atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.28 22:13:36
Uldi, kur tad nu pilnīgi pretēji uzskati? Abi darīja vienu un to pašu.

Vai Ieva Ēdenes dārzā pateica, citējot, ko Dievs teicis, kaut ko pilnīgi pretēju?

Sāc atbildēt, arī tu uz jautājumiem, labi?



Bet, lai nebūtu tā, ka tu man uzdod vēlreiz to pašu jautājumu, tad citēšu Kristus teikto: "Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos." (Mt. 24)

Par kurām reliģijām Kristus šeit saka, kurās uzstāsies viltus kristi? Nav svarīgi. Svarīgi, ka tie būs (ir; ir bijuši) viltus pravieši, velna sūtīti, lai pieviltu cilvēkus.



Par senajām reliģijām un jūdaismu. Jūdi gaidīja Mesiju, bet kādu? Kāpēc viņi nepieņēma Kristu? Vai ne tāpēc, ka viņi gaidīja, ka nāks Dieva dēls, no sievas dzimis, kas sēdīsies Israēla tronī, kas sakaus Israēla ienaidniekus un kura vadībā jūdi varēs dzīvot mierā un pārticībā. Un, ja tagad salīdzināsim teiksim ar senajiem ēģiptiešiem, tad redzēsim, ka viņiem bija faraoni, no sievas dzimuši, kurus uzskatīja pa pusei arī par dieviem, viņi valdīja pār savu zemi, trieca prom ienaidniekus, un ja bija miers un pārticība, tad visi pateicās dieviem, kas sūtīja viņiem tādu vietnieku virs zemes.

Lai piedod SenĒģiptes speciālisti par tādu improvizāciju un ja kaut kas nav tā pateikts .

Arī maiju un acteku reliģijās cilvēkus iecēla kā dieva inkarnācijas, kurus kādu brīdi godāja un pielūdza, bet pēc tam upurēja, lai pielabinātos saviem dieviem.

Noteikti daudzi ir gudrāki un zinošāki šais lietās un vēl daudz brīnumu spētu sastāstīt par lietām, kas kaut kādu nezin kādu iemeslu dēļ daļēji vai nedaudz līdzinās Dieva vēstij, kas lasāma Bībelē.
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.28 22:46:13
Aivar, tu esi uz pareizā ceļa - ar novirzēm labāk nejokoties
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.28 22:51:21
+jean
Un tomēr Tu neatbildēji, kuram, Tavuprāt, ir tās novirzes - Tev vai Uldim, un kurš no pieder Ādama, kurš Kaina baznīcai? Man, kā Kristus Baznīcai piederīgajam, tas tomēr interesē.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.01 00:17:45
Aivar,
kāda problēma bija Kainam?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.01 08:07:47
+jean
Beidz izvairīties no atbildes. Tas nav smuki. Tu jau te biji tas, kas zināji runāt par Kaina baznīcu. Tad nu beidz sēdēt uz tās sveces un apgaismo!
Confrater
# Labojis Confrater: 2013.03.01 10:49:59
Aivars , varbūt +jean vnk pārteicās, ar Ādama "baznīcas" tipoloģiju domādams Ābela "baznīcu"?
Ir Ābela upuri Dievs pieņēma, ir greizsirdīgais Kaina "baznīcas tēvs" viņu nosita...
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.01 11:02:46
Aivar, lai atbildētu uz šādiem jautājumiem, vispirms ir jāsaprot, ko tu jautā, tāpēc vispirms vajadzētu noskaidrot, kas tad būtu tā Kaina baznīca? Ja reiz neviens cits, tad Luters ir lietojis šādu vārdu salikumu, un tad ko tad viņš ar to domājis?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.03.01 12:22:28
+jean
Pats paradoksālākais ir tas, ka šobrīd ir pagrūti izsekot, kur ir bijušas ēģiptiešu mistērijas (resp.Ozirisa pārbaudījumi priesteru iniciācijās) un kur jau vēlāko laiku (19.gs. moderno ezotēriķu un masonu) interpretācijas un ieviestās prakses, kas uzdotas par autentiskām. Jo tieši tā saucamajos "Ozirisa pārbaudījumos" iet runa par nonākšanu hipnozes stāvoklī, trīs dienu gulēšanu sarkofāgā (zārkā) un tad "uzmodināšana" un virkne pārbaudījumu. Cilvēka psihe, kura to nespēja izturēt vienkārši sabruka un uzdeva, savukārt pārbaudījumus spēja iziet tie, kuri spēja izturēt šīs manipulācijas t.sk. manipulācijas ar vainas izjūtu. Bet problēma ir ar autentiskiem avotiem, jo iet runa par "Mirušo grāmatām" vai tomēr jau vēlāku Ozirisa un Izīdas mītu interpretāciju. Tas ir lielais jautājums??? Ēgiptiešu kulti faktiski ir maģija, kas varēju būt visneiedomājamākās praksēs un izpausmēs, ko starp citu var saitos atrast, mācās ezotēriķi un astrologu skolās.

p.s. visu šo ēzotēriķu "ņemšanos" var salīdzināt ar vienu epizodi no "Gredzenu pavēlnieka" - vecās pasaules dēmona uzmodināšana. Lai Dievs no tā mūs pasargā!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.01 12:22:37
+jean
Vai Tu gribi teikt, ka lieto apzīmējumu `Kaina baznīca`, pats to nesaprazdams?
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.01 12:48:03
es lietoju to, saprazdams, tā kā es to saprotu. Tu to tagad lieto tā, kā tu saproti. Vai mēs runājam par vienu un to pašu, man galīgi nav pārliecības. tavi izteikumi, kā šis - un vēl dzemdēja un izauklēja `viltus baznīcu`, liecina, ka runājam dažādās valodās...

