atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Četrdesmit dienas
Jānis_Bitāns
Iesūtīts: 2007.02.21 14:01:18
Padalīsimies viens ar otru un atbalstīsim viens otru nopietnajā liturģiskā gada laikā, Lielajā gavēnī. Dieva vārds šajās dienās mūs ved līdzi un kopā līdz pat Klusajai nedēļai un mūsu pestīšanas noslēpuma piepildījumam, Kristus krusta nāvei un Augšamcelšanai. Kas palīdz būt atturīgiem, kas vairāk mudina uz izlīgšanu un tuvākmīlestību, kas palīdz izprast Kristus upura noslēpumu?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.21 14:11:18
Par atturību gavēņa laikā vērts runāt Ēdenes dārza kontekstā. Aizliegtā augļa baudīšana bija noslēgums velnišķīgai cilvēka iekšējai samusināšanai, pievilšanai un iekārdināsanai. Tomēr tas noslēdzās ļoti praktiski - ēdot. Ir palīdzīgi gavēt, ja atturība atpazīstama jau Ēdenes dārzā. Gavēnis ir iekšējas pārmaiņas, atgriešanās un labošanās notikums, kurš praktiski piepildās - "neēšanā", t.i. ārējā atturībā, kas attiecas arī uz acu un ausu noslēgšanu pasaules iepriecai. Tā vietā laiks un uzmanība tiek pievērsti Kristus krustam un tuvākajiem.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.21 14:44:17
Dieva mīlestība, tāpat kā pestīšana pie krusta nav līdz galam izdibināmi un cilvēka prātam aptverami, tik lieli un vareni tie ir. Šo iemeslu dēļ Kristus upuris bieži apzīmēts ar vārdu noslēpums, tādā veidā saprotot to, kas par to ir atklāts un arī to neizdibināmo dievišķo raksturu, kas tam piemīt, bet nav aptverams prātam. Tas ir ietilpīgs un dievbijīgs termins garīgajā teoloģijā un nekādā ziņā nav sinonīms pazušanai.
Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks 1.Kor.1,18. Noslēpums un ģeķība te nav sinonīmi un nav korekta Rakstu parafrāze.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.21 16:28:02
"Ir trīs lietas, kas vajadzīgas stiprai ticībai, patiesai dievbijībai un paliekošiem tikumiem. Trīs: lūgšana, gavēnis un žēlsirdība. To, ko lūgšana ar neatlaidību lūdz, to nopelna gavēnis un saņem žēlsirdība. Gavēnis, lūgšana un žēlsirdība, trīs realitātes, kas veido vienu un dzīvina cita citu. Gavēnis ir lūgšanas dvēsele, žēlsirdība ir gavēņa dzīvība. Nav iespējams tos atdalīt. Ja kādam ir tikai viens no tiem un pārējo nav, tam nav nekā.
Lai tas, las lūdz, gavē; lai tas, kurš gavē, ir žēlsirdīgs; lai tas, kurš vēlas tikt uzklausīts, pats ir dzirdīgs, kad tiek jautāts viņam. Tas atver Dieva ausis, kas pats nav nedzirdīgs, kad viņu lūdz.
Lai cilvēks, kas gavē, saprot gavēņa nozīmi: lai pamana izsalkušo, ja vēlas, lai Dievs pamanītu viņa izsalkumu, lai ir žēlsirdīgs, ja vēlas saņemt želsirdību"
sv.Jānis Hrizologs
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.02.21 18:41:05
Mana gavēšanas pieredze veidojusies agrā jaunībā ārpus Lielā gavēņa. Toreiz gavēju tāpēc, lai "pastiprinātu" kādu savu neatlaidīgo lūgšanu - sevišķi vēlējos izjust Dieva tuvumu, apskaidrotu sirdi un prātu. Man šīs gavēšanas parasti beidzās ar vilšanos - pēc gavēšanas jutos vēl tālāk no Dieva, nekā pirms tam... Tomēr es neatmetu gavēšanu, bet no pieredzes mācījos - par gavēšanu vairs nesagaidīju nekādas dāvanas, bet gan mans gavēnis bija un joprojām ir paklausības, padevibas akts Jēzus vārdiem, sekošana Viņa paraugam, tā ir mana savdabīga pateicība Jēzum par Viņa lielo upuri. Atzīšos, ka mans prieks par Jēzus augšāmcelšanos Lieldienas rītā nav lielāks tad, kad esmu gavējis, kā tad, kad to neesmu darījis.

