atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Atkal par KN prezentēto karmoloģiju
Mulders
Iesūtīts: 2008.03.05 13:25:01
Tēmu izcelsim, lai nesaputrotu atkal!

KN ir aicināts precizēt vai pareizi esmu izpratis uzstādījumu - mēģināšu maximāli abstrakti, lai nepaspruktu kādas detaļas, kas nav būtiskas, KN precizēs!

1. Ir "augstākais" existences līmenis, kuru ir radījis Dievs, kurš ir ar savām predefinētajām likumsakarībām, kuras nav pakļaujamas nekādai izvēlei vai debatēm, tās tā sacīt tiek "uzspiestas" ikvienai Radībai, kas ienāk existencē... Nosauksim šo vietu par "Īsto Realitāti"
2. Šajā realitāte tiek saštancētas dvēseles, kuras nekādīgi nav pretrunā šiem predefinētajiem "Īstās Realitātes" likumsakarībām un šo likumsakarību kontextā šīs būtnes ir kā mazi fanātiski zinātāri bērni, pietam spējīgi procesēt jebkuras sarežģītības sistēmas parametrus un varbūtības.
3. Šīs būtnes ir absolūti brīvas savā rīcībā Īstās Realtiātes likumsakarību kontextā un tā kā nekas cits īsti nav radīts, tad šīs būtnes metās apgūt dažādas zināšanas predefinētās "skolās" jeb "spēlēs"
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.13 18:16:48
Ctulhu, nē es neierobežioju! Es neuzstāju, ka nav iespējami alternatīvi Visumi!

Es tikai iemetu tā teikt darvas pikuci... ka var gadīties, ka Matēriajs Parametri kaut kā izriet no Intelekta iespējamības matērijā vispār, vai otrādi!
Moš Inteletks un Apziņa ir kaut kāda fīča, kura pati uzliek ierobežojumus "apziņas nesēja" parametriem! Nezinu!

Es tikai saku "varētu būt" pamatojums nekāds nav! Tākā šeit es nesaku ka man taisnība un tev obligāti nav, vai otrādi!
Prosto es uzstāju uz to, ka VISA existence galu beigās ir uzsēdināta uz kaut kā viena un mūžīga un nemainīga!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.13 18:21:56
Redzi - mana pirmaa veeleesanaas buus saistiities ar saviem tuviniekiem uz Zemes. Un vispaar- savienot Zemes pasauli ar paradiizes pasauli.

Es ko - baigi originaalais? Nevienam paradiizniekam pirms manis taada ideja praataa nav ienaakusi? Neticu!


Atkl 21:
1 Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
2 Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.
3 Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
4 Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis."

Ar to šovakar beidzu!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 09:08:10
Ctulhu
tas, ka pamata aksiomaas nav kljuudu jau nenoziimee, ak nevar eksisteet citas, atskiriigas, pareizas aksiomatiskas sistemas
Tomēr galu galā būs viena sistēma, kas iekļaus sevī pārējās, jo var eksistēt tikai viena patiesība.
To pašu ģeometriju gadījumā - ir it kā trīs atšķirīgas patiesības, katra saka atšķirīgi par paralēlajām taisnēm. Tomēr - Patiesība ir tāda, ka "Mēs šeit varam pieņemt vienu no trijiem. Konkrētā gadījumā ir jāskatās, kāds ir telpas liekums"

ja eksistee paradiize, tas nenoziimee, ka nevar uzbuuveet citu, atskiriigu, bet arii efektiivu paradiizi
Svarīgākais ir, lai būtnes tajā paradīzē būtu laimīgas. Piemēram, Zivs paradīze būtu ūdens vidē, bet Kurmja paradīze - lielas, skaistas un ērtas alas. Viens otram netraucē, ir pielāgots konkrētām vajadzībām.
Nu, varētu vēl būt iespēja Zivij pārtaisīties par Kurmi.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.14 09:19:50
Ctulhu
Manas atbildes no Maikla Ņūtona u.c., pieņemot, ka viņiem taisnība ...

Ee, hmmm, nu es kautkaa nenoveeroju paradiiznieku grupas, kas te uzrodas un kautko peetii. Un kontakteejas ar mums.

