atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Grēks
p.l.dassy
Iesūtīts: 2008.09.13 09:03:43
Nezinu, vai nošīs domas kaut kāda diskusija sanāks?!
Bet pēdējā laikā domāju...

kas ir grēks?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
p.l.dassy
# Labojis p.l.dassy: 2008.09.13 09:13:25
Grēks ir kaut kas slikts un nelabs, bet cilvēki tā tiecas darīt grēku: melo; zinot, ka otram sāp - dara otram pāri; dusmojas; strīdas; nogalina; zog; pārkāpj laulību utt
Protams, šite virs zemes mēs nebūsim nekad 100% bezgrēcīgi... kaut arī mēs tiektos prom no grēka - mēs daram to, ko negribam! Bet ir cilvēki, kuri netiecas prom no grēka, pat lepojas ar savu grēcīgumu: "o! es māku grēkot un tas ir dabīgi!" un tas izskatās apmēram šādi:

iedomāsimies klātu galdu ar visādām garšīgām, svaigām delikatesēm. un starp tām ir sapuvuši ēdieni.
& mēs tač redzam(ja lasam Bībeli) gan delikateses, gan appelējušos ēdienus, bet mēs ņemam uz ēdam tos puvekļus... un vēl esam lepni, ka varam ēst tos puvekļus...
briesmīgi pretīgi, ne?! - ja tā padomā...

ko Tu domā šajā sakarā? kā rīkosies šajā situācijā apžēlots grēcinieks?
vai mīlot Dievu, mēs tiecamies negrēkot, jo Dievam nepatīk grēks! Cik lielā mērā mēs to spējam, jo mūs būtība tomēr paliek: esam grēcinieki!
Papucs
# Iesūtīts: 2008.09.13 10:20:36
Te tiešām vispirms vajadzētu ļoti precīzu grēka definīciju, pirms sākam par to runāt.
Piemēram, nogalina un grēks ir savā starpā vispār nesaistīti jēdzieni.
lamby [81.198.230.237]
# Iesūtīts: 2008.09.13 10:42:04
piemēram, 1 Jāņa vēstule 3:4
p.l.dassy
# Iesūtīts: 2008.09.13 10:59:31
Papucs
es domā ju vairāk pēc baušļa: Tev nebūs nokaut!

lamby [81.198.230.237]
1 Jāņa vēstule 3:6 !
lamby [81.198.230.237]
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:06:22
faktiski visa 1 Jāņa vēstule par to runā, no dažādiem aspektiem - skarbi, bet ļoti palīdzoši....
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:10:08
grēks ir arī strādāt sabatā.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:13:04
tātad grēku visvienkāršāk ir noteikt pēc mērauklām.

piemēram kristietībā grēks ir tas,kas ir pret 10 baušļiem.

Es domāju,ka cilvēks kurš ievēros visus 10 baušļus(pilniigi un viegli iespējams )
tas cilvēks negrēkos.

Grēks ir rīcība vai pārkāpums,kurš neatbilst konkrētajai reliģijai kurā esat.Jo jēdziens grēks,pārsvarā ir sastopams tieši reliģijās.
lamby [81.198.230.237]
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:18:17
tā ir ļoti vienkāršota izpratne, ka grēks ir tikai tas, kas ir pret 10 baušļiem. kā reiz 1. Jāņa vēstule dos plašāku izpratni par to, ko saprot kristietībā ar grēku. Taču protams - kaut kādās iesvētes mācībās ļautiņiem pārsvarā stāsta pārsvarā par 10 baušļiem un to neievērošanu, jo tie tomēr aptver daudz ko no mūsu rīcības dzīves laikā.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:28:36
vēl jau,cik es saprotu,dažādās reliģiskās un filosoofiskaas sisteemaas jeedziens-greeks vai ``tas ko labaak nedariit`` veidojas,lasot arī noteiktās reliģijas svēto un viņa izteicienus,mācību.

arī tas,kas ir pret viņa izteicieniem un dzīvesveids,ko viņi uzskatiija par sliktu esam,arii tas noteikti ir greeks.


Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:46:57
kas ir grēks?

Grēks ir darbība (rīcība, uzvedība utt.), kas nav saskaņā ar Dieva gribu. Atrasties grēkā nozīmē gribēt, vēlēties grēkot. Tas attiecas pat uz domām.
Tātad, bezgrēcīgs cilvēks rīkosies saskaņā ar Dieva gribu. Dieva vēsts cilvēkam par rīcības motivāciju, izvēli visliberālākajā formār ir "pārbaudiet","paturiet, kas labs".
Funktieris, ka Dieva likumus mēs izskatām kā ierobežojumus, un meklējam robežu tiem, jau pats par sevi ir grēcīgs. Bezgrēcīgs ir funktieris, kurš to pat neapskata, t.i., robežas nav vajadzīgas, ja rīkojas saskaņā ar Dieva gribu.
Kaut kā tā es saprotu grēka ideju.
lamby [81.198.230.237]
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:49:18
tūlīt atnāks KN un Mulders (varbūt pieslēgsies vēl a-masiks vai Ctulhu), un diskusija pārsviedīsies uz jautājumu, kas ir Dieva griba
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.09.13 11:52:13
Harry
Grēks ir rīcība vai pārkāpums,kurš neatbilst konkrētajai reliģijai kurā esat.Jo jēdziens grēks,pārsvarā ir sastopams tieši reliģijās.

