dafne 
|
Iesūtīts:
2013.11.14 10:08:25
"...kas šķirtu prec,tas pārkāpj laulību"(Mt.5:32)
..un katrs,kas prec šķirtu no cita vīra,arī parkāpj laulību"(Lk.16:18)
"Ja nu neticīgais šķiras,lai šķiras,šādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti,jo Dievs jūs aicinajis mieram."(1.Kor.7:13)
Jautājums.
Ko nozīmē "ja neticīgais šķiras,ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti "?
Vai ticīgais var precēties otro reizi,ja viņu atstājis neticīgais?Vai arī tadā gadījumā otra puse pārkāpj laulību,ja prec šķirteni. |
|
Kursis  |
# Iesūtīts: 2013.11.27 21:15:48
skatījums [78.84.140.148] piekrītu, cilvēki ir ļauni un nāvi pelnījuši . |
vilks  |
# Iesūtīts: 2013.12.20 11:04:13
g....s t.....s [87.246.165.252]
Ja vīrs un sieva ir kristieši, tad šķiršanās ir neiespējama. Nevis nevar šķirt, bet neiespējama. Kur viens nav ticīgs, tur ir valsts atzīta kopdzīve, šķiršanās gadijumā precies atkal. Ļoti žēl, ka ir situācijas, kad precas ticīgs ar neticīgu, bet ko padarīsi. Jācer uz veiksmīgu kopdzīvi, dzīvesdrauga atgriezšanos,utt.
No tavas loģikas tieši otrādi - izdevīgāk precēties ticīgajam ar neticīgo, jo viņi vismaz drīkst izšķirt laulību, ja nejauši gadās, ka sadzīvot tomēr nevar. 
|
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.20 14:33:02
vilks
Bet, protams, ka īstermiņā izdevigāk būt neticīgam. A kā savādāk. Tad ir "daru kā gribu" Gribu gadījuma sakarus? Lūdzu! Gribu spļaut uz nabagiem? Lūdzu! Gribu visu grābt sev? A bet nekādu problēmu, ka tik mācēšana būtu! |
Kursis |
# Labojis Kursis: 2013.12.20 15:43:39
g....s t.....s [87.246.165.252] diemžēl, šķiršanās arī kristiešu starpā ir pat ļoti iespējama, lai arī nevēlama.
Ko teiksi par klasiskiem gadījumiem iz dzīves,
sieva uzticīga un līdz pēdējam glāba laulību - bet vīrs dzērājs un laulības pārkāpējs vai arī
vīrs - miera mika, bet ambiciozai sievai palicis pa prastu un tā viņu pamet.
Neredzu iemeslu nevainīgajai pusei pasludināt grēku piedošanu un ļaut mēģināt laimi jaunā laulībā.
Pat vainīgā puse pēc līkločiem var nožēlot izdarīto, bet atsākt jaunajā situācijā, jo restartēt iepriekšējo dzīvi diez vai ir lemts.
Jeb gribi iebraukt Romas katoļu auzās - kur i kristīt nevēlas bērnus ar viņuprāt, nepareizajiem radurakstiem, kad šķīries ir katols?
|
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.20 22:10:00
Kursis
Nav vienas vainīgas puses. Vismaz ne kristiešu starpā. |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.12.20 22:21:33
g....s t.....s [87.246.165.252]
Nav vienas vainīgas puses. Vismaz ne kristiešu starpā.
nu arī "jauktās" laulībās nav vienas vainīgas puses,tik atskirība taja,ka vainīgam kristietim Kristus dod spēku kaut kadas lietas dzīve nožēlot un izmainīt,bet neticīgam..jāskraida pa pasauli un jamekle miers citur. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.12.20 22:42:58
g....s t.....s [87.246.165.252]
Nav vienas vainīgas puses. Vismaz ne kristiešu starpā.
Tiem, kam paveicies ar dievbijīgām luterāņu otrajām pusītēm (tai skaitā Tev un man), gan varbūt gribētos tā domāt. Kā godīgi kristiešu mačo tīri vai būtu pelnījuši krūšu spalvās ieaust pērlīšu rakstu: "Esmu tā pagale, kas nedeg," ne? Tomēr, lai cik noraidošs es nebūtu pret laulību šķiršanu, es tomēr atļaušos apšaubīt, ka svētīgi ir atspārdīt pagurušos (vai apjukušos).
|
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 00:24:31
Aivars
Nevis atspārdīt, bet dziedināt un stiprināt. Ir gadījies, ka tik acīmredzami zaudētās stuācijās Dievs pagodinās un laulība tiek glābta. Taisni vai žēl, ka nedrīkst ar pieredzi padalīties. Ja abi ir kristieši, tad ir pats galvenais - VĒLME glābt laulību. Un ja pastorālais darbs neaprobežojas ar citātiem no Bībeles, rezultāts ir. Es varu liecināt tikai par procentu. Tici vai nē, tie 100. Ja nav vēlmes, tad es atļaušos apšaubīt to, ko ļerkšķ par ticību. Pat garīdznieks. |
Kursis |
# Iesūtīts: 2013.12.21 00:43:11
g....s t.....s [87.246.165.252] Vienmēr ir vainīgā puse, tikai modernā psiholoģija ļerkšk ka tādas neesot.
|
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 01:14:41
Kursis
Kā tad! Attiecībās! Aiz lielas laimes un neko darīt izjauca laulību. Paskaties bibliskās prasības pret vīru un sievu. Viens vainīgais! Tur pat zirgam jāsmejas, Izrādās, ka ir bauslības piepildītāji/as. Gribētos tādu redzēt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.12.21 12:39:05
g....s t.....s [87.246.165.252]
Nu jā..., ja aprēķinu metodoloģija ir tāda, ka tie, kas šķīrušies, nav vairs uzskatāmi par kristiešiem, tad varbūt arī var ļerkšķēt par 100%.
