievs to vienkārši nepastāstīja? Ak, Viņš stāstīja Ādamam - no šī koka tev nebūs ēst...bet vai Ādams klausīja? Tā nu sanāk, ja vārdiem neklausa, tad seko pārmācības rīkste, un protams apsolījums par iespēju atgriezties no nepaklausības.

5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.
6 Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko arī mēs nesam.
7 Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā arī iepriecā.
8 Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.
9 Pēc mūsu pašu domām, bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
10 No tādām nāves briesmām Viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz Viņu mēs liekam savu cerību, ka Viņš mūs joprojām glābs.

Šī un vēl citas rakstu vietas norāda, ka kā tu apgalvo - ļaunas lietas tiešām nenāk no Dieva, taču Pāvils apgalvo, ka šīs lietas Dievs ir pavērsis tā, ka ticīgajiem tas nāk par labu, ka viņš no tā ir ko mācījies. tad nu saki man, svētais - ja kāds no problēmām ir ticībā pieaudzis, tad vai tas ir Dieva vai velna darbs? Redzi - es arī piekrītu un saku āmen, ka Dievs nesūt ienaidnieku, lai mūs iznīcinātu, bet bībele caurcaurīm vēsta, ka Dievs pieļauj ienaidniekam nākt noteiktā mērā, lai mēs mācītos. Lasi Ījāba grāmatu, tur ļoti uzskatāmi pateikts, ka tieši Dievs visu sātana darbību ierobežoja tik cik Ījābs spēja panest, tik cik bija vajadzīgs, lai Ījābs saprastu kādas konkrētas lietas.

Ps. 144:1 Dāvida psalms. Slavēts lai ir Tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!

Un vai karevisi mācās tikai trenniņu laikā? Vai tad kaujas laikā viņš neko neiemācās? Saproti pareizi - es tev piekrītu, ka problēmas un kārdinājumi nenāk pa tiešo no Dieva, bet Dievs to visu kontrolē. Viņš pieļauj ļaunumam nākt, bet pavērš to tā, lai tas cilvēkam nāktu par labu. Kurš tavuprāt ielika to ļauna un laba atzīšanas koku Ēdenes dārzā? velns vai Dievs? Protams, ka Dievs, bet kāpēc labais Dievs ko tādu darītu? Lai cilvēkam iemācītu, kas ir mīlestība.

Es nerunāju par to, kurš ir vai nav pilnīgs, un kāda ir kura sirds. Es saku, ka manta vai augsts sabiedriskais stāvoklis nav priekšnosacījums lepnībai un augstprātībai. Tā nav vienādības zīme. Piemērs Nikodēms un Caķejs, kuriem viss tevis pieminētais bija, bet tie bija ar citādām sirdīm atšķirībā no saviem amata brāļiem.

Nu lūk, tieši tā - veselība un bagātība nav nekas slikts, slikta ir cilvēka sirds attieksme. Taču tā parādās tad, kad ko no tā visa kaut kas tiek atņemts. Ir cilvēki, kuriem pietiek ar vārdiem, bet ir tādi, kuriem vajag rīkstes

Dieva spēks viņā darbojās un viņš cīnījās ar slimību savā ķermenī, kas bija šīs akmeņiem nomētāšanas un brūču sekas. Pieminot, ka pirmajā reizē, kad bija sludināt evaņģēliju bija slims, viņš saka, ka tas, ka viņš slimo ir pārbaudījums viņiem, kā viņi to uztvers un reaģēs, jo veselība ir tas, ko Jēzus priekš mums ir izpircis ar savu upuri. Tas ietilpst izpirkuma maksā. Tāpat viņš min par pirmo reizi, kas apliecina to, ka nākamajā reizē viņš bija vesels, citādi viņam nebūtu jēgas pieminēt pirmo reizi, ja jau viņš pastāvīgi slimotu! ( nu piem. Ar sātana enģeļa uzbrukumu caur slimību)

