atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem pasaules gudrība
Ingars
Iesūtīts: 2008.04.12 08:12:47
Psalmi 49. nodaļa

1 Dzīves mīklas

Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
2 Uzklausiet to, visas tautas, lieciet vērā visi, kas apdzīvojat pasauli,
3 jūs, cilvēku bērni, visnotaļ bagāti un nabagi, visi līdzi!
4 Manas mutes runa lai ir gudrība, un manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība.
5 Es savu ausi pievērsīšu gudras līdzības vārdam un savu mīklu izteikšu ar cītaras skaņām.
6 Kāpēc gan man ļaunā dienā bīties, kad ap mani plosās manu vajātāju negantība?
7 Viņi paļaujas uz savu padomu un lepojas ar savu lielo bagātību.
8 Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves -
9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,-
10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.
11 Jo redzi, gudri vīri mirst, bezprātis un nepraša - visi vienādi iet bojā un savu mantu atstāj citiem.
12 Kapi ir viņu nami uz mūžiem un viņu mājokļi uz audžu audzēm, kaut arī viņi savā vārdā nosauca veselas valstis.
13 Tomēr cilvēks nepastāv savā godībā, viņš ir līdzīgs kustonim, kam dara galu.
14 Tā klājas tiem, kas pārmērīgi paļaujas uz sevi, tā beidzas to ceļš, kas par daudz lepni uz savām runām. (Sela.)
15 Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot.
16 Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis.
17 Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums,
18 jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi.
19 Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas,
20 tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam.
21 Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 08:19:39
Kur nu ir pasaules gudrie? kur vārdu meistari, lielie zinātnieki, filozofi? visi nosprāguši kā lopi, sadedzināti pelnos, vai sapuvuši pazemē un tie, kas Kristum atsacījuši, tie tādi puvekļi būs arī augšāmcelšanās dienā, apkaunoti, kaili, nožēlojami - ko tad palīdzēs visa viņu gudrība tajā dienā? ko palīdzēs manta?

Pasaki man ctulhu - kuram no gudrajiem zinātniekiem vai filozofiem izdevies apmānīt nāvi? jeb vai tu domā iesaldēt sevi un gaidīt līdz atklās tehnoloģiju kā tevi atdzīvināt? vai tu domā, ka jebkāda zinātne glābs tevi no nāves? tās visas ir muļķības, jo kad Dievs izlēmis atņemt dzīvību no ķermeņa, tad nekas to nevar paturēt.
sniegaodzina
# Iesūtīts: 2008.04.12 10:33:31
atļausos 1 komentu ierakstit- pec tam, lai par so temu plešas gudrāki prāti...
stipri izklausas pec mierinajuma vardiem, ko skauģis saka pats sev- neuztraucies, tiem kam iet labi, ies slikti, bet man, citu nesaprastajam neveiksminiekam , ies vienkarsi super, jo es jau esmu labaks par citiem- tikai neviens iznemot mani, to nezin...un Dievs man palidzes, jo apsolija, un vijnam jau savs solijums jatur, nav nabadzinam citadas iespejas, jo tad vijns butu melis...
(runaju visparigi par tekstu, ne par kadu konkreti)
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 11:49:07
abet ļoti pareizs un biblisks spriedums sniegodziņ un vari droši to attiecināt uz mani, izņemot šo frāzi - esmu labaks par citiem- tikai neviens iznemot mani, to nezin, jo ja es būtu labāk par citiem, tad man nevajadzētu skaust, bet ar šo atzīstu ka tiešām esmu neveiksminieks un vīlies, tāpēc meklēju mierinājumu patiesajā. Turklat ne es vienīgasi zinu šo lielo noslēpumu - evaņģēliju.

Bet galugalā tas nemaina lietas būtību - vai tu veiksmīgā domā, ka dzīvosi mūžīgi ar savu veiksmi? Tāpēc Dievs arī sacīja, lai mēs neskaužam par negodīgajiem bagātniekiem (nav runa tikai par mantisko bagātību, bet arī par talantiem), jo nav ko apsakust lopu, kas tiek labi barots kaujamai dienai.

