atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 26 . 27 . >>
AutorsZiņas teksts
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.06 19:43:08
Mārtiņ, tu šķiet teici, ka nav problēmu palasīt vairāk (Rainar, tas domāts arī tev.) Te mazliet no Valtera un Lutera par tēmu -- gan par bauslības jēgu, gan par Ismaēlu, kalpones dēlu:

Savā komentārā par 1.Moz.21:12-16 Luters raksta:

“Taisnība jau ir, ka ļaudis ir jāpaceļ un jāmierina; taču ir arī jāpaskaidro, kas ir tie ļaudis, kuri jāmierina, proti, tādi kā Ismaēls un viņa māte, kas izdzīti no mājas un tēvijas un cieš badu un slāpes tuksnesī, kas nopūtās piesauc Kungu un ir uz izmisuma robežas. Šādi ļaudis ir īstie Evaņģēlija klausītāji.”

Lai atbrīvotos no savas augstprātības, Hagarai un Ismaēlam vispirms vajadzēja nokļūt postā. Cilvēks pēc savas dabas ir pašpārliecināts. Viņš saka: “Ko tad es esmu darījis ļaunu? Neesmu nevienu noslepkavojis, neesmu pārkāpis laulību vai dzīvojis netikli, neesmu zadzis.” Cilvēks domā, ka viņš ar šīm pāris skrandām pastāvēs Dieva priekšā. Šai augstprātībai ir jāpazūd, un tam nepieciešams bauslības veseris, kas sasit un sadrupina šo klinti.

Luters turpina:

“Tādēļ antinomieši ir pelnījuši, ka visi tos nosoda, kaut arī viņi citē mūs, lai aizstāvētu savu mācību.”

Antinomieši apgalvoja, ka Luters pats sākumā esot sludinājis tikai mierinājumu. Tagad viņš atkritis no savas vecās mācības un kļuvis par bauslības pārstāvi. Tāpēc viņš tagad uzstājoties pret viņiem. Taču tas ir aplams novērtējums. Tai laikā, kad uzstājās Luters, viņam nemaz nevajadzēja daudz mācīt par to, kas ir bauslība. Ļaudis jau tā bija satriekti, ka nebija gandrīz neviena, kas ticētu iespējai saņemt Dieva žēlastību. Jo vislabāk Romas priesteri sludināja bauslību, blakus Dieva bauslībai likdami kanonus un agrāko koncilu, teologu un pāvestu galvenās tēzes. Kad uzstājās Luters, kurš visu to pats bija pārdzīvojis, viņš zināja, ka nevar nabaga ļaudīm palīdzēt labāk, kā sludinot skaidru Evaņģēliju. Toreiz bija tā, it kā rasa un auglīgs pavasara lietus būtu slacījis visu kristietību.

Tāpēc Luters par to raksta tā:

“Viņi grib savu mācību aizstāvēt, minot mūsu piemēru. Taču iemesls tam, ka mēs vispirms mācījām par Dieva žēlastību, taču ir skaidrs kā diena. Sasodītais pāvests ar saviem cilvēku sagudrotajiem likumiem bija pagalam nospiedis nabaga dvēseles, bija atmetis visus īstos līdzekļus, palīdzību, mierinājumu un iepriecinājumu, ar ko varētu glābt cerību zaudējušās sirdis no izmisuma. Kas tad cits mums toreiz bija darāms?”

Luters būtu bijis pats nožēlojamākais spīdzinātājs, ja viņš vēl šaustītu šos nabaga ļaudis. Bet tas bija citādi. Toreiz ļaudīm bija bailes no Dieva baušļiem, viņi baidījās no elles. Tagad ļaudis saka: “Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim, bet pēc nāves visam beigas.” Un, ja arī ir tādi ļaudis, kas tik slikti nerīkojas, tie tomēr domā: “Nu, tik ļauni jau nemaz nav.” Šādā situācijā jāsludina bauslība, vai arī jūs neko nepanāksiet.

