atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi dzimtas sakņu dziedināšana
Svilpaste
Iesūtīts: 2009.05.27 12:45:03
Šā gada 23.maija laikrakstā Svētdienas Rīts ir publicēts mācītāja Viestura Pirro sprediķis par Jāņa 15:26-16:4. Sprediķa noslēgumā ir šāds teikums: "Ar dzimtas sakņu dziedināšanu, ar deviņu mēnešu lūgšanu mātes miesās un citu dziedinošo kalpošanu, ar grēksūdzi mēs attīrāmies Patiesības Gara dzīvinošajās straumēs un aptveram - Kristus ir vienmēr ar mums." Vai kāds varētu paskaidrot, kas ir dzimtas sakņu dziedināšana?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.03 08:22:07
Aivars, es Tev pilnībā piekrītu. Rīkojies saskaņā ar savu ticību. Netiesāsim viens otra atziņu, jo katram no mums ir dotas savas kalpošanas dāvanas.
vilks
# Iesūtīts: 2009.09.03 12:52:53
armilo
Netiesāsim viens otra atziņu, jo katram no mums ir dotas savas kalpošanas dāvanas.
Jā, šāda attieksme mūsu Baznīcā nepieciešama pret daudzām lietām, jo sastopami ļoti dažādi viedokļi un atziņas. Labi, ja par to var sarunāties mīlestībā.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.03 13:09:18
Liela daļa cilvēku it kā a-priori pieņem dvēseles nemirstību un tad nāves brīdī - dvēseles atšķiršanu no miesas. Bet patiesībā šeit valda liela putra, atkarībā no katra fantāzijām un sevi mierinošiem, attaisnojošiem izskaidrojumiem. Te domāju pie latviešiem tik bieži sastopamo, gan domas par dvēseļu pārmiesošanos, pēcnāves spokainas parādīšanās, gan absolūtu anihilāciju vai visbeidzot labākā gadījumā dzejiski tēlainas atmiņas. Kā jau ieprieš rakstījāt, ir visas iespējamās spekulācijas par dzimtas saknēm, aizgājējiem un kontaktiem ar viņiem un viņiem ar mums.
Cik pasekots tēvs Rufus pa to visu dzīvo kā zivs ūdenī. Viņš redz, dzird, jūt, spēj mainīt lietu gaitu utt.
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.03 13:39:30
Ir kāda rakstuvieta, kas tiešā veidā norāda, ka grēku piedošana ir iespējama gan šinī, gan nākamajā dzīvē. "Un, kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet, kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī, nedz nākošā mūžā." Katrā ziņā nevajadzētu aizlūgt par nekristītiem un ticību atklāti noliegušiem aizgājējiem. Citādi var sanākt, kā Aivara minētajam mācītājam...
Makabeju grāmatā arī ir skaidra norāde par grēku piedošonu mirušajiem caur dzīvo aizlūgšanu. "Un Jūda izgāja ar trīstūkstoš kājniekiem un četri simti jātniekiem. Bet kad ar viņiem kāvās, tad no jūdiem daudz nekas nekrita. Tad Jūda ņēma kara pulku un nāca uz Odolāmas pilsētu, un kad svētā diena pienāca, tad tie svētījās un svinēja svēto dienu. Un otrā dienā Jūdas karavīri nāca, kā pieklājas, nokauto miesas aprakt un pie viņu radiem tēvu kapos nolikt. Tad zem ikviena nokautā drēbēm atrada tādas lietas, kas jamniešu elku dieviem bija svētītas, ko aizskart jūdiem bauslībā bija aizliegts. Tā visiem kļuva zināms, ka tie šās lietas dēļ bija nomiruši. Tad visi Tam Kungam, Taisnam Soģim, pateicās, kas apslēptas lietas zināmas dara. Un sanākuši lūdza, ka šie noziegumi visai taptu izdeldēti. Un godīgais Jūda pamācīja ļaudis, kā no grēkiem šķīsti turēties, tāpēc, ka tie nu acīm redzējuši, kas nokautiem grēka dēļ bija noticis. Pēc viņš no visiem vīriem kādas divi tūkstoši drahmas sudraba lika samest, un tās sūtīja uz Jeruzālemi, ka upuri grēku dēļ taptu upurēti, un darīja gan labi un godīgi, ka viņš augšāmcelšanos pieminēja. Jo, ja viņš nebūtu cerējis, ka tie, kas nokauti tapuši, augšāmceltos, tad tā būtu bijusi lieka un aplama lieta par nomirušiem lūgt. "
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.03 13:57:56
armilo

Pirmais citāts iespējams vairāk runā par atkrišanas sekām.