Un tā lūk ir tā skarbā ironiskā patiesība, kā līdzībā par bomzi Lācaru un nelietīgo bagātnieku. Tur nav runa par to, ka Lācars bij sliņķis, bet bagātnieks čakls, tā tēma apskatīta citās rakstuvietās. Šeit vienkārši tiek atspoguļota dzīves īstenība - kurš lielāks cūka, tas vairāk izrok, bet godīgie bieži vien tiek apdalīti. Bet lūk kas notiek pēc nāves - tas kurš bagāts Dievā, tas pie Dieva aiziet, bet kas bagāts pasaules lietās, bet bez Dieva, tas arī kopā ar pasaules lietām iznīks.

saproti pareizi sniegodziņ, grozies kā gribi, bet visi veiksminieki mirs tāpat kā bomži un dzērāji, nav viņiem nekas ar ko lielīties, jo viņi aizies nebūtībā un pēc 100 gadiem neviens pat viņus neatcerēsies, bet ja atcerēsies, tad kāds viņiem no tā labums, jo viņi būs miruši.

sak - cilvēki atstājuši garīgo mantojumu bērniem un palicēji atcerēsies viņu kā labu cilvēku - jā tas tiesa, bet vai tas viņam nodrošinās ceļu uz paradīzi? Slepkavu pie krusta mēs atceramies kā slepkavu un tomēr viņš ir paradīzē

Vai jel kas ko atstājam saviem bērniem galu galā atrisina viņu pamatproblēmu - grēku? Vai jel kādi cilvēces sasniegumi to spējuši atrisināt, vai jel kas ko cilvēks sasniedzis spēj novērst nāvi? Cik vienkārši nožēlojama ir mūsu lielīšanās ar ko citu kas nav Dievs, jo ir tāda realitāte

tam, kam ir Dievs un nav nekā cita, tam ir viss, tam kam ir visas lietas, bet nav Dieva, tam nav nekā. Un tam kam ir Dievs un visas pārējās lietas nav vairāk kā tam, kam ir tikai Dievs.

Jo viss, kas tev ir, taps tev atņemts, arī tava miesa
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2008.04.12 12:17:47
"Cilvēki viens otram nodara pāri aiz naida vai skaudības, vai nicinājuma dēļ. Bet gudrais ar prāta palīdzību paceļas virs visa tā. Reiz tapis gudrs viņš vairāk nespēj iekrist pretējā galējībā, pat pa jokam." /Epikūrs/ .... . Jautājums - kas tieši minētajā psalmā tiek salīdzināts ar "ar īsteno gudrību apveltītajiem"? "Dieva tauta" ar "goju suņiem un bezsmadzeņu lopiem"? Ja kristieši ir pārmatojuši šo augstprātīgo un nicinošo attieksmi pret "citādi domājošiem un dzīvojošiem", tad Kristus upuris pie krusta,šķiet, ir bijis veltīgs. ... . Protams, šāda attieksme, sava pārākuma apziņa, sniedz neapšaubāmu praktisku labumu: morālu pamatojumu, pat tiesības bez sirdsapziņas pārmetumiem pievākt un izmantot "pasaules gudro" darba augļus, piemērām, indēt savās mājās prusakus ar Ctuhu izgudroto indi viņam - nožēlojamai, nicināmai, mūžīgai bojā ejai nolemtajai būtnei - pat paldies nesakot. ... . Ja mēs uzskatītu, ka cilvēku cieņas mērs ir viņu darbs, viņu ieguldījums kopības labā, tad minētā psalma loģiskā konstrukcija sabruktu kā kāršu namiņš. ... . Bet par nāvi ir maza bēda: "Pierodi domāt, ka nāve mums nav nekas, jo viss gan labais, gan sliktais ir dots sajūtās, bet nāve ir sajūtu zudums." /Epikūrs/ Nevis nāves, bet gan tukšas dzīves esot jābaidoties.
Balss
# Iesūtīts: 2008.04.12 13:16:05
Un kāda tad bija Epikūra filosofijas kvintesence?...
Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim!
Tev ir dīvaini sagrozīts priekšstats par kristietības vēsti un kristiešiem. Ka viņi sevi uzskata par labākiem, ka nicina tos, kas ir neticīgi...
Kur tu ņem tik ačgārnas idejas?!
nožēlojamai, nicināmai, mūžīgai bojā ejai nolemtajai būtnei - mēs visi bez izņēmuma tādi esam!!! Tikai Kristus mīlestības un uzupurēšanās dēļ Dievs mūs no šīs mūsu mēslu bedres bedres izvelk!
JA MĒS TO GRIBAM! Tas arī ir viss noslēpums un atšķirība mūsu starpā.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 16:15:53
Duksi Duksi, atradis gan ko citēt, Epikūru. Vai ta nezini, ka viš tāds banāls jūsmotājs, vispār bez jebkādiem morāles principiem. Epikūra folozofija balstīta uz sajūtām un kā jau visi filozofi galugalā viņš nonāk pie sava ego pacelšanas dievišķā līmenī - viss kas mani apmierina ir labs (pat ja tas kādam citam kaitē) Tad nu kurš ir tas augstprātīgais?

