atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem vai kristība atkarīga no ūdens daudzuma?
Ingars
Iesūtīts: 2007.12.08 15:05:07
paraugs bībelē ir nepārprotams - tātad luterāņi krista nepareizi?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 10:04:44
mēģināšu, palīdzēt

pārlasi vēlreiz Romiešu 6 nodaļu, tur Pāvils raksta kas tieši notiek. Kristība tā ir īstena nomiršana grēkam un īstena augšāmcelšanās Dzīvībai. Vai nāve un augšāmcelšanās ir izmaiņas, to spried pats.

Tāpat vari spriest, vai lielas izmaiņas tu jūti, kad vakcinējies pret gripu! Bet izmaiņas notiek, jo gripa vairs nevar tevi uzvarēt un nonāvēt, tā gan var tevi mazliet "patirdīt" bet ar vakcīnu tu tai stāvi pretīm daudz labāk un galu beigās uzvari to pavisam! Tas viss nebūtu tik vienkārši, ja nebūtu vakcinēts...

Acerēsimies gan, ka šī līdzība nav pilnīga, tik tāda... daļēja!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 12:48:25
un turpinot Artos sacīto - kristību nosaka ārējā forma vai Dieva vādrs un apsolījums?

starp citu šis vārds baptizo, kā atradu grieķu - latviešu vārdnīcā nozīmē iemērkt, nevis pamērcēt, turklāt bij arī burtisks tulkojums - kristīt, kam nu nav nekāda sakara ar kaut kādas noteiktas ārējas formas ievērošanu. vēl viena nozīme ir mazgāt.

Ja tiešām baptisti ievērotu precīzo tulkojumu, tad viņi visi būtu noslīkuši, jo iemērkt nozīmē iegremdēt un atstāt
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 12:50:51
Ingars, laba rakstu vieta, kas baigi precīzi parāda tevis uzrādīto niansi ir

1 Kor 12
13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 13:37:11
nure - vēlviens kristību veids - ūdens dzeršana....kaut gan diez vai, redzkā jebkuru lietu var novest līdz absurdam, tiklīdz iejaucas garīgajās lietās ar miesīgu spriedelēšanu

patiesībā jau arī pagremdēšana labi attēlo - nomiešanu iegremdējot un jaunpiedzimšanu izceļot no ūdens, taču tas tikai ATTĒLO nevis rada patieso sakramenta nozīmi. Un tāpat to attēlo arī apslacīšana, izliešana pār galvu, mazgāšana - visi veidi ir labi un derīgi, ja vien tie tiek lietoti ar pienācīgu cieņu un bijību pret Dieva vārdu
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.02.04 13:39:15
Ingars... nuja... a bet īstenībā, mēs tiekam Sv. Garā iegremdēti un dzirdīti ar to... Vārda tiešā nozīmē... noslīcināti Sv. Garā un augšāmceļamies kā jaunas "zivis" kas spēj šjā Garā existēt!

Te nāk prātā kristiešu viens no simboliem - zivs IHTIS
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 15:14:03
Mani nodarbina vēl viens jautājums - sanāk, ka jaunpiedzimšanu un Svēto Garu saņemam divreiz - kad kļūstam ticīgi un kristības brīdī?
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.02.04 15:32:33
Ingars... nē!

Iedomājies sevi kā graudu! Dieva Vārds ir kā ūdens. Bet kad grauds uzdīgst, tad šī dzīvība ir tā tava ticība!
Kristība ir kā augstne kurā grauds tiek stādīts!

Teorētiski bez kristības vari tapt pestīts... Taču nu pats saproti, grauds, kas nav iesēts augsnē, lai arī var uzdīgt, ir lielās briesmās! Tādu tomēr vajag iestādīt, lai tas saņem visu kas tam vajadzīgs ne tikai ūdeni!

Un otrādi, grauds, kas ir sakaltis, iestādīts augsnē drīzāk uzdīgs nekā tāds pats sakaltis grauds pats par sevi!

Un otrādi, ja grauds ir sapuvis un samaitājies, tad tas tāds paliek gan augsnē gan ārpus tās!

Tas kas ir svarīgs, vai pļaujas brīdī graudā ir dzīvība vai nav!

Bibliskā Kristības līdzība ir Noasa šķirsts! Var cilvēks kādu brīdi noturēties ārpus šķirsta ūdenī, ticībā pat varbūt viņš var turēties pie Dieva Vārda un dzīvs tapt, bet asproti, tāds ir daudz aprdaudētāks nekā tāds, kas ir Šķirsta!



Ir tāds tests...

Iedomājies, ka kāds lasa Bībeli 1o reizi, nāk pie ticības un saprot, ka jāsaņem Kristību sakraments... Viņš iet uz Baznīcu, kas ir pāri ceļam un viņu notriec auto. Jautājums, vai šis cilvēks ir pestīts. Atbilde - protams, jo viņā bij šī grauda ticība un pļaujas brīdī viņš ir dzīvs, tieši šī liecība, ka cilvēks alka kristību, bij pirmā Sv. Gara darbības zīme, kas bij nākusi caur Dieva Vārdu.

