Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2007.01.22 16:39:41
Kādu laiku atpakaļ Dievs man deva laiku un iespēju iedziļināties jautājumos par Mariju, Jēzus Kristus māti. Šis bibliskais personāžs ir viens no sarežģītākajiem Latvijas kontekstā, jo tepat blakus ir liela un ļoti laba Marijas kulta kustība, kas sasniedz savu augstāko kulmināciju ikgadus augusta vidū.
Esmu saskāries ar ļoti daudziem un dažādiem viedokļiem. Lielākoties, tos ir iespējams sadalīt 2 polāros skatos - par un pret.
Savu pētījumu gaitā sadūros ar to, ka nav tikai viena atbilde, bet Bībele liek iet ceļu, kur ir lietas par, bet - ir arī pret.
Labprāt padalītos ar viedokļiem par šo tematu, jo domāju, ka skatījuma punktu netrūkst.
No savas puses vēlos tik sacīt, ka mans izejas punkts ir tikai Rakstos balstīts, tādēļ, piedodiet, ja neesmu ar kādu vienā viedklī.
Jau iepriekš pateicos par piedalīšanos! |
|
Jānis_Bitāns  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:48:33
Voldemār!
Lūdzu nejauc IV bausli ar I bausli.
Paldies par aizrādījumu, visu vēlreiz pārbaudīju un neesmu sajaucis.
Es mēģināju noskaidrot kur tu smel spēku tik autoritatīvām pamācībām. Man nebija patīkami atradumi. Varbūt, kad tevi atzinīgāk novērtēs baznīcas lietās, tad par tām vari runāt kā skolotājs vai (pa)mācītājs, bet pagaidām mēģini arī tu šait ko mācīties.
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:54:54
Pārdomātājs
Neesmu pārlasījis Tev nosauktos avotus, ko internetā tev šeit nosauc Saulespuķe, bet ja tos lasot Tev rodas kas neskaidrs, tad labprāt tev dotu vēl kādas atsauces. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:55:20
Jānis_Bitāns Man gribētos atkārtot Eņģeļu Marķīzes jautājumu: Nesaprotu, ja priekšnieks (lasi Tēvs) man ir iedevis atslēgu (lasi ticību uz Kristu) uz viņa kabinetu (lasi Debesu valstību), tad kāpēc gan man būtu jāiet pie Viņa caur sekretāri (lasi Mariju)?
Šodien biju bērēs, kur katoļu priesteris teica apmēram šādu lūgšanu: Lūgsim Mariju, lai viņa aizlūdz par mirušo un arī par mums. Tiešām nesaprotu, kāpēc jālūdz Marija, nevis pats Kristus vai Dievs Tēvs? |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:56:40
No Ekumenes IP: V [128.197.11.30]
Kā izskatās draudzē īsti luteriski augļi? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:58:27
Jānis_Bitāns
Apskatīju Pārdomātājam norādītos saitus. Tur bija tikai apraksti no pareizticīgo kalendāra, bez tālākām norādēm par šīs informācijas izcelsmi. |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.02 23:58:57
Balss
Neesmu katoļu priesteris un neko tamlīdzīgu bērēs nesaku un varu paskaidrot kāpēc. Ja citreiz šāda priestera frāze izraisa jautājumus, tad noteikti paprasi viņam pašam.
Nekad neesmu apgalvojis, ka kādam būtu jālūdz Marija. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.03 00:04:20
Jānis_Bitāns
Man tikai likās, ka katoļu teoloģija Marijas godināsanas ziņā līdzinās ortodoksās Baznīcas praksei. Vai tā nav? Es nekādā veidā pat nedomāju, ka Jūs aicinātu pielūgt Mariju.
Liekas, ka šī frāze: Marija, lūdz par mums! ir stabila katoliskās liturģijas sastāvdaļa - vismaz ir gadījies to dzirdēt vairākkārt. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.03 00:22:14
Jāni Bitān!
Jēzus cilvēcības attiecības ar Viņa māti Mariju reglamentēja IV bauslis.
Pestīšanu regulē I bauslis.
Ne vienam vien marijistam liekas, ka kristietim ir jāseko Jēzus paraugam attiecības ar Viņa māti (IV bauslis), lai tādējādi tuvotos Jēzum (I bauslis). |
No Ekumenes IP: V [71.203.129.72] |
# Iesūtīts: 2007.02.03 00:36:12
Jānis_Bitāns
Ne par augļiem draudzē ir runa, bet luterānu mācītāja mutes augļiem un vai tie ir tādi kas nāk no Svēto Rakstu un LC mācības, kas ir luterāņu normatīvie dokumenti. |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.04 18:53:31
No Ekumenes IP: V [71.203.129.72]
Sv. Marija nav vidutāja starp Kristu un ticīgo. Viņa nav "līdzpestītāja"! Vai tas nomierinātu satraukumu par manu neluterismu?
Tik pat nopietnu uzskatu, ka sv. Marija ir godājama vairāk kā citi. Vai to man varētu piedot un nepieminēt? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.05 09:46:55
Jānis_Bitāns
Tā pēc jau es runāju par kļūdainu kristoloģiju, jo, ja Kristus Vidutāja un Pestītāja amats vairs nav savā patiesajā lielumā, Marija aizpilda radušos vakuumu.
Nekāds lielais noziegums tas it kā nav, taču es nevienam neieteiktu Pestītāju mainīt pret radību. TIKAI Pestītājs Jēzus Kristus ir izšķirošs pestīšanai. Un ja grēcinieks pazaudē šo, vienīgo pamatu, tad Marija neko nelīdzēs. |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.06 13:14:11
Voldemārs
Nekāds lielais noziegums tas it kā nav, taču es nevienam neieteiktu Pestītāju mainīt pret radību.
