atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Četrdesmit dienas
Jānis_Bitāns
Iesūtīts: 2007.02.21 14:01:18
Padalīsimies viens ar otru un atbalstīsim viens otru nopietnajā liturģiskā gada laikā, Lielajā gavēnī. Dieva vārds šajās dienās mūs ved līdzi un kopā līdz pat Klusajai nedēļai un mūsu pestīšanas noslēpuma piepildījumam, Kristus krusta nāvei un Augšamcelšanai. Kas palīdz būt atturīgiem, kas vairāk mudina uz izlīgšanu un tuvākmīlestību, kas palīdz izprast Kristus upura noslēpumu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.28 13:22:31
liturgs [81.198.178.216]liturģiskā arheoloģija
Neveismīga vārdu spēle, vēl mazāk asprātība.
Tā ir atgriešanās pie liturģijas. Tā ir liturģijas atgriešanās draudzē, kur tā bijusi atstāta novārtā. Un pateicoties kam?
Ja tā ir liturģijas arheoloģija, tad pirms tam ir bijusi liturģijas aprakšana. Kam tas bija vajadzīgs?
Tavā konfesijā jau neviens tev neliedz darīties no sava prāta un gribas.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.28 13:27:22
Gavēnis iesākas ar Pelnu dienu un grēknožēlu, tas ieskicē grēksūdzes iespēju šajā laikā.
Vai kādam ir laba pieredze kā gavēņa laiku pavadīt atšķirīgi no ikdienišķās sevis izmeklēšanas. Zinu labu piemēru, ka ir cilvēki, kas pazemībā "audzina" savu sirdi, lūdzas psalmu vārdiem, īpaši lietojot t.s. grēksūdzes septiņus psalmus.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.03.01 15:43:11
liturgs [81.198.178.216] Par tavu pēdējo komentāru. Liturģijas attīstībai un izaugsmei, loģiskai un pašsaprotamai, var izsekot līdzi to studējot. "Cilvēcīgi un ķeizariski" apcirpto c kārtības variantu agendā par pamatu ņemot, pie skaidriem secinājumiem nenonākt. Tas jāmācās un jāpārzin, kaut vai faktoloģiski, ja ne ar pārliecību, tad var izteikties.

Pelnu dienas pelni uz galvas ir ļoti labs liturģisks iekārtojums. Tie uz pieres nereti izsaka vairāk nekā tas, kas zem tās pašas pieres.
Liturg, biji apkaisīts jeb tava galva pārāk cienīga un neaizskarama tik prastām liturģiskām lietām?
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.03.02 16:37:31
Ieklausoties diskusijā, šķiet, (ar dažiem izņēmumiem) ieskanas labklājības teoloģijas entuziasms. Gavēnis tāpat visa kristīgā kalpošana nav spēle par to kas un kā darbojas un kuram vairāk Sv.Gars. Savā konsekvencē, gavēnis ir nomiršana pasaulei un sev. Gavējot es lēnām, bet mirstu! Un tad tas ir pa īstam! Taču mirt pasaulei un sev var dažādi, nebūt vienīgais ir gavēnis. Kaut gan personīgi atzīstu, gavēnis lepno grēcinieku iedzen stūrī. Tomēr vienīgais veids, arī gavējot un lūdzot, kā Dievs mums vairo un stiprina ticību un dzīvi Sv.Garā (krievu valodā "stizatj" ir Evaņģēlijs un Sv.Sakraments.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.04 19:12:07
Lasot Mateja ev. 6.nodaļu, redzu, ka Jēzus tik uzskatāmi runā par trīs lietām, par kurām arī te dažādos veidos ļaudis jau minējuši gan saistībā ar gavēni, gan ticīgu dzīvi vispār.
Un šīs trīs ir - labdarība (Mt.6:2-4), lūgšana (Mt.6:5-15), gavēnis (Mt.6:16-18). Jēzus māca, kā katru no tām nebūs un kā būs darīt.
Un viss Kalnu sprediķis noslēdzas ar vārdiem: "Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus DZIRD un DARA, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints"
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.03.06 22:39:25
Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes - saka Pestītājs.

