+jean 
|
Iesūtīts:
2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?
Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek. |
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.21 12:18:45
komentātor nr. 2,
Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemes kopējs. Katrs nesa sava darba augļus. Vai tiešām domā, ka Kaina vaina bija tā, ka viņš nebija pratis labi tirgoties ar savu brāli un iemainīt savus zemes augļus pret viņa avīm?? 
Tā ir milzīga kļūda, ko kristieši pieļauj. Viņi skatās, re kā Rakstos teikts, ka ticībā tas darījis to, bet tas otrs, ko citu. Tad viņš iedomājas, ka viņš darīs tāpat, jo ticības darbiem noteikti pašiem par sevi arī ir bijusi kāda pareizība. Nekā! Tas ir tāpat, kā -- viņš ticībā audzināja bērnus, viņš ticībā gāja uz darbu, viņš ticībā nomira...
Vienus un tos pašus darbus viens var darīt ticībā, bet otrs neticībā. Ne pats darbs, bet ticība iepriecina Dievu. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.21 12:49:33
ticību, kas pieņemama Dievam Kristus Upura dēļ
Draugs komentātor 2.,
ar šo teikumu tu padari ticību par darbu! Ticība nekļūst pieņemama Kristus upura dēļ!
Kristus upura dēļ cilvēks ir samierināts ar Dievu. Bija jāmirst mums (arī tam pašam Ādamam), bet Dievs paņēma šo sodu prom no cilvēku dzimuma un uzlika to Savam Dēlam.
Ticība paļaujas uz to, neticība to noraida, piedāvādama Dievam savus darbus un nopelnus. ==>> Ja cilvēks paļaujas tikai uz Dieva žēlastību, tādējādi uzskatīdams, ka viņš nav cienīgs, lai Dievs viņu uzlūkotu viņa darbu dēļ, tad viņš ir ticīgs. Savukārt, ja cilvēks blakus jau esošajai Dieva žēlastībai vēlas pielikt savus nopelnus, lai būtu drošāks, lai tad gan Dievs būtu paīstam žēlīgs viņam, tad patiesībā viņš noraida Dieva mīlestību. Tad viņš ir neticīgs.
Jo Dievs pieprasa visu vai neko. Un pietiek arī ar neko... ... Kristus dēļ! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.03.21 13:55:33
komentārs 2 [82.145.216.16]
Paralēles jau var atrast visvisādas, un var arī atrast veidu kā aizstāvēt tēzi, ka Ābelam labāk izdevās manipulēt ar Dievu nekā Kainam Vecais legālists, kas zina, ka visu labo esam pelnījuši, mūsos katrā ir iesēdies, ka vai nu. Bet nez vai Raksti saka, ka tādēļ Dievs pieņēma Ābela upuri, ka .....a b c.
Un starp citu, lai arī ķirbīts mēdz bez īpašas palīdzības izaugt arī uz mēslu kaudzes, zemes augļi parasti prasa vairāk noņemties un papūlēties ar sviedriem vaigā, nekā nogrillēt piena jēru. Skatīties kā ganāmpulks zāli ēd un balalaiku strikšķināt, tas tev nav burkādobi sastrādāt, laistīt, ravēt un retināt.  Tā kā jērs pret ķirbīti nebūs vienos vārdos, ja gribam vērtēt, kurš vairāk centies |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.21 14:16:23
+jean
Paga, paga, ne tik strauji. Tu vienkāršo Jura teikto. Pamēģini vēlreiz un lēnāk. Un cita starpā Juris aizrādīja ar par to `noteikti`. Interesanti, ka no vienas puses Tu pieturies pie tā, ka Rakstos nav teikts, ka viņi būtu desas bāzuši un galertu vārījuši, bet tai pat laikā priecīgs steidz stāstīt par visādām citām štellēm, ko tikai viņi nav darījuši, lai gan Rakstos par to nav ne vārda. |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.03.21 15:03:56
Rakstos nav teikts, ka pēc Ēdenes dārza Ādams ar Ievu sarunājās. Vai tiešām tu pieļauj domu, ka viņi NESARUNĀJĀS? Teļļuka jau viņiem nebija
Vai arī domā, ka Ieva kā robots audzināja bērnus bez vārdiem? Viņi paši iemācījās runāt? Un tā arī ne reizi neparunājoties ar brāli, ņēma un noslaktēja to? Ldz beidzot Kains saprata, ka prot runāt un pateica pirmo teikumu: "Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?" ?
Ne taču. Sadzīve bija kā katram no mums... Iedomāties, ka tās nebija, manuprāt, būtu aplami, jo tad sanāk: abi brāļi piedzima, nākamajā dienā uzsāka darbus, vakarā nesa upuri, un trešajā dienā, Ābela vairs nebija. Tomēr Ābels droši vien kādas 10 000 dienas paspēja nodzīvot, katrā dienā 24 stundas. Diezgan daudz. Un tomēr Rakstos par to nav ne vārda. Bet tas nenozīmē, ka tās bija tukšas dienas - nodzīvotas kā letarģiskajā miegā.
