atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi 10 baušļi
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.03.16 09:45:56
Jautājumi 10 baušļu sakarā.
1) Vai tie attiecas uz kristiešiem, jo tika doti izraēliešiem, kurus izveda no Ēgiptes?
2) Ja attiecas, kā izprast bausli "Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem..." (2.Mozus 20:4,5). Kā ar altārgleznām?
3) "Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt..." Vai jūs ievērojat sabatu, tas ir, nestrādajat sestdienā nekādus darbus?
4) Ja ir teikts "tev nebūs laulību pārkāpt", bet Jaunajā derībā Jēzus pieļauj laulības šķiršanu netiklības dēļ un Pāvils gadījumā, ja neticīgs laulātais nevēlas dzīvot kopā, tad kuram likumam ir lielāks spēks?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.03.23 18:33:02
Svilpaste
Tik par vienu tagad, sabatu - līdz ar Kristu mainījies septītās dienas saturiskais piepildījums. JD ticīgie svin pirmo nedēļas dienu (sk.Evaņģ.) jeb svētdienu - Kunga augšāmcelšanās dienu. Ne sestdienu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.23 23:13:23
1. Nē. Mūs saista Kristus dotie baušļi aka Mīlestības bauslis, kas īstenībā ir augstāka prasība kā 10 baušļi. Tie gan ir labi apmācībai... līdzīgi, kā bērnībā tev māca kniksēt vai pievilkt kāju, bet īstenībā tiek mācīta pieklājība, un kad tā ir apgūta, tad kniksēšana un kājas pievilkšana vairs nav saistoša un vajadzīga.
Tātad - mīli vispirms, pēc tam vari darīt ko gribi!
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.27 12:36:24
mīli vispirms, pēc tam vari darīt ko gribi , man rodas jautaajums, kaapeec pret sho apgalvojumu neviens neprotestee. Es neprotesteeju, jo varu iedomaaties kontekstu, kaadaa Mulders to saka un ko ar to domaa. Bet, ja es sho apgalvojumu lietotu kaa argumentu citaas diskusijaas ...?
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.03.27 15:01:03
šo argumentu izvirzīja Hiponas Augustīns savā Confessiones .
bet par baušļiem... ja kāds ir pietiekami traks un pielūdz altāŗgleznu, tas pārkāpj bausli, bet ne altāŗgleza ir problēma, drīzāk tas ir televizors vai dators, kas stājas Dieva vietā (ja runājam tikai par tēliem).
Sešas dienas strādājam, septītajā - svētdienā ejam uz baznīcu. vai nav vienalga, kuŗu dienu svin kā septīto?
bet kopumā - jā, kristiešiem 10 baušļi ir saistoši, jo caur tiem var redzamā veidā parādīt mīlestību. Jo kas mīl mani, tas manus baušļus pildīs - tā sacīja Jēzus.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.03.27 15:29:48
Zaurs, bet tur tas prikols... ka baushljui pildiishana ir sekas miilestiibai. Miilestiiba nedara greeku!
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.27 16:50:20
Probleema tikai buus tajaa, ka miilestiiba paarsniedz visas definiicijas. Ja arii pienjemam, ka bausliiba uzraada greeku, tad tomeer taa nevar formaali uzraadiit greeka staavoklju sarakstu, jo tas ir personiigs un individuaals. Bausliiba uzraada greeku katram pesoniigi. Ja mees absolutizeejam un formalizeejam greeka staavokljus, uztaisam sarakstu, tad jautaajums buutu, vai shaads saraksts peec apgalvojuma `miilestiiba nedara greeku` neierobezhotu miilestiibu un neierobezhotu Kristu?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.27 17:04:36
Kārlis sj, laikam ne visai sapratu. Bet vienu gan es zinu droši Dievs negrēko un viņš nepavēl grēku.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.29 15:29:22
Vecaa Deriiba mums vairs nav saistosha, bet ir saistosha jaunaa deriiba. Nu 10 vecaas deriibas baushlji visi noraadiija uz iisteniibu... shodien tie ir piepildiiti... Tev saistoshi ir Kristus baushlji. Bet jautaajums - vai tu vari izpildiit Kristus bausli, neizpildot visus baushljus?
Miilestiiba jau sevii ietver visu bausliibu!
Katrs no 10 baushljiem par kaut ko staasta...