Kā šos vārdus izdodas piepildīt gavēnī? Personiski un draudzes kontekstā.

Vai ir kāds veids kā samazinoties fiziskai barībai, bagātāka ikdiena kļūst ar Dieva vārdu?
Vai pieejamāki ir vairāk dievkalpojumi un stundu lūgšanas?
eskaliburs [84.246.176.66]
# Iesūtīts: 2007.03.07 22:29:36
Nesapratu jūsu dedzīgos vārdus. Ja neēdīsi-ģībonis uznāks, ja ilgstoši neēdīsi-mirsi. Tas ir āmen baznīcā.
Oskars_J [194.8.1.6]
# Iesūtīts: 2007.03.08 11:06:30
Piekrītu mācītāj, Jums, ka atturībai nav jārada grūti panesams vakums. Tad tās ir mokas. Domāju, ka tāpēc daudzi jūs kritizē, ka nav gatavi vairāk šajā laikā Dievam veltīt lūgšanas un ziedot tuvākajiem, no tā arī visa kritika. Viņi ir tādi paši kā katru dienu un gavēnis viņiem ir tikai vārds.
Es lasu katru dienu grēksūdzes psalmus, ietveru vairāk cilvēkus savā aizlūgšanā un cenšos dalīties ar tiem, kam ikdienā gribas, bet nav sanācis palīdzēt. Varbūt ir kaut kas palīdzīgs katrai gavēņa nedēļai? Paldies
eskaliburs [84.237.161.30]
# Iesūtīts: 2007.03.08 16:08:26
Oskar, esam tādi paši kā katru dienu un gavēnis mums tikai vārds. Nu un . Vai Kristus mums mazāk žēlsirdīgs?
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.03.19 22:23:08
Atturība, tas, kas gavēņa laikā vērsts tieši pret gavētāju pašu.
Tuvākmīlestības un labie darbi, kas gavēnī mūsu apkārtējiem un grūtdieņiem tiek. Vēl nedēļa un lūgšanas dzīvi caurstrāvos Kristus ciešanu laika saturs. Bagāta lūgšana un Kunga ciešanu svētapcere ir tas, kas gavēnī paceļas Dieva priekšā. Atturībā dažkārt nav pieredzes un iztrūkst priekšzīmes. Tuvākmīlestība un labi darbi nereti nepārkāpj apņēmības - darīšanas slieksni. Ikdiena gavēnī nav mazāk steidzīga un lūgšanu ierobežo ne mazāk kā citās rūpju dienās. Tad labu gribot, bet ne labi to piepildot, ir jānoskumst..
Līdzīgi kā kādā sarunā starp vienu dvēseļu ganu un garīgu meklētāju. Uz jautājumu, ko darīt, ja zinot, ka tuvākais jāmīl, bet sirdī siltu jūtu nav un ikdienā tas neizdodas, gans atbildēja, ka tā jau ir mīlestība, ja cilvēks pārdzīvo savu nepilnību Kunga aicinājuma priekša mīlēt tā kā Viņš ir mīlējis. Tāpat gavēnī... Svētums ir labā gribā un centībā, nevis ēdienkartes, izturēšanās un lūgšanas perfekcijā un sterilitātē.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.22 20:00:48
Par kādu gan sterilitāti un perfektumu vispār var būt runa, ja gavēnis vēl vairāk uzrāda sirds un savas dzīves melnumu... Grēcīgums sāp nevis kāda sava pašmērķa labad, bet tāpēc, ka Tam, ko mīli un Kurš mīlējis pirmais, vari tik vien dot no sevis, kā savu kārtējo klupšanu un kaislību pilno sirdi.
Uldis
# Iesūtīts: 2007.03.22 22:40:19
Jānis_Bitāns . Tu saki: "Aleluja, Gloria, t.i. priecīgo daļu nedziedāšana, arī violetie paramenti, tie atspoguļo šī baznīcas gada laika saturu un nozīmi, to arī sauc par liturģisko gavēni." Jāutāju: kāpēc mēs Kristus ciešanu laiku lai neuzskatām par "priecīgo laiku"?"
Kādā nozīmē Ciešanu laika "saturs un nozīme" neatbilst priecīgai svinēšania?
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.03.23 01:33:50
Uldis