Es iebildīšu. Tas ir pirmā baušļa pārkāpums.
Es iepriecināšu, zinu daudzus LELB mācītājus, bet nevienu kurš šādu maiņu ieteiktu.
Es precizēšu. KLB un PB Marijas loma nekad nav definēta, kā līdzpestītājas loma. Žēl, ka nereti luteriski teoloģiski censoņi cīnās pret katoļu vienkāršās ticīgo tautas daļas (tantu) pārspīlējumiem. Vienkārši sevi necienoša nesamērojamība.
Es noslēgšu. Iekš LELB kristoloģijā vakuma pēc būtības nav. Bet zināms vakums ir Dievmātes un svēto sfērā. To vajadzētu adekvāti aizpildīt, tā nav sfēra no kuras jāuzmanās vai jābaidās, tā jāiepazīst un jāpārzin!
|
mekletajs [87.110.170.58] |
# Iesūtīts: 2007.02.06 13:34:48
Jānis_Bitāns Žēl, ka nereti luteriski teoloģiski censoņi cīnās pret katoļu vienkāršās ticīgo tautas daļas (tantu) pārspīlējumiem.
Lai šādi vienkāršās tautas parspīlējumi un pārpratumi nerastos, par to būtu jārūpējas mācītajiem ne tikai katolu, bet arī LELB. Tieši ta ir mācītāju atbildība, lai Dieva Vārdu pasludinatu skaidru, lai nerastos parpratumi. Vienkāršā tauta nevis pārspīlē, bet parprot.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.06 13:52:51
Jānis_Bitāns
Ja LELB kristoloģija nav Kristus vakuuma, tad arī nevar būt svēto vakuuma, jo ar Kristus svētumu kristietim vajadzētu pietikt Taču uzsvars uz svēto u.c vakuumu, ir precīzs rādītājs kristoloģijas deformācijai. Ar Kristu viss ir piepildīts, neko vairāk nevajag, bet ja ar Kristu nepietiek, tad tas signalizē par problēmu.
Man prieks par katru, kas Pestītāju izvēlās radības vietā.
Piebilde. Valodas lietojuma ziņā ir jāievēro nianses. Kad es runāju noteikti, tad Tu mani sauc par sektantu, kad aplūkoju lietu politkorekti, tad norādi uz manu baušļu pārkāpšanu. Tad kā man ar tevi sazināties? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.02.06 14:47:46
Es noslēgšu. Iekš LELB kristoloģijā vakuma pēc būtības nav. Bet zināms vakums ir Dievmātes un svēto sfērā. To vajadzētu adekvāti aizpildīt, tā nav sfēra no kuras jāuzmanās vai jābaidās, tā jāiepazīst un jāpārzin!
----
Vot vot, un manuprāt arī Veģetārisma vakums būtu LELB jāaizpilda. Kā arī svētvietu vakumu derētu aizpildīt, citādi tāda tukša un caura tā Kristietība, ar domu - nevar izdabāt visiem cilvēkiem!
|
Lasītāja [195.13.216.10] |
# Iesūtīts: 2007.02.06 14:57:49
Mulders
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.06 15:09:53
Redz, svētie, kā baznīcas mantojums jau pastāv, ja par baznīcu neuzskata to, kas radies 16.gs., bet agrāk. Tāpēc kādiem kopš 16.gs., vakums ir attieksmē. Protams par attieksmi var definēt arī faktu par zināšanām, ka tādi vispār pastāv. Es vairāk biju domājis par garīgās pieredzes mantojuma apzināšanu, kā saka, kamdēļ dažus divriteņus izdomāt vairākkārt. Ar svētvietām nu ir tā kā ir. Tās ticīgi ļaudis jau neieciena ģeogrāfijas vai citu materiālistisku apstākļu dēļ (runāju par to principā, nevis balstoies uz izņēmumiem).
Veģetārisms? Saprotu, ka tā tāda retoriska asprātība!
Manuprāt, Kristietība ir pilnīga pēc Lieldienām un Vasarsvētkiem, bez šaubām. Svētie un svētvietas, tie ir Kristietības ziedi un labas liecības Kristus darbam virs zemes. Ir cilvēki, kas bez tā var iztikt. O.k. Bet, kapēc runa par izdabāšanu, patiesi nesapratu. |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.06 15:13:52
Voldemārs
Teoloģijā, tādā disciplīnā kā svēttapšana tiek aplūkots jautājums par termina - svēts jeb svētais dažādām izpratnēm. Visi kristīgie ir svēti pēc aicinājuma, bet ne pēc izpildijuma, tur jau tā dažādība. Tāpēc ar tie vainagi, kroņi un alga ar būs dažādi. Atkal mācīšanās jautājums! |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.06 15:17:42
mekletajs [87.110.170.58
Nu piekrītu tev pilnīgi. Tik tie pārpratumi un pārspīlējumi ir un būs vienmēr. Šai ziņā kā cīņā ar vējdzirnavām. Svarīgākais, lai pamatnostādnēs ir skaidrība, katedrā kā saka. |
Lasītāja [195.13.216.10] |
# Iesūtīts: 2007.02.06 18:02:53
Patiesībā būtu labi kaut ko vairāk uzzināt par citām konfesijām, to vēsturi un ticības ceļa pieredzi. Citādi mēs katrs savā mājā ieslēgušies, tikai pa loga spraudziņu skatāmies un brīnāmies... |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