Nē, Aivar, tas notiek savādāk. Nāk velns un iesēj cilvēku sirdīs savu sēklu. Kā viņš nāk? Vai kā melns un ragains radījums? Nē, viņš nāk kā krāšņākais un skaistākais, pievildams ne tikai ar saviem vārdiem, bet arī ar savu izskatu, jo no ārējā veidola šķiet, ka tas noteikti nāk kā Dieva sūtīts.

Savukārt, tie, kas atrodas Kaina baznīcā, kamēr viņi paši uzskata, ka ir pareizā baznīcā, nekādi neatzīs, ka ir Kaina baznīcā (Šo lietu Luters labi apraksta "Komentārā vēstulei galatiešiem", apskatot pirmos pantus). Tas attiecas, Aivar, arī uz tevi. Bet tikpat labi arī uz mani un Uldi. Pieņem šo par atbildi uz savu jautājumu.

Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.01 13:25:08
+jean
Par tavu pieredzi ar ragaino te nerunāsim. Arī par Luteru šoreiz ne. Tas biji Tu, kas piedāvāji šajā diskusijā šo tēlu - Kaina baznīca, pie tam pretnostatījumā. Bet konkrēti neko nepasaki.
Rodas iespaids, ka Tu nemaz nesaisti savu teoloģiju ar reālo dzīvi, ij tad sanāk tādas virtuālas problēmas uz kurām tu centies dot virtuālas atbildes virtuālām personām. Te vienīgais piemērs ir kaut kādi izfantazēti vecāki, kas grēko pret Dievu, meitu klosterī bāzdami, te atkal stāstiņš par velna ārējo izskatu un kaut kādiem `tiem` Kaina baznīcā. Bet nekādas konkrētības, kas būtu kādā saistībā ar realitāti, ar dzīvi. Varbūt, noformulē pats priekš sevis, ko Tu saproti ar to vai citu simbolu reālajā dzīvē, savādāk tāds gnosticisms vien sanāk. Ar to lai nodarbojas Delpers un Štoknis, bet ne jau cilvēks, kas pretendē uz konfesionāla luterisma pārliecināta piekritēja lomu.
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.01 14:51:21
+jean

Ne jau es uzsāku šo tēmu, un ne jau es nācu klajā ar kaut kādiem apgalvojumiem. Es tev lūdzu atbildēt uz dieviem vai trim jautājumiem nevis tāpēc, lai tevi eksaminētu, bet lai varētu sekmīgi turpināt diskusiju par šo tēmu. Ja nav atbildes, saruna nevar turpināties. Tāpēc gaidu atbildi no tevis: kurā reliģijā ir ietverta ideja par Mesiju, neskaitot jūdaismu un kristietību. Tevis minētais piemērs no Mt. ir par maldu mācību kristiešu vidū, nevis par atšķirīgu reliģiju mācību. Tāpēc šis piemērs neder. Ja es uzstājīgi tev prasu šo jautājumu, tad tāpēc, ka es nezinu vēl tādu reliģiju, kas sevī turētu ideju par Mesiju.

Daži vārdi par Ābelu un Kainu un viņu upuriem. Ārējā līdzība neatspoguļo būtību. Pilnīgi rpetēji tāpēc, ka vienu Dievs pieņēma, otru - atraidīja. Kā šie upurējumi var būt vienādi vai pat līdzīgi. Tie ir pilnīgi pretēji. Ābela upuris bija ticībā darīts. Tas atspoguļo Kristus upuri. Kaina upuris atspoguļo viņa ticību pašam sev. Mēs to saucam par augstprātību. Viņš ir Kungs, izredzētais mantinieks. Vai tad tāds ir jāupurē? Viņš atnes kā upuri dāvanas, kādas viņam patīk.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.01 15:07:17
Uldis
Vai Tu arī neielasi Ābela un Kaina upuros kaut ko, kas Bībelē nemaz nav? Skaidrs, ka vecais ādams mūsos ir rūdīts legālists, kas pasludina, ka Ābela upuris bija pieņemts tādēļ, ka Ābels bij pārāks par Kainu, un muitnieks aizgāja apžēlots, jo bija dievbijīgāks par farizeju. Bet Bībelē taču tā nav rakstīts.
Dievs definē realitāti, nevis cilvēks manipulē ar Dievu.
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.01 15:31:47
Aivars

Es gan gluži neteiktu, ka šādas lietas Bībelē nav. Tieši tajā liecībā mēs to neatrodam. Mani spriedumi ir veidojušies no upura jēdziena kā tāda Bībelē. Protams, manas frāzes ir visai vispārinātas. Skaidrojumam ir jābūt daudz plašākam. Bet tam te nav nedz vieta, nedz laika, nedz arī pacietīgi un ieinteresēti klausītāji.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.01 15:51:28
Uldis
Bet tam te nav nedz vieta, nedz laika, nedz arī pacietīgi un ieinteresēti klausītāji.