1ais bauslis atgaadina, ka Dievs ir tevi izvedis no greeka (VD taa ir egjipte, kas simbolizee greeka kalpiibu un verdziibu) un tev buus vinju vien par Dievu tureet - tb buutiibaa pieprasa ticiibu
2ais bauslis maaca Dievu vien tureet par autoritaati savaa pestiishanaa un nezaimot visu ko Dievs tev dod un nespljaut Dievam aciis un neapshaubiit vinja autoritaati (vinja Vaardu)
3ais bauslis pieprasa un maaca, lai tu vismaz kaadu laiku veltii Dievam tieshi
4ais bauslis pieprasa cienju pret autoritaateem, saakot jau ar vecaakiem, bet te arii ir iekljauta jebkura autoritaate - boss, valsts etc.
5ais bauslis - skaidrs kaa diena, nenogalini nedz ar dzelzi nedz ar vaardu
6ais bauslis - valdi paar savu kjermeni
7ais bauslis - cienja pret mantu
8ais bauslis - nefleitee
9ais bauslis - savaldi savu nenoviidiibu un skaudiibu
10ais bauslis - analogjiski
Jo ja tu saaksi skaldiit matus, tad izraadiisies, ka sievu nevar iekaarot, bet viiru driixt iekaarot... jo par viiru iekaaroshanu nekas nav runaats. Eezeli un bulli nevar iekaarot, a BMW var iekaarot? Nu nee tachu!
Skaties uz Kristu vinjsh raadiija uz bausliibu, kaa uz audzinaataaju... kad naak ticiiba un tu pieaudz, tad auzdinaataaja zaudee savu varu paar teviim. Liidziigi kaa beerniibaa, tev bij likumi "naac maajaas 9os" tas shodien nav saistoshs, lai arii toreiz tas maaciija tev paklausiibu vecaakiem un laika plaanoshanu... Taapat beerniibaa mums maaca rakstiit ar rimbuliishiem un bumbuliishiem, bet kad tu iemaacies rakstiit, tad tas vairs tev nav saistoshs... tachu tas nenoziimee, ka tu driixti nerakstiit - joprojaam jaaraksta, bet nu jau ar iistiem burtiem, nevis ar sho burtu "eenu".
VD bausliiba ir jaunaas miilestiibas bausliibas eena.
Farizeji jau arii iedomaajaas, ka vinji izpildiis bausliibas likumu burts burtaa un vinji buus patiikami Dievam, bet Dievs uzlika bausliibu kaa spoguli, lai mees saprastu kaadi greecinieki mees esam... bet tas kursh miil, tam shis spogulis nav vajadziigs, jo Dievs vinju pirmais ir miileejis.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.03.29 15:41:37
Gribas gandrīz vai teikt brīnumainā kārtā šis princips ir saglabājies līdz pat šodienai, kaut gan ir bijuši mēģinājumi to mainīt. Sešas dienas darbs, septītā veltīta Kungam. - Kāpēc te runāt par baušļa neievērošanu?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.03.29 20:00:10
"Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ceļš uz ticību – grēku nožēla. Un ko saka grēku nožēlā? – Sagrēkoju, vairs nedarīšu. Vairs negrēkošu, tātad, dzīvošu pēc baušļiem. Tā kā pēc ticības iemantošanas grēku nožēla neatiet nost, bet, ar ticību savienojoties, pastāv kopā līdz beigām, tad arī lēmums – dzīvot pēc baušļiem – ir spēkā arī ticībā. Tāpēc ticīgais, ja ticībā nācis pa taisnāko ceļu, tas ir, caur grēknožēlas ceļu, gādā par baušļu ievērošanu un labo darbu veikšanu. Ticība viņam uz to dod vislielāko pamudinājumu, ticība dod tam nepieciešamos spēkus caur Baznīcas Svētajiem Sakramentiem. Tā ticība sekmē darbus. Bet darbi ticību dara pilnīgu, jo, kamēr darbos nav apliecināts tas, kam kāds ir ieticējis, tikmēr ticība nemaz īsti nav ticība. Tā redzama kļūst tikai darbos, un ne tikai redzama, bet arī stipra. Un darbi iedarbojas atgriezeniski uz ticību un stiprina to. "
Sv.Kronštates Jānis
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.29 20:15:05
Jānis djelo govorit
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 11:40:31
Par mīli vispirms, pēc tam vari darīt ko gribi, ja mīliiir attiecībā uz Dievu, tad lielas iebildes nevar būt, jo mīlestība uz Dievu ir bauslības pielildījums. Tas ir pirmā baušļa izpildīšana, un ja vari izpildīt šo galveno bausli, tad pārējie arī ir izpildīti.