Par Makabeju grāmatu var atbildēt to, ka tā tomēr nav kanonā, kaut gan šis citāts pats par sevi var kalpot kā sava laika cilvēku domāšanas precendents. Un lai vai kā, no šī citāta nevar izveidot šobrīd RKB mācību un praksi par purgatoriju. To var skatīt arī kā karavīru un tautieši solidaritāti par saviem biedriem cerībā uz augšāmcelšanos.


Anima
# Labojis Anima: 2009.09.03 14:11:02
armilo
Jā, meditācija ir laba lieta. Tad nu turpināsim uzcītīgi to piekopt. Taču, par maisiem runājot, ir gan tas viens maiss. Ja Tu esi jauns radījums Kristū, dzimis ūdenī un Svētajā Garā, tiec regulāri stiprināts Euharistijā, tad, piedod, kāda hrena pēc Tev ir vēl jākutina nervi pevelkoties uz to, ka Tu nu būsi dižens savu tēvu grēku dziedētājs? Tēviem ir savs soģis. Tev, savs Kungs. Un, ja nu tu tomēr esi akurāt nospriedis "tiekties pāri noliktajam," tad tas maiss ir tas pats kā puspagāniskam letiņam pirms gadiem 150-200. Uz baznīcu svētdienā aizstaigā, pātarus noskaita, bet atceļā tomēr ieklīst birztalā kādu oliņu vai siera gabalu nolikt zem dižkoka. Sak, dubults neplīst. Par labu jau vien tai manai dzimtai tas nāks. Un galu galā arī jau i to koku, i sieru tas pats Dievs vien radīja. Lūk - maiss.
Bet par Tēvu grēkiem vajag gan lūgt. Tikai nevis visvisādus kokus dziedināt, bet lūgt lai Kristus žēlastībā Tu, lūdzējs, vari pārraut ģimenes grēka tradīciju un uzsākt jaunu - Kristu pagodinošu tradīciju savā ģimenē. Tā šķiet Animai.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.03 17:20:49
armilo
Nez vai tā Rakstu vieta gluži runā tādā veidā. Es saprotu, ka ja mani grēki ir piedoti šajā mūžā, tad pie augšāmcelšanās Dievs nesāks ar vārdiem: "Un tagad, puika, parunāsim, ko sastrādāji, jo vecajā dzīvē tev tika piedots, bet tagad dabūsi pa ādu pēc pilnas programmas." Ja šinī dzīvē ir piedots, tad ir piedots uz visiem laikiem.
Taču Jēzus runā par pretējo variantu, proti, par piedošanas neredzēšanu mūžam. Tikpat labi to Rakstu vietu var saprast kā brīdinājumu, nelolot liekas cerības, ka vienmēr jau vēl paspēsim atgriezties, ja ne dzīvē, tad kaut kad pēc nāves.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.03 17:26:02
Ctulhu
Nepiespamosim tēmu, bet paskaidrošu, ka uz visādu muļķību izdomāšanu cilvēks ir ļoti radošs,
aizdomājies [87.110.42.39]
# Iesūtīts: 2009.09.03 17:28:28
Raimonds Par Makabeju grāmatu var atbildēt to, ka tā tomēr nav kanonā, kaut gan šis citāts pats par sevi var kalpot kā sava laika cilvēku domāšanas precendents. lūk arī visa atbilde, Ctulhu piekritīs - tāpat kā Makabeju grāmata, tā arī visa pārējā Bībele ir sava laika cilvēku domāšanas par Dievu precendents, ko var teikt arī par pašu kanonizācijas procesu.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.03 18:30:54
aizdomājies [87.110.42.39]

