Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.01.04 11:57:24
interesanti, ka pasaule oficiāli Dievu neatzīst un tomēr lieto gadu skaitīšanas sistēmu kopš Kristus dzimšanas, visa pasaule neapzināti akceptē simbolisko 1000 gadu Kristus valstību, jeb baznīcas laikmetu virs zemes. Nevis kādi pasaulīgi notikumi, ne humānisma rašanās, nedz filozofu sasniegumi, bet gan Kristus dzimšana nosaka gadu skaitīšanu, vai nav interesanti? |
|
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 10:40:11
Sheksna
Komunisms defaultā izslēdz t.s. brīvo tirgu, bet man ir nelielas aizdomas, ka tieši brīvais tirgus ir tas, kurš nodrošina preču daudzveidību un izvēli.
No vienas puses, jā. Taču brīvajam tirgum ir arī mīnusi - ražot preces, kuras nav tā īsti nepieciešamas. Tā ir nevajadzīga resursu izšķērdēšana, un visai kaitīgas īpašības "es pac bagātakais" apmierināšana.
iedomājies situāciju, kad šī automātika ražo ļoti jaukas un kvalitatīvas, bet vienveidīgas galošas.
Automātika + advancēta datorvadība varētu atļaut pat ražot individuālas galošas katram cilvēkam. Sākumā mums ir datora modelis - galošas tieši jūsu kājai, izvēlētās formas un krāsas, ar vajadzīgo pribambasu komplektu. Kā jau datormodelī, vari staipīt un krāsot galošu pēc sirds patikas. Nekādu patentu, visi tavi radītie modeļi ir pieejami jebkuram citam. Paliek tikai tavs autora vārds.
Tad pēc šī modeļa automāti uzražo galošas.
Tādas sistēmas iezīmes parādās jau tagad - 3D printeris izdrukā vajadzīgo mantiņu. Galošas vēl tā neražo, taču principiālu šķēršļu nav.
viņi grib nevis glancētas, bet gan matētas galošas
Ražot dajebkādas galošas mēs mācēsim. Taču ir jautājums- cik bieži to atļaut. Cik resursu patērē katrs galošu pāris? Ja mums ir recycled bezatkritumu tehnoloģija, viss iet pa riņķi un enerģiju ņemam no Saules, tad - cik gribi, tik ņem! Es domāju, ka reāli tas ātri piegriezīsies un cilvēki neskries mainīt galošas katru dienu. Sk. Apalīti, kas piestiepa pilnu māju ar uzvalkiem. :-)
Ir tāda nelāga cilvēka īpašība izcelties, uzvarēt citus. Nevis galošas svarīgas, bet fakts, ka tieši tādas galošas ir tikai dažiem. Te mēs pieskaitām visus tos vertu mobilos, kuru funkcionalitāte nav necik diža, taču zelta korpuss to kompensē. Tā ir piederība izredzēto kastai, turklāt pēc kāda pavisam kreisa parametra - bagātības.
Ja mēs nodrošinām visus ar visu, tad priekšējā plānā iznāks daudz svarīgākas lietas, kā talants, spēja radīt skaisto, rakstura īpašības u.c. Izredzēto "kastas pēc mantiņām" vairs nebūs.
Kādi vēl konkurējošie resursi paliek? Dzīves vieta? Visās ekskluzīvajās saceļam tipa muzejus, kultūras namus un sanatorijus.
Šķiet, ka tehnikas attīstība pat neizbēgami ved pie komunisma. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.01.10 10:53:38
KarotesNav
No vienas puses, jā. Taču brīvajam tirgum ir arī mīnusi - ražot preces, kuras nav tā īsti nepieciešamas. Tā ir nevajadzīga resursu izšķērdēšana, un visai kaitīgas īpašības "es pac bagātakais" apmierināšana.
Protams, par to nekāda bazara nav. Bez tam - brīvais tirgus visnotaļ ir atkarīgs no mārketinga un reklāmas, t.sk. iegalvojot pircējam, ka viņam šī te prece ir vitāli nepieciešama, pat ja tas tā nav.