Luters turpina:

“Bet mēs arī labi zinām, ka citādi jārunā ar tiem, kas ir pieēdušies, gļēvi un aptaukojušies. Mēs toreiz bijām izraidīti un stipri nomocīti. Mūsu ūdens trauki bija tukši, tas ir, nebija nekāda mierinājuma. Līdzīgi Ismaēlam, mēs mirstoši gulējām zem krūma. Tad mums bija vajadzīgi tādi mācītāji, kas atgādinātu par Dieva žēlastību un mācītu, kā mums gūt spirdzinājumu. Bet antinomieši grib, lai mācību par grēku nožēlu, atgriešanos sāktu uzreiz ar vārdiem par žēlastību. Es turpretī šo norisi vērtēju citādi. Ir taču zināms, ka Ismaēls tika izraidīts un tvīka slāpēs, pirms viņš dzirdēja eņģeļa mierinājumu . Tādēļ es sekoju šim paraugam un neesmu nevienu mierinājis, kā vienīgi tos, kas iepriekš bija piedzīvojuši ciešanas un nožēlu par grēkiem, kas bija izmisuši paši par sevi un kurus biedēja bauslība, kuriem uzklupis un kurus satriecis šis leviatāns .

Ar šo pašu nolūku pasaulē ir nācis Kristus un negrib, lai kvēlojošais deglis taptu izdzēsts (Jes.42:3). Tādēļ Viņš aicina: “Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi.” (Mt.11:28) Ismaēls nebija tāds, pirms viņu neizdzina no mājām. Viņš bija lepns un drošs, antinomiešu epikūrietis. Viņš teica: “Es esmu kungs un mantinieks šajā namā (viņš bija dzimis agrāk nekā Īzāks), Īzākam un Sārai jāpiekāpjas manā priekšā”. Vai viņš par šo augstprātību bija jāslavē, vai tā bija jāpacieš, vai arī tā bija jāsoda? Bet kā gan citādi viņš būtu jāsoda, ja ne izraidot kopā ar māti no Ābrahāma nama, neļaujot ņemt līdzi neko citu, kā vien to, ko paredzējusi bauslība, proti, maizi un ūdeni? Jo rīkojas bauslība: tā ved sasietu zagli pie karātavām; bet pirms viņš tiek nožņaugts, to atspirdzina ar malku ūdens. Bet kad ūdens izbeidzas, atliek tikai nāve. Vairāk neko bauslība nesniedz.

Tālab ņemsim vērā, ka Dievs ir naidīgs pret augstprātīgajiem. Bet tos, kuri ir pazemīgi un kuri ir jutuši bauslības spēku, Viņš mierina, ja ne caur cilvēku, tad ar Debesu eņģeļa starpniecību, jo Viņš negrib, lai šādi ļaudis ietu bojā. Gluži tāpat Viņš negrib Ābrahāma namā atstāt pašpārliecinātos un lepnos. Bet skolotājam un mācītājam jābūt mācītam, prasmīgam un pieredzējušam abās lietās, lai viņš prastu gan sodīt un salauzt spītīgos, gan mierināt tos, kas sodīti un satriekti, lai tie nekristu galīgā izmisumā un tos neaprītu bauslība.”
(http://www.ebaznica.lv/?p=3358)
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.06 19:51:09
+jean un ko tagad ? Kas tagad mums vai man ir jādara ka tu tik dedzīgi aizstāvot šo viedokli esi ielicis kāda cilvēka pārdomaskā vienīgo un patieso?
Kur orģinalitāte ar kādu uz mumsiem runā Svētais gars. Neesam tak šablonveidā radīti.
Ja kam ir kāds psalms vai Himna vai kāds rakstu gabals lai ceļ tik priekšā. Praviešiem praviešu gars klausa un viss lai notiek kārtīgi.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.06 19:55:06
+jean
Nē! Tu man vispirms paskaidro, kur tu BĪBELĒ izlasi tās muļķības, ko te raksti! Svētīgais Mārtiņš bieži polemizēja savos tekstos ar kādām konkrētām problēmām, taču tas nenozīmē, ka vienā situācijā lietotu līdzību vajag pārvērst par absolūtu patiesību. Tātad vēlreiz - kur tu redzi, ka DIEVS soda Ismaēlu un Hagari par augstprātību?
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.06 21:16:19
Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks.
Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo , tā arī tagad.
Bet ko saka raksti? " Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu ."
(Gal. 4)

1. Moz. grāmatā pirms šiem vārdiem: Padzen kalponi, --- lasām, par Ismaēla smiešanos, ko Sāra, acīmredzot saprata, kā sava veida ņirgāšanos, izsmiešanu.

Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies .

Apskatīšos, varbūt Luteram ir vēl kāda vieta, uz ko viņš norāda.