Šajā diskusijās tēmā no augstprātības nav ne kripatas. augstprātība ir tikai pasaules gudrajos, kuri visko sagudrojuši, bet realitati mainīt nespēj.

-----------------------------------------
Protams, šāda attieksme, sava pārākuma apziņa, sniedz neapšaubāmu praktisku labumu: morālu pamatojumu, pat tiesības bez sirdsapziņas pārmetumiem pievākt un izmantot "pasaules gudro" darba augļus, piemērām, indēt savās mājās prusakus ar Ctuhu izgudroto indi viņam - nožēlojamai, nicināmai, mūžīgai bojā ejai nolemtajai būtnei - pat paldies nesakot. ... . Ja mēs uzskatītu, ka cilvēku cieņas mērs ir viņu darbs, viņu ieguldījums kopības labā, tad minētā psalma loģiskā konstrukcija sabruktu kā kāršu namiņš.

Tici man- cilvēks pats savā spēkā neko nespēj izdarīt, bet viss tas ir Dieva žēlastība, ka DIevs deva civlēkiem gudrību izdzīvot tajā pasaulē ko pats cilvēks samaitāja. CIlvēks bez Dieva ir mēsls, pīšļi un nekādu prusaku indi viņš nespētu izgudrot bez Dieva. Tā ka nav nekāda nopeln nedz zinātniekiem, nedz citiem gudrajiem, jo tas viss ir DIeva dāvana, ko viņi tikai izmanotjuši, bet kas viņiem nepieder.

psalma loģika ir elementāra - ko tad tādu vērā ņemamu cilvēki saviem spēkiem ir panākuši? Vai nav tā, kā Salamans sacīja - viss ir niecība? UN ņem vērā, ka Salamans sasniedza laicīgajā ziņā ļoti daudz, ka pat Bils Geits viņu varētu apskaust, bet tas viss ir niecība, jo lemts iznīcībai, turklāt tas neatrisina cilvēka eksistences pamatproblēmu - atšķirtību no Dieva.

Visas šīs pasaules lietas ir piemetamā tiesa, lai kalpotu, taču nekāda cita jēga tām nav, tāpēc nav par ko cilvēkiem pateikties, jo mēs visi esam necienīgi kalpi un esam darījuši kas bij mūsu pienākums. Taču attiecībā pret Dievu un cilvēka pamatproblēmu - viss ko cilvēks var izdarīt ir mēsli un tikai mēsli, neko, pilnīgi neko cilvēki nespēj darīt lai atrisinātu savu galveno problēmu, no kā arī ceļas visas pārējās




Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 16:21:07
Labi, ka duksis tik veikli spēj aiz sevis mēslus satīrīt, bet es gan paspēju izlasīt, ka nosauci Balsi nepiedienīgā vārdā un tāda arī ir tava sirds.

Bet par Epikūru runājot - kur tad viņš tagad ir un ko reālu viņa filozofija devusi cilvēcei?

varu atbildēt - Epikūrs ir sapuvis kapā un reāli cilvēki no viņa filozofijas laimīgāki nav kļuvuši, viņu pat kultūres vēsturē tikpat kā nepiemin. es pat teiktu vēl vairāk - pēc Epikūra filozofijas dzīvojot var tā sačakarēt savu dzīvi, ka vai riebj, viss ko viņš atstājis ir meli un nevērtīgi spoži nieki, mēsli.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 16:28:24
vienīgi par šo gan tev taisnība - Nevis nāves, bet gan tukšas dzīves esot jābaidoties. Taču tas attiecas uz tiem, kuriem pēc nāves ir cerība, bet kāda gan tev cerība, ja esi dzīvojis pārpilnībā, bet pēc tam sapūsti - saki kāda jēga no tādas dzīves? vai tā ir bijusi piepildīta? ar ko? ar pārejošiem priekiem un to tu sauc par piepildītu dzīvi.

Zini kas ir tukša dzīve? tā ir dzīve bez Dieva, kad dzenamies apmierināt savas sajūtas un apetīte jau rodas ēdot. Tukša ir tāda dzīve, kura neatstāj neko paliekošu neko mūžības vērtu. viss iznīks, filozofu un zinātnieku atklājumi, jo pasaule reiz ies bojā ar visu tās gudrību un nekāda gudrība tai nepalīdzēs, tieši otrādi - paši cilvēki ar savu gudrību sevi iznīcinās
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2008.04.12 16:40:25
Filozofi, teologi un reliģiju prātnieki vairāk vai mazāk apskata vienu un to pašu - esības/pasaules/dzīves/... eksistences un jēgas noslēpumu. Nereti pat idejas, argumenti un funktieris ir ļoti līdzīgs vai pat vienāds. Ja visus samestu vienā maisā un šķirotu pēc idejām vai domu gājiena, atšķirības nebūtu. Tā arī parasti notiek, tiek apskatīta tikai prātnieciskā puse. Taču katram cilvēkam ir arī praktiskā, rīcības puse - un tā visbiežāk paliek ārpus mācību grāmatām, ārpus diskusijām utt.