Kristus ciešanu auglis ir mūsu pestīšana, un tas ir prieks mums, pestīšanas prieks. Kristus ciešanu laiks baznīcā mūs sevišķi pievērš Krsictus veikumam mūsu labā, Viņa ciešanām un krusta nāvei. Laika saturs ir nopietns, un ja to nopietni apcer un līdzdzīvo, tad tas neraisa gavilējošas emocijas un pārdzīvojumus. Prāts jau saprot, ka Kunga ciešanām pateicoties, mēs mantojam prieku, bet ja līdzdzīvojam Kunga sāpēm, tad tas ir atšķirīgi nekā svinēt priecīgo Augšāmcelšanos. Esmu trīsreiz šavā mūžā bijis ķirurģiskajā nodaļā, kur cilvēki aptver, ka pēc operācijas staigās, bet ir diezgan sāpīgu jūtu pārņemti, kamēr pie šī priecīgā izārstēšanās augļa tiek. Dievmāte un mīļotais māceklis pie Krusta nedziedāja, negavilēja un nelīksmojās, toties sastopot Kungu nedēļas pirmajā dienā gan bija līksmi. Kam nav daļa pie noskumšanas ar Kungu, tam nav daļa arī pie prieka. Violets tonis mums parāda gan asins sārtumu, gan zilo debesu cerību šajā laikā kopā. Gavēnis izpaužas miesā, dvēselē un arī liturģijā baznīcā. Pieņemu, ka Tu seko perikopēm, kas sastādītas gavēņa laikam baznīcas gada ritumā, liturģiskie ārējie elementi tikai sasaucas un harmonizē ar to. Tā es īsumā Tev atbildētu.
Uldis
# Iesūtīts: 2007.03.23 23:59:09
Jānis_Bitāns . Man tomēr nav skaidrs, kā man ciešanu laikā jājūtas: vai kā bēdīgam, vai priecīgam?
Salīdzinājums ar ķirurģisko nodaļu ir, labākajā gadījumā, nevietā. Tavā piemērā vienīgais, uz ko cilvēki ir bijuši spējīgi izjust, ir savas personiskās ciešanas. Taču izjust kā savas citu ciešanas jau būs grūtāk. Bet pieņemt,ka kāds cits ir cietis tavā vietā, ir pavisam grūti. Bet par taviem noziegumiem - tas ir nepieņemami.
Pieminējums par Mariju un Jāni drīzāk norāda, ka tu kaut ko neesi sapratis. Pirms augšāmcelšanās viņi bija neticīgi, pēc - ticīgi. Vienīgi Jānis Kristītājs, norādīdams uz Jēzu, bijateicis: "Lūk, Dieva Jērs.."
Visā šajā kontekstā frāze: "Kam nav daļa pie noskumšanas ar Kungu, tam nav daļa arī pie prieka," izklausās drīzāk pēc retoriska trika. Pēc augšāmcelšanās - vai nav tā, ka mēs: dziedam, gavilējam un līksmojam. Protams, mēs skumstam,ka mūsu noziegumu dēļ tāda maksa bija jāmaksā Dievam. Taču, pie šā krusta stāvēdami, mēs dziedam, gavilējam un priecājamies. Skumīgi ir drīzāk tas, ka tik daudziem kristiešiem ir vienaldzīga Rakstu mācība, kuru mūsu Kungs tik daudz ir mācījis un skaidrojis.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.04.02 21:06:18
Kluso nedēļu izdzīvojot:
Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Sal.pam.3:7
It īpaši šos vārdus atceries, uz grēksūdzi ejot. Nekas cits kā tieši lepnība tik ļoti nesasaista mēli pateikt: grēcīgs. Kļūsti pazemīgs Kunga priekšā, nežēlo sevi, nebaidies cilvēka. Atklāj savas kauna lietas un tiksi nomazgāts; parādi savas brūces un tiksi dziedināts; izstāsti visas savas netaisnības un tapsi attaisnots. Jo nesaudzīgāks būsi pret sevi, jo lielāku žēlastību Kungs parādīs tev, un tu aiziesi ar saldo apžēlošanas sajūtu. Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus svētība, kas tiek dota tiem, kas sevi pazemina ar patiesu savu grēku sūdzēšanu.
Apgaismotājs Teofans Vientuļnieks
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.02.19 10:23:27
gavēnis ir labi un pareizi ja to lieto labi un pareizi un nepadara par kaut kādu pestīšanas mērauklu, pareizības kritēriju vai kādu citu legālisma paveidu!