Tas, ka tu nenovēro, nenozīmē, ka nav. Otrkārt, kāpēc viņiem te kaut kas jāpētī, ja viss jau ir zināms, tā teikt, pašu rokām taisīts?

Redzi - mana pirmaa veeleesanaas buus saistiities ar saviem tuviniekiem uz Zemes. Un vispaar- savienot Zemes pasauli ar paradiizes pasauli.

Dzīve šeit ir līdzīga tādai kā teātra lugai ar dinamisku sižetu. Tu esi savu lomu nospēlējis, un redzi, ka viss ir teātris. Tāpēc tava vēlēšanās kontaktēt ar "tuviniekiem" ir N/A. Nevar aktieris Jānis Bērziņš (loma - Karalis, nupat lugā nomira) pēkšņi atkal skriet uz skatuves un kaut ko klārēt Karalienei (aktrise Līga Kalniņa).
Zemes un paradīzes pasaule jau ir sen savienotas.

Tad kur problema? Kaapeec pie mums nenaak paradiiznieki un ar mums nekomunicee?

Problēma ir tieši šajā teātrveidīgajā pasākumā.

Varianti:
1) es to nevaru. Tad taa nav nekaada paradiize - ja jau pasu pirmo manu veeleesanos ignoree.
2) es to varu. Tad siim pasauleem sen jau buutu jaabuut savienotaam. Jo neticu, ka esmu originaals.
3) man daleeji izdzeesj atminju un es tuviniekus neatceros. Tas ir ekvivalnts manis nogalinaasanai. Tad paradiizee vazaajas tikai mana imitaacija.

2) , tikai ar piebildi, ka viss ir otrādi - šeit ir tāda sekundāra vieta, bet paradīze ir primārā.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 12:00:41
Ctulhu
Aga, nu tad es te ierodos un visiem pasaku ( un nodemonstreeju), ka sitas ir teaatris
Ta viņi to zin, vai precīzāk - zināja, pirms "lugas".
Jaukties lugai pa vidu un saukt "tas nav nekāds Karalis, bet gan Jānis Bērziņš!" ? :-)
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.14 12:30:03
Ctulhu
lugaa gan aktieri gan skatiitaaji zina, ka tas ir teaatris.
Luga ir tikai līdzība, ar nolūku, lai ilustrētu to momentu, ka pastāv "aizmiršana" un "tēlošana", bet nevienu nevajag "vest pie patiesības".
Varbūt labāk par "teātri" derētu "virtuālā realitāte" vai "treniņš".

Un var jebkuraa briidi piecelties un aiziet.
Aktieri uz skatuves to izdarīt nevar. Vai pareizāk - varēt jau var, bet neviens tak tā nedara, jo ir pirms lugas pieņemta apņemšanās spēlēt līdz galam, ne tikai savā, bet arī kolēģu priekšā. Par skatītājiem - šajā gadījumā "luga" netiek spēlēta skatītājiem, bet ir vajadzīga pašiem "aktieriem".
Aktieris notēlos labāk, ja viņš iejutīsies lomā, pieņems Karaļa lomas īstumu uz izrādes laiku, nevis paralēli apdomās Jāņa Bērziņa sadzīves problēmas.

Kāpēc vajadzīga "aizmiršana"? Tāpēc, ka savādāk būtu tāda nenopietna attieksme pret šeit notiekošo, "neņemtu par pilnu".
Piemēram, skaties filmu un visu laiku atgādini sev, ka "viņi visi ir aktieri un viss ir izdomāts, ko viņi tur muļķojās"? Pazūd pārdzīvojuma iespēja.

Būtu svarīgi divi momenti - "asas izjūtas" un "apmācības". Pirmais vairāk der Spēlei, otrs Attīstībai. Spēlei gan parasti iet līdzi tāda "bezmērķīgi pavadītā laika" nokrāsa, bet vispār Spēle var būt arī Attīstības elements.

Kāpēc jāaizmirst "asu izjūtu" gadījumā?
Piemēram, nemirstīgai būtnei "pārdzīvot nāvi" vispār nav iespējams, ja viņa atcerās, kas viņa ir patiesībā. Tas pats sakāms par dažādām briesmu pilnām situācijām.