Nu Dieva spēks vienmēr šādi darbojas, taču slimība tomēr bija un kā tu pats atzini - tas bija pārbaudījums galatiešiem. Bet pēc konteksta noprotam, ka tur nebija momentānas dziedināšanas, tas ir - Dievs neiejaucās pārdabiski. Slimība acīmredzot bija ilgstoša un atveseļošanās pakāpeniska un dabiska. Bet tāpat taču atveseļojas arī neticīgie un ļaundari. Ko tas nozīmē? tas nozīmē to, ka Jēzus upurī ietilpst mūsu pestīšana, bet viss pārējais ir PIEMETAMĀ TIESA. Piemetamā tiesa ir tas, ko Dievs dod pēc vajadzības, kas nav kaut kas viennozīmīgs, bet katram individuāli. Taču jebkurā gadīumā fakts ir viens - Pāvila ticība un nodošanās nepasargāja viņu ne no slimībām, ne problēmām, tāpat arī nācās dzīvot trūkumā, ciest badu, pazemojumu - nekā no visas tās labklājības teoloģijas. Ja jau tev ir taisnība, tad pāvilam taču vajadzētu būt gudram šinīs lietā, ka ticībā lūgt un viņš nekad neslimotu, nekad neciestu badu, nekad nebūtu problēmas utt.

Ja ūdens ir samaitāts, tad to labāk lielos daudzumos nedzert, jo tas izraisīs kuņģa problēmas un pastāvīgas kaites saistītas ar to. Tāpēc Pāvils iesaka Timotejam dzert arī vīnu, to aizvietojot pretstatā ūdenim, kas tajā apvidū tobrīd acīmredzot bija sliktas kvalitātes. Tas arī ir iemesls kāpēc Pāvils to iesaka Timotejam.

atkal tu sagrozi rakstus - Pāvils skaidri un gaiši raksta, ka Timotejs bieži slimojis. Ja jau atkal ņemam talkā labklājības teoloģiju, tad pat dzerot nekvalitatīvu ūdeni nevajadzētu būt nekādām problēmām

Dievs vēlas 100% dziedināt vienmēr un visos gadījumos. Patiesībā Viņš to jau ir izdarījis. Ja mēs to nesaņemam, tad tā ir mūsu neticības problēma, nevis Dieva vaina, un Dieva prāts lai notiek. Ar šo Dieva prāts lai notiek, mēs varam attaisnot jebkuru savu nespēju vai neticību jebkurā mūsu sfērā. Bet tā nav patiesība. Dieva prāts ir 100% skaidri zināms veselības jautājumā. Ja kāds varbūt nav mācīts par to vai viņam pietrūkst ticības, tad tā ir šī cilvēka problēma, un nekad Dieva. Tas nenozīmē, ka Dievs mazāk mīl kādu no šiem cilvēkiem.

Tātad tu apgalvo, ka Pāvils, Timotejs un Trofims bija cilvēki ar vāju ticību, neko nezināja par to, ka Dievs var dziedināt? Un kā ar neskaitāmiem citiem cilvēkiem, kuri ticībā lūguši un nav saņēmuši - vai tev nešķiet bezkaunīgi un augstprātīgi vainot viņus mazticībā? Protams, Dievs grib, lai mēs būtu veseli un pārtikuši, bet kurā vietā rakstīts, ka Dievs vienmēr to nodrošinās? Kāpēc Dievs nereti kavējas? Vēstulē ebrejiem rakstīts, ka daži ticībā nesaņēma apsolītās lietas, jo Dievs mums ir ko labāku paredzējis, lai mēs pārāk nekoncentrētos uz šīs zemes dzīvi.

Iesaku iečekot youtube par vienu misionāru Nick Vujicic, kurš piedzima bez rokām un kājām, viņš vairākas reizes Dievam lūdzis pēc locekļiem, bet Dievs to viņam nav devis. Noskaties kādu video un pasaki - vai šis cilvēks ir mazticīgs?

Turklāt ne vienmer Dievs dziedina pārdabiskā veidā, Viņš mēdz to arī darīt kā parasti - pakāpeniski un dabiski, un atkal jau - lai kaut ko iemācītu - pacietību, uzticēšanos, pazemību, paklausību, cilvēki nereti tiek iemesti slimībā un tikai tas ir īpašs laiks, kad ir laika gan lūgšanām, gan bībeles lasīšanai, kas citkārt tiek atstāts novārtā, vispār liecības ir daudz un dažādas.

