atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Achtung! Dzīves indētāji! Mazvērtības kompleksi u.c. draņķības.
*Duksis
Iesūtīts: 2009.12.16 12:44:33
Interesants raksts (vismaz no nespeciālista viedokļa raugoties):
http://www.tvnet.lv/women/life/gimene/article.php?id=5169479
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:52:53
masiks [212.93.96.2]
zini, kamēr es vēroju no malas, man tas bija konkrēti runājot - pofig. kad tas skāra mani pašu - o,jā! tad es tikai sapratu.
izlog.S.R. [95.68.48.76]
# Iesūtīts: 2009.12.16 17:04:23
masiks [212.93.96.2]
oi, masiciņ, nu jau tu pavisam kaut kur grābsties... domu lidojums...
bez sto gram nepojmjoš.
incognito
# Iesūtīts: 2009.12.16 19:01:22
Man liekas, lai tiktu galā ar ciešanām, tai skaitā mazvērtības kompleksu radītām ciešanām, cilvēkam jāapzinās sava ego daba, kas ir tukšums. Jo visa veida traģiskie dvēseliskie pārdzīvojami ir nesaraujami saistīti ar ego hipertrofēšanu.
Ak, es izskatos tik drausmīgi! Mani neviens nemīl! Es tā ciešu! Es es es es!

Ego tukšums, manuprāt, nozīmē to, ka ego jau neeksistē kaut kādā reālā veidā, tā faktiski ir tikai doma. Tas nav nekas, par ko būtu vērts uztraukties, kam pieķerties vai kā dēļ pārdzīvot.
Ja ego ir viegls kā pūciņa un caurspīdīgs kā mākonītis saulrietā, tad cilvēks necieš.

Noteikti var palīdzēt tas, ja cilvēks tā vietā, lai uztrauktos par sevi, sāktu domāt par citiem. Jo rūpēšanās par citiem neizbēgami samazina fokusēšanos uz ego. Piemēram, ja kādam liekas, ka ir nožēlojams neveiksminieks, tad var padomāt, ka no apmēram 7 miljardiem pasaules iedzīvotāju vismaz kādi 100 000 šobrīd jūtas tieši tāpat. Tad domās viņus visus samīļot un skaties - paša tumšās domas būs izgaisušas.
Hau! Incognito ir runājis!
Dona Leone
# Iesūtīts: 2009.12.17 07:40:34
masiks [212.93.96.2]
S.R.(katole)
ciešanas esot lielākais uz šīm zemes iespējamais labums.
jā. Bet... ne jau pašam cietējam... tiem, kas no malas vēro... tiem...
gjeniaali pateikts!
Protams, ka visaas cieshanaas ir kaada jeega, ja cilveeks to meklee, bet par augstaako labumu to nosaukt - nu diez vai....dazhreiz to labumu saskata tikai peec gadiem 10 un citreiz nesaskata nemaz. Es driizaka teiktu, ka cieshanas ir iespeeja paluukoties uz sevi un pasauli no citu skatu punkta...cieshanas var kaut ko iemaaciit un buut augsne talaakai attistiibai, vai arii...apturet personiibas attistiibu vispar un pat izniicinaat cilveeku.
Vienk. Džonijs [78.84.116.67]
# Iesūtīts: 2009.12.17 09:33:46
ciešanas esot lielākais uz šīm zemes iespējamais labums