Kur tas der Attīstībā? Piemēram, ātrāk vari saprast, kas ir "palīdzēt", "darbs komandā un atbildība par savu rīcību". Ekstremālās situācijās ir daudz vieglāk saprast kaut vai "palīdzība" un "atbildība" nozīmi nekā mierīgā vidē. Ja atceries, "kā ir pa īstam", tad nekādu ekstremālu situāciju nevar būt principā.

Es uzskatu, ka taa ir slikta prakse, kas jaapaartrauc.
Pirms nākšanas uz šejieni acīmredzot bija cits uzskats. Nevienu ar varu te iekšā negrūž.
Tā ir prakse, kā paātrināti tikt pie dažām atziņām.
Kāda prakse būtu labāka? Atziņas ieprogrammēt nevar, tās nav matemātikas zināšanas.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 14:35:22
Ctulhu
Ja es kategoriski neatceros, ka buutu pienjeemis leemumu speeleet teaatri un taadaa noluukaa pasierobezoties, tad sanaak, ka leemumu pienjeema viena persona un es esmu cita, taas eksistee seciigi vai paraleeli vai vienlaiciigi, bet nav identiskas.
Tādā gadījumā tas būtu spēkā arī atiecībā pret sapņiem. Tomēr es neuzskatu, ka sapņojot un tad pamostoties es būtu pārtraucies kā personība.

P.S.Ņūtons kaut ko saka par to, ka uz šejieni nepārnāk visa būtne, bet tikai kaut kāda daļa. Daļa paliek tur augšā, bet ir tāda kā neenerģiskāka vai vājāka. Tas ir, pērējie ar viņu var kontaktēties, bet būtne nav "pilnā spēkā". Diemžēl, analoģijas vai līdzības ar šejieni es šim procesam nevarēju piemeklēt. :-(
Reiz sapnī sajutu ko līdzīgu, par atrašanos vairākās vietās uzreiz, vairākās personās un tas viss gan vienlaicīgi esot visiem, gan esot katram atsevišķi un neko nezinot par tiem citiem. Par līdzīgiem pārdzīvojumiem esmu lasījis arī citos avotos. Tas skan neiespējami, ja vien pats neesi ko tādu izjutis. :-)

Atzinjas var izsecinaat un to pielietosanu var treneet.
Var, bet tā ir iet daudz lēnāk. Ja salīdzini, piemēram, atziņu "nepamet nelaimē, palīdzi", mācoties uz savas ādas, tad ātrāk to sapratīsi, ja tevi pametīs kaujas laukā, nevis ja nepasniedza sāls trauciņu pie galda.

Nu, teiksim, austrumu ciinjas tak var apguut arii, ja zina, ka ciinja nav `pa nopietnam` - liidz naavei.
Apgūstamais ir pārsvarā dažādas atziņas par savstarpējām attiecībām, kā "mīli savu ienaidnieku". Tās nav mākas un metodes.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 14:55:49
Ctulhu
Redzi, sapnii es vienmeer zinu, ka tas ir sapnis.
Es vienmēr nezinu, un 99% cilvēku tāpat nezin. Bet tas taču nenozīmē, ka mēs pazūdam un parādāmies.

Trenins plus izpratne ir labaak
Izpratne taču paliek. Tas pats "mācīties palīdzēt, nepamest nelaimē" der visos līmeņos. Tikai ekstremālos apstākļos apmācības iet ātrāk. Es taču šeit pat varu izprast, ka "nepamest nelaimē" ir vajadzīgs.