manuprāt ticīgajiem pašiem ir jānonāk līdz gavēņa nozīmei un jēgai, to nevar nedz iemācīt, nedz uzspiest, nedz pavēlēt...
Balss
# Iesūtīts: 2009.02.19 17:44:13
Atzīstos, ka man ar sava miesiskuma pārvarēšanu gavēnī, ko cenšos ievērot, pārāk labi neveicas...
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.02.19 19:14:58
Lai Dievs pašķir, ka izdodas svētīgi gavēņa laiku arī šogad piedzīvot - nepaaugstināties par labu izdošanos, nesabojāt ar gribas vājumu un nolaidību, nepārķert ar pārāk augstiem mērķiem un nepadarīt par pašmērķi. Lai izdodas mazāk par to runāt, bet vairāk klusi un neafišēti darīt.

Pat gaidu šo laiku, jo "komforta" periodos man ir visai grūti sev uzlikt stingrākus iemauktus - griba par vāju, tad nu gavēņa robežas ar svētu mērķi ļoti palīdz visās jomās disciplinēties.

P.S. Ak, ja tā lielākā problēma būtu speķī, šokolādā vai citā ēdmaņā...
rainars
# Iesūtīts: 2009.02.19 20:51:13
Pāvils es to atceros kā vieglu, atvbrīvotu sarunu laiku ar Dievu, dažbrīd pat eiforisku.
Balss šī suga iziet tikai ar gavēšanu un lūgšanu ?

Man šos izteicienus gribas savienot un pievienot apustuļa Pāvila vārdus : ....nespēkā Dieva Spēks varens parādās .
Baznīcas prakse liecina par kaut kā atteikšanos ,atturēsanos no zināmiem ieradumiem un kādiem tur ēdieniem.
Mēs zinām ka Jesus tuksnesī atradās 40 dienas domajams vispar bez ēsanas.Cilvēkam tas tas liekas neiedomajami un neiespējami ,ir jau arī jastrāda.Kādu dienu jau ar var izlaist vispār neēdot ,lietojot ūdeni,Dievam par godu un Sātanam par aiziešanu.Farizejs jau arī saka ka divas reizes nedēļā gavējot ,domāju vispār atturējās.
Jānis Bitāns komentē:Par atturību gavēņa laikā vērts runāt Ēdenes dārza kontekstā. Aizliegtā augļa baudīšana bija noslēgums velnišķīgai cilvēka iekšējai samusināšanai, pievilšanai un iekārdināsanai.Tomēr tas noslēdzās ļoti praktiski - ēdot. Ir palīdzīgi gavēt, ja atturība atpazīstama jau Ēdenes dārzā.
vilks
# Iesūtīts: 2009.04.02 10:26:10
Atradu lielisku rakstu Gavēņa laika pārdomām.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 38 , pavisam kopa bijuši: 1127