atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Ticība un ideoloģija
Mārtiņš
Iesūtīts: 2008.07.10 00:16:11
KarotesNav citā tēmā izteica ideju, kas uzvedināja uz pārdomām: Reliģijas - vajadzētu aizvietot ar Ideoloģijas.
Tas ierosināja padomāt, kur ir atšķirība starp šiem diviem jēdzieniem, un ko tas nozīmē kristietim.
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2008.07.10 00:16:30
Šī doma manuprāt slēpj vienu no lielākajiem riskiem kristietībai. Paskaidrošu, kāpēc.

Ideloģija ir zināšanas (informācija) par uzskatu sistēmu, un pieņemt ideoloģiju parasti nozīmē, ka tā patīk, simpatizē utt. Maksimums - ticēt tajā nozīmē kā atzīt par patiesu vai pareizu.
Turpretī reliģija ir aktīvā ticība, tāda, kurai pakārtota dzīve. Reliģija ir dzīvesveids, kas, protams, ir saistīts ar informāciju, bet primāra ir prakse. Reliģiju pieņēmis cilvēks var pat šaubīties par tās ideoloģiju, taču sirdī tic un ar šo ticību dzīvo.

Tas laikam skaitās pie postmodernisma, tas kas sabiedrībā šodien notiek, ka reliģijas (visas ne tikai kristietību) grib pasludināt par ideoloģijām. Un cilvēkus kompostrē uz to, ka var pieņemt vienu reliģiju, tad nomainīt uz citu utt. Taču praktiski klusiņām izplesāš vispārējā relatīvisma "nekāduma" ideoloģija, kas faktiski kļūst par reliģiju - jo cilvēki tai tic un pakārto savu domāšanu un dzīvesveidu. Kaut kādā mērā līdzīgi kā pirms gadsimta komunisms no ideloģijas pamazām kļuva par reliģiju.

Uzrodas secinājums, ka reliģiju praktizējošs cilvēks, esot ar sirdi un būtību dzīvo savā doktrīnā, nevar būt īpaši tolerants pret svešām ticībām, jo tās ir maldi, meli.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.10 00:18:03
Mums, kristiešiem, Jēzus liek nodalīt attieksmi pret cilvēku un viņa izturēšanos (reducējams uz grēcinieks - grēks). Un no tā izriet, ka svešas (no kristietības) reliģijas prakse ir grēks, līdz ar to izskaužama, bet maldinātajiem cilvēkiem jāpasludina evanģēlijs.

Neatminu, bet kaut par šo jautājumu (attieksme pret citām reliģijām) ir teikts Rakstos. Galvenais - "ejiet un māciet". Bet vai nebija vēl kas?
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.07.10 09:16:34
Mārtiņš
Tas ierosināja padomāt, kur ir atšķirība starp šiem diviem jēdzieniem, un ko tas nozīmē kristietim.
Atšķirība ir tajā, ka reliģija proponē <pārdabiskas>, kamēr ideoloģija vienkārši pauž konkrētu viedokli par laicīgām lietām. Reliģija - tā ir uz misticismu balstīta ideoloģija.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.10 09:39:26
Ideloģija ir zināšanas (informācija) par uzskatu sistēmu, un pieņemt ideoloģiju parasti nozīmē, ka tā patīk, simpatizē utt. Maksimums - ticēt tajā nozīmē kā atzīt par patiesu vai pareizu.

Zināšanas par uzskatu sistēmu ir zināšanas par Ideoloģiju. :-)
Ideoloģija pati ir uzskatu sistēma.

Uzrodas secinājums, ka reliģiju praktizējošs cilvēks, esot ar sirdi un būtību dzīvo savā doktrīnā, nevar būt īpaši tolerants pret svešām ticībām, jo tās ir maldi, meli.
Bet to pašu taču var teikt ar Ideoloģijām. Nevar būt komunists un kapitālists vienlaicīgi.
Pat šeit - ir izņēmumi. Piemēram, tie paši krišnaīti ir ļoti toleranti pret citām ticībām, jo viņiem ir uzskats, ka katrs cilvēks praktizē tādu reliģiju, līdz kādai ir izaudzis, attīstījies. Nu, protams, ka Krišnas Apziņa ir augstākais līmenis, kā jau to varēja no viņiem sagaidīt. ;-)
Taču pārējās reliģijas nenozīmē taisno ceļu uz elli. Ir pat teikts, ka no daudzām reliģijām cilvēks var sasniegt vienu un to pašu rezultātu, jo reliģijas pamatā māca vienu un to pašu - kā mīlēt Dievu.