Šo rakstu tāpēc, ka uz to mani pamudināja Saulespuķes citētie sv. Jāņa Hrizologa vārdi "To, ko lūgšana ar neatlaidību lūdz, to nopelna gavēnis un saņem žēlsirdība". Es negribētu tam piekrist un atgriezties savas jaunības maldos un atkal censties ar gavēšanu nopelnīt to, ko esmu neatlaidīgi lūdzis.

Būtu priecīgs, ja šajā debatē neiesaistītos tie, kam nav gavēšanas pieredzes.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.21 19:22:26
Bet kur tad paliek Jēzus vārdi mācekļiem, ka šī suga iziet tikai ar gavēšanu un lūgšanu ?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.21 20:59:18
Nedomāju, ka kādam nopietnākam kristietiem var ienākt prātā ar gavēni ko nopelnīt, veidojot ar Dievu tirgus attiecības - es tik un tik izgavēšu, par to saņemšu tādu un tādu algu. Ja arī šai sv.Jāņa Hrizologa citātā parādās vārds "nopelna", tad nez vai tai vienkāršākajā nozīmē, kā pirmā acu uzmetienā varētu domāt.
Arī es esmu "aplauzusies" ar saviem pirmo gadu gavēņiem. Pirmo reizi izdzirdot par trešdienu un piektdienu gavēni, ar lielu entuziasmu vairāki draugi teoriju metāmies iedzīvināt praksē. Ne mums bija kāda nopietna garīgās dzīves pieredze, ne liela jēga, vairāk tas izvērsās par formas imitāciju un par rezultātu bija jāpasmaida. Bet man bija skaidrs, ka ne gavēnī vaina, vaina ir pašā! Ar Lielo gavēni gāja tāpat. Bet pamazām krājās pieredze, atkrita vēlme paķert no nepiemēroti augstiem plauktiem un tad jau pamazām viss nostājās savās vietās.
Personīgi manā ne tik lielajā pieredzē ir milzīga atšķirība starp Lieldienām, kuras gaidot, neko neesmu darījusi, un tām, kurās godprātīgi, kā nu spējusi, esmu sev kādas lietas aizliegusi un Dievam vairāk kā parasti laika veltījusi. Pirmajā gadījumā ir mazliet līdzīgi, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi - visā ikdienas haosā, otrā - jau ilgu laiku esi posis māju, domājis, gaidījis, gatavojies... tas ir citādāk un tomēr foršāk
Katra gavēņa pieredze ļāvusi nākamo mazliet kāpināt, bet reizēm dzīves realitāte ieviesusi korekcijas un nācies piebremzēt - pārslodze darbā, šogad gripa.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.21 22:16:19
neielogojies [193.224.70.6]
Nu ko lai tev saka Vai nu nemuļķojies vai nu pamēģini! Kristus kad uzsāka gavēni jau bija Dievs un tā arī par tādu palika, cilvēki, kas uzsāk un gavē, tāpat arī cilvēki pēc tam palikuši. Labāk netraucē, ja gribi muļķoties.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.21 22:27:22
PāvilsToreiz gavēju tāpēc, lai "pastiprinātu" kādu savu neatlaidīgo lūgšanu - sevišķi vēlējos izjust Dieva tuvumu, apskaidrotu sirdi un prātu.
Kas uz to pamudināja vai pamācija, ka gavēnis "pastiprina" lūgšanu? Mana pieredze rāda, ka gavēnis nereti "iestājas" pats par sevi, intensīvas iekšējas spriedzes rezultātā, tas notiek parasti par kaut ko ļoti lūdzot vai aizlūdzot. Domāju no tā daudzi izdarījuši secinājumu, ka gavēnis ir pašsaprotams saspringtas lūgšanas pavadonis un ietērps. No pieredzes varu sacīt, ka esmu piedzīvojis "pastiprinātu" lūgšanu, pateicoties gavēnim. Tāpat esmu nonācis pie pārliecības, ka gavēnis ir dažāds un atšķirīgs, tas kas askētiskajā pieredzē balstīts un entuziasmā un Bībeles pantos pamatots. Es to populāri salīdzinātu kā atšķirību starp dzīves veidu un akciju. Vienam kuģi ir dzīve, otram pasākums vasarā. Prieks ar Tevi parunāt
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.02.21 23:10:05
Jānis_Bitāns Kas uz to pamudināja vai pamācija, ka gavēnis "pastiprina" lūgšanu?