Tomēr, Aivar, tev jāuzticas Sāras spriedumam, kas to redzēja, un nebūtu jāizdomā, ka iespējams Ismaēls smējās par kādu aņuku par čukčām.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.06 21:32:18
+jean
neesi kādreiz domājis par to, ka pats Ābrams ņirdza, Sāra ņirdza par savu vecumu un Dieva apsolījumu, ij Īzaku nosauca par ņirdzienu vai smiekliem, bet tad pēkšņi pasmējās 14 gadīgs puika un pēcdzemdību depresijas skarta večiņa iet pa gaisu savu večuku spiežot padzīt pašu `rezerves variantu`, ko pirms gadiem iztēlojās kā nākotnes cerību? Būt par čukču vai nebūt, tā ir Tava izvēle, bet nu lūdzu nezaimo Dievu, ka Viņš ir sodījis iespējams varmācīgi piespiestas surogātmātes atvasi par lepnību. Es Bībelē lasu, ka Dievs apsolas svētīt Ismaēlu, lai gan problēmas caur to ir ne mazums ne tikai žīdiem, bet arī eiropai
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.07 10:13:30
Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies .

Daži uzskata, ka tas noticis tai pašā dienā, kad Ābrahāms rīkojis mielastu. Ismaēlam un Hagarai nebūs paticis, ka Ābrahāms Īzāka dēļ rīko tik greznu mielastu, tādēļ tie būs teikuši kādus aizvainojošus vārdus. Taču apstākļi rāda, ka šis atgadījums noticis dažus gadus vēlāk, kad Īzāks jau bijis atšķirts no krūts, un ķildas turpinājušās ne tikai vienu dienu, bet vairākus gadus. Uz to norāda Sv. Pāvils, Gal. 4:29 runādams par vajāšanas gadiem. Un tā nav bijusi ķilda par nenozīmīgām lietām. Ismaēls ir gribējis iegūt pirmdzimtības priekšrocības, un viņa māte Hagara ir bijusi ļoti augstprātīga - pateicoties viņai, Ābrahāms taču bija kļuvis par tēvu! Tas deva Īzāka brālim priekšrocības, un , ievērojot zēna vecumu, kļūst saprotams, kāda ir bijusi šī netaisnība un vajāšanas. Droši vien Ismaēla un Hagaras pusē bijusi lielākā daļa nama saimes, - tin kā šis bērns būtu apsolījuma mantinieks. Jo dzirdētais pravietojums par divpadsmit ķēniņiem, kas būs Ismaēla pēcnācēji, noteikti ir devis zēnam drosmi, tā, ka viņš kļuvis lepns un uzpūtīgs. Ismaēls ir iedomājies, ka viens pats varēs valdīt, tādēļ Īzāku viņš ir nicinājis. Tāpat Ismaēla māte ir izturējusies pret Sāru, kura, būdama svēta māte, pēc savas miesas tomēr bijusi diezgan vāja. Kā jau bieži esmu sacījis, svētos mums piederas slavēt tā, lai vienlaikus saskatītu viņos gan pacietību, gan vājumu.
Tādēļ galu galā Sāra ir kļuvusi nepacietīga šī nicinājumu un netaisno pārestību dēļ, redzēdama, ka neizdosies rast nekādu citu padomu kā vien - padzīt Hagaru ar viņas dēlu, izraidīt tos no sava nama... (lasi tālāk 556., 557. un trpm. lappusēs)