Nevajag uz klausītājiem novelt.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.01 16:40:16
Paga, paga, Aivar! Kā neatrodam Bībelē? Kau vai šis pants no vēstules ebrejiem: Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.

Ticībā Ābels nesa savu upuri, tas ir, paļāvībā uz Dieva žēlastību, ka ne jau viņa upuris būtu tā cienīgs.

Kains savu upuri nesa neticībā, tas ir, nevis paļaujoties uz Dieva mīlestības pilno grēku piedošanu, bet gan, ka viņa upuris būtu tā vērts, lai izpelnītos Dieva labvēlību.

Un Kains tā arī palika šajā uzskatā, acīmredzot, ka Dievs nepieņēma viņa upuri vai nu tāpēc, ka upuris bija par niecīgu, vai viņā bija par maz dievbijības, lai iežēlinātu dusmīgo Dievu.

Uldi, par mesijām citās reliģijās. Ir viens Dievs, un viens Mesija. Un šis Mesija bija Jēzus Kristus, kas piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, utt.

Ko tas jūdiem dod, ka viņu reliģijā ietilpst Mesijas gaidīšana? Neko, jo vienīgo, patieso Mesiju viņi palaida garām. Ko tas dotu kādai reliģijai, ja tai būtu jelkāda atblāzma no Mesijas idejas tajā? Neko. Un pat, ja viņi sāktu uzskatīt, ka lūk: re kur viņu mesija, allelujā! Ko tad? Vai tu sāktu uzskatīt, ka šitos ir vērts ņemt par pilnu, jo arī viņiem re ku ir mesija Pēteris, kas piedod grēkus?

Nē, ir tikai viens vienīgs Dievs, un tikai viens Viņa Vienpiedzimušais Dēls Jēzus Kristus!!

Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju. (Gal. 1)

Vari jau iedomāties, ka šeit runāts tikai par "kristietību", tomēr man vairāk šķiet ticams, ka pa lielam visas, pilnīgi visas nekristīgās reliģijas (t.i., velns) cenšas pārgrozīt Kristus evaņģēliju, t.i., pievērst cilvēkus kam citam, lai viņi neuzklausītu Kristus evaņģēliju.
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.01 22:50:58
Mārtiņš

Nevajag uz klausītājiem novelt - Luters par Genesis ir sarakstījis 5 grāmatas!!!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.01 23:50:30
+jean
Un tiešām tajā vēstules ebrejiem tekstā Tu ielasi, ka lūk tur Ābels nesa upuri ticībā uz Dieva žēlastību, bet Kains - neticībā, un vēl būdams tādos un tādos uzskatos par upurēšanu? Vēstules ebrejiem autors vispār interesanti tur izsakās par ticību un tās augļiem, arī to pašu Jeftu pieminot.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.02 13:10:43
Aivar, vēstulē ebrejiem lasām, ka ticībā. Bet kas tad ir ticība? Kas tad ir tā glābjošā ticība? Par to centos runāt vienā citā diskusijā. Šeit neatkārtošos. Vari ieskatīties Apoloģijas sadaļā par taisnojošo ticību, kā to skaidro kristīgā baznīca.
Ja reiz pareizi bija ticībā, tad Kainam bija nepareizi -- tas ir, ne-ticībā tam, kam ticēja Ābels.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.02 14:12:48
+jean
ūja, ūja... kādu varenu konstrukciju tu esi gatavs būvēt uz viena izteikuma vēstulē ebrejiem! Vai nav par traku? Es kaut kā redzu, ka Dievs Kainu apsola sargāt un glabāt un par nekādu sātanistu nepasludina pat pēc tam, kad šis ir kļuvis par slepkavu. Bet tu jau atkal te pārvērt pareizo ticību par labo darbu, kura dēļ Dievs kādu glābj vai neglābj. Ja Jefta nebūtu savu meitu upurējis, tad viņam nebūtu glābjošās ticības ja?
Un ja reiz Ābels esot ticējis pareizi, un Kains dzīvojis ne- ticībā, tad vaicāju vēlreiz Tev kā tādam, kurš reiz pretendējis uz pareizākas ticības baznīcu, bet tad no tās aizgājis taču jau teoloģisku motīvu vadīts, ja reiz Tava ticība nu ir pareiza, tad Uldis teiksim ne-ticību praktizē un pieder Kaina baznīcai, ja?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 25 , pavisam kopa bijuši: 4164