Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.12.11 10:53:22
Te kādā tēmā jau to pieminēju, gribējās izcelt atsevišķi!
Ja mēs palūkojamies uz parastu dārzu, kurā ir visdažādākie augi, kartupeļi, gurķi, āboli un bumbieri, jāņogas un dilles, burkāni un tomāti, nu paši saprotat... vis vis visdažādākie dārza augi.
Tie visi ir tik ļoti dažādi, ka apbrīns nāk par šo dažādību. Un tomēr šie augi savā starpā nekonfliktē!
Tīri filosofiski (bez agronomijas) kas ir tas, kas ļauj būt tik milzīgai augu dažādībai un tai pat laikā visam būt harmonijā? Kas ir vienojošais, kas ir sakārtojošais dārzā? |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.12.11 16:38:47
Mulders
KN, tas nozīmē, ka neviens neticēs tavai mīlestībai, ja nebūsi gatavs ciest!
Un, ja tev būs divas iespējas mērķa sasniegšanai - viena ar mazāk ciešanām, otra ar vairāk, tad jāizvēlas tā otrā? Jo tur vairāk mīlestības? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.11 16:47:26
KarotesNav, kā lai es zinu kas kurā vietā jāizvēlas... atkal gribi instrukciju visām dzīves situācijām - tb brīvību nedomāt? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.11 16:50:38
Mulders
Kā tu zini? Vai tad ciešanas nav indikators? Jo lielākas ciešanas, jo krutāk?
Piekrītu Ctulhu, ka mīlestību vērtē pēc rezultāta. Arī piemērs ļoti labs. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.11 16:53:05
Ctulhu, tas nu jāpajautā slimniekam!
Arī otrs cieš... citā veidā... viņš sev atrauj naudu, pērk antibiotikas, tērē savu laiku! Tātad upurē daļu sevis cilvēka labā!
Taču mīlestību nevar programmēt un pavēlēt... Cik nav dzirdēts šis "es tavā labā darīju to un to un to... bet tu... "  Cilvēki grib nopirkt mīlestību un brīnās, ka tā netiek pārdota par cilvēku valūtu, bet maxāt Dieva valūtā nespēj, jo tās viņiem nav! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.11 16:56:43
Mulders
Arī otrs cieš... citā veidā... viņš sev atrauj naudu, pērk antibiotikas, tērē savu laiku! Tātad upurē daļu sevis cilvēka labā!
Nē, viņš necieš! Viņš priecājās, ka var palīdzēt tam slimajam. Viņš ciestu no sirdsapziņas pārmetumiem, ja napalīdzētu.
Tev ir dīvaina izpratne par ciešanām - bezmaz katra darbība ir ciešanas? |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.12.11 18:32:19
Visa šī teju bezgalīgā runāšana man ir mīkla, kuru pagaidām nevaru pilnīgi uzminēt un izskaidrot. Mēģinu formulēt vismaz vienu jautājumu:
Jūs, kas sevi vairāk vai mazāk uzskatāt par ateistiem, kam Dievs, Radītājs un viss, kas ar to saistās, ir fantazija un pasakas, cīnāties ar neizsīkstošu enerģiju, desmitām reižu atkārtojoties, jo nevarat, negribat pieņemt pasauli ap sevi tādu, kāda tā pašreiz ir.
Bet vai tad nav tā, ka pēc jūsu skaidrojuma tā tāda ir izveidojusies evolūcijas ceļā? Tad taču jums uz visiem kaut vai tikai šajā diskusijā no jūsu puses izskanējušiem jautājumiem pašiem būtu arī jāatbild!?
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.12.11 19:40:26
Ps - prasās pē tās pašas topika sākuma provokācijas:
mīlestība = ciešanas?
Nē, mīlestība nav ciešanas. Ņebjot = ņeļubit variants tev taču pašam liekas smieklīgs, ne? Jeb tu gribētu, lai tava sieva šādā veidā tev apliecina savu mīlestību?