Ja mēs nodrošinām visus ar visu, tad priekšējā plānā iznāks daudz svarīgākas lietas, kā talants, spēja radīt skaisto, rakstura īpašības u.c. Izredzēto "kastas pēc mantiņām" vairs nebūs.
Apetīte rodas ēdot. Kad cilvēkam būs i, viņš gribēs i+1 utt. Respektīvi, vēlmes vienmēr ies pa priekšu iespējām. Nodrošināsi visus ar maizi un desu - sāksies kliegšana par to, ka nav kūku un pastētes. Būs arī kūkas un pastētes - kliegs par to, ka nav gana augļu un ikru.
Vēl viena problēma... nodrošinot visus ar visu, ko saražo roboti, kurus saražo roboti, cilvēce nonāks izviršanas draudu priekšā. Tad atkal prasīsies ļoti rūpīga izglītības sistēma, kas LAICĪGI pamanīs cilvēku talantus, izkops tos un motivēs tos pielietot. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.10 10:56:15
KN,
"es pac bagātakais" apmierināšana.
Exactly, un šī tiexme komunismā nepazūd! Tātad bez ideoloģiskas smadzeņu skalošanas neiztikt. Bet tad neiztikt arī bez dzelzs priekškara!
Un tavs zemākais koments par cilvēka īpašību konkurēt arī ir šis spļāviens Karmiskajam principam - "Visiem vienādi". Tas nedarbosies, jo arī šo exkluzivitātes un izcelšanās parametri vienmēr būs melnais tūkstotis, varbūt kādi dominēs, bet vienmēr būs cilvēku grupas, kur statusu noteiks fragu skaits counterstraikā vienā laika vienībā, vai krutākās markas marku albūmā!
Nevienlīdzība izriet automātiski un neizbēgami līdzko tev ir vairāk kā viens cilvēks. Jo šis parametrs, kas atšķir divus indivīdus kā divus, automātā rada nevienlīdzību ilgtermiņā - skat tauriņa efektu.
Tādējādi Karmiskā "vienlīdzīskošana" ir blefs... es te nevaru prikinutj, bet man ir hipotēze, ka tā nedarbošanos var pierādīt PAT matemātiski, ja man izdosies līdz galam izpīpēt šo hipotēzi uz pirxtiem uzmetīšu!
Pamatdoma ir tāda, ka, ja tu diverģenci mēģini kompensēt ieliekot šo diverģences avotu (brīvas gribas cilvēku) atpakaļ tajā pašā vienādojumā, kurā tu šo diverģenci mēģini izlabot, rezultāts ir nevis vienādošanās, bet vēl lielāka diverģēšana!
Tb Karmologiem būtu arguments, ja reinkarnācija notiktos citā pasaulē, kura nav saistīta ar to, kurā notika "novirze"
Tb ja zaglis nozog priekšmetu un tad Karma prasa to kompensēt, tad nedrīxt kompensēt to tajā pašā pasaulē, kurā notika zādzība, bet gan jāpārceļ šis uz citu paralēlo pasauli, kur nav bijusi šī zādzības ietekme uz tālāko vēsturi!
Jo nodarījums/sods reti kad ir ekvivalenti. Tādējādi sods tikai ļoti retos gadījumos var resetot defaulto steitu, bet pārējos gadījumos vienalga ievieš tikai vēl lielāku novirzi no "vienlīdzības". |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:04:15
Mulders
Exactly, un šī tiexme komunismā nepazūd!
Bet tā jau arī defaultā nepiemīt visiem cilvēkiem.
Tas nedarbosies, jo arī šo exkluzivitātes un izcelšanās parametri vienmēr būs melnais tūkstotis, varbūt kādi dominēs, bet vienmēr būs cilvēku grupas, kur statusu noteiks fragu skaits counterstraikā vienā laika vienībā, vai krutākās markas marku albūmā!
