dafne 
|
Iesūtīts:
2013.11.14 10:08:25
"...kas šķirtu prec,tas pārkāpj laulību"(Mt.5:32)
..un katrs,kas prec šķirtu no cita vīra,arī parkāpj laulību"(Lk.16:18)
"Ja nu neticīgais šķiras,lai šķiras,šādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti,jo Dievs jūs aicinajis mieram."(1.Kor.7:13)
Jautājums.
Ko nozīmē "ja neticīgais šķiras,ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti "?
Vai ticīgais var precēties otro reizi,ja viņu atstājis neticīgais?Vai arī tadā gadījumā otra puse pārkāpj laulību,ja prec šķirteni. |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.11.19 14:13:51
krake [82.145.211.127]
Pilnīgi kaut kā pa savam izskaidroji manis teikto. Katrs atbild par savu bazaru.
Tas, ko sacīju, baušļi vairāk darbojas post faktum, tāpēc arī mēģinot kristīgi savest kārtībā savu dzīvi, daudziem, agrāk vai vēlāk, būs jātiek galā ar pagātni. Tas, ka par to nedomā, vel nenozīmē, ka tā nevelkas līdzi arī kristietim.
vai pie laulības šķiršanas vīra un sievas grēks ir atšķīrīga smaguma, tāpēc vien, ka ir vīrietis vai sieviete? |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 14:44:40
Tas pats Jēzus, kas ir nācis meklēt un glābt grēciniekus, nevis taisnos, ir arī teicis, lai esam svēti kā Dievs ir svēts, un lai esam pilnīgi kā Dievs ir pilnīgs. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.11.19 15:03:54
skatījums [78.84.140.148]
ko Tavuprāt nozīmē jeb, kā skaidrojami šie vārdi - l ai esam svēti kā Dievs ir svēts, un lai esam pilnīgi kā Dievs ir pilnīgs? |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 15:14:12
svētdzīve ir neatņemama kristieša dzīves sastādaļa, tādēļ Dievs uz to aicina. Ja mēs domājam tikai par Dieva žēlastību un mīlestību, tad vēl bez visa tā ir arī dievbijība, svētums, un ar bailēm un drebēšanu jāgādā par to, ka topam svēti. Dievam patīkama kalpošana ir ar bijību un bailēm, jo arī mūsu Dievs ir uguns , kas iznīcina. Ja par to aizmirstam un neliekamies ne zinis, tad Dievu zīmējam tādu, kāds mums viņš liekas pieņemams. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.11.19 16:19:21
skatījums [78.84.140.148]
Mateja 9:13 Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. 
Acīmredzami Tev ir problēmas ar to, ka neesi sapratis, ka bauslība ir mazāk spējīga cilvēku mainīt, kā Evaņģēlijs. Kad atklāsi, ko nozīmē mīlestība, žēlastība, vairs nebaidīsies, ka tikai Dievu neiztēlotu pārāk mīlošu |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 16:39:16
Katram cilvēkam ir atvēlēts savs žēlastības laiks, un Dievs ir bezgala žēlīgs. Bet Dievs var arī neapžēlot mūžīgi, ja kāds neatzīst īstajā laikā savu apžēlošanas laiku, tad pār viņu var nākt Dieva tiesa vai pārmācība. Tāpēc vīna dārza kungs nāk un meklē pēc Dieva valstības augļiem, bet ja to nav, tad bez žēlastības nogalina tos, kas nav nesuši augļus. Ja esam padoti žēlastībai vai tāpēc varam palikt grēkā? Nekādā ziņā ne! Nemainās pret mums prasības. Mūsu Dievs ir mīlestība un rijēja uguns vienlaicīgi. Tie, kas Dievam pārlieku akcentē Viņa rakstura un dabas tikai vienu pusi, nereti nonāk pārspīlētos akcentos, to tēlojot mīkstāku un pūkaināku, nekā Viņš ir patiesībā. Un jā, patiesi, Dievam patīk žēlastība daudz vairāk nekā tiesa. Bet to ļaunprātīgi izmantot un manipulēt sev par labu nav iespējams, jo Dievs sver sirdis, un zina, kad tiek žēlastības Gars nievāts. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.19 16:50:52
skatījums [78.84.140.148]
Man Tev ir tikai viens jautājums: "Vai esi jebkad kādu ļoti ļoti mīlējis? Tā bez aizdomām, bez neuzticēšanās, bez izlikšanās?"
|
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 17:17:26
Tad, kad nomira mans dēls, es uzzināju, cik stipri es viņu mīlu. Pirms tam es to nezināju. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.11.19 17:48:27
skatījums [78.84.140.148]
Līdzjūtība!