Kā arī pats saproti, ja kristīts cilvēks tomēr sirdī nocietinās un atraida šo Kristību, tad Kristība ar varu viņu nevar iecelt Debesīs! Laigan atgriezties tādam, kas ir bērnībā kristīts ir vieglāk... kā daudz vieglāk ir dārza ābelei tikt uzpotētai nekā mežābeles zaram!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 15:47:52
tātad kristība ārēja zīme, kā apstiprinājums no Dieva ticīgajiem pie kā taustāma pieķerties, lai neviens nevarētu teikt - kā tu zini, ka esi pestīts, ka tava ticība ir patiesa un tu to neesi izdomājis, tad mēs atbildam - Dievs mani kristībā darījis par savu bērnu Jēzū Kristū. Lai mūsu ticība nebūtu pamatota savās iedomās, izjūtās, bet Dieva apsolījumā, ne ka kristība automātiski pestītu, bet ticīgajiem, kā ārēji redzama un taustāma liecība par savu pestīšanu. Vai tā?
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.02.04 15:53:51
Ingars, es savu kristību neaceros, jo biju zīdainis! Taču man joprojām ir pieejams šis Dieva Vārds, kas tika pievienots tam kristību ūdenim ko lēja pār manu zīdaiņa galviņu!

Un Dievs nevar melot!

Tamdēļ rezultātā es zinu ka esmu pestīts!

Apmēram tāda ir tā mana doma!

Ne ka es justu, ka esmu pestīts (arī jūtu, bet tas nav manas pestīšanas pamats un pārliecības avots), ne ka tā būtu TIKAI zīme, bet pati lieta!

Kristība ir tieši tas pats Evanģēlija Vārds, ko tu saņem caur ausīm, kad priesteris sludina, tikai tas ir dots caur Ūdeni tieši tev personīgi...

Kad Priesteris sludina tad viņš aicina... nāciet visi izsalkušie pie šī galda... Citi notic un nāk... bet citi šaubās... Tad nu Kristībā Dievs personīgi (caur Priesteri) saka... Ingars Bērziņ Ahmeda Dēls... Nāc pie Šī mana Galda, tu esi te aicināts, lūk še tev vieta sataisīta! Nu ja tu TAD nenāc, tad pats vainīgs!

p.s. Un Dievs ļoti labi apzinās, ka tu esi pažobelē atrasts nabags, kam Ķēniņš pieškir kāzu drēbes... ne ka tu būtu cienīgs, bet vienkārši Ķēniņa Dēlam ir kāzas un viņš tevi aicina, jo tevi mīl!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:01:02
ak tāpēc Jēzus iestādīja sakramentus, lai sludinātais vārds un tas ko šis vārds dod, tiktu attiecināts uz katru personīgi, nevis tikai vispārīgi runā par, bet reāli arī dod to, par ko tas runā. Kā mēs Kristu saņemam - caur vārdu un vārda radītu sakramentu
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:01:48
bet kā tad daži saka, ka kristībai nav sakara ar jaunpiedzimšanu, bet ka tā ir cilvēka ticības apliecināšana
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.02.04 16:03:32
Ingars, Dievs Kristu mums dāvā dažādi!

Piemēram, Kristība ir veids kā pestīšanu var saņemt nesaprotoši bērni, garīgi invalīdi un bezsamaņā mirstoši cilvēki...

Ja pestīšana būtu atkarīga no mūsu intelektuālās spējas sludināto vārdu saprast, uzņemt un intelektuālui apstrādāt (kā to māca kalvinisti, baptisti un daļēji arī harizmāti), tad kurš gan varētu teikt droši, ka viņš visu ir sapratis... it īpaši iepretīm Pāvila vārdiem, kas saka, ja domā, ka esi atzinis, tad neesi pietiekoši atzinis!

Tas nenozīmē, ka nekristīts zīdainis nonāk ellē... protams, par to Raksti klusē un tamdēļ par to klusējam mēs, un runājam tikai tik cik Dievs pats atklājis, bet Dievs ir mīlestības Dievs un mēs zinām, ka kļūdas dēļ neviens uz elli neiet, un Dievam joprojām ir pēdējais vārds ikviena cilvēka gadījumā!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:07:43
Ingars, ticības apliecināšana intelektuāli pareizos paplašinātos teikumos atbilstoši apliecības prasītāju izpratnei par pareizu apliecību, ir jau pieauguša kristieša darbs... Tās jau ir jaunpiedzimšanas sekas nevis cēlonis!

