vilks 
|
Iesūtīts:
2009.01.02 23:59:06
Izlasīju šādu domu: "Tikai cilvēkam, kas ir pārliecināts par Dieva mīlestību, var likt ēst cietu barību- askēzi un citus pienākumus baznīcā. " Vai piekrītat? Un vai jūsu dzīvē tā notiek? Īpaši priecāšos par atbildēm no draudžu vadītājiem/mācītājiem un visiem, kam ir kāda pieredze. |
|
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.01.04 13:58:15
Marvins
nu aiz rokas patiesi neķer un ar varu nevienam neko neliek darīt.
(Ok izņēmums bija vīrieši 1. janvāra procesijās, jo tad to patiesi trūka. bet neviens nekad neatteicās) |
Ramir_Rustan  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 01:26:26
Kalpot var kad ir svetiba un speks. Vajadzigs daudz sakrat pierdze un tad var. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.02.15 13:25:22
Vai radušās kādas jaunas domas pēdējā laikā? |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2010.02.15 16:39:46
Tā vispār nav laba doma daudz ko prasīt no cilvēka, kas ir tikko ienācis draudzē. Jo uzlikto pienākumu svars varētu būt neatbilstošs viņa ticības mēram. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.02.15 17:02:24
Kristofers
Kas Tavuprāt ir ticības mērs un kā tas izpaužas praktiski? Vari to kaut kā aprakstīt? |
danar  |
# Iesūtīts: 2010.02.15 18:58:12
vilksJa,piekritu...jo ka noveroju gan pie sevi,gan citiem jaunajiem kristiesiem,kuri tikko ienak draudze,ta degsme un energija sakuma ir,bet lidzko saskaramies ar pirmajam problemam tad cuss,tad izlien uz aru ari ta patiesa motivacija.Kadam uzmanibas nepieciesamiba,vel kadam...sevi pieradit vajadzeja,kadam kada iedoma...nu,ta.
Bet tam visam ir liels pluss..jaunais biezi uzturas kristiesu vide un tas sakuma ir ljoti nepieciesams.
|
Kristofers |
# Iesūtīts: 2010.02.15 22:05:35
vilks Rets ir tas gadījums, kad uz iesvētes mācību atnāk atdzimis kristietis. Visbiežāk nāk tādi, kas nav Bībeli tā lāgā lasījuši, pat bērnu bībeli nē. Kad pēc 3 mēnešiem viņiem ir kristības un/vai iesvēte, tad kāds var būt viņu ticības dziļums?
Tad labāk lai viņi vismaz Jauno Derību izlasa ar svētu apdomu, un tad viņus var likt kādā draudzes kalpošanā vai sākt viņu sirdsapziņas apgrūtināt ar gavēņa priekšrakstiem. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.02.16 09:54:01
Tēmas pamatjautājumu tieši komentēt nevaru, jo nav pieredzes izvērtēt ticības briedumu kalpojošiem draudzes cilvēkiem. Tomēr viedoklis ir 
Man domāt, viens no atslēgas momentiem kā iesaistīt ļaudis kalpošanā ir ņemt vērā psalmista teikto: Ps. 100:2 Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!
Ar šādu pieeju mūsu draudzē mācītājs risina šo uzdevumu - iesaistīt kalpošanā jaunus cilvēkus (jaunus - līdz šim nekalpojušus), pie kam dara to ļoti metodiski. Ļoti svarīgs ir pirmais impuls, pirmais praktiskia solis, lai ļaudis vispār pārkāpj šo robežu - no Dievkalpojuma dalībniekiem kļūst par draudzes dzīvē iesaistītiem cilvēkiem. |
Nerunīgais  |
# Iesūtīts: 2010.02.16 10:35:41
Piekrītu principā. Kristiešiem sākumā vajadzētu vnk pierast pie dievkalpojumu apmeklēšanas, turklāt neatkarīgi no uzticētajiem pienākumiem, veiksmēm/ neveiksmēm. Regulārs dievk.apmeklējums un Bībeles patstāvīga lasīšana iesākumā ir pietiekoša askēze. Tajā piedzīvotā mīlestība varētu iedrošināt uz lielākiem varoņdarbiem - traukus nomazgāt, piem., savus bērnus uzklausīt, slimniekus apciemot, kādu nakti lūgšanā palikt nomodā, ... |
vulfijs |
# Iesūtīts: 2010.02.16 14:35:00
Hmm,un kā jūs raugāties uz to, ka , piemēram, Alfa kursa kalpošanā tiek iesaistīti cilvēki, kas paši bijuši dalībnieki iepriekšējā Alfa kursā? Vai tas nav pretrunā ar atziņu, ka jaunatgrieztam kristietim vispirms nepieciešams būt tikai saņēmējam?
