+jean 
|
Iesūtīts:
2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?
Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek. |
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.06.22 20:19:23
God. "arhibīskap" Aivars (kam labpatīk iecelt citus bīskapu kārtā, kā, piemēram, mani!!)
31. maijā Tu ierakstīji: pat ja nojaušu, ko centies pierādīt.
Kas ir tas, ko Tu nojaut? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.06.22 21:01:34
saki. [82.145.209.184],
Tu rakstīji: mītiem par labajiem un pareizajiem patriarhiem uz kuru svētuma fona nobālam mēs , mellie un maziņie nepareizie kristieši.
Lasīju un brīnījos, kādās gan kategorijās (jomās) Tu esi centies salīdzināties ar patriarhiem, ka esi nonācis pie nobālēšanas??
Labam un pareizam gan ir jābūt Dieva acīs, tāpat kā patriarhiem. Vai viņi un mēs tādi kļūstam pateicoties saviem darbiem? Jo tikai tā Tu vari nobālēt .
Tomēr, ja cilvēks ticībā uz Kristu ir Dieva bērns, vai viņš nobāl Dieva acīs vai cilvēku acīs.
Piemēram, Noa piedzērās un atlūza, un redz, kā daža laba šejienes diskutanta acīs, viņa vērtība ir kritusies. Ja Noa šodien atvērtu muti un gribētu ko teikt, tad šķiet viņu uzreiz apklusinātu, nicinot kā pēdīgo pļēguru.
Taču Noa iemantoja Debesis Kristus dēļ ... |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2013.06.28 14:24:46
Aivars
Starp citu, tas arī attiecas uz diskusijas tēmu, jo daudz kas mūsdienu kristietībā ir aizgūts no citām reliģijām - izaicinu tevi uzrādīt biblisku pamatojumu ticīgo sadalīšanai klēros/lajos un fiksētai dievkalpojuma kārtībai. Vai tad Svētais Gars nav izliets pār VISU Kristus Miesu? Vai tad mācītājs ir kāds universālais kareivis, kuram dievkalpojumā pieder monopola tiesības vienam pašam aizņemt visu laiku, liedzot kalpot ikvienam ar savu dāvanu? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.07.20 11:21:34
Aivar,
2013.06.03 14:04:12 Tu rakstīji: "Stāsts nav par Noas piedzeršanos, bet par to, ka Raksti nekur nesaka, ka Noa "pareizi mācīja ticību" saviem bērniem."
Apustulis Pēteris ir uzrakstījis: "Viņš arī nesaudzēja seno pasauli, bet sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei, izglāba tikai taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem." (2. Pēt. 2:5) |
DinoR9  |
# Iesūtīts: 2013.09.27 12:23:20
Neaizmirstam par atšķirību starp monoteismu un politeismu. Ja runājam par viendievību, tad pasaulē lielākā daļā, šīs reliģijas valda lielas cilvēku masas. Daudzdievība pati pa sevi izsaka, ka šie cilvēki netic Dievam (Dievu Dievam). Viņi tic dieviem, kas ir dažādas būtnes. Piemēram, viņi pielūdz dažādus erceņģeļus, vai augstas būtnes. Tajā pašā laikā par vienu Dievu neko nezin.
Viendievībā ir citādi, ja reliģija tiešām ir atradusi īsto dievu, tad viņi uzreiz kļūst vienlīdzīgi ar citām reliģijām, kuras sasniegušas to pašu, jo īstais Dievs ir tikai viens.
Personiskā līmenī arī kristietībā parādās daudzdievības iezīmes. Piemēram, cilvēki mēdz uzzīmēt Jēzu un teikt, ka uzzīmējuši Dievu. Tas jau izklausās pēc daudzdievības. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.09.28 15:12:15
DinoR9
Brīvos brīžos padomā par Jāņa 14:9 un citur atrodamiem Jēzus izteikumiem! |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.09.28 20:43:02
Es vienā kaimiņu portālā atradu šādu kāda Jura teikto:
Vai vārdu “Reliģija” nevajadzētu lietot precīzāk? Izejot no tā nozīmes oriģinālvalodā?
Grieķu valodā saprotu tikai tik daudz, cik ikdienā lietojamie termini ļauj nojaust. Tātad – ja re-animācija ir atdzīvināšana un re-forma it izveidošana iepriekšējā veidolā, tad re-ligija jānozīmē atjaunot to, kas apzīmēts ar “ligia”. Nojaušot, ka plaši lietots jēdziens “līga” ( futbola austākā līga, piemēram)apzīmē kopību vai sadraudzību ir jāsecina, ka “reliģija” nozīmē kaut ko tādu, kas ATJAUNO KOPĪBU, SADRAUDZĪBU. Ar ko? Nu, taču jau ar Dievu!
Nu, lūk! Mans jautājums ir – VAI IR KOREKTI APZĪMĒT PAR RELIĢISKĀM TĀDAS LIETAS, KURAS PATIESĪBĀ NEATJAUNO KOPĪBU AR DIEVU?
Vai var saukt par reliģisku tādu organizāciju, kura pielūdz kādu senu sievieti, piemēram?
