Saulespuķe 
|
Iesūtīts:
2007.12.07 19:38:36
|
|
Slaviks  |
# Iesūtīts: 2007.12.09 14:52:03
a_masiks ticēt - ir būt pārliecinātam , ka kaut kas ir, vai kaut kas notiks tā kā esi iedomājies. Zināt - ir izprast lietu mijiedarbību, lietu būtību un no tā izsecināt kas ir un kas notiks.
Varbūt šeit man izdosies skaidri iezīmēt to atšķirību pasaules uzskatos, uz ko cenšos norādīt. Es ņemu to pašu, ko esi uzrakstījis, bet robežu starp principiem novelku ortogonālā virzienā:
Zināt -- ir ir būt pārliecinātam ka kaut kas ir, vai kaut kas notiks tā kā esi iedomājies. Viens no rārbaudītajiem un plaši lietojāmiem zināšanu iegūšanas viediem -- racionālā apmācība/formāla instrukcija, tas i ir izprast lietu mijiedarbību, lietu būtību un no tā izsecināt kas ir un kas notiks.. Ja ir iegūts pietiekami daudz droši un nepretrunīgu zināšanu par kādu jomu, tās "ieet asinīs", kļūst par daļu no intuīcijas. Par šo zināšanu līmeni laikam raksta Sanits (kaut ir dažas nieanses kur es viņam oponētu, skat. zemāk). Jautājot ekspertam, viņš vispirms izdot atbildi, un tikai tad var paskaidrot kā līdz tai ir nonācis.
Tad lūk, intuīcija/sirdsapziņa/ticība ir vērā ņemama cilvēka zināšanu daļa, neatkarīgi no tā kādā ceļā tā ir iegūta. Ne visas atziņas, kuras neizdodas aksiomātiski pamatot, ir a priori atmetamas. Tas protams, nenozīmē, ka visas nepamatotas atziņas ir patiesas. Vienkārši tas ir acinājums a priori nedefinēt racionālo zināšanu iegūšanas veidu, kā vienīgo derīgo.
Minētā potenciālā racionālā un irracionālā līzvērtība, protams, attiecas uz jomām, kur formāla loģika vēl ir nepietiekama, lai iegūtu pilnvērtīgai rīcībai pietiekamas zināšanas (māksla, ētika, reliģija). Neviens jau netaisās, piemēram, fizikā empīrisko metodi uz intuitīvo minēšanu aizstāt. Kaut gan reāli arī fizikā visi soļi uz priekšu ir intuitīvie minējumi (Sanita aprakstītajā nozīmē), kuru pēc tam tiek izsījāti caur empīrikas sietu.
Zinātnes profesora intuīcija ir iegūta daudzus gadus strādājos kādā specifiskā jomā, veselīga cilvēka sirdsapziņa ir viņa audzināšanas, garīgas un emocionālas pieredzes rezultāts. Es apgalvoju, ka zināšanām var būt (ne jau obligāti ir) patiesības vērtība, arī gadījumos, kad to iegūšanas ceļš nav viennozīmigi izsekojams.
Fizikas vienkāršība ir tanī, ka tā izvēlas pētīt kvantitatīvi raksturojamas, atkārtojamas objektīvas parādības. Atiesma pozīcija ir būtībā "shorcuts", kas postulē, ka fizika ir viss, ka vispār ir, un viss irracionālais tā vai citādi reducējams, pakārtots fizikālā ķermeņu miejiedarbībai. Tikai tas, kas cilvēkā ir tikpat racionāls, kā fizikālā pasaule arī ir turams par patiesību, pārējas, materiālistaprāt, ir sekundārs.
|
Slaviks |
# Iesūtīts: 2007.12.09 15:00:13
a_masiks Fundamentālisti (tos Tu laikam apzīmē ar "bībels fanāteim" noies podā paši no sevis (es tā naivi ceru).
Ja neesi ievērojis, es necīnos "par taisnību senīlos rakstos" bet meklēju šodien un realitātei vispilnīgāk atbisltošu pasaules redzējumu. Vienīga, ko es pateica politikas sakarā ir tas, ka runāšana par poilitku pašu politiku vēl nemaina. Ja par ko cīnies, dari to efektīgi, vai arī atzīsti, ka dari to vienkārši sava patika dēļ (kā piemēram es tagad sēžu šajā forumā).
Par Dieva nostāšanos upura lomā lai paliek. Ja mani piemēri un paskaidrojumi nepalīdz, tad jau laikam neizdosies to filosofisku tēzi nodot. |
Sanits  |
# Iesūtīts: 2007.12.09 15:11:48
a_masiks Tu iejūdzi ratus zirgam priekšā.