Dāvids un Filosofs (Epikūrs vai gandrīz jebkurš cits filosofs vai domātājs). Abi ir atstājuši filosofisko mantojumu, abi aizstāv noteiktu ētiku. Varbūt viņi ir vienādi? Ko mēs zinām par Dāvidu un Epikūru? - Viņu dzīves, rīcība un motivācija ir tas, kas mums Dāvidu atšķir no filosofiem. Dāvida rīcība, viņa dzīves ceļš un viņa ticība ir patiesais devums, kamdēļ viņa mantojums ir vērtējs augstāk par filosofu funktieriem.

Cik daudzi domātāji būvē apjomīgas shēmas par pasaules uzbūvi un cik tās ir noderīgas praktiski? Jā, tieši praktiski palīdz. Cik no viņiem to ir pieredzējuši un uz to balsta savu rīcību? Ja atbilde ir nē, tā nav šo ļaužu dzīves prakse, tad es atļaušos viņus par pilnu neņemt.

Lūk, tamdēļ Psalmiem ir pārāka nozīme par jebkuru filozofisku traktātu.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 16:44:40
Mārtiņ - kristietība ir vienīgā mācība, kas atrisina cilvēka galveno problēmu - mirstīgumu un atšķirtību no DIeva. Jā tie filozofi varbūt atraduši šādus tādus risinājumus laicīgajā sfērā, taču visa viņu gudrība beidzas pie zārka un tālāk netiek, savukārt kristietība galvenokārt koncentrējas uz mūžīgo, paliekošo, kas būs pēc zārka. Tā lūk nav nozīmes nekādiem cilvēku nopelniem, bet vienīgi Kristus nopelnam ir nozīme, jo tikai caur Kristu mēs iemantojam mūžīgo dzīvību, bet kas paļaujas uz filozofiju, ies bojā
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.04.12 17:00:16
Ingar, Tev taisnība.
Es tikai pieskāros pirmajam momentam, par ko pats kādreiz daudz funktierēju. Jo ir visādi ir filozofi, kas spriež par paaules norišu kārtību un jēgu, kas aizstāv kādas galīgās patiesības, taču acīmredzami paši šīs idejas praksē neizmanto (ja par to nav zināms, tas ir gandrīz tas pats). Vai tādiem domātājiem ir kaut kaut graša vērte?
Un nākamais, protams, rīcības izvērtēšana. Mums faktiski interesē tikai viens - kurš uzvarēja nāvi? Ja filozofs uzskata to par bezjēdzīgu mērķi vai tml. - tāds atkal nav ne nieka vērts. Un patiesi, tikai kristietība mums spēj reāli ko līdzēt.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 17:13:53
Mārtiņ, starp citu gudrais Salamans izdarīja šādu eksperimentu (bībelē var izlasīt - Salamans mācītājs) pafilozofēt un paspriedelēt kā to dara laicīgie filozofi un visu laiku viņš atdūrās pret vienu un to pašu problēmu - viss ir pārejošs, viss reiz beidzās, iznīkst un pazūd. Galugalā viņš neatrada jēgu cilvēka eksistencei, kamēr Dievs atrodas ārpus mūsu realitātes uztveres. tad jau daudz tālāk ir tikuši austrumu filozofi. Jā viņi gan meklē mūžīgo dzīvību tur, kur tās nav, taču atšķirībā no rietumniekiem, viņi daudz labāk saprata, kur tad slēpjas cilvēka problēmu sakne - cilvēks ir nepilnīgs, mirstīgs un iznīcīgs. Visas austrumu filozofijas meklē nemirstību, mieru un absolūtu piepildījumu, savukārt rietumu filozofi vairāk koncentrējas uz materiālo.