Savaa zinjaa- taas pasas metodes vien ir
"mīlēt savu ienaidnieku", ir emocija, sajūtas, iekšēja pārliecība. Pēc šīm sajūtām seko praktiskas darbības. Sajūtas un emocijas atšķir no robota, kas izrēķina optimumu un tad rīkojas.
Tas ir kā neļaut spīdzināt šo peli, pat ja spīdzinātājs matemātiski pierāda, ka viņš tev iedos divas jaunas, labākas peles vietā un rezultējošā kompleksitāte palielināsies.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 15:42:35
Ctulhu
Nav skaidrs, kaada jeega ir pasierobezoties, aizmirst savas zinaasanas/speejas/pieredzi un tad maaciities to, ko tu esi aizmirsis
Nemācies otrreiz to, ko esi aizmirsis. Tas iemācītais ir "garīguma līmenis", tā teikt sasniegtā apziņa iekš "mīlēt citus", "palīdzēt citiem", "uzņemties atbildību" utml.
Ierobežojoties tu vari labāk atstrādāt kaut kādu vienu aspektu. Piemēram, tu mācies "piedošanu" un "atmaksāšanu". Pašā sākumā ir ērtāk, ja apgūsti atsevišķi vienu, un tad otru, jo apgūt abus reizē ir traucējoši, jo tie ir lielā mērā pretrunīgi. Jāatceras, ka būtne, kas šo visu apgūst, ir vēl tāda maziņa, kā bērns.

ja mees te bez kaadiem kaujas apstaakljiem esam izpratusi, ka vajag paliidzeet
Ja tu vari izprast (patiešām izprast, kad un kam un kā palīdzēt, un kad nevajag to darīt, nevis bīdīt teoriju kā būtu jābūt) bez kaujas apstākļiem, tad ļoti labi, nevajag te nākt. Ja esi izpratis "mīlēt visus", tad tas pats.
Es neesmu to izpratis, es dažreiz (bieži?) rīkojos tā, ka pēc tam to nožēloju. Ļāvos dusmām, biju vienaldzīgs, utml.
Ja atskatos uz savu dzīvi, tad redzu, ka daudzi sāpīgi notikumi ir nākuši man par labu, daudz ko esmu sapratis, un ieguvis vērtīgas atziņas.
Tu varbūt esi augsti attīstīta būtne un esi atnācis šeit vairāk palīdzēt citiem, nevis attīstīt ko sevī.
Augstāk attīstītas būtnes parasti vairs uz šejieni nenāk.

Ja mums ir 3 peles un vienu spiidzina, kompleksitaate pazeminaas.
Nē, tās divas vēl nav, tās būs tikai tad, ja šo atļausi spīdzināt (nu tur vajag izraut smadzenes, sagriezt un pārstādīt tām citām pelēm, nu eksperiments prasa lai pele mocītos). Un kas tur ko spīdzināšanu nepaciest kompleksitātes palielināšanas vārdā - atslēdz tikai nevajadzīgās līdzjūtības emocijas.

Iisti neredzu atskiriibu. Ja robots no sensoriem dabuu datus par normaalu/kritisku etc. reziimu/vides parametriem/citu SB staavokl iutt., un robotaa notiek attieciigas izmainjas, kas izraisa attieciigu riiciibu, tad taas pasas emocijas vien ir.
Ņemam divas situācijas:
1) Robots, ņemot vērā visādus parametrus, izrēķina pēc kāda algoritma optimālo rīcību, pie kam nejūtot nekādas emocijas. Viņam būtībā vienalga ko rēķināt, krustvārdu mīklas vai glābšanas plānus, emocijas tās pašas - t.i. nekādas.
2) Cilvēks, kas dara to pašu, bet izjūt emocijas, pārdzīvo, mīl. Izjūt prieku un gandarījumu par rezultātu.

Manuprāt, ir atšķirība, vai tu kaut ko dari aiz aprēķina (esi robots un vienkārši pildi programmu, vai dari kaut ko naudas dēļ, vai Jēzus teica, vai arī labāka karma) vai arī tāpēc, ka dari savas iekšējās pārliecības dēļ, jo tā vajag. Kaut arī rezultāts ir tas pats. Vai nav atšķirības?
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.14 15:47:20
Ctulhu
Starp citu - emocijas var arii neoptimizeet procesu, var darboties destruktiivi. Buut aplamas. Piemeers: Inkvizitors miil keceri un glaabj to no elles.
Procesā emocijas vispār nav vajadzīgas. Vienu un to pašu var izdarīt, vadoties no dažādām emocijām. Inkvizitors var nemīlēt ķeceri, bet glābt to no elles, jo tā viņam pavēlēts darīt, vai nu arī viņš par katru izglābtu saņem samaksu utml.