Tas ne pa tēmu! Bet divos vārdos: paskaties kā kristieši argumentē, t.i. ko šamie saka par Dieva vārdu.
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.03 22:31:58
Anima, ja tu esi jauns radījums Kristū, dzimis ūdenī un Svētajā Garā, tiec regulāri stiprināts Euharistijā, bet tevi tomēr vajā kādas neizskaidrojamas norises pie miesas vai dvēseles, tad tu tomēr meklēsi dziļāk šo mokošo lietu iemeslu. Es nesaku, ka katram kristietim tagad ir jānotur dzimtas dziedināšanas mise, bet ir gadījumi, uz kuriem norāda un vada pats Kungs Kristus. Ir dievbijīgi ticīgie, kuri grib, bet nespēj pilnvērtīgi kalpot draudzē, jo izjūt spēcīgus neizskaidrojamas izcelsmes traucējumus. Šeit ir pamats izpētīt savus radurakstus līdz trešajam/ceturtajam augumam, un pārliecināties, vai nenes kāda lāsta sekas. Izrādās, ka vairumā gadījumu rados kāds ir nodarbojies ar okultismu, ir devis slepenus zvērestus, smagi grēkojis pret cilvēkiem un Dievu. Šāda aizlūgšana, ja arī nepalīdz grēkus nenožēlojušam aizgājējam, tad vismaz dod visu saišu saraušanu ar tumsas spēkiem pašam aizlūdzējam. Es neesmu eksperts šajā jautājumā, bet mani tas neatstāj vienaldzīgu. Neesmu arī nolēmis tiekties pāri noliktajam, bet tas par ko interesējos, ticu, ka man ir Dieva ierosināts, un ka tam ir jēga. Vēlos, lai šī diskusija kalpo kopīgam labumam – dvēseļu pestīšanai, un lai visi, kas tajā iesaistās ir ieguvēji. Vēlreiz atcerēsimies, ka Dievs nav mirušo dievs, bet ka Viņa priekšā visi ir dzīvi. Tātad ir nozīme domāt par mūsu attiecībām ar aizgājējiem.
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.03 23:28:34
Aivars, būsi mazliet pārpratis. Nav runa par Tevi, kas savu dzīvi vadi lūgšanās un sakramentos, un Tev ir skaidra apziņa par visu savu grēku piedošanu, izlīdzināšanos un miers ar Dievu. Debesīs Tevi otrreiz netiesās. Runa ir par ticībā mirušajiem, kas kaut kādu zināmu vai nezināmu iemeslu dēļ nav paspējuši saņemt Baznīcas atraisīšanu no saviem grēkiem. Tie ir ticīgie, kas miruši ar nāvīgu grēku. Tajā saulē viņi vairs nevar lūgt par sevi grēksūdzes lūgšanu, jo stāv jau tiesas priekšā, bet mēs par viņiem varam gan. Tā es to saprotu.
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.09.04 00:06:29
armilo
1. Jāņa 5: 16 Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.

?

"if you can judge a wise man by the color of his skin, then mister, you`re a better man than i" ( no Aerosmith "Living On The Edge" )
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.04 00:28:28
Aivars, ar nāvīgiem grēkiem bija domāti septiņi galvenie grēki: Nāves grēki ir septiņi: lepnība, mantkāre, netiklība, skaudība, nesātība, slinkums un dusmas.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.04 00:32:53
armilo
Vai esi drošs?
Un ja tā, tad, ko darīt ar tiem ticīgiem, kas miruši ar nāvīgu grēku?
(Tiešām negribu kasīties, bet novērtēšu atbildi)
armilo
# Iesūtīts: 2009.09.04 00:36:43
Aivars, par to jau visa tēma - aizlūgt!
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.09.04 08:14:32
Aivars Domāju, ka viņi nav miruši
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.04 09:41:19
armilo

Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.

Lai kas tas būtu, bet te rakstīts, ka nav jālūdz. Vai nomiršana nāves grēkā cilvēku atkal padara par aizlūgšanu kandidātu?

Man ir viegli saprast, kāpēc es varētu gribēt par kādu mirušo aizlūgt, bet kaut kā neredzu tam teoloģisku pamatojumu. Lūgšanu mehānisms vispār ir tāds noslēpumains, bet šajā pasaulē tas kaut ko maina. Kādas pārmaiņas cilvēkā iespējamas tur, kur viņš vairs nevar pat grēkus nožēlot?
Vai tad pestīšana ir Dieva žēlastība + aizlūgšanas?
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.09.04 11:33:10
Ja kaut vienam te tas interesētu, es tūlīt pat ņemtu un pārrakstītu mazliet no Delpera, kuram par šīm lietām Kungs visskaidrākajā veidā atklājis!

Debesīs visi ir dzīvi . Un mēs varam gan aizlūgt, un ļoti sekmīgi pie tam. Kas tad pēc būtības ir aizlūgums? tak jau savu labo domu, savas mīlestības veltīšana kādam, un tas nekad nav bez jēgas.
Mehāniski izteikts jau arī aizlūgums nebūs īsts un efektīvs aizlūgums, tāpat kā īsta lūgšana ir tikai tā, kas no sirds.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.09.04 11:47:11
Aizlūgšana par dzīvajiem ir tik sarežģīta, ko, kā (lūgšana vairāk ir kā bērna šļupsti, vēršanās pie Tēva), kur vēl nomenedžēt par aizmigušajiem. Šāda teoloģija sāk izskatīties kā vienā otrā apokalitiskā kinofilmā, meklējot šifrus, kodus, laikus, pareizos cilvēkus, upurus, rīkus utt. Vai tam nabagam, kurš pirmais patrāpīsies ceļā garīgajos eksperimentos! Protams, visa šī lieta šodienas tradīciju, subkultūru bla, bla kontekstos ir pietiekami samudžināta. Kā gruzīns Merabs Mamardašvillī teicis, neskaidra domāšana dod vietu velnam. Tāpēc, iespējams, ka te jāatgriežas un jāmeklē kāds bibliskāks un evaņģēliskāks risinājums. Un tas jau neizslēdz ne pestīšanas un žēlastības lielumu, ne arī atkrišanas un pazušanas nopietnību un traģiku.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 51 , pavisam kopa bijuši: 34420