Problēma sākas tad, kad mīli attiecina uz cilvēku. Un vēl vairāk, kad vārdu mīli saprot kā savādāk, kā Dieva žēlastības mīlestība uz cilvēkiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.30 12:09:08
Voldi, tamdeelj ka "miili" buutiibaa ir neizpildaams prieksh cilveeka, tad tieshi tamdeelj var voluntaari piekabinaat jebko aiz taa.
Jo ja tu nemiili, tad tev nav atljauja dariit ko gribi. Bet ja patiesi miileetu, tad arii tas ko tu dariitu peec savas gribas, nekad nebuutu pretrunaa Dieva gribai!
Taakaa jaa... shajaa apgalvojumaa ir ljoti dzilja un patiesa teologjija.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.03.30 12:33:18
Domāju, ka lietas ļoti labi izskaidro Bauslības un Evaņģēlija šķirtība
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.03.30 18:52:42
Svilpaste 2007.03.16 09:45:56
4) Ja ir teikts "tev nebūs laulību pārkāpt", bet Jaunajā derībā Jēzus pieļauj laulības šķiršanu netiklības dēļ un Pāvils gadījumā, ja neticīgs laulātais nevēlas dzīvot kopā, tad kuram likumam ir lielāks spēks?
No kura laika pieļāvums ir likums?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.03.30 21:01:09
Vispirms būtu jāsaprot, ka VD baušļi ir kritērijs, pēc kā Dievs tiesās cilvēkus. Faktiski baušļi jau kļuvuši zināmi visiem pēc labā un ļaunā atzīšanas koka augļa nobaudīšanas. Tādēļ arī ap. Pāvils runā par pagānu sirdsbauslību. 10 baušļi ir visas bauslības sastāvdaļa, kurā ir arī likumi par upuriem, šķīstīšanos utt.
Pēc Kristus augšāmcelšanās ir mainījies kritērijs - cilvēks tiek tiesāts nevis pēc bauslības, bet pēc žēlastības un bauslība kā tāda ir piepildīta un līdz ar to zaudējusi spēku. Par to ļoti izsmeļoši skaidrots vēstulē ebrejiem un arī citās vietās.
Līdz ar to ir visai bezjēdzīgi skaldīt matus un spriedelēt par sestdienu un laulības pārkāpšanas niansēm - tādā veidā tikai krītam atpakaļ bauslībā.
Bet par ticības darbiem ir visai skaidrs - vajag palasīt 1. Kor.3, no 11 un tālāk.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.03.30 22:26:11
Pēc Kristus augšāmcelšanās ir mainījies kritērijs? Vai tad tas ir laicīgs notikums?
Kā var runāt par tiesāšanu, ja nav likuma? Ja nav likuma, nav tiesāšanas.
Tiesāšana pēc žēlastības - kas tas ir?
-=AH=- [149.9.0.56]
# Iesūtīts: 2007.03.30 23:01:17
Tiesāšana pēc žēlastības: Līdzīgi ir laicīgajā tiesā, kad prezidents, vai kāds cits valsts vadītājs pasludina amnestiju; pēc likumā piespriestā vēl jāsēž un jāsēž, bet noziedznieks iet mājās un par cietumu var aizmirst. Dievs tiesā pēc Kristus taisnības, viņš ir mūsu amnestija international.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.03.30 23:52:44
-=AH=- 2007.03.30 23:01:17
To visu es saprotu, bet tiesāšana pēc žēlastības ir absurds jēdziens tāpat kā tiesa bez likuma. kā lai kam tādam piekrīt? vai tad žēlastība nav tiesas atcelšana?
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.03.31 12:57:46
>Mulders
vai atd zaurs sacīja, ka mīlestība dara grēku?
>kārlis SJ
Baušļi ne tikai uzrāda grēku, bet arī palīdz dzīvot.
>Svilpaste
Jā, baušļi ir saistoši kristīgajiem. Citādi kristīgie iebrauks auzās ar relatīvismu. Īpaši jau mūsdienu pasaulē.
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 38 , pavisam kopa bijuši: 6575