rainars 
|
Iesūtīts:
2009.02.04 14:01:50
1.Kor.14:39 Tātad, brāļi, tiecieties pravietot, neliedziet arī runāšanu mēlēs. |
|
rainars |
# Iesūtīts: 2009.03.19 21:24:28
Ko tur darīt ka sātans maldināšanu ieved arī šaja jomā.
Man ir dzirdējies patīkamas dziedošas" mēles " klausīties.
Vai pabijāt uzdotajā linkā? |
rainars |
# Iesūtīts: 2009.03.19 21:43:49
Neko nezinu pateikt par transu runājot mēles - nav nācies nelielajā praksē ar to saskarties un neesmu pārliecināts kas tas par transu un no kurienes. |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2009.03.20 15:59:57
rainars
Oi, paldies rainar , par visai izsmeļošo linku, man līdz šim bija ļoti miglains priekšstats par visu to. Iznāk, ka tas ir kas līdzīgs meditācijai, proti, mērķis tieši tas pats - izslēgt prāta troksni ,lai tas netraucētu sadzirdēt Dievu. 
|
rainars |
# Iesūtīts: 2009.03.20 16:13:43
Paldies Dievam par vadibu.
Nu ta iznāk.Man te vēl uzšķīrās Dan.10 nod.Sagājās ar tas par Pāvila rakstīto 1.Kor.13 nod. sākuma un ar Apustuļa darbu 2.nod.
Jā tāmums "svētceļniekiem" ar tam atklāsmēm.Pāvils raksta ka nepilnigi esam un lai censamies atdarinat Jēzu.
Lai Jesus ir klat lasot un dod saprast . |
Ingars  |
# Labojis Ingars: 2009.03.21 10:25:44
rainars
MAn tajā rakstā nepatika dažas lietas
1.par mēļu skaidrošanu. 12. nodaļā tika lietots arī cits vārds
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot ?
Vai nav tā, ka ja reiz Pāvils te vienu te citu vārdu lieto attiecībā uz vienu un to pašu lietu - vai tie nav sinonīmi šajā kontekstā? Un vai ja skaidro mēlēs izteiktu lūgšanu vai pravietojumu, nav tā, ka jābūt precīzai tās vēsts atspoguļošanai un vai nav tā, ka šos vārdus tulkotājs saprot? Kur bībelē rakstīts, ka mēļu skaidrošana nenozīmē saprast šīs frāzes?
2. nepiekrītu, ka mēlēs runāšana ir visaugstākā lūgšanu forma, ka tas ir labāks veids, kā nonākt tiešā kontaktā ar Dievu. Bībele māca, ka arī sakramenti ir tiešs konakts ar Dievu un es domājo, ka tos var stādīt līdzās runāšanai mēlēs, jo šeit (sakramentos) tieši darbojas Dievs, bet cilvēks ir pasīvs. Ticība balstīta uz tēliem ir tikai ticības redzamā daļa un neatkarīgi no tā - ir mēļu dāvana vai nav, jebkuram kristietim ir ticība balstīta neredzamajā, tajā, kas ir ārpus viņa uztveres
Bet te lūk ir tā problēma, ka harizmāti tā īsti netic sakramentu būtībai pazaudējuši to kontaktu sakramentos, cenšas rast to pārdabiskos brīnumos un zīmēs. Neapšaubāmi - tur mēs arī varam rast kontaktu ar Dievu, taču tās ir tie ir sekundārie veidi. Svētīgi ir tie, kas neredz un tomēr tic - ar šiem Jēzus vārdiem raksta autors nonāk pretrunā, jo ticība bez brīnumiem ir gan daudz spēcīgāka nekā tā, kura balstās brīnumos
Un vēl kas