Fragu skaits kaunterstraikā - tas protams ir labi, odnako pārējiem (kas nespēlēs kaunterstraiku) tas būs pilnīgi pofig. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:07:08
Sheksna
Apetīte rodas ēdot. Kad cilvēkam būs i, viņš gribēs i+1 utt.
Ja tu neko nezini par i+1, tad tu to negribēsi. Tātad, i+1 jāparādās tad, kad tā pietiek visiem.
cilvēce nonāks izviršanas draudu priekšā.
Mans uzskats ir, ka cilvēks ir laimīgs, ja viņš kaut ko konstruktīvi rada, UN ja tas radītais ir vajadzīgs citiem.
Robotiem jāļauj ražot tikai pamata materiālās lietas un atbrīvot cilvēkus no nepatīkamajiem darbiem.
Uff, sanāca, ka tehniskā attīstība jāierobežo, lai cilvēks nesajustos lieks?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:10:32
Bet tā jau arī defaultā nepiemīt visiem cilvēkiem.
Rietumu civilizācijā dominē. Teicu jau, ideoloģiskām izmaiņām jānotiek, lai varētu sākt kaut ko no komunisma bīdīt!
Jūs runājāt, ka vajag optimālas grupas, kas darbojas iekšienē kā komunismā, bet ārēji kā savādāk! Tamdēļ jau ir ģimenes modelis, tamdēļ jau to sauc par sabiedrības pamatšūnu.
Valsts kāreiz būtu jāveido ap šo hierarhiju!
Pamatā - ģimene un tad augstāk. Kāda tā hierarhija... nezinu!
Taču mums pamatā ir indivīds... un rezultātā sanāk haoss, jo virzīt vienā virzienā indivīdu baru, kam nav nekādas saiknes, ir grūti! Rietumi mēģina šīs saiknes veidot ekonomiski... tb biznesa partneri, bet vienalga, tas novārās līdz indivīda subjektīvajām vajadzībām, un ja indivīds var nopelnīt miljonu bet ar partneri sadarbojoties tikai 500 000, tad tas ir riska faktors...
Ģimenē tas tik viegli nenotiek...
Nu un tad būtu kaut kas tāds - ģimene, klans, pilsēta, valsts! Nu tā kaut kā... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:11:47
Ja tu neko nezini par i+1, tad tu to negribēsi. Tātad, i+1 jāparādās tad, kad tā pietiek visiem.
Neiespējami! Hibrīdautomobīļi parādās vispirms exkluzīvi un reti, tikai vēlāk kļūst pieejami visiem. Pietam lieta un infa par lietu ir dažāda pieejamība/izplatība. Kārību pēc mantas izraisa infa, bet apmierinājumu pati lieta... sanāk disonanse.
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:14:39
KarotesNav
Ja tu neko nezini par i+1, tad tu to negribēsi
Kā to ņem... lietojot i, cilvēki atklāj, ka tam ir tādi un tādi trūkumi, kuru novēršot, sanāk i+1. Cilvēki ir pietiekoši izglītoti, lai saprastu, ka tāds i+1 IR iespējams. Un brīdī, kad i+1 kļūst pieejams, tas būs maksimāli pieprasīts. Taču ražot i+1 ar aprēķinu, lai pietiek visiem, arī nav racionāli - cilvēki, kuriem nebija vajadzīgs i, iztiks arī bez i+1. Savukārt ne visi, kas lietoja i, uzskatīs par nepieciešamu OBLIGĀTI pāriet uz i+1.
Mans uzskats ir, ka cilvēks ir laimīgs, ja viņš kaut ko konstruktīvi rada, UN ja tas radītais ir vajadzīgs citiem.
Man domāt, ka cilvēks var būt laimīgs arī BEZ radīšanas prieka, kā arī radot lietas, kuras būtībā nevienam nav vajadzīgas. Piemēram, cilvēks uzskricelējis gleznu, kurā ir krāsas traipi, un jūtas laimīgs, kaut gan objektīvi šī `glezna` nevienam vajadzīga nav.