Nenoliedzu, ka mūsdienu zinātne par izziņu cīnās, ka prot. Bet vot tieši tas ir tas, ko es labprāt izdarītu - aizjūgtu ratus zirgam priekšā, sadabūt vēl pa blatu kaut kur motoru, ko piekombinēt ratiem, un mans zirgs brauktu citiem zirgiem garām asti kultams! Doma sekojoša: tāpat kā tagad jau pirmajās klasēs cilvēki aizlec garām gadsimtu zināšanu cīņām, tā vēlāk varbūt būtu iespēja sasniegt tādu līmeni cilvēku resursu izmantošanā, lai jau dažos gados lēktu pāri loģikai pa taisno iekšā intuīcijā. (Atruna, es nesaku, ka tā noteikti būs, tā ir tikai tāda spriedelēšana sava prieka pēc.)
|
Slaviks |
# Iesūtīts: 2007.12.09 15:21:07
a_masiks Pati labi saprati, ka intuīcija ekonomē loģiskās spriešanas spējas. Tb - no esošās informācijas ātri un tēlaini tiek atvasināta atbilde. Bez analīzes, bez sapratnes. Nezinu kā Sanits, bet es labi saprotu, ka ntoeiktos gadījumos intuīcija ir augstākais zināšanu veids -- tā integrē esošo informāciju un pieredzi (un varbūt vēl kaut ko, to mēs nezinām) tādā veidā, kā to neiespējami izdarīt racionāli. Aptver neaptveramo.
Protams, daudz ir atkarīgs no tā, ko darām ar intuīcijas ieteikto atbildi. Ja pa taisno, bez kristiskas (un racionālas) izvērtāšana ņemam par patiesību, tiešām vieglli var paradoksos iedzīvoties. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.12.09 16:57:13
Intuīcija ir gara darbības sfēra.
Baznīca māca, ka cilvēks sastāv no trīs daļām: miesas, dvēseles un gara. Katrai no tām ir savas darbības jomas.
MIESA: elpošana, ēšana, gulēšana.
DVĒSELE: prāts, jūtas, griba.
GARS: intuīcija, dievbijība, sirdsapziņa.
Atļaušos aizrādīt, ka esam pilnīgi nost no tēmas!  |
Slaviks |
# Iesūtīts: 2007.12.09 18:43:13
Paldies par informāciju, Saulespuķe.
Tas, ko baznīca māca, ir jauki, bet mēs šeit diskutējām, kāpēc tā tiek mācīts un kā to var pasakidrot, neatsaucoties uz autoritātēm.
Aizrādījumu par novirzīšanos no tēmas sapratu, bet taisos to pilnībā ignorēt. Diskusija brīvi plūst tajā virzienā, kas dalībniekiem ir interesants. Protams, var palūgt Sanitu, a_masiku un mani aizvākties uz citu sadaļu. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.12.09 18:53:18
Slavik!
Man patika Tavs koments |
Sanits |
# Iesūtīts: 2007.12.09 19:25:54
Kura baznīca to māca? Gribas vai tad iet pie dvēseles? Man šķita, ka tieši griba ir tā lieta, uz kuras attīstību kristietībā tiek likts liels uzsvars. Bet no otras puses, tieši gara funkcijas taču ir tās, par kurām reliģija atbild. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.12.09 19:46:32
Par pašu trīsvienīgo dalījumu māca Raksti:
1.Tes 5:23 "Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai."
Par sīkāku dalījumu - ja neko prātīgu nevar atrast pie LB, bet ir vēlēšanās šai jomā iedziļināties, tad ir citi avoti, labākais, ko esmu lasījusi, ir atrodams svētītāja Teofana Vientuļnieka (Феофан Затворник) rakstītajā, viņš šo jautājumu ir pamatīgi iztrādājis. |
Varbūt  |
# Iesūtīts: 2007.12.09 20:29:08
Manas domas noskatoties šo filmiņu...jauks sižets par to cik cilvēks (mazs zēns) var būt pašaizliedzīgs un drosmīgs...un par tēva sāpēm...un vēl par šo un to.Kā sava veida līdzība ar paša Dieva izdarīto , tā ir nepilnīga, jo tas ko izdarīja Viņš nav ar līdzībām aprakstāms. Un vēl...aizkustinošus sižetus ar labas mūzikas palīdzību var diezgan veiksmīgi izmantot arī propogandai. Atcerēsimies neseno pagātni par varoņiem kā Matrosovs un vēl citi. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.12.10 10:28:37
Filmiņa ir tiešām laba, pamācoša. Par uzupurēšanos, sevis ziedošanu citu labā.
Tomēr tā nevar kalpot par pamatu ilustrācijai tam, ko izdarīja Dievs un Kristus.
Dzelzceļniekam - nelaimes gadījums, Dievam - plāns, misija.
Dzelzceļnieks, dēlam mirstot, viņu pazaudēja, un līdz pat mūža beigām vairs nevarēja ar viņu tikties, tāpēc pārdzīvoja, praktiski visu mūžu. Dievs - pēc Kristus nāves nevis kaut ko pazaudēja, bet gan drīzāk atguva atpakaļ - jo Kristus atgriezās atpakaļ pie Tēva.