rakstā minēts, ka mēļu dāvana paver durvis uz citām harizmām. tad gan tiek piebilsts, ka tomēr ilgošanās pēc mēļu dāvanas nav absolūts priekšnosacījums. tad te nav īsti skaidrs, vai autors tiešām atzīst, ka mēļu dāvana nav priekšnosacījums, vai ilgošanās pēc mēļu dāvanas nav priekšnosacījums. Lai nu kā - prakse pierāda pretējo, esmu iepazinis neskaitāmus kristiešus, kuri nekad nav runājuši mēlēs, bet viņiem ir lieli un daudzi Svētā Gara augļi, dāvanas, kā atziņas runa un citas. tāpat arī cilvēki, kuri sakās esam runājuši mēlēs izrāda miesas augļus, kā lepnība, uzpūtība, apsūdzēšana, nespēja mīlēt ienaidniekus. Nu tad kā tas nāk, ka dabūjuši visādas dāvanas, bet pašu vērīgāko - mīlestību - palaiduši garām
|
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.03.21 14:34:30
Jeruzalemes Kirils, savā katehēzē jēdzienu “katolisks” skaidro šādi:
Par katolisku baznīca tiek saukta tāpēc,
ka tā ir izplatījusies pār visu zemi, no vienas pasaules malas līdz otrai,
un tāpēc, ka tā visaptveroši (katoliski) un nepārtraukti sludina visas mācības tēzes, kas jāzina cilvēkiem;
arī tāpēc, ka tā visas cilvēku kārtas, firstus un pavalstniekus, mācītos un nemācītos pakļauj patiesai dievbijībai;
beidzot, tāpēc, ka tā kā ārsts dziedina vispārēji no visa veida grēkiem, kas iespiežas dvēselē un miesā,
tāpat tā pārvalda visa veida tikumus, lai arī kādos vārdos vai darbos tie izpaustos, kā arī visa veida garīgās dāvanas . (Cyrillus, Catech.XVIII 23., citēts no Bo Gīrcs Kristus Baznīca 68. lpp., izcēlums mans)
Ar vārdu katolisks šis senais Baznīcas tēvs, protams, nedomā RKB, bet gan tā laika universālo un nedalīto Baznīcu, un visa bīskapa Gīrca grāmatas tēma ir, ka luteriskā Baznīca var arī būt patiesi katoliska.
Tātad secinājums, ja kāda Baznīca konsekventi noraida mēļu dāvanu, tad tajā nav visu garīgo dāvanu, un tādā veidā šī Baznīca pēc definīicijas vairs nav katoliska. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.21 14:42:43
Bet tāpat Baznīcas gani nedrīkst vieglprātīgi attiekties pret brīdinājumiem, ka mēļu fenomenam var būt arī dēmoniska izcelsme, liecībām, ka valodnieki mēlēs runāšanās ir saklausījuši zaimus, ka pie garu pārbaudes mēļu gars sevi ir manifestējis kā ļaunais gars.
Tāpēc attieksmei pret mēlēs runājošiem kristīgiem brāļiem ir jābūt mīlestības pilnai un godīgai, viņiem ir jāpiedāvā gara pārbaude, un ja viss ir OK, viņiem ir jālauj lietot šo dāvanu draudzē tās celšanai. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.21 15:54:07
Kristofers
Bet tāpat Baznīcas gani nedrīkst vieglprātīgi attiekties pret brīdinājumiem, ka mēļu fenomenam var būt arī dēmoniska izcelsme, liecībām, ka valodnieki mēlēs runāšanās ir saklausījuši zaimus, ka pie garu pārbaudes mēļu gars sevi ir manifestējis kā ļaunais gars.