Tieši tāpēc, ka velns gribētu, lai Pāvils būtu iedomīgs, velns savādāk viņam nevarēja piekļūt klāt, kā vienīgi caur vajāšanām! Pāvils gāja sludinādams tik lielā Dieva spēkā, ka sātans uzstājās pret viņu caur cilvēkiem, lai šo evaņģēlija izplatību apturētu. Pāvils burtiski saauga ar šo spēku, kas viņam bija dots no Dieva. Pat viņa drēbju autus uzliekot cilvēki saņēma dziedināšanu. Lai izlīdzinātu šo spēka manifestāciju Pāvils cieta uzbrukumus vajāšanu rezultātā ( starp citu viss uzskaitījums ir vajāšanu sekas, un tiešām nekur nav minēta slimība!, vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ, jo tas notiek Kristus dēļ, nevis citu iemeslu dēļ!)
Pāvils cieš šīs vajāšanas, un tādējādi notiek izlīdzināšanās ar Dieva spēku sevī, lai nepaaugstinātos, ar sevis un savas miesas pazemošanu tieši caur šīm vajāšanām!
Tas sasaucas ar šo rakstu vietu. 1. Kor. 9:27 Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.


Nu lūk - tu jau atzīsti, ka caur to visu Pāvils ir mācījies un nobriedis.

Par slimībām - nevajag izdalīt vienu no šīs pasaules likstām kā kaut ko atsevišķu, jo bībelē tas viss ir kopā - vājības, slimības, ciešanas utt.

Nē, es aprakstu kādā veidā šī pārmācība notiek!

Uzsveru Dievs audzina tikai un vienīgi caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem! Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība.

Bet tu tieši atkal runā pretī Rakstiem, kas apgalvo, ka Dievs jau arī nodrošina tādus apstākļus. Viņš gan tieši problēmas nerada, taču Viņš pieļauj kādām lietām notikt, ierobežo, kontrolē tās tā, lai mums, ticīgajiem tas nāktu par svētību. Lasi veco derību - sātans tur ir spējīgs darīt tikai to, tikai tādā mērā, kā Dievs to pieļauj. arī jaunajā derībā rakstīts - apgrēcībai gan jānāk, bet vai tam caur ko tā nāk. Vecajā derībā kāds ķēniņš caur kuru Dievs sodīja savu tautu, tāpat saņēma sodu, jo neaptvēra to, ka Dievs to visu tā izkārtoja, bet iedomājās savā prātā, k viņš pats ir liels un varens.


1 Tā saka Tas Kungs uz Kīru, Savu svaidīto: "Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, lai noraisītu ķēniņiem no viņu gurniem zobenu saites, lai atvērtu durvis viņa priekšā un lai vārti viņa priekšā nepaliktu aizslēgti.
2 Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos.
3 Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā.
4 Jēkaba, Sava kalpa, dēļ un Israēla, Sava izredzētā, dēļ Es tevi nosaucu tavā vārdā un devu tev cienījamu vārdu, kur tu Mani vēl nepazini.
5 Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena; bez Manis neviena Dieva nav. Es tevi apbruņoju, jebšu tu Mani nepazini,
6 lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis cita nav neviena. Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena!
7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!

Kā redzi - sātans nav itin nekas Dieva priekšā, viņš ir kā ķēdes suns, kurš netiek tālāk par ķēdes garumu. Un no konteksta mēs noprotam, ka Dievs nesaka, ka Viņš ir ļaunuma avots. Raksti mums atklāj, kā Dievs rada tumsību, kā Viņš dod ļaunu - apslēpjot Savu Vaigu Viņš to dara. Jo ļaunums pats par sevi nepastāv, tas ir - ļaunums patiesībā ir Dieva iztrūkums, visur, kur nav Dievs klāt ar savu svētību, tur saimnieko ļaunums.

Lasi arī Dieva derību ar israēlu, kur Dievs Pats sola gan svētības, gan arī pārmācības

Tieši tā Dieva Vārdu mēs mācāmies un pielietojam praksē! Tad tas ir patiesi ticības solis! Tas nav pretrunā ar to, ko es teicu! Bet Dievs nav tas, kas pieļauj problēmas!