Tie bija mani vecāki, tā bija vide, kurā uzaugu, kurā šādas domas dzīvoja un rosījās - ja kaut ko nopietni vēlies izlūgt, tad bez gavēšanas neiztikt. Mani vecāki to praktizēja.

Par pastiprinātu lūgšanu gavēņa laikā - reiz "gavēju" 31 dienu pēc kārtas. "Gavēju" lieku pēdiņās, jo tas bija bada streiks politisku iemeslu dēļ. Protams, šo bada streiku pavadīja intensīvas lūgšanas un pilnīga sava likteņa nodošana Dieva rokās. Visā šī procesa laikā bija atsevišķi smagāki brīži, bet galvenokārt es to atceros kā vieglu, atvbrīvotu sarunu laiku ar Dievu, dažbrīd pat eiforisku. Tad likās, ka lūgšanas patiesi tiek "pastiprinātas".

Tomēr, es domāju, ka tās bija tikai manas izjūtas, ko radīja "kaifs" no dramatiskajām izmaiņām vielu maiņā. Ja nu par gavēšanas mērķi kļūst šī kaifa ķeršana, tad var gadīties, ka tā tāda miesīga darbošanās vien iznāk.

Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.22 10:44:21
māc. Bitān!
Jautājums par svētdienām gavēņa laikā.
Svētdiena jebkurā Baznīcas liturģiskajā laikā ir Kunga augšāmcelšanās diena, bet cik tad lielā mērā tas ietekmē gavēni? Dzirdētas visādas prakses, pat līdz tam, ka svētdienā vispār atceļ gavēņa ierobežojumus. Varbūt aplam, bet pieturos pie tās pašas atturības, kas citās dienās, un tas netraucē uzlūkot svētdienu tās īpašajā statusā. Man liktos priekš sevis kaut kā nedabīgi svētdienā, piem., apēst ko no tā, ko citās dienās uzturā nelietoju, ja reiz nedaru, tad nedaru.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.02.22 10:44:57
Nesen kāds amatbrālis sarunā stāstīja, ka brīžiem ir grūti izslēgt "radio", kas pēc saspringtas dienas skan domās. Man patika šis salīdzinājums ar radio. Lūgšanu praksē, viens no šķēršļiem ir šāds domu "radio", kas skandina pienākumus, rūpes un traucē pievērsties lūgšanai. Gavēnis palīdz šo "radio" noklusināt, lai pievērstos nozīmīgajam lūgšanā. Kāda ir citu pieredze gavēņa sakarā, vai gavēnis palīdz noklusināt domas, lai pievērstos lūgšanai?

Pāvilam Manuprāt gavēnis un badastreiks ir divas ļoti atšķirīgas lietas, tāpat badošanās veselības apsvērumu dēļ. Atšķirības būs arī tad, ja kristietim kādu iemeslu dēļ badojoties viņš intensīvi nododās lūgšanām. Ja gavēšanas praksē nebūs regularitāte, bet tikai tad, kad ir vajadzība nopietni lūgt, daudz ko zaudēsim. 40 dienu gavēšanas tradīciju uzskatu par ļoti nopietnu un svētīgu praksi.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2007.02.22 20:55:54
Varbūt vēl kādam noderēs!
Sīrijas Īzaks, 7.gs.
“Nemeklē padomu pie tāda, kurš nav tavs līdzbiedrs kristīgā praksē, pat ja viņš ir ļoti gudrs. Lajs, kurš runā par to, ko pats ir piedzīvojis, ir uzticamāks par gudro, kurš runā uz teorētisku zināšanu pamata, kuras pats nav izdzīvojis. Kas ir pieredze? Pieredze nerodas un zināšanas par lietu priekšrocībām un trūkumiem nevar iegūt, lietām tikai īslaicīgi pieskaroties. Cik gan bieži lietu ārējais veids rada trūkuma iespaidu, bet to dziļākajā būtība slēpjas daudz priekšrocību. Tāpat ir jāattiecas pret lietām arī pretējā gadījumā.”