Vai vari minēt kādus konkrētus gadījumus vai avotus, kur šādi gadījumi ir aprakstīti? |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.03.21 16:37:20
Ingars Esmu lasījis konkrētus piemērus par Vasarsvētku kustības ienākšanu Vācijā pagājušā gadsimta sākumā no Losandželosas caur Somiju. Tur aprakstīti ļoti dramatiski notikumi, ka brāļi padevušies maldu garam, domādami, ka tas ir Svētais Gars. Vēlāk gan daži no tiem nākuši pie patiesības atziņas. Grāmata ir vācu valodā, neatceros nosaukumu, bet ja interese par to būtu liela, varētu to sameklēt. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.21 16:44:48
Varētu sākt ar šo, ko ir devis vācu luterāņu mācītājs Kurts Kohs: Account Of A Christian Who Was Demonized By Being "Slain In The Spirit" Pats esmu lasījis šo grāmatu, un diemžēl jāsaka, ka dotais fragments internetā ir pārāk īss un apcirpts. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.21 17:00:22
Da vispār neko vairs nesaprotu |
Magdalēna  |
# Labojis Magdalēna: 2009.03.21 17:39:34
Bija laiks, kad mūsu baznīcā bija šūniņu kustība, t.i. draudzes locekļu pulcēšanās pie šūniņu vadītājiem viņu mājās.
Tur pēc protokola bija Dieva slavēšana, pēc tam dalīšanās, kur katrs varēja izteikt savu prieku - sāpi par nedēļā notiekošo, pēc tam bija lasījums iz Sv.Rakstiem, tad sekoja mūsu izpratne par Rakstos izlasīto, tad priestera skaidrojums par Sv. Rakstiem, pēc tam aizlūgumi.Pie tam katrai sadaļai noteikts laika limits.
Tad kādu reizi mūsu grupiņai pievienojās kāda harizmāte.
Kad pēc kārtības ruļļa pienāca laiks aizlūgt par katra vajadzībām, tad jaunpienācēja sāka lūgt mēlēs... pēc īsa brīža pievienojās pārējie..., izņemot mani.
Mani tas nostādīja diezgan sirreālā stāvoklī...
Domāju - kas šeit notiek? Tiklīdz uzdevu šo jautājumu skaļi, viss apstājās...
Bez komentāriem.
|
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.21 17:41:48
Ingars
Da vispār neko vairs nesaprotu
Nu kā - vērtējam vien bibliski, t.t., pēc tiem augļiem un tad jau viss pamazām noskaidrojas. Es pēc rainars linka sapratu:
Kad cilvēki priecīgi slavē Kungu mēlēs, tad Svētais Gars vieno šos cilvēkus un viņu balsis saplūst vienotā lūgšanā. Rodas prieks par iespēju visiem kopā dalīties visus vienojošā dievišķā pieredzē, brīvībā no bailēm par to, ko padomās citi un mīlestībā citam uz citu un uz Dievu. Tūkstošiem cilvēku, kas katru gadu sapulcējas uz nacionālajām konferencēm, vienmēr saglabā atmiņā šos neaizmirstamos vienotības mirkļus.
Tad jau viss kārtībā, un dāvanai bijis labs pielietojums.
Kurpretī incognito youtube linkā es tik tiešām pievienojos viņa un Papucs viedoklim. Man tas izskatās tikai vienīgi pēc apsēstības un mākslīgi izraisītas psihozes... lai jau Dievs izspriež, bet tas gadījums mani noteikti nepārliecināja. Tieši tāpat kā JP vadoņa mežonīgie izbļāvieni. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.21 18:02:18
-Jona-
Bet ja jau mēlēs runāšana paver vārtus uz citām harizmām, piemēram pravietošana - tad kādēļ ir tik pretrunīgas atziņas, kādēļ tad šie katoļu harizmāti neuzstājas pret Marijas kultu, pret aplamo mācību par gandarīšanu, kādēļ harizmātiem nenāk atziņa, ka absolūcija ir tomēr lietojama, ka kristībā ūdens daudzumam nav nozīmes, un ka var kristīt arī zīdaiņus - kādēļ tad šīs atziņas viņi nesaņem? |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.03.21 18:15:09
Ingars
Es laikam nebūšu gluži tik kompetenta  bet es gan nedomāju, ka piem., gandarīšana ir veltīga, noteikti nē. Cik nu esmu apguvusi, tad mūsu ciešanas, vienotas ar Jēzus ciešanām, tik tiešām palīdz glābt pazušanā ejošos. Mums vispār ir daudz lielāka loma un esam Tēvam daudz mīļāki un svarīgāki kā paši parasti to domājam...
