|
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:28:06
Aicinu MODU vai nu dzēst vai pārvietot šo daudzu lapu garumā aizgājušo offtopu, jo tas spiež cilvēkam, kas gribētu sarunāties un dzirdēt citu domas par sākotnējo tēmu, rakties cauri lapām, kas satur pilnīgi cita veida diskusiju.
Jā, tieši šorīt aizdomājos par nāvi, jo redzēju sapnī, ka man kāda tuvinieka telefonā atbildēja cita balss un teica, ka tas esot miris.
Piezvanīju. Esot bijušas ļoti stipras sāpes krūtīs. Pierunāju aiziet pie ārsta. Izrādās - smaga stenokardijas lēkme.
Kā jau šeit ir teikuši citi - bail no nāves man nav (ir bail no ar nāvi saistītām max ciešanām, kas varētu būt pat smagākas nekā dzemdību sāpes, ko daudzas sievietes pazīst.)
Man nav šaubu par Dieva žēlastību Kristus nopelna dēļ, bet ir kauns par savu necienību...
Kopumā - bailes ir apmēram tādas, kā, piem., pirms pirmā bandži vai izpletņa lēciena. |
Solveiga  |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:34:08
Juventus
Protams, vienkārši iepriekš kristieši nekur netika akcentējuši, ka šaubas par ticības patiesumu ir normāla kristieša dzīves sastāvdaļa.
Nu, tad Tev neatliek nekas cits kā izlasīt K.S. Luisa "Vienkārši kristietību". Tur cita starpā ir šis un tas par šo tēmu. |
Pa pusei laimīgais Jony  |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:34:15
BalssEs arī piekrītu, ka tēma ir aizgājusi ne tur...
Kas attiecas par tēmu...Vispār baigi labs jautājums Es domāju, ka nav ko Vilkam briesmīgi klupt virsū Juventusam...viņa argumenti liek padomāt cik pamatota ir mūsu ticība tam, kam mēs ticam. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Labojis Pa pusei laimīgais Jony: 2009.01.10 16:38:06
Ctulhu Man nav nekas pret tēmu-KĀ PĀRVARĒT NĀVI
Varbūt ir vērts izveidot tādu atsevišķu tēmu? Es domāju, ka Esere bija domājusi pavisam ko citu |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:38:57
Pa pusei laimīgais Jony
Ticība jau var būt pamatota, bet no instinktiem nav tik viegli atbrīvoties.
Kā arī - daudzi vairāk uztraucas par palicējiem, nekā par savu paša nāvi. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:41:04
EzītisMiglā Bet vai nēesi padomājis-no kurienes šie instinkti? |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:46:15
Ctulhu Es neiru Darvinists, bet par to evolūciju...padomāšu |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:55:12
Pa pusei laimīgais Jony
Ja nepatīk atbilde "no evolūcjias", tad - nāves bailes kā drošinātājs, lai cilvēks būtu spiests dzīvot. Citādi visi ātri vien apmirtu - un spēles beigas. Instinktiem jābūt. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.10 16:57:16
Ctulhu
a_masiks
Ķeza jau ir ar palicējiem. Tiem ir zuduši kontakti ar tagad mirušo, un viņi pārdzīvo, pēc būtības par sevi. Un tur nepalīdz doma, ka mirušajam tagad ir labāk vai vispār nekā. Es jūtos slikti, jo tagad nevaru ar viņu parunāties, un viss! |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:02:03
EzītisMiglā Nu tādā līmenī es piekrītu šiem instinktiem, bet kā ar apziņu? Cilvēks ir domājoša būtne un lai cik viņš nebūtu ticīgs, viņš vienalga baidās no nāves. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:07:40
a_masiks
Nepiekrītu. Tuvinieks vismaz teorētiski var atbraukt atpakaļ.
Man personīgi mazāk uztrauc paša nāve nekā, ja mirtu kāds mans tuvinieks. Esmu to pārdzīvojis, un negribētu otrreiz, tad labāk pašam pleznas atstiept.
Var jau būt, ka visiem tas nav vienādi.
Mani neuztrauc, ja pēc nāves nekā nav. Tad arī mainis nav, un es par to nevaru bēdāties. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:08:58
Ctulhu
Rezerves kopijas priekš tuviniekiem - jā, daļēji atrisinātu problēmu. Dažiem pat pilnībā. Ja jau cilvēks ir apziņa, tad lūk, te ir tāda pati apziņa.
Nav gan pārliecības, ka tādas kopijas ir principā iespējamas. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:15:47
Ctulhu
Izlasi vēlriz tēmu: parunāt par tādu lietu kā nāve - dzīves noslēgums, mirstamā stunda u.tml.
Nevis par immortalitāti vai nāves pārvarēšanu.
a_masiks
Nav gadījies pieredzēt tādu ļoti šausmīgu nāvi - sašķaidīšanu vai tml.
Bet vispār - šausmas man neizraisa neviena nāve. Tikai līdzjūtību.
Šausmas varētu būt nāve spīdzināšanā - piem., 41.gada līķi čekas pagrabā. |
sicilia  |
# Labojis sicilia: 2009.01.10 17:19:55
a_masiks
nedomaju, ka cilvekam no malas onkoloģijas slimnieka mocības radīs šausmas.... varbūt līdzjūtību, bezspēcību, dusmas, bet ne šausmas....
|
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:20:32
a_masiks
Kāpēc tām jābūt šausmām, nevis līzdjūtībai? Man gribētos palīdzēt, cik ja iespējams - fiziski un/vai garīgi. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:20:43
a_masiks par tām rezerves kopijām...bija viens raidījums par tantukiem, kas savus mīlulīšus(kaķus, suņus uc.)pēc nāves saglabāja izbāztus...brrr. Iedomājos, ka tā ar saviem tuviniekiem... |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:23:50
a_masiks Foto nav izbāzenis |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:24:28
vispār es 2 reizes esmu raudājusi bezspēcībā.
pirmo reizi, kad mira krustmātes tēvs. ar prātu sapratu, ka cilvēkam jau liels vecums, bet bija bezspēcības sajūta, kapēc tik labam cilvēkam, tā vecumā jāmokās sāpēs.
2 reizi man bija dusmu asaras, kad mira Lema mamma. es nesapratu kāpēc cilvēkam tāds liktenis. un labam cilvēkam. turklāt viņa bija vēl salīdzinoši jauna.
nevienu reizi nebija šausmu... betr diusmas par nespēju palīdzēt |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:27:49
a_masiks
Foto nav dzīvs cilvēks. Var tikai sliktāk palikt no tāda foto - uzjundī tikai nepatīkamas atmiņas.
Kaut gan - kā nu kuram, kā nu kurš tiek galā, citam varbūt ka tas foto rada tādu klātbūtnes sajūtu vai kā savādāk. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.10 17:28:24
a_masiks Tas ir likums...cilvēks nevar nogalināt, arī sevi. Ja tev teiktu-nogalini un tev par to nekas nebūs...tu to darītu? |