Tagad Svētdienas Rītā ir pulicēts Bonhēfera rakstītais. Vai ir lasīts vēl kaut kas no viņa? Viņam ir spēcīgas pārdomas par dārgo žēlastību. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.19 18:06:27
skatījums [78.84.140.148]
Jūtu līdz! Bet vai tad nav tā, ka apjaušot šo mīlestību, tad, kad Tev būs ļauts Dieva priekšā viņu satikt, Tev taču prātā nenāks savam dēlam pāri darīt, un ne jau bauslība un bailes, bet mīlestība būs Tava motivācija. Tāpat, kā ne jau tas, ka Tavs dēls bija bezgrēcīgs un allaž paklausīgs, ir iemesls kādēļ mīli. Presbiteris Jānis runā par mīlestību, kas aizdzen bailes, un uzsver ka Dievs mūs mīlējis vēl pirms mēs esam mīlējuši, taču jau ar to likdams lasītājiem pie sirds, ka problēma nav tajā, ka cilvēki iztēlotos Dievu pārāk mīlošu un nepietiekami biedējošu, bet drīzāk jau otrādi. Ādams baidījās no Dieva, bet tas viņu par labāku cilvēku nepataisīja. Kains baidījās. Dēmoni baidījās Kristu redzot. Bet ar mācekli, kurš grēkojis un grēkos, kā Jēzus zināja, Viņš tomēr runāja, vaicājot: "Vai tu mani mīli?" |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 18:24:53
Es domāju, ka šodien daudz kur pietrūkst dievbijības. Un to grib aizvietot ar mīlestību. Vai vismaz ir atstājuši novārtā, ka dievbijība arī pastāv. |
krake [82.145.208.93] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 18:40:09
skatījums,
mani pie šādas Dieva interpretācijas vienmēr uztrauc viena lieta -
ka bez žēlastības nogalinošais, kā tu raksti,
Kungs no mums sagaida lai mēs būtu labāki par Viņu pašu.
Mums jau nav grūti arī noliekuļot pareizos tekstus komunicējot ar Dievu, pat ja gluži nesajūsmināmies par Viņu.
Iedomāsimies, ja to pašu -sekojiet Dievam kā Viņa mīļie bērni, mēs
saprastu šādā monstrozā veidā nogalinot/mīlot savus ienaidniekus etc.
Labāk vnk pieņemt, ka mūža norise ir visnotaļ dabiska padarīšana, kuras nogalē cilvēks sniedz norēķinu par to, vai ir atsaucies mīlošā Dieva uzaicinājumam vai paša vainas dēļ -ne. |
krake [82.145.208.93] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 18:46:19
skatījums,
kas tad ir tā tīrā dievbijība, kura nebūtu aizvietota ar mīlestību?
Un kā tādā var iebaidīties?
No Dieva /elles tāpat atkal un atkal nobīstamies un
tad mierinām sevi ar Viņa mīlestību. |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 18:53:42
te ir tā rakstu vieta, kur vīndārza kungs bez žēlastības nogalina(Mt.21nod). pirms tam tie nogalinājuši viņa sūtītos, un nav devuši augļus. Tā arī mēs varam Kristu likt apsmieklā un sist krustā.(ebr.6.nod.) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.19 19:13:21
skatījums [78.84.140.148]
Ja līdzībā minētais kungs nogalina, tad no tā tu izsecini, ka Dievs rīkojas 1:1 tieši tāpat - nogalinot? Tādā gadījumā, kā būs ar līdzību, kur sieva maizes mīklā iejauc raugu? Vai tur arī 1:1 Dievs pārvēršas beķerejas saimniecē? Līdzības, draugs, tādēļ ir līdzības, ka tās mudina domāt, nevis piedāvā dokumentālus kadrus. Tās ir kā pirksts, kas norāda uz sauli. Mēs topam aicināti skatīties norādītajā virzienā uz sauli, nevis kā suņi, kas uzlūko tikai pacelto pirkstu un luncina asti īsti nesaprotot, kādēļ saimnieks to dara.