Bet tad jau tu nonāc pretrunās ar sevi - Deiva vārdu mēs mācamies ne tikai lasot un klausoties, bet arī pielietojot to praksē - PRAKTIZĒŠANA ARĪ IR MĀCĪŠANĀS. Un ja tu saki, ka Dievs nepieļauj problēmas, ko tad tu saproti aro to, ka ir rakstīts, ka Dievs mūs pārmāca - kas tad ir tā pārmācība no Dieva tavuprāt?

Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība.

Nepareizi - tāpat tu vari sacīt arī par kareivi - vai tad tā pieredze, kuru viņš gūst kaujas laukā neskaitās? Bet ja kaut aks mums nāk par labu, tad no kā tas ir? Vai ne no Dieva nenāk viss labais? Ja cilvēki mācītos no lasīšanas un klausīšanās vien, tad jau virs zemes, vismaz starp kristiešiem būtu ideālas attiecības, bet tā tas nav. Prakse pierāda, ka no lasīšanas un klausīšanās vien nevar iemācīties, bet gan Vārdu DAROT var iemācīties. Ir cilvēki, kuri daudz lasa bībeli un daudz par to zina, bet viņi nav ticībās nobrieduši, jo par maz praktizē reāli ikdienas situācijās. Kāpēc tad Dievam vajadzēja Mozu turēt tik ilgi, kāpēc Jāzepam vajadzēja iet cauri visam tam?

Interesants atgadījums

1 Un, garām ejot, Viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: "Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?"
3 Jēzus atbildēja: "Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.

Tātad Dievs to slimību ir pieļāvis, lai varētu ļaudīm rādīt Savu varenību.

Labs prāts ciešanās Kristus dēļ, tas ir neskatoties uz nekādiem ārējiem apstākļiem tu nostiprinies pastāvībā un izturībā pie Dieva un ticībā uz Jēzu.

Lūk te arī parādās audzinošais moments - caur to cilvēki IEMĀCĀS neskatoties uz apstākļiem nostiprināties un pieaugt. Tāpat arī raksturam nepietiek vien lasīt un klausīties, tam vajag praktizēt, lai izmainītos. Dievs pieļauj mums apdauzīties, kad esam nepaklausīgi un neklausamies vārdos. Viscaur bībelē par to ir runāts un atrunāts, ka Dievs savus bērnus pārmāca un audzina. Ir pat tieši pateikts

6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?

Ko nozīmē vārdi "pārmāca" un "šauš"? Vai tad tās nav problēmas? Bet te rakstīts, ka to taču dara Dievs. Ne ka tas Viņam prieku sagādātu, bet gan, ka Viņš tādējādi mūs audzina
Svētais
# Iesūtīts: 2010.01.07 11:52:18
Ingars
Ja Dievs visu kontrolētu, viņš nepieļautu traģēdijas, kas notiek cilvēku rīcības rezultātā. Tādējādi tas nav viņš, kas ierobezō tās mūsu dzīvē.Viņš kontrolē no tā aspekta, kad mēs saucam uz Viņa palīdzību, un viņš mūs pasargā, atbrīvo, izglābj, novērš, palīdz iet pa pareizo ceļu, un neļauj iet pa nepareizo. Bet viņš šīs lietas nekontrolē, tās nenotiek automātiski pēc viņa gribas!

Pāvils timotejam norāda, lai dzer vīnu un ne tikai ūdeni vien viņa biežās neveselības pēc, tāpēc, kā iemesls viņa biežajai neveselībai ir ūdens, kas tajā apvidū nebija labs.

Labklājības evaņģēlija nav, ir tikai evaņģēlijs, kas pavēsta, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā. Tā ir svētdzīve, dziedināšana, un finansiāla labklājība. Ja nesadarbojamies ar to ( neticam un nerīkojamies pēc vārda) , tad to arī nepiedzīvojam un nesaņemam savās dzīvēs.

Dievs nepieļāva slimību neredzīgajam. Tās izcelsme ir kopējā vai vispārējā grēka rezultāts, nevis konkrēto vecāku vai viņa paša rezultāts. Tās ir divas dažādas lietas.