"Uguns nevar viegli aizdedzināt slapju malku, tāpat kā dedzība uz Dievu nevar rasties sirdī, kas mīl ērtības.”

"Dieva gudrība nemājo miesā, kas mīl ērtības."
liturgs [87.110.117.217]
# Iesūtīts: 2007.02.22 21:03:14
Labi teikts, bet kopumā īpaši neuzticos šīm tuksnešu autoritātēm. Luteram apcerēs ir vēl dziļāki cilvēku dvēseles vērojumi.Izlasiet.
Kārlis
# Iesūtīts: 2007.02.23 00:40:26
Luters pats daudz citē baznīctēvus un atsaucas uz tiem tādā pat veidā kā atsaucas uz Bībeli. Viņam senie bija autoritātes.
liturgs [87.110.117.217]
# Iesūtīts: 2007.02.23 11:40:05
Tādā pat veidā - ne gluži, bet to tu labi uztvēri. Luters savos darbos ir apkopojis labāko no baznīctēviem.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.23 22:54:07
Saulespuķe
Ar uzturu gavēņa laika svētdienā, tāpat kā ar liturģiju gavēņa laika svētdienā. Aleluja un Gloria nav pat, ja svētdiena. Zivis svētdien atgriežas uz galda Bet tas vis ir atkarībā no tā kāda ir gavēņa ikdiena.
Svilpaste
# Labojis Svilpaste: 2007.02.25 19:53:39
Man diemžēl arī ir tikai negatīva gavēņa pieredze. Diemžēl gavēņa laikā nedomāju par Dievu, bet par vēderu. Kad satikos internetā ar gavētājiem, viņi diemžēl 90% runu veltīja ēdienam. Vēlos izdzīvot pozitīvu gavēņa pieredzi, bet nezinu, ko darīju nepareizi...
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.25 20:12:31
Svilpaste
Bet ko nebrauci uz rekolekcijām Liepājā? Par gavēni kā par daudzām lietām nopietni jāmācās un jātrenējas. Man ar nekas sākumā nesanāca (un arī tagad tik kādu solīti uz priekšu esmu pagājusi), bet laikam visi iet cauri periodam, kad visas domas tik vēderā, ne pie Dieva sēž.
Šogad manu miesu pamatīgi novārdzināja gripa ar nopietnām komplikācijām, tik pamazām ateju no zālēm un sāku ieiet iecerētajā gavēņa režīmā. Taču arī tā ir laba, kaut atšķirīga pieredze - slimība; tad, kad miesa piesista krustā, tiešām nav spēka nodoties tiem grēkiem, pret kurām īpaši vēlējos šai gavēnī vērsties. Un būtībā nav atšķirība, kas mūsu miesu dara vārgāku - slimība vai atturība uzturā, svarīgāk ir pamanīt un pārliecināties, cik ļoti liela ir ietekme miesai uz mūsu rīcību, īpaši garīgo.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.25 22:13:40
Svilpaste
Varbūt nevajag gavēni uzreiz iesākt tik radikāli? Visās lietās, kas cilvēkam normāli jāmācās, treniņš noris pakāpeniski. Varbūt vispirms apņemties lietas, ko droši zini, ka spēsi izpildīt? Tad pamazām pieliec šo to klāt.
liturgs [87.110.5.87]
# Iesūtīts: 2007.02.26 09:28:29
Ir ļoti labs un garīgs vingrinājums senajā un šodienas baznīcā-negavēt, bet pateikties Dievam par svētību un dienišķo maizi.
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 119 , pavisam kopa bijuši: 1208