Mēs, kristieši, ticam Trīsvienīgajam Dievam un Viņa atklāsmju absolūtam. Pie tā pieder atziņa par grēka jēdziens absolūtismu, jo tas izriet no pretestības Dieva gribai. Tātad, neatkarīgi no cilvēka piesliešanās kādai reliģijai, pazīmes, pēc kurām identificēt grēku būs vienādas. Starp citu, nekļūdīgāka metode ir skatīt, kas notiek atbilstoši Dieva gribai, un visu pārējo atzīt par grēku, ne otrādi.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 12:36:33
Mārtiņš,nu jā.

arī piekrītu.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 12:39:13
un tomeer kas ir Dieva pretestiiba un kas ir Dieva griba tu neuzzinaatu ,nebuutu kristietis.nebuutu Biibeli lasiijis,

tākā meeraulku mees tomeer dabuujam caur religijaam-šajā noteiktajaa gadiijumaa-VD un JD.

ja Tev nebuutu nojausmas par tādas kristietiibas existeeshanu tu nevareetu formuleet ``greeku``

ibo Tev pašam buutu jaaizdomaa kas ir greeks un kas nav.saskanjojoties ar savaam iexeejaam sajuutaam,bet kas zin vai taas ir patiesas.

savukaart arii patiesymu mees atrodam Dievā.

Tā pēc kristietiibas meerauklas.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.09.13 17:11:37
Harry

Ne gluži. Jo šo mērauklu `kas ir grēks` Dievs ir ielicis mūsos un tā ir mūsu sastāvdaļa - sirdsapziņa, pie tam neatkarīgi no reliģiskās pārliecības. No reliģijas un tās praktizēšanas līmeņa vairāk vai mazāk ir atkarīga attieksme pret sirdsapziņu un tās pielietojums (vai slāpēšana).

Tātad, sirdsapziņa piemīt visiem cilvēkiem. Es no kaut kādas agras bērnības atceros apzinātu novērojumu, ko es tagad varu identificēt kā apziņas konfliktu ar sirdsapziņu: kur ir robeža, ko drīkst, kas ir labi un kas slikti, kāpēc? Tagad arī varu secināt, ka toreiz man pietrūka intelektam pieejamās mērauklas - Dieva norādījumu (Bībeles, t.sk. baušļu, grēkatziņas utt.).

Grēka izpratne vēl ir tikai pirmai solis personības attīstībā. Nākamais, ir saprast, ko ar šo sapratni darīt? Turpināt grēkot? Pārstāt grēkot? Kādas ir grēka sekas? Un atkal, te palīdz sirdsapziņa. Sirdsapziņa liek manīt, ka sūdi būs. Sirdsapziņa ir priecīga par labu nesavtīgu rīcību. Utt.

Un galvenais, kur atkal palīdz izšķirties sirdsapziņa, ir atbrīvošanās no grēka, kas nu jau ļoti konkrēti tieši ir saistīta ar vienu konkrētu reliģiju - Dieva žēlastība Jēzus upurī. Tad arī mēs vairs nevaram nezināt, ka caur sirdsapziņu runā Dievs Svētā gara formā.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 19:10:22
nu ,jā,par sirdsapziņu tas tā ir.

esmu sajutis to mazo balstiņu.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 19:13:02
tātad,ja mus piemīt sirdsapziņa,ja vēl Dievs iedod kādu mērauklu rokās.

tad mēs varam tā arī pateikt-tas ir grēks un tas nav.!


bet vai visiem cilveekiem šī sisteema buus vienaada?

vai tas ,ko tu uzskati par greeku,savukaart es neuzskatu?
kaa ir ar šito sapratni?
ja nu dažkārt sirdsapziņa klusē.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2008.09.13 19:47:56
bet vai visiem cilveekiem šī sisteema buus vienaada?

Sliecos domāt, ka jā, visiem cilvēkiem šī sistēma ir vienāda, jo tā ir Dieva radītās konstrukcijas būtiska sastāvdaļa.

Strīdīgos un neskaidros gadījumos vai kaut kas ir grēks, varētu noteikt, mēģinot iedomāties, ko šajā situācijā darītu Jēzus (kāda mācītāja ieteikums). Tātad tikai salīdzinot ar absolūtu, var iegūt pareizu atbildi.

vai tas ,ko tu uzskati par greeku,savukaart es neuzskatu?
kaa ir ar šito sapratni?
ja nu dažkārt sirdsapziņa klusē.


Te, spriežot pēc izteiksmes veida, Tu kļūdies saknē, sakot "es uzskatu / neuzskatu". Jo grēka fakts nav atkarīgs no subjekta viedokļa, tas ir objektīvs, un tas ir uzzināms, salīdzinot ar absolūtu - Dieva gribu.

Ja sirdsapziņa klusē? Nezinu, neesmu eksperts Varu tikai izteikt minējumus - varbūt sirdsapziņa klusē tamdēļ, ka tai ir baisi? Tātad - klusēšana nozīmē rīcības neakceptēšanu, t.i., grēka identificēšanu. Vai arī, ja rodas doma, ka sirdsapziņa klusē - varbūt tas arī ir sirdsapziņas kliedziena sekas?
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 20:06:17
Te, spriežot pēc izteiksmes veida, Tu kļūdies saknē, sakot "es uzskatu / neuzskatu". Jo grēka fakts nav atkarīgs no subjekta viedokļa, tas ir objektīvs, un tas ir uzzināms, salīdzinot ar absolūtu - Dieva gribu.


Re,tu paņēmi meerauklu.

Harry
# Iesūtīts: 2008.09.13 20:07:02
taatad daži var uzskatiit ,ka vina vai cita lieta ir labaaka vai sliktaaka ,tomeer ,lai tiešām zinaatku,kas ir labs vai slikts ir jāvadās pēc reliģijas mērauklām vai Dieva.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 60 , pavisam kopa bijuši: 34965