Dievs pārmāca un šauš katru savu bērnu, atļaudams viņam pašam apdedzināties, lai tas nonāk pie saprašanas, ka jānāk pie Tēva jāmācās viņa ceļi savā dzīvē caur Vārdu un realizējot to praksē. Visi pārējie iemesli-uzbrukumi no velna, cilvēkiem, un dažādas situācijas nav ne Dieva inspirētas ne pieļautas, ne sūtītas.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.07 12:47:13
Ja Dievs visu kontrolētu, viņš nepieļautu traģēdijas, kas notiek cilvēku rīcības rezultātā. Tādējādi tas nav viņš, kas ierobezō tās mūsu dzīvē.Viņš kontrolē no tā aspekta, kad mēs saucam uz Viņa palīdzību, un viņš mūs pasargā, atbrīvo, izglābj, novērš, palīdz iet pa pareizo ceļu, un neļauj iet pa nepareizo. Bet viņš šīs lietas nekontrolē, tās nenotiek automātiski pēc viņa gribas!

Tā tu nonāc pretrunās ar sevis teikto. Ja Dievs ir visuvarens, tātad Viņš kontrolē absolūti visu - tā stāv rakstīts un tā Viņš Pats apliecina

7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!

Dievs ir nospraudis robežas visam. Tu pieļauj to pašu kļūdu, ko daudzi citi labklājības teoloģijas sludinātāji - ka Dievs pilnībā šo pasauli atstājis mūsu ziņā, bet pats kā pasīvs vērotājs tik piešķir spēku un viss lai iet kā iedams. Tu rūgti maldies, jā Viņš gan neietekmē mūsu brīvo gribu, taču viņš mums ir nospraudis robežas, ne tikvien mums, bet arī ļaunumam. Patiesībā Dievs ļoti aktīvi darbojas un piedalās visos procesos, bet tu gribi Svēto Garu pataisīt par kaut kādu spēku, bez saprāta. Stāv rakstīts, ka Svētais Gars DARBOJAS TICĪGAJOS, tāpat arī atklāsmes grāmatā parādīts, kā Dievs pats aktīvi piedalās ļaunuma ierobežōšanā un kontrolē.

Citiem vārdiem sakot - Dievs visam ir nolicis robežas, pat ja cilvēks ko nedarītu, Deivs tik un tā savu plānu piepildīs, pat ja kāds ir pārāk mazticīgs, ļaunums tik un tā nespēs vairāk, kā Dievs pieļauj.

Palasi pats savus vārdus un redzi cik tie ir neloģiski - Bet viņš šīs lietas nekontrolē, tās nenotiek automātiski pēc viņa gribas!
Ja kaut kas notiek pēc Dieva gribas, tātad Viņš to tā vai citādi kontrolē. Vai tu tiešām domā, ka Dievs palaidis velnu savā vaļā un, lai cilvēks pats tiek galā?

Pāvils timotejam norāda, lai dzer vīnu un ne tikai ūdeni vien viņa biežās neveselības pēc, tāpēc, kā iemesls viņa biežajai neveselībai ir ūdens, kas tajā apvidū nebija labs.

1. tas tur nebija rakstīts un mēs to nevaram zināt
2. jebkurā gadījumā slimības fiziskajā plāksnē izraisa kādi materiāli faktori, tā ka nav svarīgi no ūdens vai ne no ūdens, fakts paliek fakts - Timotejs slimoja, kaut arī bija ļoti stiprs ticībā

Labklājības evaņģēlija nav, ir tikai evaņģēlijs, kas pavēsta, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā. Tā ir svētdzīve, dziedināšana, un finansiāla labklājība. Ja nesadarbojamies ar to ( neticam un nerīkojamies pēc vārda) , tad to arī nepiedzīvojam un nesaņemam savās dzīvēs.

Evaņģēlijs ir tas, ka Jēzus nopelna dēļ mēs esam brīvi no grēkiem un mums ir garantēta mūžīga dzīvība Debesu Valstībā. Bet tu to pārvērt par farsu, padarot veselību un turības līmeni par ticības rādītāju. Ir cilvēki, kuri tic un sadarbojas vairāk nekā visi labklājības teologi kopā, bet vienalga piedzīvo i slimības, i problēmas, tomēr paliek nesatricināmi savās ticībās.