Reliģiju es uzskatu par Ideoloģijas apakškopu tāpēc, ka Ideoloģija ir plašāka, bet Reliģija ir tās atsevišķs gadījums, tas ir, Ideoloģija ietver sevī Reliģiju.
Praktiski, Ideoloģija ir pārliecība, ka tādu un tādu Uzskatu un Apgalvojumu Sistēma ir patiesa. Patiesībā, mēs visi ar sirdi un dvēseli sekojam kādai Ideoloģijai, tikai bieži neapzināmies, kādai tieši. Tā ir šķietama sekošana Ideoloģijai, zem kuras slēpjas sekošana pavisam citai Ideoloģijai.
Arī Reliģijā tas ir sastopams, piemēram, fanātiķi, vai formālie ticīgie. Pazīstu dažus, kas kristījušies bezmaz vai "drošības pēc", neko daudz neiedziļinoties. Reliģiju tie nepraktizē, bet skaitās ticīgie. Tā arī ir aizsegšanās ar Reliģiju, aiz kuras patiesībā stāv Ideoloģija "gribu dzīvot kā agrāk, un negribu lai mani par to sodītu, gan jau Jēzus, ja tāds tiešām ir, par mani samaksās".

Tā ka runa varētu drīzāk būt par īstu, patiesu sekošanu Ideoloģijai, vai par šķietamu.

Reliģiju pieņēmis cilvēks var pat šaubīties par tās ideoloģiju,
Šo nesapratu. Kā var pieņemt Reliģiju, bet šaubīties par tās Mācību? Par pašiem pamatiem un svarīgākajām lietām taču šaubām nevajadzētu būt! Paliek pāri - "šo es vēl nesaprotu", bet ne "šitas diez vai pareizi". Tas būtu, kā kristietim šaubīties, vai Kristus tiešām augšāmcēlies.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.10 09:48:25
Mārtiņš
Pskatījos to tēmu, kurā teicu, ka "Reliģijas - vajadzētu aizvietot ar Ideoloģijas".
Tas bija kontekstā, ka Reliģija nedrīkst būt valdošā kādā valstī (vadīt valsti, būt oficiālā vienīgā valsts reliģija), un ka tā ir jākontrolē. Lai nesāktos krusta kari, terorisms, sieviešu pazemošana, kastu sistēma, cilvēku upurēšana utml.
Tādā griezumā ir jākontrolē Ideoloģijas. Šeit būtu tā: Reliģija ir Ideoloģija, par kuru teikts, ka tā ir Augstāku Spēku nodiktēta. Tā māca, "kas ir kas, un kā jādzīvo, ko drīkst un ko nedrīkst". Fašisms u.c. arī ir Ideoloģijas, bet tās ir izdomājuši ģeniālie Ļeņini un Hitleri, kas atklājuši dziļākos dzīves likumus - tos pašus "kas ir kas, un kā jādzīvo, ko drīkst un ko nedrīkst".
Te interesants eksemplārs ir Saentoloģija, kur tās pamatlicējs, parasts ģeniālais cilvēks, ir atklājis tik jau nu daudz, ka ar saviem atklājumiem iebraucis Reliģijas dārziņā, jo runā par dvēselēm u.c.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 11:12:13
KarotesNav
Fašisms u.c. arī ir Ideoloģijas, bet tās ir izdomājuši ģeniālie Ļeņini un Hitleri, kas atklājuši dziļākos dzīves likumus - tos pašus "kas ir kas, un kā jādzīvo, ko drīkst un ko nedrīkst".
Nacionālisms un rasisms,ir toras pamatā.Nacionālisma un rasisma pamati ir izlikti VD.
Kāds vēl Ļenins un Hitlers!
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 11:16:40
Nacionālisms,rasisms,totalitārisms,diktatūra,monarhija,elitārisms,tas viss ir VD pamatā.
Tā ir bibliskā pasaules koncepcija.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 11:47:53
KarotesNav
Apakšnorādītās vietnēs var iepazīties ar sabiedrības drošības koncepciju.Izvērsti analītiski darbi par procesiem un notikumiem pasaulē,tai skaitā,analītiski iztirzāta bibliskā pasaules koncepcija.Plusi un mīnusi.

http://video.mail.ru/mail/marat200285/petrov/
http://video.mail.ru/mail/marat200285/zaznobin
http://video.mail.ru/mail/marat200285/jdanov/
http://video.mail.ru/mail/marat200285/efimov/
http://www.vodaspb.ru/russian/indexrus.html
http://pravdu.ru/lessons/zaznobin/

Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 12:09:01
KarotesNav
Un,lai tev nerodas aizdomas,ka КОБ (Концепция Общественной Безопасности),ir regionāls raksturs,bet gan globāls raksturs.
http://rutube.ru/tracks/630448.html?v=9963548c058727dbf42c52bf390de423

http://rutube.ru/tracks/630075.html?v=d84bcd317d7b1fd8f70a85cfaf9dd275

http://rutube.ru/tracks/630237.html?v=d94607780a13d600f4d5d59068d9bbb8

http://rutube.ru/tracks/630365.html?v=fa6ca9308e6e02bd799a5a50ce389e12

Globālā mērogā tiek apspriesti vieni un tie paši procesi.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 12:24:34
a_masiks
Vai tu par KOB?
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 12:36:32
a_masiks
un,kas nostrādā uz tavu prātu?
Es labprāt iepazītos.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 12:39:07
a_masiks
Turpretim,atšiferējums KOB,sniedz priekštatu,kādam sociālam sabeidrības slānim ir paredzēts KOB(Концепция Общественной Безопасности)
Tālab tavs sarkasms ir nevietā.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 12:45:56
a_masiks
Pavisam konkrēts jautājums tev.Cik mājsaimnieces tu pazīsti,kas interesētos par KOB?
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 13:11:33
a_masiks
Nemēgināšu tevi pārliecināt.Lai tava pārliecība,kā tu reiz izteicies,ir tavs krusts.Zināt tik daudz,cik tu sava saprāta,vai arī neprata līmenī vari izanalizēt.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.07.10 13:14:41
a_masiks
Gribu tev jautāt.Kas ir tavu intelektuāli zinību avots?Kur tu smelies priekštatu par notikumiem un procesiem pasaulē?
Kādas grāmatas lasi,kādus autorus atzīsti?

2008.07.10 12:36:32 IP: 82.193.68.119a_masiks
un,kas nostrādā uz tavu prātu?
Es labprāt iepazītos.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.11 10:19:05
Ctulhu
Jā, Ideoloģiju es saprotu kā uzskatu kopumu, un tas attiecas uz kādu noteiktu sfēru. Piem, komunisms attiecas uz "sabiedriskās iekārtas".
Reliģijas ir Ideoloģijas no sērijas "Kas ir kas un kas vispār dzīvē jādara", praktiski, tās ir svarīgākās Ideoloģijas.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.11 10:30:41
Ctulhu
Bet "dzīves mērķis"? Attiecībā pret to arī rodas "kas jādara".
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.07.11 10:48:22
Ctulhu
Tā nezināšana rodas tāpēc, ka Dievs kā būtne ir pārāks par mums, un tāpēc viņa mērķi mums vienkārši nav saprotami. Mēs tos nevaram apjēgt.

Vispār, manuprāt, mērķis ir visiem viens un tas pats - eksistēt un gūt prieku no eksistences. Jeb, rupji runājot, ķert kaifu. Uzreiz ar svarīgu piebildi - kaifam jābūt pēc iespējas ilgākam, un "kaifīgākam", piem. kāds tur grieķu gudrais (Sokrats?) izteica domu, ka filozofi gūst baudu no filozofēšanas, pie kam tā bauda ir daudz lielāka par parasta hedonista baudu no pieēšanās vai seksa. Lai mācētu to izbaudīt, vajag krietni pastrādāt.

Neviena monoteistiskaa religija nespeej noraadiit dziives meerkji.
Bet politeiska reliģija vai tad var to norādīt?
Un neteistiska reliģija / ideoloģija?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.11 10:50:56
Ctulhu
Mūsu mērķis jau nav Dievs - kļūt par Dievu, vai saprast, kas ir Dieva struktūra, bet gan - attiecības ar Dievu.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.07.11 10:54:14
Ctulhu
Veel ar meerkji ir taa, ka jebkurs galiigaa laikaa sasniedzams meerkjis buus tikai etaps, liidz ar to meerkja definicijaa jaabuut apziimeetaajam `bezgaliigs` vai `muuzjiigs`, nu tur bezgaliigs progress-muuzjiigs kaifs.
Tas atkal noved pie vienas ķezas - kāpēc man jāattīstās, ja process bezgalīgs? Lai kur es neatrastos, man vienmēr ir blakus tādi kā es, aiz muguras neattīstītāki, priekšā attīstītāki. Nav nozīmes, kur es atrodos. Apmēram kā - sēžu šai krēslā, un tas ir ērts tikai tāpēc, ka iepriekš sēdēju neērtākā krēslā. Nākamais krēsls atkal būs labāks par šo, un šis izliksies nez kāpēc neērts, kaut arī tajā nekas nebūs mainījies.
Kas tam par iemeslu - baudas nepiesātināmība?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 84 , pavisam kopa bijuši: 78570