Brrr ... tās šķiet ka nav emocijas, par ko es te visu laiku runāju...
Emocijas ir: dusmas, bailes, interese, prieks, pārsteigums, u.c.

Sķiet, ka pareizāk būs: vērtības, rīcības motivācija, morāles attīstības līmenis.
Kaut gan - mīlestība arī tiek uzskatīta par emociju.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 16:06:39
Ctulhu
Laikam teiksju, ka nav. Jo robota adaptiivais algoritms jau ir vinja iekseejaa paarlieciiba.
Hmm... es gan teiktu, ka robots nedomā un nav dzīva būtne. Robotam nav motivācijas, viņā visādus brīnumus var saprogrammēt - nu tur "ja šodien ir 1. datums, tad ej un paskaties, vai nav kādai tantiņai jāpalīdz pāri ielai pāriet".

Buutiibaa es secinu, ka starp jeedzieniem `pietiekami sarezgiits robots` un `cilveeks` atskiriibas nav.
Atšķirība ir tā, ka robots nejūt un nepārdzīvo. Viņam tas vienkārši nav nepieciešams. Robots nevar "mīlēt", robots var "atrisināt uzdevumu tā, lai iestātos optimums".
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 16:39:46
Ctulhu
Tu laikam par `robotu` sauc taadu sisteemu, kura nevar pati sevi programmeet, mainiit savu programmu atkariibaa no ieejas datiem.
Programmēt robots sevi var, bet savas programmas robežās. Robotā ir ieprogrammēti tie iemesli, pamata motivācija, kāpēc lai viņš nolemtu mainīties.

Baidos, ka `atrisinaat uzdevumu taa, lai iestaatos optimums` tiessi arii noziimee `miileet`.
"Mīlēt" ir arī - just intensīvu patiku, tieksmi, emocijas. Vēlēt labu. Tas būtu kā viens no rīcības motīviem.
Vienkārši "atrisināt uzdevumu" - motīvi var būt dažādi. Kaut vai "aiz nebija ko darīt", vai "man lika", vai "interesanti".

`just` noziimee `sanjemt informaaciju no ievadieriiceem un reageet uz to`.

Vai dators jūt? Manuprāt, just var tas, kam ir apziņa.

Jo vairaak domaaju, jo vairaak redzu, ka atskiriibas nav.
Te man, "iekšā ir bet ārā nenāk". Jūtu, ka tev nav taisnība, bet nevaru pateikt, kāpēc. :-)
Mazlietiņ vēl padomāšu...

KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.14 16:44:11
Ctulhu
Signaals - diskomforts - risinaajums, lai diskomfortu likvideetu - sigmnaala ceelonja likvideesana.
Taas tad arii ir juutas/paardziivojumi.

Tad jau šūnai ir jūtas un datoram ir jūtas? Viņi visi iekļaujās tai shēmā.
Vai dators vai šūna var apvainoties? Cilvēki to var.

Un redzi - ja avarijas signaali izraisiis tieksmi avariju noveerst, tad tas buus tas pats, kas cilveekam izraisa tieksmi, teiksim, izaarsteet tuvinieku.
Rezultāts būs tas pats, taču izjūtas dažādas. Šaubos, vai robota darbības algoritmu var saukt par "pārdzīvojumu".
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.14 17:01:50
Ctulhu
Ir divas atšķirīgas pieejas.
1) Tava materiālā, kur viss rodas no matērijas un attīstās. Pasaule tiek pētīta, un pašlaik mēs praktiski atrodamies pētījumu pašā sākumā. Pamata Uzdevums ir optimizēt visus procesus tā, lai visi iesaistītie gūtu pēc iespējas lielāku labumu, vai nu arī lai kopējais labums būtu pēc iespējas lielāks (kas var būt arī viens un tas pats).
2) Nemateriālā. Būtni rada kāda augstāk attīstīta būtne, vai arī būtne eksistē mūžīgi, vai kā augstākas būtnes daļa vai tamlīdzīgi. Te ņemam Ņūtona variantu (lai nesapītos tais daudzajos pārējos) - būtne tiek radīta. Tās uzdevums ir attīstīties.
Uzdevums optimizēt visus procesus augstākajā līmenī neparādās (starp citu, arī #1 variantā pie lielas attīstības līmeņa var gadīties, ka viss svarīgākais ir nooptimizēts, un tālāk jau paši izdomājam sev mākslīgas problēmas, lai būtu ko risināt).