Ļauj man tev paskaidrot ar ko atšķiras labklājības evaņģēlijs no patiesā evaņģēlija.
patiesais evaņģēlijs vēsta, ko Dievs ir paveicis mūsu pestīšanas labā, un, ka tas nav atkarīgs no mums.
Labklājības evaņģēlijs apgalvo, ka ticības rādītājs ir veselība un labklājība

Bet dziedināšana un finansiāla labklājība ir tikai PIEMETAMĀ TIESA, žēlastības dāvanas, nevis svētdzīves rezultāts. Svētdzīve ir Svētā Gara augļi, izmainīts raksturs

Dievs nepieļāva slimību neredzīgajam. Tās izcelsme ir kopējā vai vispārējā grēka rezultāts, nevis konkrēto vecāku vai viņa paša rezultāts. Tās ir divas dažādas lietas.

Tu atkal neesi uzmanīgi lasījis tekstu, tur rakstīts, ka Dieva darbiem vajaga parādīties - tātad tas bija Dieva nodoms.

Dievs pārmāca un šauš katru savu bērnu, atļaudams viņam pašam apdedzināties, lai tas nonāk pie saprašanas, ka jānāk pie Tēva jāmācās viņa ceļi savā dzīvē caur Vārdu un realizējot to praksē. Visi pārējie iemesli-uzbrukumi no velna, cilvēkiem, un dažādas situācijas nav ne Dieva inspirētas ne pieļautas, ne sūtītas.

Atkal tu nonāc pretrunās - ja Dievs atļauj cilvēkam apdedzināties, tātad tā ir pieļaušana

Tu neņem vērā visus Dieva aspektus, jo Dievs nav tikai Mīlestība, Viņš ir arī Taisnība. tā nu Viņš mīlestībā īsteno Savu taisnību, pieļaujot laicīgas ciešanas, lai mūs audzinātu, ka mēs nekrītam vēl lielākos grēkos un nepazaudējam pestīšanu.

jā, mēs gan līdzdarbojamies, taču patiesībā visu dara Dievs, nevis cilvēks. Kad tiek sacīts - tava ticība tev palīdzējusi, tad tas patiesībā nozīmē, ka ka Dievs jau to ticību cilvēkā ieliek un darbina. Paši no sevis mēs nenieka nespējam darīt, bet gan Kristus mūsos. Tas ir pāri mūsu saprašanai, kā Viņa griba mijiedarbojas ar mūsu gribu, taču nav tā, ka Dievs visu atstājis mūsu ziņā, bet Pats no malas pasīvi vēro.

Tāpat arī visuvarenais Dievs kontrolē ļaunuma darbību, ja tā nebūtu, tad mēs sen visi būtu gājuši bojā. Cik var atkārtot, jau man sāk apnikt lasi veco derību un raugi, ka tur tieši Dievs saka, ko VIņš dara, un Viņš dara arī soda lietas

29 "Vai tu neesi novērojis, ka Ahabs ir pazemojies Manā priekšā? Ja nu viņš tā ir pazemojies, tad Es nelikšu nelaimei nākt, viņam pašam dzīvam esot, bet Es gan likšu nelaimei nākt pār viņa namu viņa dēla dienās."

26 un sacīja: "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts."

te skaidri pateikts, ka Dievs liek vai neliek nākt sodam

6 Un notika, kādu dienu kad Dieva dēli[A] nāca, lai nostātos Tā Kunga priekšā, tad arīdzan sātans atnāca viņu vidū.
7 Un Tas Kungs sacīja sātanam: "No kurienes tad tu nākdams?" Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja: "No ceļojuma un no klejojuma pa visu zemes virsu."
8 Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna."
9 Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: "Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?
10 Un vai Tu pats arī neesi gan ap viņu, gan ap viņa namu, gan ap visu, kas tam pieder, uzcēlis aizsargžogu? Tu esi viņa roku pūliņu svētījis, un viņa ganāmpulki ir izpletušies pāri visai zemei.
11 Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam tam, kas viņam pieder, - tiešām atklāti viņš no Tevis atsacīsies."
12 Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai neizstiep savu roku pret viņu pašu." Un sātans aizgāja projām no Tā Kunga vaiga.