Kraķītis Tev ja tā mīļi aizrādīja uz problēmu Tavā Dieva vīzijā, kurā DIEVS izskatās nepilnīgāks par mums pašiem. |
krake [82.145.208.93] |
# Iesūtīts: 2013.11.19 19:29:51
skatījums - jā, pastarā tiesā Kungs visu saliks pa plauktiem. bet vai tagad Viņš kādu nogalina?
Es arī būtu priecīgs, ja Viņš tur Muhamedku, Ādolfiņu vai Josifku būtu nomušījis ja ne autiņos, tad vismaz neilgi pēc pirmajām pazīmēm par šo„dižajiem” augļiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.19 22:37:18
krake [82.145.208.93]
Vai Staļins, Grantiņš, Čikatilo, un viņiem līdzīgie vai maz spēj ilgoties pēc citādas dzīves, ko Kristus piedāvā?
Slepkava Mozus, aizlūdzis par savu tautu Sinaja kalnā, sarīkoja nākamo asinspirti, un tomēr .... viņam bija tā iespēja runāt ar VIENPIEDZIMUŠO DIEVU apskaidrošanas kalnā. Maukuris un slepkavnieks Dāvids... Dievam bija sirdij tuvs. Pravietim Hozejam, kas apprecēja mauku, Dievs uzticēja Savu stāstu... Nemaz nerunājot par Jēzus adoptētajām "vecmāmiņām" Tamāru, kas izlikās par ieleni, lai pavestu iereibušo vīratēvu, Rahabu, kam nemaz nevajadzēja izlikties, vai maucīgo intriganti Betšebu.
Un tad atnāk kāds, kam laimējies apprecēt kādu sirsnīgu un brīnišķīgu luterāņu meiteni/puisi, un paziņo, ka šķiršanos pārdzīvojis Dieva bērns, kurš mēģina tomēr vēlreiz mīlēt un radīt ģimeni, top pasludināts par Kristus krusta ienaidnieku, tādu grēcinieku, ko Dievs mīļuprāt nokillos.
Atvainojos, bet ar ko šie varmākas, kas labprāt citus mūžīgā nāvē sūtītu, ir mazāki grēcinieki par tādu pašu josifu, ādolfu vai polu potu? |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.20 15:12:30
Dievs nogalināja jaunās derības laikā ķēniņu Hērodu, Ananiju un Sapfīru, padarīja neredzīgus cilvēkus uz laiku, iemeta slimības gultā, lai pārmācītu. Tāpat nodeva cilvēkus velnam miesas samaitāšanai, lai gars top izglābts.Šie gadījumi liek skaidri saprast, ka Dievs var piemērot tūlītēju savu taisno tiesu, vai dot savu žēlastību kam grib pēc saviem ieskatiem. Abos divos gadījumos Viņam būs taisnība. Tāpēc, uzskatu, ka Dieva žēlastību nevar bezgalīgi izmantot un tāpat nevar ar to manipulēt. Nenoliedzu Dieva žēlastību, vēršu uzmanību uz to, ka Dievs ir visu cilvēku tiesnesis un mums visiem ir jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai atbildētu par to, ko esam darījuši miesā, labu vai ļaunu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.20 15:45:15
skatījums [78.84.140.148]
Kāpēc tu iedomājies, ka Dievs nomušija Hērodu (kurš mira slims), vai Ananiju un Safīru, kas piedzīvoja milzīgu satraukumu un līdz ar to strauju asinsspiediena celšanos un slodzi kā sirdij tā smadzenēm? Ne jau velti Pāvils runā par `nodošanu velnam miesas samaitāšanai`, nevis `nodošanu Dievam miesas samaitāšanai`. Kāda tur taisnā tiesa, ja laulātajiem Ananijam un Safirai būtu jāmirst tikai tādēļ vien, ka gribējuši tikt uz draudzes `goda dēļa` un mazliet samelojās par finansu darījuma detaļām, kamēr tāds slepkavnieks Pilāts dzīvo cepuri kuldams, un Hērods, uz kā sirdsapziņas ir gan Jāņa, gan Jēzus dzīvības dzīvo kārumā un greznībā pāri pār sešdesmit gadiem, līdz dabon kaut kādus parazītus? Pasaki tikai vēl, ka arī Stefanu Dievs sodīja ar nomētāšanu ar akmeņiem.
|
dafne |
# Iesūtīts: 2013.11.20 15:54:53
skatijums,nu,dzive jau vispar ir Dieva zelastibas nemitiga"izmantosana" |
:: Pievienot komentāru
|