Uzreiz pateikšu - tas nanozīmē, ka mums jākrīt otrā galējībā un jāiet klosterī, nebūt ne. Jēzus tieši pretēji teica. Viņš lūdza Tēvu, nevis lai Viņš paņemtu mūs priekšlaicīgi no šīs pasaules, bet gan lai uzturētu mūs pasaules netīrības vidū tīrus un svētus. Jēzus neaicināja noslēgties no sabiedrības bet tieši otrādi - es jūs sūtu kā avis vilku starpā. Jēzus mācīja, ka vajag ņemt aktīvu dalību zemes dzīves norisēs, tikai ar citādāku attieksmi, ne kā neticīgajiem.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.12 17:14:48
Tāpēc krsitietība ir ļoti ekstraverta reliģija, Bībele viscaur norāda, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, cilvēkam vajag darboties, būt aktīvam, tika pareizā virzienā
Varbūt
# Iesūtīts: 2008.04.12 21:40:44
Biss, Trilo, super
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.04.13 15:56:22
>O, Madonna! Kurai konfesijai pieder šie divi?

Vai es ar? Luterānis.
Esmu studējis (ne-akadēmiski) visādus domātājus un caur to centies izprast sevi un savu vietu pasaulē. Un zini, tiešām, nekas vairāk par puvekļiem nesanāca - gan burtiski, gan metaforiski.
Un tikai Dieva atzīšanu parādījās arī gudrības nojausma - tādas, kas sniedz mierinājumu un ilgtermiņa risinājumu.
Un to pašu redzu riņķī apkārt - gan tuviniekiem, gan draugiem, gan kolēģiem, gan sabiedrībā vispār. Visa tā filozofēšana par dzīves jēgu, tās bezjēdzību, par šīs dzīves galīgumu, relativitāti, "dzīvo ātri, mirsti jauns" - kas tas ir, ja ne pērļu meklēšana atkritumos?
Kundali
# Iesūtīts: 2008.04.13 16:08:24
Apkārt esošais nedod "alternatīvas" izvēles....Bet pašam par slinku ko uzsākt....Un tad sanāk tas, kas sanāk
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.13 20:09:40
a vot tur jau tā problēma, ka cilvēka smadzenes ir par stulbu, lai to saprastu, tāpēc nevados pēc asva prāta, bet gan pēc tā ko Dievs atklājis bībelē. Tik tiešām - cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, taču ir viena problēma - cilvēks to Dieva līdzību apmainījis pret mēsliem un tāpēc arī pazaudējis Dieva tēlu un līdzību, tāpēc arī pats kļuvis par mēslu.

Turklāt Trilo derētu cītīgi studēt kristīgo mācību, lai nesanāk izteikt pārsteidzīgus secinājumus. Katram svētdienas skolas bērnam zināms pie kā mūs vada skarbā iznīcinošā bauslība - pie Dieva žēlastības.

Tas ir - kad cilvēks krītot izmisumā pārstāj meklēt jēgu radībā, bet meklē Radītāju, Kurš Vienīgais piešķir jēgu visam kas ir.

Iesaku noskatīties filmu quo vadis (Romas impērija). To pašu var attiecināt arī uz mūsdienu sabiedrību.
----------------------------------------------------

Galugalā diskusijas jēga - padalīties ar jums atklāsmē, lai jel pēc iespējas vairāki aizdomātos un tiktu glābti. Redzat, nekāda liela gudrība, tik elementāri - izglābt
Sieviete
# Iesūtīts: 2008.04.13 20:25:54

1. Kor. 1:21 Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu.
Varbūt
# Iesūtīts: 2008.04.13 20:29:53
Ingar,vot es nekad nesapratīšu šo kristīgo augstprātību un iedomību.Un pa djēlomu Trilo Tev pārmet.Kas Tevi ir iecēlis citiem par soģi un tiesnesi...kas Tev ir vairāk dots kā citiem?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.04.13 23:35:03
Negribās veicināt "kristīgo" kašķi, tak šoreiz negribās Tev, Trilobīte, piekrist un pat paklusēt.

Es nezinu, kad Tu ieguvi kristīgo Dievatziņu.
Man tas bija gadiem ilgs ceļš, kurā ietilpa visādu (pār)gudru filozofisku domu apzināšana un izpēte. Un zini, lai arī uz āru to nemanīja (pratu slēpt), tas mani tikai tuvināja bezcerībai un depresīvam noskaņojumam. Līdz Dievs mani pamodināja un atveda uz savu baznīcu un es nokristījos. Bija visnotaļ skarbi momenti, taču, kas attiecas uz šo tēmu, no manas personīgās pieredzes - pasaules domātāji un reliģiska prātuļošana nav līdzējusi (ja nu vienīgi caur savu bezjēdzīgumu palīdzējusi atzīt patieso Dievu).

>Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību

Atvaino, šis citāts ir nevietā, jo nav attiecināms uz Dieva atziņas gudrības slavināšanu.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 131 , pavisam kopa bijuši: 4562