Klasisks piemērs, ka tieši Dievs ļauj vai neļauj sātanam kaut ko darīt, visa tava teorija sabrūk patiesības priekšā - ne mats no galvas nenokrīt bez Dieva ziņas, kur nu vēl tādas nelaimes, kā Ijabam


Svētais
# Labojis Svētais : 2010.02.17 14:25:47
Adonika>Svētais
kā redzam stāstā Dievs Ījabam neprasīja derību. Vēl vairāk - pirmais, ko Dievs par Ījabu teica bija: " Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna " nevis kā Tu izteicies. Protams viņam bija problēmas. Un kā redzams tieši situācija, kuru Dievs pieļāva viņa dzīvē, ļāva arī tās saskatīt un atzīt.

Btw man neviļus rodas jautājums, kas vainojams pie tā ka gadās arī kristiešu dzīvēs smagas slimības, piemēram. tak derība ir un pēc Tavas loģikas, Dievam būtu jamie jāpasargā no visa. Tātad tomēr nav spējīgs pasargāt tb ir kas varenāks par Dievu, kas var ietekmēt mūsu dzīves?

Bet Viņš mani nekontrolē,jo ir devis man izvēli un rīcības brīvību!
ja Tu esi savu dzīvi atdevis Viņam, tad jau esi devis atļauju to ietekmēt. Kā teikts romiešiem - nedzīvojam mēs vairs sev pašiem. Nepieder mums mūsu dzīves.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.17 14:30:46
Palagus man lūdzu nerakstīt. Maz ticams, ka es lasīšu. Pagāja labs laiks kamēr līdz beigām atrullēju.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.17 14:42:56
Svētais

Cilvēka izvēles brīvība Dieva lietās neticīgajiem ir mirusi, bet ticīgajiem šo jauno gribu Dievs ir ielicis no ārpuses - tā jaunā, garīgā griba attiecībā uz Dieva lietām nav nekas no cilvēka iekšienes nākošs, bet Dievs to no ārpuses caur Vārdu ir radījis un ielicis cilvēkā, bet tajā pašā laikā cilvēka griba ir suverēna un spējīga tomēr atteikties no Dieva.

par Ījāba derību - tā bija iekš Ījāba ticības. tas pats arī, kā rakstīts par Ābrahāmu - jau pirms apgraizīšanas, kas bija derība ar Dievu, VIņam jau bija derība, ticībā balstīta un tā attiecas uz visiem ticīgajiem visos laikos. Jo padomā, ko tu pats apgalvo - nebija derības - tas nozīmē, ka nebija arī pestīšanas, jo kā var būt pestīšana bez derības ar Dievu
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.17 15:05:00
Adonika
Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna " nevis kā Tu izteicies.

Īj.40:8 Vai tu tiešām gribi iznīcināt Manu tiesu, Mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns?

Dievam ir vairākas taisnības attiecībā pret cilvēku. Šajā aspektā Dievs pārmet Ījabam viņa paštaisnību, jo viņš savā problēmā pielīdzina savu taisnību par pamatotu pretstatā Dieva taisnībai. Ļoti neparasta lieta ir tā, ka Ījaba draugu citēto vairākas reizes citā JD kā patiesu Dieva vārdu, kas ir nācis no viņu mutes, taču Dievs Ījaba draugiem pārmet, jo viņi apsūdzēja Ījabu. No šī aspekta Dieva taisnība pret Ījaba paštaisnību ir pārāka, nekā Ījaba taisnība. Bet no draugu aspekta Ījaba taisnība bija pārāka par draugu taisnību, tāpēc Dievs sacēlās pret draugiem, jo viņi bija sacēlušies pret Ījabu. Dievs drīkstēja norāt Ījabu, bet neviens cits to nedrīkstēja!

Un kā redzams tieši situācija, kuru Dievs pieļāva viņa dzīvē, ļāva arī tās saskatīt un atzīt.

Jā, šajā situācijā Ījabs ieraudzīja kā viss ir patiesībā un beigās ļoti mācījās no tā. Tas ir tas, ko es arī teicu, ka no situācijas tu vari mācīties kaut ko vienmēr.

Btw man neviļus rodas jautājums, kas vainojams pie tā ka gadās arī kristiešu dzīvēs smagas slimības, piemēram. tak derība ir un pēc Tavas loģikas, Dievam būtu jamie jāpasargā no visa. Tātad tomēr nav spējīgs pasargāt tb ir kas varenāks par Dievu, kas var ietekmēt mūsu dzīves?

