*Duksis 
|
Iesūtīts:
2009.12.16 12:44:33
|
|
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2009.12.19 16:52:33
*Duksis
"...ļoti slidens apgalvojums" - Tu to saki par vārdiem, kas nākuši ne no tiem, kas par kristietību runā, dzīvojot maksimāli ērtos apstākļos, bet gan no tiem, kas savu dzīvi pavadījuši, visu sevi atdodot Kungam, pa īstam atdodot. Pie tam, šīs no prakses nākušās atziņas ir dzīvojušas cauri gadsimtiem, allaž no jauna apstiprinoties. Nav vērts tērēt spēkus, apstrīdot to, kas nācis no svētas dzīves  Labāk tos tērēt, mēģinot sevī atrast negantības un pret tam cīnīties.
Vai gan mazvērtība nav nespēja samierināties ar to, kādu Dievs mani ir radījis? Ka neesmu tik skaists, gudrs, asprātīgs, veiksmīgs, talantīgs, naudīgs, ar tik labu augumu, no tik labas ģimenes utt., utt.? (Tik daudzas nelaimes ceļas no salīdzināšanas ar citiem!) Ar savu ņerkstēšanu par šeit minēto vai neminēto būtībā notiek spļaušana pret Dievu - Redzi, kādu Tu mani esi radījis, kā man tagad jācieš! Bet es gribu būt īpašs - gudrs, skaists, talantīgs, naudīgs, veiksmīgs..., esmu taču to pelnījis! Esmu īpašs! - ...un īpaši lepns, jo man nepatīk būt tādam, kādu Tu mani radījis, man ar to nav gana!
Lepnība ir lielākā no 8 pamatkaislēm askēzes mācībā (otrā no beigām ir godkāre). Tai veltītas ļoti daudzu askētu un svētu vīru atziņas un pārdomas, kas nākušas no gadiem (drīzāk - gadu desmitiem) ilgas cīņas kā ar šo kaisli, tā citām.
Jebkura lepnības izpausme ir kalpošana šai kaislei, tai ir daudz atzarojumu, tieši tāpat kā kokam zaru. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.19 16:59:42
Saulespuķe Kaut ko gribēji teikt? |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2009.12.19 17:01:07
Ko gribēju, pateicu, *Duksi |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.19 17:08:55
Anekdote. Studentam jālieliek eksāmens bioloģijā. Viņš nekā nezin par stārķiem, bet ir izmācījies par vardēm. Izvilktajā eksāmena biļetē rakstīts: "stārķi". Students mierīgi pasaka, ka stārķi ēd vardes, un sāk stāstīt visu, kas viņm ir zināms par vardēm. ... . Nu i vot,- cien. S. izdarīja ko līdzīgu: izprātojās, ka "mazvērtības kompleksi ir ĻOTI lielas LEPNĪBAS izpausme (tikai polarizēta pretējā ārējā izpausmē)"...t.i. stārķi ēd vardes, tad sajutās savā dzimtajā stihijā un sākā klāstīt visu, kas viņai zināms par vardēm svēto mērcē, t.i. lepnību.
|
incognito  |
# Labojis incognito: 2009.12.20 15:22:34
Saulespuķe laikam nāk no ortodoksu trādīcijas, kur ciena askētiskos tuksneša tēvus, kuri daudz laika pavadīja, mēģinādami ieīstenot dzīvē kristīgo konceptu, ka "jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā".
Izrādījās, ka nemaz tik viegli nav dzīvot svētu dzīvi. Cīnoties ar grēku, esot radies daudz interesantu mācību un metožu. Par laimi, mūsdienu christianity lite atzīst, ka svētdzīve nav nemaz nepieciešama, jo Dievs jau kristiešus tāpat mīl. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.20 19:53:34
Uz jautājumu, vai askēze ir "dzīves indētāja", nav viennozīmīgas atbildes.`Tomēr nav noliedzams, ka atturība ir [tikumiskās] pilnveidošanās nepieciešams elements. Kas grib visu, tas negrib neko. Lai kaut ko sasniegtu kādā noteiktā jomā, no kaut kā ir nepieciešams atteikties (atturēties). Tas ir skaidrs pat mazam ezītim. Visur un visā ir jābūt mēram, zelta vidusceļam (modus vivendi), ezītis piebilstu ar gudru sejas izteiksmi. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2009.12.20 22:09:51
Saulespuķe
Tuksneša tēvu macība šodienas cilvēkam nav nemaz tik viegli saprotama. Jo diezin vai Tu pati visu, kas rakstīts Filokalijā vari pārņemt viens pret vienu . Kaut kur pie viena vai otra skarbāka tēva šķiet labāk nabaga cilvēks nebūtu dzimis.  Šodien cits to varbūt sauktu pat par psiholoģisku vardarbību. Vai arī kur tiek pieminēts, ka bez garīga padomdevēja (pie tam ortodoksa tēva) glābšanās nav.
Noteikti lasot tuksneša tēvus mēs nonākam nedaudz citā garīgā telpā. Lai gan nāk prāta kāda epizode no vienas filmas, šķiet ar Šonu Konoriju, kur šis vecais mūks saka jaunajam, domā pats ar savu galvu, Dievam nevajag ne izdarīgus pakalpiņus, viņam nevajag perfektus cilvēkus, viņam vajag ticīgas un mīlošas sirdis! |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.12.20 23:06:47
es uzskatu, ka liels mazvērtības komplekss ir tā pati lepnības izpausme, jo gan vienā, gan otrā gadījumā ( lepnība un augstprātība) cilvēks vairāk uztraucas par sevi un domā par sevi, arī par apkārtējo viedokli par sevi, nevis par Jēzu!