Neviens nevar apliecināt Kristu kā vien Svētajā Garā... Tas vien liecina, ka vispimrs cilvēks piedzimst Garā un tikai tad spēj apliecināt Kristu! Nevis kā daži māca, ka tad, kad tu no sevis izspiedīsi apliecību (pareizu) tad Dievs tev kā tāds kosmiskais automāts piešķirs Sv. Garu (te skat burvi Sīmani, kas gan tapa kristīts, bet dzina tuftu)
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:10:26
jā, starp citu lasīju kaut kur, ka tieši izpratnē par to, kas ir ticība, arī ir tās būtiskākās atšķirības starp luterāņiem un pārējiem protestantiem. Luters pieturējās pie tā, ka Dievs dod mums gribu un veiksmi, pēc sava labā prāta, tātad ticība noteikti nav atkarīga no cilvēka prāta, bet kaut kas no ārpuses ieliets cilvēkā, kas gan darbojas caur saprātu un intelektu, bet nav no tā izrietošs, kaut kas pats par sevi.

Bet piemēram, kalvinisti uzskata, ka ticība ir apgaismota prāta reakcija. Tikai nez kāpēc bībele runā arī par bērniņu un zīdaiņu ticību, kuriem nu to prātu var izgaismot ar miljons luksu stipru gaismu, bet īpašu prāta reakciju nenovērotu. Tā šķiet ir tā sholastiskā filozofija, kas cenšas visu racionalizēt
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:15:15
nuja, sanāk, ka noskaiti kā burvju vārdus un hops, esi jaunpiedzimis. Bet piemēram līdzīgi kā tev ir kādam svētdienas skolas puikam - viņš kristīts bērnībā, bet tāda ticība kā viņam ieliktu kloķi pat dažam labam pieaugušam baptistam un viņš nevar īsti pateikt kad pieņēma Jēzu par savu glābēju, viņē vienkārši dzīvoja ar šo ticību. Bet tā[pēc jau luterāņiem ir iesvētības, kurās parādās ticības auglis - mutiska ticības apliecināšana

Un es visiem tiem Jēzus pieņēmējiem vienmēr saku - tu jau biji jaunpiedzimis, pirms muti pavēri.

Bet kāds pamanās pretī likt Pāvila vārdus, ka mutiska liecība dod pestīšanu
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:15:55
Ingars, Kalvins sabrauca auzās ar to, ka mēģināja visu Kristietību racionalizēt un pakļaut Cilvēka miesīgajam saprātam!

To ka Ticība nav atkarīga no Prāta darbīabs, to tiešām var redzēt pasaulē, kad ticīgie ir kad mazi bērni gan dumji gan augsti intelektuāli un vareni šīs pasaules gudrie... Ticība nepakļaujas gribai, bet otrādi, griba izriet no ticības! Nevar neviens sagribēt un nomainīt ticību... pārstāt ticēt vienai lietai un sākt ticēt citai.

Ticība nāk no Dieva Vārda, jeb no Dēmonu Vārdiem (tad tā ir ticība uz elkiem vai radītām lietām)!

Tamdēļ nevar ticību "iemācīt" tā nāk no Dieva Žēlastības kad un kur viņš grib!

Un Kalvinistiem u.c. Kristiešiem arī tas derdzās... atziņa, ka tu nekontrolē savu likteni... doma, ka tev jāpakļaujas un jāpaļaujas uz kādu, kuru tu nevari pārliecināt par citādāku kursu, ka tev ir jāļaujas šim ticības "lēcienam" daudziem tas šķiet biedējoši... bet Luterāņi TIEŠI šajā atziņā atrod savu patvērumu... jo es zinu, ka ja es varu lēkt un tur apakšā ir Kristus, tad es DROŠI zinu, ka tapšu izglābts! Te nu vietā ir tie vārdi, ko saka Psalms:

"Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi."
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:31:12
Āmen aleluja
Tiešām cilvēkam ir grūti pārkāpt savam lepnumam un iedomībai, viņš grib vēl tirgoties, nu taču kaut mazu mazu daļiņu es taču varēju ietekmēt

Tad sanāk, ka visi kaut ka tic, daži tic ka Dieva nav un no ticības ir atkarīga gribas darbība. Tāpēc jau arī cilvēks ar savu paša prātu nespēj pie Jēzus tikt, nedz pie viņa nākt
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:32:25
Ingars, āmen!

Kas jums ir tāds, ko neesat saņēmuši. Bet ja esat saņēmuši, tad kamdēļ uzpūšaties tā it kā nebūtu saņēmuši (bet paši dzemdējuši)?
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:34:59
mani reizēm uzjautrina tas, ka viņi grib ieskaidrot, ka cilvēks var pats piedzimt vai ka pats ļoti pūlējies pie savas dzimšanas un pats to izraisījis. Atgādina tos jokus par Čaku Norisu
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.04 16:35:49
Ingars, Čaku Norisu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 12 . 13 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 462