Redzi, Aivar, ja Bībelē par vairākiem gadiem ir tikai viens pants vai pat tikai daži vārdi, tad jāsaprot, ka šo gadu laiku tomēr ir norisinājušies daudzi notikumi, kas nav aprakstīti. Var jau teikt: jebkurš var sadzejot kā Luters! Pamēģini, un tad redzēsi vai kristīgā baznīcā gadsimtu garumā to atzīs par svētīgu skaidrojumu!!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.07 10:44:02
+jean
un kur tu atkal saredzi tos vairākos gadus Bībelē? Tas, ka Luters atsaucas uz citu komentāru tradīcijām, jau nenozīmē, ka tas arī Rakstos teikts. Un Tu te dižmanīgi māci, ka lūk tur aiz viena vārdi veseli eoni pagājuši. Varbūt, kad Jēzus lika Pēterim tīklus izmest, šis arī ne vienu vien gadiņu zvejoja, kamēr laiva bija pilna, ko?
To ka pēcāk šajā nelabvēlīgajā ģimenē dzimušie puikas ir konfliktā, ir skaidrs. Un vēl šobaltdien arābi ar ebrejiem ir uz nažiem. Taču neaizmirsti, ka Zāra divreiz izēda Hagari ar Ismaēlu no mājām. Paskaties 1. Mozus 16! Un nevajag tur piedzejot neko par Dieva sodu
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.07 10:44:33
Man te tagad nesaprotās , vai var paskaidrot.
Luters uzstājās pret pāvesta tētiņa nemaldīgumu,
Lutera sekotāji piedēvē Luteram nemaldīgumu........
Atstāšu vietu loģikai...........
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.07 11:05:38
Rainar,
tu pats jautāji par kalpones dēlu. Es tev parādu Lutera skaidrojumu, kas šķiet kaut kādu iemeslu dēļ, kurus nepaskaidro, nepatīk. Kad es saku, ka piekrītu šim komentāram (pēc jēgas un būtības), tad pretim -- ak, tad tu uzskati Luteru par nemaldīgu!!

Tās nav saistītas lietas. Dod savu skaidrojumu, komentē, izmanto savu loģiku, sasaisti Rakstus kopā, nevis izņem vienu pantu, un tad uz tā būvē visu savu konstrukciju!! Lūdzu uz priekšu.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.07 11:22:05
Aivar,
nu tad pastāsti, ko, tavuprāt, Pāvils domājis ar vārdiem: miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo.

Kā tīņu vecuma Ismaēls vajāja dažus gadus veco Īzāku? Viens jau ir pietiekami gudrs, kas mierīgi var sastrādāt "Emīla nedarbus", otrs knapi sācis staigāt, mācās salikt dažus vārdus teikumiņā...

Viens jau zin, ka no viņa pēcnācējiem nāks 12 ķēniņi, viņš uzskata sevi par pirmdzimto, kam pienākas tēva bagātīgais mantojums, tomēr te viens sīkais, kurš tā kā taisās atņemt viņa pirmdzimtā tiesības.

Un, kur tad vēl sievietes? Intrigas un pieglaimošanās vīram tām ir svešas, vai ne? Un te negaidīti no kalpones, tu nokļūsti namatēva mantinieka mātes lomā. Nemaz nav pamata kļūt augstprātīgai un skatīties uz veco Sāru ar nicinājumu, vai ne?

Mēģini iztēloties to situāciju cilvēciski. Luters apbrīnojami redz gan Rakstus kopumā, gan spēj iedzīvoties tai konkrētajā sadzīviskajā situācijā. Varbūt, ka niansēs viņš kļūdās, bet Rakstu jēgu viņš izskaidro, manuprāt, pareizi šai konkrētajā gadījumā.

Aivar, tev varu uzrakstīt to pašu, ko Rainaram: Dod savu skaidrojumu, komentē, izmanto savu loģiku, sasaisti Rakstus kopā, nevis izņem vienu pantu, un tad uz tā būvē visu savu konstrukciju!! Lūdzu uz priekšu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.07 11:26:57
+jean
Saulīt, Tu taču biji tas, kas pasludināja, ka Hagares un Ismaēla padzīšana esot bijis Dieva sods par lepnību. Tad argumentē savu viedokli, nevis prasi, lai es te rakstu milzīgus komentārus. Tu nāci klajā ar apgalvojumu, uz ko rakstu, ka neredzu tam pamatojumu rakstos. Tu savukārt tagad lokies kā tārps uz āķa, prasīdams lai citi pierāda, ka zirgs nav putns.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.07 12:28:31
Aivar, ja tu neredzi to šajos vārdos, tad nevaru tev palīdzēt. Raksti saka:

Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies.
10 Un viņa sacīja Ābrahāmam : " Padzen šo kalponi un viņas dēlu , lai šīs kalpones dēls nebūtu mantinieks kopā ar manu dēlu Īzāku ."
11 Bet šis vārds ļoti nepatika Ābrahāmam sava dēla dēļ.
12 Un Dievs runāja uz Ābrahāmu : "Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka

Manuprāt, ja Dievs teica Ābrahāmam, lai paklausa Sārai, tad Sārai bija taisnība ! Lai gan pati Sāra daļēji ievārīja šo putru, tomēr šai gadījumā, Dievs saka, ka Sārai ir taisnība, jo, nepadzenot Hagari un viņas dēlu, viņi cīnītos ieņemt Īzāka vietu -- jā, varbūt pat nogalināt viņu!