#1 tiešām nav lielas atšķirības starp robotu un cilvēku. Kaut kāds informācijas nesējs un pati informācija.
#2 roboti nav cilvēkiem līdzvērtīgas būtnes, jo viņi nav dzīvi, viņos nav dvēseles. Roboti ir tikai kā lelles, kā imitācija. Imitē cik gribi, tai čaulā nav neviena, kas apzinās sevi. Ir tikai programmas kods.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.14 17:02:26
Ctulhu
Aciimredzot ir kaads sarezgiitiibas slieksnis, kas paraadaas apzinja un tad algoritmus saak saukt par domaam/juutaam.
Kāpēc tas ir acīmredzami?

Un ja robots tev teiks, ka izjuut paardziivojumu? Aprakstiis to?
Tad arī par to runāsim. Pašlaik neviens AI neko tādu nav pateicis. Varbūt tās visas ir tikai Azimova fantāzijas. Arī ja pateiks - kā tu atšķirsi no imitācijas, no skaņuplates?
Nu, personīgi es drošības pēc uzskatītu tādu AI par dzīvu būtni un "neslēgtu ārā".
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.18 09:58:08
Ctulhu
Šaubos, ka jebkura informācija, kas nesās uz kāda "nesēja", apzinās sevi. Manuprāt, tieši šī "sevis apzināšanās" ir tas, kas atšķir dzīvu būtni no nedzīvas.
Vai mūsu radītās būtnes sevi apzinās? Vai ir iespējams atbildēt uz šo jautājumu? Tad būtu jākļūst par to būtni.
Tā arī ir atšķirība 2. variantā. Patiesās dzīvās būtnes ir tikai tās, kas apzinās sevi.
Mūsu radītais ir tikai lelle, imitācija.

Tas, kas apzinās sevi, ir dvēsele. Kas ir dvēsele? Nav vienkāršas atbildes. Iespējams, ka tas ir postulāts, pamatjēdziens, kas vairs sīkāk nedalās. Kristieši par dvēseles būtību nekā daudz nesaka.
Mēs visu vēlamies izprast, meklējot analoģijas ar kaut ko, ko mēs jau zinām un pazīstam. Savukārt, ja kaut kas ir ārpus mūsu zināšanām, un nav tieši aptaustāms, mēs to analoģiju veidā izprast neesam spējīgi. Varam mēģināt ar matemātiku, taču tad riskējam iegūt "pusotra zemesracēja", "mīnus 2 aršinas audekla", vai "hipersnumbžļus".
Ja nu tomēr mēģināt runāt par dvēseli, tad varbūt labāk skatīties saentoloģijā, viņi visu cenšas nodefinēt un salikt pa plauktiņiem. Tetāns ( ~dvēsele) ir "dzīves avots", "pati dzīve", "Es", "vienība, kas apzinās apzināšanos", "tam nav masas, izmēru un koordinātu telpā", "tas nav lieta, bet gan lietu radītājs".
Personīgi es varu pieņemt, ka pastāv lietas, kuru aptveršanai mans analoģiski matemātiskais prāts ir par īsu, vai nepiemērots principā. Tu, šķiet, nekādā gadījumā to nepieļauj, tapēc tās dvēseļu definīcijas tev neko nedos. :-)

Ir vēl cits dvēseļu izpratnes veids, kur dvēsele ir kā Dieva daļa, eksistējoša mūžīgi. Tas būtu krišnaītiem vai tiem, kas piekrīt, ka "viss ir Viens". Pie "viss Viens" dvēsele ir vairāk kā ilūzija, un īstais dzīvais aiz tās ir mūžīgs.
Tā kā dvēsele ir mūžīga, tad to nav iespējams radīt.