Nu ir arī par tādiem dzirdēts...viņi citādi nemaz negrib dzīvot...mūžīgie cietēji. Un cieš tā, lai citi to redz-redz kāds man liktenis. Un pats trakākais, ka viņi negrib nekādu atrisinājumu. Ciešanas ir viņu dzīves jēga
Vienk. Džonijs [78.84.116.67]
# Iesūtīts: 2009.12.17 11:05:24
Ctulhu Tu gadienā nēesi robots...biorobots. Tev visa dzīve sastāv tikai no informācijas...labās un sliktās.
Vienk. Džonijs [78.84.116.67]
# Iesūtīts: 2009.12.17 11:10:21
Ctulhu Ar tevi vis skaidrs
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.17 11:13:42
Ctulhu
Nea, tavā portretā ir redzama vēlme izlauzties no robota čaulas un pāriet labo pusē!
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2009.12.17 11:30:12
kad cilvēkam kaut kas sāp viņš nemeklē sava pārdzīvojuma estētisko pusi vai tā zinātnisko apzīmējumu. cilvēks vai nu iet kaktiņā smilkstēt vai arī pie ārsta.
mēdz gadīties, ka cilvēkam sāp nemitīgi, jo viņš nemitīgi kāpj uz viena un tā paša grābekļa. tāds ir viņa rīcības modelis, kas ir aizgūts ģimenē, nepareizā pieredzē u.tt.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.17 11:34:32
Ctulhu
tieši tā. cilvēks meklē savu sāpju cēloni - un trakākais ir tas, ka viņš pats to slikti redz. cēlonis parasti ir paslēpies galvā, kurā čivina putni.
izlog.S.R. [95.68.48.76]
# Iesūtīts: 2009.12.17 11:49:44
Ctulhu
parasti tie, kam ir nepieciešama palīdzība paši netiek galā ar savām problēmām, viņi redz visu ko , tikai ne patiesos iemeslus. tur ir darbs speciālistam, tikai diemžēl arī psihologi tālāk par problēmas atpazīšanu netiek. nav jau kur to probu grūst neticīgajiem. vot i nēsājās kā grūsnas govis.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2009.12.17 12:34:20
bet man ir arī viena laba ziņa.
ar šīm nebūšanām nodarbojas arī kristīgie kalpotāji.
ja drīkst -
maza reklāma šajā sakarā - iekšējās dziedināšanas rekolekcijas Bauskā, 18.,19.,20. decembris. tēma - "No ieņemšanas brīža līdz piedzimšanai - dzemdības.". ja ir interese, tālāko informāciju pie S.R. privāti.
Dona Leone
# Iesūtīts: 2009.12.17 15:45:22
S.R.(katole)
psihologi tālāk par problēmas atpazīšanu netiek.
Nepiekriitu, labs psihologs ljoti var paliidzeet.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.17 15:51:58
Dona Leone
nestrīdos, neesmu tai visā ļoti dziļi iekšā, bet es gan vairāk esmu sastapusi cilvēkus, kuriem nav palīdzēts.
un manuprāt ticīgam cilvēkam ir cits skatījums un iespējas šajā jomā.
Dona Leone
# Iesūtīts: 2009.12.17 15:55:26
S.R.(katole)
nejauc divas lietas - dveeseliskaas un gariigaas. Tiem, kuriem nav paliidzets, tie pashi nav to gribeejushi vai arii traapiijushies uz nespeciaalistu, vai arii patiesiiba baidiijushies no savas probleemas, liidz ar ko baidiijushies to liidz galam atziit un tikt ar to galaa.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.17 16:18:02
Dona Leone
es jau arī runāju par dvēseliskajām problēmām. jo garīgās vispār neesot iespējams atrisināt, pirms nav saņemts dziedinājums emocionālajā plāksnē.
Tiem, kuriem nav paliidzets, tie pashi nav to gribeejushi vai arii traapiijushies uz nespeciaalistu, vai arii patiesiiba baidiijushies no savas probleemas, liidz ar ko baidiijushies to liidz galam atziit un tikt ar to galaa.
protams, protams - ir visādi gadījumi. es neesmu par to, ka kristiešiem ar savām problēmām ir jāiet vienīgi un tikai pie mācītāja, bet par to, ka kristīgs psihologs vai pat kalpotājs ir efektīvāks par nekristīgu. kaut gan, var būt labs tāds un šū... šitāds. runa iet par principu, nevis atsevišķu gadījumu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.18 09:24:11
Gnidrologs
Izskatās pēc konstanta procesa, kurā laime visu laiku saglabā to pašu līmeni, jo nenotiek nekādu pavērsienu.
Ļoti interesants jautājums.
No vienas puses, jā. Ja mēs paņemtu kādu viduslaiku cilvēku no viņa vides, un cilvēku no mūsu vides, un izmērītu "laimes līmeni", tad es nemaz neņemos apgalvot, ka mūsējam tas būtu augstāks. Varbūt mēs vienkārši pierodam būt nelaimīgi labākos apstākļos?
Ņemam prastu piemēru - televizoru. Paņemam cilvēku no 50-ajiem gadiem, viņš ir laimīgs, ka viņam vispār tāds TV ir, kaut arī tā ir kaste ar mazu menbaltu ekrāniņu. Paņemam mūsdienu ierindas pilsoni ar krāsu TV, n-tajiem kanāliem, stereo++ efektiem, utt, utt. Vai tas otrs laimīgāks, šaubos.
Atceramies pirmo kino, melnbalto mēmo, kur "vilciena iebraukšana stacijā", cilvēki esot bailēs mukuši ārā no zāles. Mūsdienu kinozālē ir efekti tādi un šādi, bet - nav tik liela efekta.
Tātad, tikai tehniskais progress laimīgumu nepaaugstina. Pat zinātniekiem. Vai viduslaiku pētnieks bija mazāk aizrāvies un juta mazāk baudas no paša pētīšanas procesa nekā mūsdienu zinātnieks?
Bet - no otras puses. Ir šeit tomēr otra puse. Un tā ir pētījumi, kas notiek tieši laimes lauciņā. Tas ir - psiholoģija un tai tuvās zinātnes. Te ir vērts pacensties un attīstīties, daudz lielākā mērā nekā jebkur citur.
Taču - vai šai otrai pusei nav pašai sava otrā puse? Piemēram, daudzi ticīgie ir laimīgi. Katrā reliģijā ir metodes, kā kļūt laimīgam. Sevišķi attīstītas metodes ir budismā.
Te ir par ko padomāt, varētu pat jaunu tēmu atvērt. Kaut gan - nejauši tā iekļāvās šajā pašā tēmā, par mazvērtības kompleksiem..
incognito
# Iesūtīts: 2009.12.18 13:03:17
EzītisMiglā
Katrā reliģijā ir metodes, kā kļūt laimīgam. Sevišķi attīstītas metodes ir budismā.

Nu jā . Paradoxs ir tajā, ka cilvis nevar būt laimīgs, ja rūpējas tikai par savu laimi. Laime ir rūpēs par citiem.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.18 13:12:12
incognito
ak šausmas! laime ir tad, kad izdzerts daudz alus un beidzot var tikt pačurāt!
Vienk. Džonijs [78.84.116.67]
# Iesūtīts: 2009.12.18 13:19:13
S.R.(katole) Tas jau ir kas vairāk...tas ir kaifs
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 69 , pavisam kopa bijuši: 6168