Bet tā cita tēma.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.21 18:20:50
-Jona-
Tam nav pamatojuma bībelē, toties bībelē ir pamatojums tam, ka mums pie pestīšanas darba nav absolūti nekāda loma, tieši otrādi - mūsu labākie centieni ir kā mēsli, puvuma smaka, jo mēs esam pārāk grēcīgi, bet tieši iekš tā parādās vēl jo vairāk Tēva mīlestība, ka viņš mūs tādus nespējīgus uzņem Savā Valstībā |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2009.03.21 19:10:55
Ingars
Tam nav pamatojuma bībelē
Saki, vai Tu spēj pieņemt domu, ka tam, ko -Jona- saka, nevis nav pamatojuma Bībelē, bet Tu (un ne tikai Tu) šo pamatojumu Bībelē vienkārši nevari atrast, jo nemeklē? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.03.21 21:27:03
Ingars
1 Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
2 Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu.
/Rom.15/
8 Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesības līdzdarbinieki.
/Jņ.3/
Mums tajā visā ir tātad līdzdarbinieku loma. Paši par sevi mēs to protams , nespētu, bet spējam toties Kristus spēkā, pateicoties savai pašu brīvajai izvēlei (tas arī faktiski vienīgais, kas mums pa īstam pieder).
|
rainars |
# Iesūtīts: 2009.03.21 22:41:19
Ingars ticība balstīta neredzamajā, tajā, kas ir ārpus viņa uztveres
Pāvils jau raksta ka viņš vairāk kā jūs visi runāju mēles un ka cilvēks garā runa noslēpumus taisni runājot mēlēs.
Kā jau redzi man šis mēles runāšanas fenomens neliek mieru dēļ dažadām praksēm un liecībām.
Kur bībelē rakstīts, ka mēļu skaidrošana nenozīmē saprast šīs frāzes?
Zini man atvērās Bībelē vieta kur par to rakstīts.
Pareizi jau tu rakstīji : Nu tad kā tas nāk, ka dabūjuši visādas dāvanas, bet pašu vērīgāko - mīlestību - palaiduši garām Pāvils izsakās : Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, ........
Te mēs varētu uzdot jautājumu:kā tad runā enģeļi ?
Pravietis Daniēls raksta 10 nod.6:.... kad viņš runāja, viņa balss skanēja kā ļaužu pulka rūkoņa. Te tālāk ar viņš(Daniēls)apraksta kā viņs palicis bez spēka un tad dabūjis stiprinājumu.
Te gan turpināsim par mēlēs runāšanu.Jau pamanījāt ka to esat lasījuši Apustuļu darbos 2.nod.un visi( kopā ap simts divdesmit cilvēku) tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.
.......kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā.Skatamies atpakaļ uz Daniēla teikto 10.nod.6.pantā.
Ingars Da vispār neko vairs nesaprotu
Nevajag satraukties jo mēs visu redzam miglaini kā spogulī,ka Pāvils apraksta.Mēs takšu zinām ka tāda spoguļa kamūsdienas tad nebija ,izmantoja spodrinatas sudraba plāksnes.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. (1.Kor.13:9)
Lai Dievs mūs pasargā Jēzus dēļ . |
lēnprātīgais |
# Labojis lēnprātīgais: 2009.03.22 01:16:27
Nesen dzirdēju par kādu harismātu draudzi Somijā, kas bija nolēmusi izlūgt no Dieva atbildi, kura no šobrid pastāvošajām konfesijām Somijā ir vispareizākā. Viņi esot saņēmuši atbildi, ka vispareizāk ticību esot saglabājusi Ortodoksā (Pareizticīgā) baznīca. Pēc šīs atbildes viņi visi pārgājuši pareizticībā.
Vai mūsu harismāti nevarētu izdarīt līdzīgu eksperimentu? Varbūt pēc tam visi harismāti ieplūdīs LELB? Mums jau vietas pietiks! |
:: Pievienot komentāru
|