Uff, sanāca, ka tehniskā attīstība jāierobežo, lai cilvēks nesajustos lieks?
Es domāju ne. Drīzāk prasās paanalizēt utopiski-futūriskās profesijas. Tas adnaznažna ir un paliek programmētājs, inženieris, konstruktors, kosmonauts, ārsts, psihologs? Sports un māksla? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:27:24
Mulders
spļāviens Karmiskajam principam - "Visiem vienādi".
Tas bija sen, sen, sen atpakaļ, kad visiem bija vienādi apstākļi sākot Spēli. Tagad iet jau kuratur n-tā partija, un ko nu katrs saspēlējis, to arī dabūjis. Bez tam, ļoti iespējams, ka šīs Spēles patiesais nosaukums ir Attīstība.
Nevienlīdzība izriet automātiski un neizbēgami līdzko tev ir vairāk kā viens cilvēks.
Tomēr, nevienlīdzību pēc materiālā, kā izskatās, mēs varam novērst.
Ja ņemam divus cilvēkus, tad viens no viņiem varbūt labāk zīmē, bet otrs augstāk lec.
Tb ja zaglis nozog priekšmetu un tad Karma prasa to kompensēt, tad nedrīxt kompensēt to tajā pašā pasaulē, kurā notika zādzība,
Tu domā
Kompensācijas var būt dažādas. Piemēram, par zagšanu tev kāds cits nozags, tad radīsies problēma, ka tam citam atkal būs jāzaudē utt? Taču tikpat labi viens no viņiem naudu vienkārši pazaudēja, un cauri - nav vairs kam atriebties.
Tālāk, karmas mehānisma izpratnes ir dažādas. Viena ir arī tāda, ka tava karma ir tava patreizējā stāvokļa sekas, tas ir, tava paša rīcības sekas, bet to nosaka tavas vēlmes, tavs morālais stāvoklis utt. Stāvokli savukārt nosaka tavas iepriekšējās darbības.
Vārdu sakot, ja esi maita, tad agri vai vēlu dabūsi pa snuķi, pat ja neviens no ārpuses to procesu neregulē. Tā ir vairāk budiska karmas izpratne. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:28:37
Man domāt, ka cilvēks var būt laimīgs arī BEZ radīšanas prieka,
Šim es nepiekrītu. Pašapliecināšanās ir viens no maslova piramīdas elementiem, un radīšana viennozīmīgi ir veids kā pašapliecināties. Protams, radīt "priekš citiem" var arī nebūt centrālā tēma, taču man ir grūti iedomāties cilvēku, kas ko rada un tomēr negrib ar to dalīties ar tiem, kurus uzskata par saviem tuvākajiem! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.01.10 11:30:37
KN, arī pašā sākumā nevarēja būt "vienādi apstākļi" ja bij kaut divi izšķirami (tātad apriori dažādi) cilvēki!  Jo ilgtermiņā pat mikroskopiskas novirzes izvēršas par makroskopiskām atšķirībām! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:30:59
Mulders
Neiespējami! Hibrīdautomobīļi parādās vispirms exkluzīvi un reti, tikai vēlāk kļūst pieejami visiem.
Ja tev dod visu pa velti, tai skaitā degvielu, tad tev hibrīdauto nav vajadzīgs. Patiesībā, tev vajag transporta līdzekli, kas ātri pārvieto tevi no punkta A uz punktu B.
Tehnikas attīstība atrisinās šo jautājumu. Pārvietošanās ātrums kļūs minimāls, visiem automobiļiem vienāds. Tad jau visu noteiks dizains. Līdzīgi ir ar pildspalvām - tās jau raksta visas apmēram vienādi.