Ja arī dvēsele tiek radīta, tad tai pašai nepietiks jaudas, lai radītu jaunu dvēseli (hmmm, varbūt tomēr var?).
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.18 10:04:10
Ctulhu
Taapeec, ka nevar nodefineet kvalitatiivu atskiriibu starp `domaam/juutaam` un `informaacijas apstraadaasanu
Domas/jūtas piemīt tikai tam, kas apzinās pats sevi.

Un iztureetos kaa pret cilveeku. Visas augstaakaas juutas ieskaitot. Abpuseeji.
Un kas no taa izriet? Tas, ka vinjs ir cilveeks.

Nē, neizriet, ka viņš ir cilvēks, bet izriet, ka varbūt ir cilvēks. Es nezinu. Es neesmu noteikta uzskata #1 vai #2 piekritējs, un tāpēc drošības pēc pieņemtu, ka varbūt tas ir kāds saprāts.
Bet varbūt tas man tikai tā izliekās, kā bērnībā, ka rotaļlietas ir dzīvas, un viņas pārdzīvo, ja tās atstāj vienas pašas.
Daži cilvēki jūt, ka viņu televizors vai krēsls ir dzīvi. Visapkārt ir dzīvība, katrā akmenī, un grāmatu personāži kaut kur patiesībā eksistē un dzīvo savu dzīvi. Mazums tur kādas sajūtas rodas, un dators tak brīžiem uzvedās tik cilvēcīgi, ka bezmaz "zini", ka tā ir dzīva būtne.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.18 12:08:53
Ctulhu
pieeja #1 izskaidro realitaati ar mazaaku skaitu neatkariigo pamatpostulaatu
Vismazākais pamatpostulātu skaits ir - "eksistē tikai Viens". :-)

ja ir paraadiibas, kuras ir noveerojamas, bet nav izskaidrojamas ar pieeju#1.
Novērojamās parādības = Ņūtona seansos iegūtā informācija. #1 variantā atliek saidrojums, ka Ņūtons melo. Ja nemelo, tad - no kurienes nāk informācija? Kristiešiem un musulmaņiem ir atbilde - no ļaunajiem gariem.
Vai materiālistiem ir atbilde?
Vispār jau, ja pat tam Ņūtonam taisnība, tad materiālismu tas nesagrauj (ja ar materiālismu saprotam, ka viss ir saveidots no atomiem, kas sastāv no vēl sīkākām un sīkākām daļiņām), jo vienalga tur tā dvēsele var būt arī materiāla, tas ir - nesējs un informācija. Iespējams, ka pat kristieši īpaši neiebilst, ja cilvēku, kas Paradīzē, pieņem kā materiālu būtni (te var tikai atšķirties matērijas smalkums, ķermenis var būt veidots no kaut kādām sub-kvarku daļiņām vai tamlīdzīgi). Es gan lasīju, ka iespējams, ka iebraucot dziļāk un dziļāk kvarkos, matērija pazūd, paliek tikai informācija, tas ir, informācija ir matērijas pamatā, doma rada matēriju. Bet izlasot to, tomēr palika tāda neskaidrības sajūta, domas nesakārtojās.
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.03.18 12:09:30
Ctulhu
Jebkura ne, tikai pietiekami sarezgiita.
1) Cik pietiekami sarežģīta?
2) Kā tu to vari zināt? Ja es "tēloju" tārpu un esmu tā ierobežojies, esmu tomēr tas dzīvais, dzīvāks par supertruperadvancētuAI?

Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.18 14:49:42
Ctulhu, nu tas ir kļūdains postulāts, ka zinātnei ir jāapstiprina materiālisms!

Bet ko materiālists dara ar fenomeniem, kurus tas neizskaidro?

Šodien materiālisms vairumā ir "gaidošais materiālisms", mums uz sejas ir fenomeni, kurus materiālisms nespēj skaidrot, bet ikviens materiālists ir svēti pārliecināts, ka izskaidrojums reiz būs!
Okhama šķeres šai gadījumā ir nogriezušas par daudz... jo ja materiālisms nevar izskaidrot, piemēram apziņu, tad ir tikai godīgi ieviest jaunus postulātus.
Taču tā teikt taisīt zinātni uz "paga paga moš rīt visu izskaidrosim" ir bremzēšana!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 25 , pavisam kopa bijuši: 33888