Vai izlasīji Lutera komentāru no grāmatas???? Es tiešām nesaprotu, kas tev šķietas tur nepareizs.


Ja reiz Ādama dēls varēja nokaut savu brāli, kāpēc lai Sāra nevēlētos pasargāt savējo dēlu, zinot notikumu ar Kainu??? Varbūt vari atbildēt uz šo jautājumu?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.07 12:49:54
+jean
Tas, ka Dievs kādreiz ļauj cilvēkiem rīcības brīvību, nenozīmē, ka tiem cilvēkiem uzreiz ir taisnība
Un kā jau minēju, es redzu, ka Dievs apsola svētīt Ismaēlu, kamēr Tu turpini kladzināt kaut ko par sodu, un jau izgudro pierakstīt varmācību cietušajam puišelim potenciālas slepkavas statusu. Noņem taču klapes no acīm un beidz attaisnot varmācīgu veceni, ja reiz pats Dievs to nedara.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.03.07 13:58:34
Aivars
Bibliskie stāsti, īpaši kas attiecas uz Veco derību, prasa daudz rūpīgāku lasīšanu un iedziļināšanos, nekā pirmajā brīdī varētu šķist, ka Vecā derība ir primitīvāka, plakaniskāka. Nebūt nē! Parasti daudzi paliek pie tā, ka Jaunā derība skaidro Vderību, bet piemirst, ka arī Vderība palīdz saprast Jauno. Jo šajā gadījumā +jean jau bija atradis kolosālu "biblisku" - dievišķu un t.sk."luterisku" principu, kā "aci nepamirkšķinot" var padzīt sievieti ar visu bērnu, kurš vēl piedevām ir tevis paša.

Vai nebūtu forši, ja priekš kristiešiem būtu uzrakstīti trīs skaidri principi pēc kuriem varētu visus iztiesāt?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.07 16:02:45
Raimonds
Ja godīgi, tad nebūtu gan forši. Taču kādiem tas noteikti ietu pie dūšas.
Bet man patīk, ka Dievs runā par cilvēku dzīvi nevis principiem, par spīti Eleonoras Rūzveltas bieži citētajam teicienam: "Great minds discuss ideas. Average minds discuss events. Small minds discuss people."
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.07 21:48:34
+jean es tev labi saprotu ka grūti ir saprast no atsevišķām frāzēm , bet ko nu darīt ka šēit ir diskutēšanas ne sprediķošanas vietas. Lai vai kā , bet ja nu tu ļoti sagribētu saprast , tad atļaujies savākties manus izteicienus un paprovējot salikt savas zināšanas par rakstiem un palūgtu Dieva Svētajam Garam gudrību es ceru ka viņš arī iedos , ja tik tu nešaubīsies , kā to iesaka Jēkabs savā vēstulē un tad tev nevajadzēs ka āds tevi mācītu , bet pats Svētais Gars tevi mācītu un nostiprinātu patiesībā kura no Dieva ne no nepilnīgo cilvēku kļūdīgās interpretācijas.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.07 22:50:51
Tad nu no jums trijiem es saprotu, ka jūs nosodāt Ābrahāma rīcību un ka viņa vietā jūs rīkotos saskaņā ar "Evaņģēliju"? Malači, zēni!!
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.07 23:32:37
+jean
Tu visu laiku aizpeldi, un jo liekākas burtkopas iekopē - jo tālāk.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.08 10:52:41
Mārtiņ, tas būtu -- vai ??
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.08 11:13:20
+jean, tu kļūdies. Vienīgais iemesls, kāpēc Hagare ar Ismaēlu tik padzīti, ir vārdi: "Padzen verdzeni un viņas dēlu, jo verdzenes dēls nemantos kopā ar brīvās dēlu." Te nav runa par to, vai Sārai bija vai nebija taisnība. Taisnība bija Dievam, tāpēc Viņš teica Ābrahāmam, lai paklausa Sārai. Sāra domāja miesiski, bet notikuma būtība bija garīga - miesīgi dzimušais nemantos kopā ar garīgi dzimušo. Tava teoloģija neatbilst turpinājumam. Notikumi ar Ismaēlu un Īzaku attēlo divas derības - veco un jauno. Par to šeit ir runa.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 26 . 27 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 50 , pavisam kopa bijuši: 34955