Tātad - visu nosaka tehnikas attīstības līmenis. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:36:03
KN, nepiekrītu. Cilvēks vienmēr un visur grib "izcelties" atšķirties. Tas arī ir lepnības pamats... konkurēt, izcelties, nepalikt iepakaļ. Un te tiešām noder intelektuālā attīstība un ideoloģija, kas aicina uz izcelšanos pēc parametriem, kas nav atkarīgi no ārpuses, bet tīri no iekšienes. Šeit man gribot negribot jāpiekrīt Ctulhu, ka intelekta (es teiktu vieduma) parametrs būtu daudz tuvāks ko propogandēt un aicināt.
Kā piemēru tiešām sevi minēšu, mani nemaz neķer tas, ka man ir opelis, bet citiem ir betliji, jo abos gadījumos tiek atrisināta mana problēma - nokļūt no A uz B ar relatīvi maziem izdevumiem un uzturēšanas maxu.
Savukārt tas, ka es redzu kā mani draugi/tuvie dabon maģistrus/doktora grādus, aizstāv disertācijas... tas mani kremt... un reiz vadzis lūzīs un stāšos kaut kur kaut ko mācīties tālāk... |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:43:54
Mulders
Pašapliecināšanās ir viens no maslova piramīdas elementiem, un radīšana viennozīmīgi ir veids kā pašapliecināties.
Kāpēc Tu pieņem, ka radīšana ir VIENĪGAIS vai GALVENAIS veids, kā pašapliecināties? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:46:23
Mulders
Vispār, sarežģīts jautājums.
Ir situācija, kad visi darbojas kopā, tu no visas sirds vēli otram, lai viņš būtu labāks par tevi. Pazūd skaudības un konkurences moments.
Piemēram, ja tev kāds kritiskā brīdī nāk palīgā, tad tu vēlies, lai viņš būtu pēc iespējas varošāks par tevi, un nemaz viņu neapskaud un necenties būt pārāks. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:47:45
Sheksna
Kā vēl var pašapliecināties un būt laimīgam? Vai visu nevar noreducēt uz radīšanu? Radīt kaut ko, kas savā jomā ir spēcīgs, derīgs, skaists? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:49:41
KarotesNav
Kā vēl var pašapliecināties un būt laimīgam? Vai visu nevar noreducēt uz radīšanu?
Sports neder? Nu, tipa, es apliecinu sevi ar skriešanu/lekšanu/peldēšanu? Vai treniņš, lai skrietu/lektu/peldētu vēl labāk, kvalificējas kā `radoša darbība`? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:54:55
Kāpēc Tu pieņem, ka radīšana ir VIENĪGAIS vai GALVENAIS veids, kā pašapliecināties?
Loaded question. Nekad neesmu to apgalvojis! Taču čista subjektīvi uzskatu to par vienu no konstruktīvākajiem, labākajiem un ētiskākajiem pašapliecināšanās veidiem. Šeit gan vārds "Radīt" ir visai plašā nozīmē, ne tikai ražot materiālas lietas... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:54:55
Mulders
KN, arī pašā sākumā nevarēja būt "vienādi apstākļi" ja bij kaut divi izšķirami (tātad apriori dažādi) cilvēki!
Pieņemsim, ka mums ir 2 izšķiramas OS instalācijas uz vienādiem datoriem. Atšķiras tikai saģenerētie nejaušie skaitļi.
Vai tādas divas OS ir vai nav vienādas?
Līdzīgi, ja mums ir divas pilnīgas SB, tad - vai tās nav venādas? Viena pārvietojas no punkta A uz B ar ātrumu 0s, un otra tāpat. Lai viņas sacenstos spēlē "ātrākais skrējējs", viņām vajag ierobežoties, pieņemt kaut kādus noteikumus.
Atkal visu izšķirs nejaušība.
Tāda kā kauliņu spēle sanāk. Vai godīgā kauliņu spēlē kādu var uzskatīt par labāku spēlētāju? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.10 11:56:18
Sheksna
Jā, tu radi lielisku sniegumu sportā. Radi prieku cilvēkiem, kuri apbrīno tavu talantu.
Te sportu var apskatīt bezmaz kā mākslu. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