Es tomēr uzskatīšu, ka ir nekrietni starp visiem grēciniekiem anatemizēt vienu atsevišķu kategoriju, kuri nonākuši attiecību strupceļā iespējams ļoti dažādu faktoru sakritības rezultātā. Vēl jo vairāk, ka jau tā gadās, ka kristieši sevi plosa par savas laulības katastrofu līdz tādai pakāpei, ka kaunās draudzei piederēt.
|
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 13:26:45
Aivars
Vienkāršs jautājums. Vai Tu tiecies ar laulātajiem, kuriem ir problēmas, teiksim, reizi nedēļā uz divām stundām, un tā mēnešus trīs? Nav taču tā, ka draudzē uzreiz pāriem pieciem ir problēmas? Laicīgi redzēt, runāt, aizlūgt, tas taču mūsu tiešais pienākums. Vai Tev cilvēki nedod ziņu, ka tam vai tam pārim ir problēmas? Tu raksti gadās, ka kristieši sevi plosa par savas laulības katastrofu līdz tādai pakāpei, ka kaunās draudzei piederēt. Vienā mirklī taču nesaplosa. Kur ir draudze, kur ir mācītājs šajā laikā. Kā Tu domā, cik bieži es piezvanu pāriem, ko esmu laulājis? Vai uzrakstu kādu e-pastu, ja viņi ir ārzemēs. Nav jāfilozofē, Dieva dotais darbs jādara. |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 13:38:16
Ticība vispār ia bezkompromisa lieta. Domā es negrēkoju? Bet ja sagrāko, Dievs neļauj to aizmirst, ar nožēlu nepietiek, Dievs liek pēc iespējas izlidzināt situāciju. Kaut caur pazemošanos. Kamēr neesi izdarījis ko vari, grēkatziņa neliek mieru. Tieši tas pats KRISTĪGĀ laulībā. Grēks, nožēla un tad Dievs liek atjaunot normālu lietu kārtību. Un otrādāk, piedot,m un lūgt piedošanu, pat ja liekas, ka neesi vainīgs. Svētais Gars runā. Tikai tā izlidzināšanās nāk smagi. Un labi ja kāds var palīdzēt, būt par vidutāju(precīzāk tulku), jo aizvainojumā laulātie runā dažādās valodās. Bieži domā, ka dot otram to, ko tas grib, kaut tā nav. |
Kursis |
# Labojis Kursis: 2013.12.21 14:17:33
g....s t.....s [87.246.165.252]
laulība (tāpat kā personiska ticības dzīve ir katra paša atbildība) ir laulāto pušu privāta lieta un ja šīs laulātās puses uzaicina mācītāju palīdzēt ar padomu vai aizlūgšanu, mācītājs palīdz.
Bet mācītājs NAV laulības trešā puse un non stop režīmā ar sveci laulātajiem klāt nestāv.
Mēs neesam totalitāra sekta, respektējam personiskās robežas un ļaujam Dievam darīt Savu darbu. |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 14:34:29
Kursis
Kā saka, mēs gribam nokristītiesn un salaulāties. Par taisnīgu samaksu tiek izdarīts un tinies. Palaid pasaulē bērniņu un tālākais jau viņa atbildība. Nedod Dievs, totalitāro mācītāju, kurš pāris mēnešus pēc laulībām uzaicina laulātos uz pusdienā, jo jūtas par viņu atbildīgs. Lai gan..., ja laulības iet kā pa konveijeru tad fiziski nav iespējams stiprināt laulātos. Mani salaulāja luterānu baznīcā un es esmu pateicīgs mācītājam, ka viņš šad tad apjautājās kā mums iet, kaut es pat luterānis nebiju un neesmu.
|
Kursis |
# Labojis Kursis: 2013.12.21 15:51:22
g....s t.....s [87.246.165.252] ja kāds mācītājs sajūt īpašu aicinājumu aicināt salaulātos pusdienās, tā ir viņa darīšana.
Var jau būt ka tādi kaut kur arī gadās.
Parasti, ja salaulātie turas pie draudzes, no mācītāja redzesloka tie nekur nepazūd.
Bet protams, tālākais ir katra paša atbildība.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.12.21 18:03:46
http://www.youtube.com/watch?v=oXS72201ojE |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 22:01:18
Aivars
Tik traki jau nav. |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.12.21 22:01:23
Aivars
Tik traki jau nav. |
sabio  |
# Iesūtīts: 2013.12.26 23:36:35
te tā forši runājat: mācītājs kā glābējs, padomdevējs utt. bet ko darīs mācītājs, kuram pašam ģimenes dzīve brūk kopā? Tādi taču ir. Iet un pamācīt citus?
Jā, ir mulsinoši uzzināt, ka ir mācītāji, ko par šķiršanos no sievas izmet no baznīcas, bet citus, kas šķiras, ne. Varbūt pārāk noslēpumaini tas notiek, pasakaot publiski- atstādināja ģimenes apstākļu dēļ. Tā dodot pamatu 101 baumai un šaubām par to, vai viss notiek taisnīgi. |
:: Pievienot komentāru
|