Ko teiksit grieķu valodas zinātāji? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2014.01.06 22:30:15
Kristietība aug Tibetā - http://www.christiantelegraph.com/issue22207.html?utm_source=feedburner&utm_medium=fe.. ed&utm_campaign=Feed%3A+delicious%2Fgqlf.. +%28Christian+Headlines+Top+Headlines%29..
|
Rolands.  |
# Iesūtīts: 2014.01.07 17:43:19
Aivars
Simpātiska īsfilma, īpaši, ka Dievu var uzrunāt ļoti vienkārši, praktiski un personīgi: uz Tu, kā labāko draugu. Vai ne, cik zīmīga misijas vēsts budistiem? |
skatijums [46.109.251.77] |
# Iesūtīts: 2014.01.07 18:06:14
Dažbrīd esmu redzējis, ka Dievu uzrunā par draugu, bet izturas pret Viņu pārlieku familiāri, kas man neliekas pēc Rakstiem. Nav Viņa priekšā svētbijīgas izturēšanās. Jesaja pamāca, ka jātur svēts Tas Kungs un Viņš lai iedveš bailes, un psalmos teikts, ka DIevs ir bijājams un iedveš bailes visiem , kas ir ap Viņu. Viņš nav pašpuika. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2014.01.07 21:59:47
Rolands.
Atzīšos, ka sākotnēji pat nebiju noskatījies to filmiņu. Cik nu ir redzētas visādas aziātu filmas - japāņu, ķīniešu, indiešu - tad laikam jau, jo vienkāršākā valodā kas tiek pasniegts, jo labāk. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā, ka lamaistu budisms pat ne tik daudz sludina `tukšās debesis", kā dēmonu virskundzību. (Te mazs informatīvs piemērs par visu šo dalailamismu - http://www.trimondi.de/SDLE/Part-2-09.htm)
Bet man likās interesants pašā rakstā teiktais par Kristu atzinušajiem tibetiešiem. Labi, tur 5000 Bībeļu nav īpaši liels cipars, bet ... pieņemu, ka dalailāms nepiekristu arī 100 Bībeles tibetiešu valodā aizgādāt uz Tibetu, ja šim uz Latviju atkūlušamies kāds no "ekumeniski-starpreliģiskās" sagaidītāju kompānijas palūgtu. |
Kursis  |
# Iesūtīts: 2014.01.08 11:27:33
skatijums [46.109.251.77] A`kā tad tu domā sevī to bailīgo noskaņojumu sevī izveidot. Jo Dievs tādu neiedveš.
Draugu - tas vēl ir saprotams. |
skatījums [46.109.251.77] |
# Iesūtīts: 2014.01.08 16:42:22
Domāju, ka tas nāk no paša Dieva. Bet ir , kuri to nemeklē ( bijību Dieva priekšā) un neuztver. Dievs iedveš gan bijību. (89ps.,Jesaja 8.nod.) Par draugiem Jēzus sauc mācekļus. Svarīgi, lai Jēzus mūs nosauc par saviem draugiem un ne otrādāk, citādi var gadīties tā, ka mums šķiet, ka mēs Viņu pazīstam, bet izrādīsies beigās, ka Viņš mūs ne. Lai nenotiek tas. |
Kursis |
# Labojis Kursis: 2014.01.08 17:19:27
skatījums [46.109.251.77] mēs taču ticībā dzīvojam,
tātad arī ticam tam, ka Jēzus mūs tur par draugiem, ne pretiniekiem.
Tas pats attiecas uz mūsu bijību.
Ticam - tātad bijājamies, bet kā nu kuram ir ar iedzimtā grēka vairāk vai mazāk traumēto emociju pasauli, tā arī bijā. |
skatījums [46.109.251.77] |
# Iesūtīts: 2014.01.08 17:43:29
Ticēt jau var. Un bijāt jau arī vajag. |
Kursis |
# Iesūtīts: 2014.01.08 18:02:32
Ticību jau arī Dievs dāvina. |
skatījums [46.109.251.77] |
# Iesūtīts: 2014.01.08 18:06:52
Nu protams |
Rolands. |
# Labojis Rolands.: 2014.01.08 21:50:58
skatijums [46.109.251.77]
Tas ko jautā, raisa nevienu vien domu, piem., par pašpuikām. Kas tie tādi? Kur vini ir? Cik viņus pazīsti?
Aivars
Raksts nevienu vien mūsu budisma adeptu varētu patiesi šokēt, jo tas vairs nav tas maigais, kulturāli-filozofiskais budisms. |
skatījums [46.109.251.77] |
# Iesūtīts: 2014.01.09 08:39:13
Nu pašpuikas kā tādi paziņas ir ir nav nav. Nekas īpaši nemainās. Kā gribu tā izturos pret viņiem, ja vajag un ir izdevīgi, tad atceros, ja ne, tad aizmirstu. Arī viņi neņems īpaši neko galvā, jo attiecības ir kā pašpuikām savstarpēji izdevīgas. Vai arī kā kāds labs draugs, ko reizēm iznāk atstāt novārtā, bet tad pēkšņi vajadzības brīdī skriet pie viņa, lai izsūdzētu bēdu. Nu tā kaut kā...Nu kā savs čoms, savējie jau sapratīs, bet cieņas un godbijības šajās attiecībās īpaši neatrast..Ar Dievu es ticu, ka jābūt savādāk. |
Kursis |
# Iesūtīts: 2014.01.09 14:51:31
skatījums [46.109.251.77] Svarīgi, lai Jēzus mūs nosauc par saviem draugiem un ne otrādāk, citādi var gadīties tā, ka mums šķiet, ka mēs Viņu pazīstam, bet izrādīsies beigās, ka Viņš mūs ne.
Tu domā, ka Jēzus kāds uzmetējs? Kā šīs pasaules ļaudis? |
:: Pievienot komentāru
|