Derība ir un darbojas pēc zināmiem principiem. Ja nezina Dieva Valstības likumus, tad cieš no tā. Smagas slimības cilvēkiem uzklūp daudzu iemeslu dēļ, dzīvojam samaitātā pasaulē, paši sev kaut ko nepareizi darot kaitējam, velna uzbrukumi. Ja zinam cēloni, zinam kā rīkoties, ja esam mācīti Dieva Valstībā, jo Jēzus ir uzņēmies visas mūsu kaites un slimības uz sevis. Mēs esam no tā atpirkti, Tas pieder pie izpirkuma maksas. Tur jau ir tā lieta, ka ja nestājamies pretim velnam ( piem. uzbrukums caur slimību) , tad slimība pārvar mūs, jo velns bēg no mums nevis no Dieva. (Tātad , ja neizmantojam šo varu, ciešam no tā.Jēk.4:7)

Bet Viņš mani nekontrolē,jo ir devis man izvēli un rīcības brīvību!
ja Tu esi savu dzīvi atdevis Viņam, tad jau esi devis atļauju to ietekmēt. Kā teikts romiešiem - nedzīvojam mēs vairs sev pašiem. Nepieder mums mūsu dzīves.


Šim apgalvojumam pilnīgi piekrītu, bet tas nav tā, ka Dievs manu dzīvi kontrolē, un liek vai piespiež mani kaut ko darīt. Es viņam atveru savas sirds durvis un nododu savus miesas locekļus par taisnibas ieročiem Dievam, lai viņš var manā dzīvē darboties un caur manu dzīvi ietekmēt lietas. Es esmu Dieva līdzstrādnieks, kas darbojas Dieva valstības lietās
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.17 15:10:44
Svētais

Jā, šajā situācijā Ījabs ieraudzīja kā viss ir patiesībā un beigās ļoti mācījās no tā. Tas ir tas, ko es arī teicu, ka no situācijas tu vari mācīties kaut ko vienmēr.

Es nesaku, ka situācija pati par sevi māca, bet gan, ka Dievs māca caur situācijām

Derība ir un darbojas pēc zināmiem principiem. Ja nezina Dieva Valstības likumus, tad cieš no tā. Smagas slimības cilvēkiem uzklūp daudzu iemeslu dēļ, dzīvojam samaitātā pasaulē, paši sev kaut ko nepareizi darot kaitējam, velna uzbrukumi. Ja zinam cēloni, zinam kā rīkoties, ja esam mācīti Dieva Valstībā, jo Jēzus ir uzņēmies visas mūsu kaites un slimības uz sevis. Mēs esam no tā atpirkti, Tas pieder pie izpirkuma maksas. Tur jau ir tā lieta, ka ja nestājamies pretim velnam ( piem. uzbrukums caur slimību) , tad slimība pārvar mūs, jo velns bēg no mums nevis no Dieva. (Tātad , ja neizmantojam šo varu, ciešam no tā.Jēk.4:7)

Kāpēc tad cilvēka miesa mirst? Nekur nav rakstīts, ka mēs mantojumu pilnā mērā saņemsim UZ ROKAS šajā dzīvē, nekur tā nav rakstīts, nekur, nekur

Šim apgalvojumam pilnīgi piekrītu, bet tas nav tā, ka Dievs manu dzīvi kontrolē, un liek vai piespiež mani kaut ko darīt. Es viņam atveru savas sirds durvis un nododu savus miesas locekļus par taisnibas ieročiem Dievam, lai viņš var manā dzīvē darboties un caur manu dzīvi ietekmēt lietas. Es esmu Dieva līdzstrādnieks, kas darbojas Dieva valstības lietās

Es arī nesaku, ka Dievs ierobežo mūsu suverēno gribu un tās izvēles, bet gan, ka Viņš mūs vada neizskaidrojamā un neizprotamā veidā, Viņš pārliecina un izmaina mūsu domāšanu dod spēju gribēt pareizas lietas, bet viņš gribu nespiež tās izvēles izdarīt ar varu
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.17 15:19:01
Ingars
Ingar, atvaino, mēs ar tevi esam to jau izrunājuši.Negribās atkārtoties.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 50 , pavisam kopa bijuši: 6404