Manas tagadējās draudzes pieredze liecina, ka šāda kalpošana jaunajiem kristiešiem nāk par labu, bet varbūt tas tomēr nav labi? |
sica . [78.84.147.219] |
# Iesūtīts: 2010.02.16 15:15:26
vulfijs
mana necilā pieredze liecina, ka tas viņiem nāk par labu, jo:
1. viņi ir entuziasma pilni, tikko pieradināti pie baznīcas un vēlas būt noderīgi... kaut vai slaukot grīdu..., pieskatot bŗnus, vienalga kādā mazā darbiņā. Viņi grib, grib būt noderīgi
2. viņus ērti turēt pie draudzes un iesaistīt jau citās lietās, mudināt apmeklēt mises,m atbildēt uz jautājumiem, ieteikt un palīdzēt. un viņiem tas patīk. Tikko 2 pāri no mūsu alfistiem uzsāka saderināto kursus. Viņiem tā iepatikās būt pie draudzes, ka nolēma - vajag nokristīties un salaulāties, vajag uzsākt kārtīgu kristiešu dzīvi. Zinu, ka viena no meičām gaida nākamo alfu, lai kalpotu tur... |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2010.02.16 15:48:18
Redzi, sējējs izgāja sēt ... un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes; bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes; ... bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas ; Mt. 13
Garīgajam tēvam nevis ir jābūt priecīgam, ka ir pienākuši entuziasti, kas grib ko darīt, bet gan jāprot redzēt, vai Dieva Vārda sēkla ir patiešām sēta auglīgā augsnē, nesot atdzimšanu ticībā uz Jēzu Kristu. Un, ka vēlme kalpot nav vis uz akmeņiem sētā baznīcai piejaucēta cilvēka pārejošs dedzīgums, bet gan veids, ka no Dieva Vārda atdzimis kristietis vēlas nest savas ticības augļus. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.02.16 16:10:29
Kristofers un tālāk - konkrēti, ko darīt? Dzīt prom tos entuziastus? Kas ir tā augsne? - vai arī ne garīgais tēvs? (bet vispār - kur tos garīgos tēvus dabūt?) |
sica . [78.84.147.219] |
# Iesūtīts: 2010.02.16 16:15:07
Kristofers
Njā draudzes ganam jāsaskata, kas darās cilvēka dvēselē un ne katru entuziastu var laist pie citiem cilvēkiem, bet tam entuziastam var atļaut sanest malku, ja viņš grib palīdzēt draudzei. Tik gadās, ka entuziasti, kas paši tikko sākuši iepazīt Dievu grib nu skriet un liecināt un sludināt citiem labo vēsti, bet pie pieticīgiem darbiņiem negrib iet.... tas gan draudzes ganam jāsaredz un jāregulē, citādi var sanākt liela skāde... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.02.16 16:27:05
Lielu jautājumu esat pacēluši. Un sava taisnība ir abām pusēm. Bet tas, kurš atradīs formulu, kā pareizi ievirzot jaunuzrunāto dalīšanos ticības priekā, draudzi motivēt auklēties ar tiem, un nevis `izmanot`, un kā var sabalansēt kornkrētas draudzes vajadzības ar pieejamiem resursiem, tam Nobela prēmiju vai lielo algu debesīs varēs piešķirt.
Diemžēl tā jau tas ir, ka tā darāmā ir vairāk kā to darītāju, un Mārtiņa jautājumā ir liela taisnība, ka pirms perfekti pareizu pieeju meklējam, ir jānoskaidro, kur tad ir tā perfektā draudze, lai tiem pašiem entuziastiskajiem neofītiem nav vēl arī par `garīgajiem tēviem` jāpiestrādā. |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2010.02.17 00:13:33
Tikai cilvēkam, kas ir pārliecināts par Dieva mīlestību, var likt ēst cietu barību- askēzi un citus pienākumus baznīcā.
manā skatījumā visam būtu jāizriet no mīlestības uz Dievu (kas protams sākas no Dieva mīlestības). Tad vairs nav vajadzība ko saukt par kalpošanu vai atteikšanos - tā jau ir sirds nepieciešamība atsaucoties uz personīgu aicinājumu. Nepatīk man (personīgi) jēdziens kalpošana. Kristus mūs ir saucis par draugiem, bet kalpošana asociējas vairāk ar pienākumu. |
Nerunīgais |
# Iesūtīts: 2010.02.17 22:11:33
žetons, Adonika. |
:: Pievienot komentāru
|