Esmu ar Saulespuķi vienisprātis. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2009.12.20 23:54:17
Svētais
Bet ne mazākas problēmas ir tam, kurš uz to visu noskatās no malas un saka, ka mani tas neskar.
Ir dzirdēts tāds psihologu padoms, ka cilvēkam kaut uz īsu brīdi ir svarīgi ļaut piedzīvot, ieraudzīt, ko nozīmē būt garīgi vesalam. Kristiets sacītu, ka ir vajadzīgs Gara dziedinošais pieskāriens. |
danar  |
# Iesūtīts: 2009.12.20 23:55:23
Svētais nu,un ko tadiem kompleksa cilvekiem iesaki darit?
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.21 11:25:16
danar Ieteikt...? Jo vairāk tu domā par Jēzu un Viņa gribu savā dzīvē ( uzdevumu un aicinājumu), jo mazāk sāc satraukties par sevi pašu... Domāju, ka tas ir process un ar ieteikumu te nebūs līdzēts. Tas ir process kurā garīgi pieaugam Jēzū, pateicoties kam atbrivojamies no mazvērtības komplekīem un domāšanas par sevi un savu ego. Tas gan turpinās visa mūža garumā, bez apstājas. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.21 13:28:57
Bībelē, kad notiek (Dieva vai enģeļu) vēršanās pie cilvēkiem, tā ļoti bieži sākas ar vārdu: "Nebīsties!" Dievs iedrošina mazdūšības, šaubu un baiļu, jeb citiem vārdiem sakot,- "mazvērtības kompleksa" pārņemtos. ... . Piemērām: "Nebīsties, tu tārpiņ Jēkab, Israēla pulciņ! Es tev palīdzu, saka Tas Kungs, tavs pestītājs ir Israēla Svētais." (Jesaja). Cik mīļi tiek nodēvēts patriarhs Jēkabs - par [zemes] tārpiņu! Nekas, gan jau "tārpiņš" cīnīsies un pieprasīs, lai tiktu svētīta viņa tauta. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.21 13:42:50
Nebīsties, jo parādās pārdabiska būtne enģelis. Bet tas nav vienīgais iemesls. Ne tāpēc, ka esi mazdūšīgs, šaubu un baiļu pārņemts un kompleksains. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.21 14:56:12
Ctulhu Uldi, Uldi.... |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.21 15:03:02
Ctulhu *Duksis vienkārši ziņkāri gribēja pavaicāt, vai tu šādā stilā, kā robots robotiem, pravietosi par sistēmu teorijas sniegtajiem atziņu labumiem līdz sava mūža beigām, vai arī ir iespējams kāds negaidīts notikumu pavērsiens, piemērām smagas dzemdības vai izkrišana no devītā stāva loga, kā rezultātā tu sāksi runāt ar cilvēkiem tiem saprotamā valodā?
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.21 18:20:40
Jāj divi kovboji. Krūmos kaut kas kaut ko nesaprotamu murmina. Viens kovbojs prasa otram: "Kas tur murmina?" Otrs kovbojs atbild: "Gudrais Džo!" Pirmais vaicā: "Kapēc viņš tiek dēvēts par gudro?"Otrais atbild: "Tapēc, ka viņu neviens nesaprot!"
// Citāts no H. Vesta seerijas `es, kovbojs` staasta// |
Vienk. Džonijs [78.84.116.67] |
# Iesūtīts: 2009.12.21 18:30:15
CtulhuDzeju nēesi mēģinājis rakstīt...būtu ļoooti interesanti palasīt |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.21 18:32:24
Ctulhu Par dzemdībām u.c. mazticamām lietām. Tev taču kā SB ir zināms, ka var notikt tikai tas, kas nekad nav noticis... . |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.12.21 18:38:41
Ctulhu Nav tik vienkārši. Kādreiz Leibnics piedāvāja cilvēkiem atrast divas vienādas koka lapas. Vesels cilvēku bariņš vienu dienu staigāja pa parku, bet tā arī neatrada divas vienādas. Jau senie grieķi zināja to, ko izrādas nezin mūsdienu SB,- divreiz vienā upē neiekāpsi! |
Saulespuķe |
# Labojis Saulespuķe: 2009.12.21 21:29:46
Vispirms tūdaļ atvainojos Duksim - šis nebūs par pirmjautājumu, vien piebildes uz kādiem izteikumiem.
incognito Saulespuķe laikam nāk no ortodoksu trādīcijas, kur ciena askētiskos tuksneša tēvus...
Nē, es nāku (un joprojām tur esmu) no luterāņu tradīcijas, kas ciena Baznīcas svētos tēvus un askēzi.
Raimonds Protams, ka Filokālija ir smaga barība, arī tas mazums, kas no daudzajiem sējumiem iztulkots latviski, jau rada pietiekamu priekšsatu. Tomēr - kā uz to skatās, jo pie tuksneša tēviem ir tik ļoti daudz par Dieva bezgalīgo mīlestību uz cilvēku un par Viņa neizsakāmo pacietību. Var tajā saredzēt gan milzīgu skarbumu (un nedrīkst aizmirst, ka primāri daudzas atziņas nāca no askētiem un bija arī adresētas mūkiem, ne ierindas lajiem), gan iepriekšminēto. Līdzsvars ir vajadzīgs. Arī Filokāliju var lasīt un pielietot līdzsvaroti - atbilstoši savam garīgajam līmenim, nepanikojot par nevarēšanu uzreiz tapt svētam.
Svētais Jānis Pakāpnieks (7.gs.) sacījis: "Brīnīties par svētajiem ir slavējami, sekot viņiem - glābjoši, bet gribēt uzreiz tapt kā viņi - neprātīgi un neiespējami" .
P.S. Man Filokālija ir ĻOTI tuva, kaut manā dzīvē no tās vēl nav pat niecīgākā atblāzma.
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