Mēs to neesam teikuši. Tu pārproti, visticamāk - tīši. Mīlestība ir sevis došana, uzupurēšanās otra labā - tas var būr saistīts ar fiziskām ciešanām vai garīgām - līdzi jušanu tā, ka sirds vai lūzt par otra bēdām, tā var būt sevis došana citiem visādos veidos. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.12 09:31:10
Balss
Mīlestība ir sevis došana, uzupurēšanās otra labā
Bet varbūt var paskatīties no otra gala? Mīlestība ir patīkamas sajūtas, pēc kā mēs tiecamies? Līdz ar to arī uzupurēties ir patīkamāk nekā darīt dajebkocitu?
Padomā - ja tu nedotu sevi, neko nedotu tam otram, tad kā tu justos? Taču jau sliktāk nekā tad, kad tu dod!
Kaut vai tas pats piemērs par sēdēšanu pie slimnieka. Tev ir divas iespējas: sēdēt pie viņa, atbalstīt viņu morāli un ciest par to, ka viņš mocās un tu viņam nevari palīdzēt, kā tikai ar savu klātbūtni. Otra iespēja - tu ej uz mājām, skaties TV, un pārdzīvo, ka neesi pie slimnieka.
Vai tik otrais pārdzīvojums nebūs lielākas ciešanas?
P.S. priekš Ctulhu - te ir cits slimnieks, kas tiek ārstēts, pārdzīvo zināmas sāpes un neērtības, bet kuram palīdz izveseļoties arī tuva cilvēka klātbūtne. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.13 01:03:29
a_masiks
Šķiet, ka tev katrā ziņā gribas piesieties vārdu šaurai definīcijai, lai tad atrastu it kā pretrunas.
NAV pretrunu Muldera un manis teiktajā - mēs tikai nedaudz citādi izsakām to pašu domu. Mīlestība ir gan līdzjūtība, gan pašuzupurēšanās - to tev no maniem piemēriem vajadzēja saskatīt.
KarotesNav
Līdz ar to arī uzupurēties ir patīkamāk nekā darīt dajebkocitu?
Jā, liekas, ka tu esi sajutis, kāda ir Dieva mūsos ieliktā programma - viņa valstības likumība. Ka uzupurēšanās citu labā (kas nozīmē dot kaut ko no sevis - sākot ar sīkumiem - savu laiku, enerģiju, emocijas, mantu, līdz beidot ar visaugstāko - savu dzīvību) mums pretī dod apmierinājumu, prieku. Jo tāda laikam ir paša Dieva daba. Ja mēs rīkojamies saskaņā ar to, tad saņemam pretī Dieva konfektīti - iekšēju prieku! |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.13 01:19:05
a_masiks
Ņemot vērā ka kristiešiem piemīt liels entuziasms spārdīt kājām tos, kas liek textā savas interpretācijas,
Kaut kā neesmu to pamanījusi... Es tevi spārdu? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.13 01:37:48
a_masiks
Es nedomāju, ka notiek spārdīšana...
Ja nu kāds cilvēks uzdod savus maldus (tīšus vai netīšus) par Dieva likumiem un tādā veidā citiem aizklāj ceļu pie Dieva un aizved viņus savos paša ceļos, tad tādus laikam tomēr vajag atmaskot, jo viņi ved cilvēkus no Dieva prom, nevis tuvāk.
Un, lai gan Indriķim, piemēram, ir reizēm jancīgi un sašaurināti uzskati par daudzām lietām, viņš tomēr ir tāds pats Kristus izglābts grēcinieks kā es. |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.12.13 11:18:39
a_masiks
Bet taisnība jau abiem, vai ne?
Nu, ne gluži! Pēc nospārdīšanas vai nomātāšanas akmeņiem paliek pāri līķis. Pēc maldu parādīšanas kā maldus vēl ir iespējama cilvēka pagriešanās un došanās tajā virzienā, kas - pēc mūsu pārliecības - ved uz dzīvību! |
:: Pievienot komentāru
|