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.12.10 10:32:01
KN, iesaku izlasīt šo rakstu
http://www.designinference.com/documents/2006.10.the_reach_of_the_cross.pdf |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:39:56
a_masiks
Aizkustinoši. Bet ja Dievs arī ir tāds - tas gan ir briesmīgi. Resp - zem emociāla presinga pabāzta apakšā falša analoģija, falša definīcija, kas tiek ar šīm emocijām veikli iebarota.
Pirmajai daļai varu tikai pievienoties. Arī otrajai, ja tas tā ir, kā tu saki, diemžēl uz emocijām iekrīt pārāk daudzi. Arī tu šajā gadījumā esi emocionāli ietekmējies no citu emocijām, kuras viemēr ir virspusē gan kristiešiem, gan nekristiešiem. Un daļēji es tev piekrītu.
Šī filma, tāpat kā Jēzus stāsti par Dievu un viņa valdīšanu ir līdzības, nevis analoģijas . Līdzības rāda uz Dievu, bet neapraksta viņu detalizēti, cilvēciskās izteiksmes nepilnības dēļ. Analoģija (vismaz teorētiski) nozīmē sakritību detaļās. Uztverot līdzību par analoģiju, neglābjami zūd tās pirmatnējā jēga, kaut arī šie vārdi latviešu valodā tiek uzskatīti par sinonīmien. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:01:12
a_masiks
Nu es piemēram zobus asinu, lai var pareizi un kārtīgi iekosties kādam fiksajam kristietim kājā. Lai turpmāk daudz nespārdās...
Skumji... es vēl tā kā cerēju, ka tu šeit esi patiesības meklējumos. Izrādās - lai uzbruktu un pie iespējas - nogalētu kāda vēl vājo ticību. Tātad motīvs - ļauns... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:13:34
Ēvalds Bērziņš
Šī filma, tāpat kā Jēzus stāsti par Dievu un viņa valdīšanu ir līdzības, nevis analoģijas . Līdzības rāda uz Dievu,
Kristiešiem ir milzīgas problēmas ar līdzībām. Nekādi neizdodas parādīt, kā nekļūdīgai, visvarenai būtnei noteikti ir sevi jāmoka, lai glābtu savas radības.
Visās līdzībās ir nepilnīgi tēli. Tikko tiem pieliek pilnību, tā līdzība pagalam! |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.12.10 16:17:45
a_masiks
Labi, šeit mazticīgie ir sastopami - vismaz diskusijās ar tevi - retāk.
Tad kādam nolūkam tu asini zobus? Lai, tāpat kā Ctulhu reiz stāstīja - kādā publiskā sanākšanā iebāztu maisā visus kristiešus? Tātad būtībā - lai cīnītos pret kristīgo ticību?
Ctulhu
Esmu jau agrāk teikusi. Esmu šeit tāpēc, lai parunātos ar saviem ticības brāļiem un māsām, pieaugtu un palīdzētu pieaugt. Bet jūs te esat tik dzīvelīgi, ka ar kristiešiem nekādas lielās sarunas neiznāk.
Ar jums runājos tāpēc, ka man jūsu ir žēl... |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:24:10
Ctulhu
Kāpēc tad jūs gribat izplatīties tieši starp kristiešiem? Vai pasaule mazums forumu, kur varat darboties?
Mēs vēlamies, lai jūs iegūtu to pašu labo , kas mums jau ir - gribam jūs darīt mūžīgus un laimīgus. Ko jūs? Padarīt mūs tādus, kas nodzīvo savus dažus gadiņus un tad anihilējas? Bet nebūs tā - anihilēsies tikai šī miesa! Gan jums, gan mums. Pēc tam mūsu ceļi, diemžēl, šķirsies... |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:26:53
a_masiks
Es domāju, tas ir labi, tikai gadās (vismaz man reizēm) sevi sargāt no draugiem. |
Slaviks |
# Labojis Slaviks: 2007.12.10 16:33:40
a_masiks Man nepatīk, ja mani kontrolē caur manām emocijām. Tāpēc šādus "dvēseli purinošus" gabalus skatos caur saprāta prizmu. Pašaizsardzības nolūkā. Arī to var uzskatīt par manu Ahileja papēdi...
Atļauties spēcīgas emocijas piedzīvot var arī nenododot kontroli. Šī laikam ir tāda smalka individuāla lieta, bet man spēcīgi emocionāli piedzīvojumi dod tādu jēlmateriālu vēlākai racionalizācijai, kuru tāpat vien ar vēsas loģikas palīdzību ne mūžam neuzbursi. Brīnumlietas par sevi var atklāt... |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.12.10 16:41:03
a_masiks
Tātad kristieši tev uzbrūk un spiež tevi pieņemt viņu pārliecību? Un tu šeit trenējies, lai spētu atraidīt Labo Vēsti? Pareizi sapratu?...
Kāpēc tev vispār gribas izplatīties starp ticīgajiem? Vai pasaulē ļaužu trūkst? |
:: Pievienot komentāru
|