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.21 15:20:15
Ar to "noteikti" dažbrīd ir slideni
Tomēr zināmas lietas var teikt ar "noteikti". Viņi noteikti bija => viņi noteikti piedzima, viņi noteikti (?) ēda no mātes krūts (?), viņi noteikti mācījās staigāt, noteikti mācījās runāt, utt.
Diezgan daudz sadzīvisku un miesīgu lietu varētu pastāstīt, ko viņi noteikti darīja, jo bija cilvēki, vai ne tā? Jo to taču arī mēs nedrīkstam atmest, ka viņi bija CILVĒKI, ļoti daudzējādā ziņā tādi paši, kā es un tu? |
komentārs 2 [82.145.211.83] |
# Iesūtīts: 2013.03.21 16:25:44
jean,
Tu saki-ticību padara par darbu.
Es to neapgalvoju.
Ja mēs, grēcinieki Dievam esam pieņemami Kristus Upura dēļ, tad tas attiecas arī uz mūsu ticību, kuras avots ir Dievs pats.
Tu man savos spriedumos atgādini sholastiķi, kas pats izdomā problēmu un pats atbildi.
|
komentārs 2 [82.145.211.83] |
# Iesūtīts: 2013.03.21 16:58:01
jean,
Tu saki-ticību padara par darbu.
Es to neapgalvoju.
Ja mēs, grēcinieki Dievam esam pieņemami Kristus Upura dēļ, tad tas attiecas arī uz mūsu ticību, kuras avots ir Dievs pats.
Tu man savos spriedumos atgādini sholastiķi, kas pats izdomā problēmu un pats atbildi.
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.21 18:57:48
Komentātor nr. 2,
kaut nu tā būtu, kā saki |
komentārs 2 [82.145.209.90] |
# Iesūtīts: 2013.03.21 19:16:15
jean, kas Tev tā par kainisku domu? |
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2013.03.21 21:41:09
+jean
Sapņot un fantazēt par Bībelē rakstīto var un vajag, bet līdz noteiktai robežai - jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība (5Moz32:47) – robežai, kad fantazēšana var sākt konkurēt ar dvēseles pestīšanu.
Pieņēmumi, pieļāvumi un atkal pieņēmumi ir vietā, kamēr tiek apcerēta Bībeles stāstu varoņu sadzīve – bet tiem nav vietas, ja grib spriest par reālu personu mūžīgo dzīvību: tad tam, kas NAV teikts Bībelē, ir tik par liela nozīme, kā tam, kas tajā IR teikts.
Spriežot par kristietību un citām reliģijām ir viens aspekts, kurā kļūdīties nebūtu vēlams , proti – vai pestīšana ir iespējama tikai kristietībā, jeb arī citās reliģijās? Un pirmais solis pretī kļūdai – sākt piefantazēt Bībelei klāt to, kas tajā, cilvēkaprāt, būtu pašsaprotams.
Tā ka, +jean: ne tikai turpināšu šaubīties, ka „Ādams un Ieva saviem bērniem mācīja un stāstīja visu, ko zināja, visu, ko bija piedzīvojuši un redzējuši”, bet daudz vairāk – uzskatīšu šādu apgalvojumu par Rakstos nepamatotu, un tādēļ aplamu. Pirmais, kurš mācīja par Dievu, bija Ēnohs – septītais pēc Ādama (Jūd1:14)
======================
Mārtiņš
Raksti paši gan norāda citu informācijas avotu –
Kungs no Sīnaja nāca .. Viņš nāca ar svētajiem pulkiem .. – tiem likums! (5Moz33:2)
bauslība? .. tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota. (Gal3:19)
Mozus .. ar eņģeli, kas runāja ar viņu Sīnaja kalnā, un viņš saņēma dzīvu vēsti, lai to tālāk nodotu mums (Ap.d7:38)
1. Mozus grāmata nav ž.īdu leģendu krājums, ko tie būtu iznesuši no Ēģiptes kopā ar Jēkaba kauliem (2Moz13:19). Rakstus tie saņem caur eņģeļiem pie Sinaja.
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2013.03.22 10:12:48
Juris Saivars
Šķiet, ka Rakstos tomēr nav tik precīzi norādīti informācijas avoti, lai viennozīmīgi teiktu, ka ir tieši tā vai tā.
Kungs no Sīnaja nāca .. Viņš nāca ar svētajiem pulkiem .. – tiem likums! (5Moz33:2)
Viņš nāca, Viņš deva likumu, bet vai arī nodiktēja vēstures grāmatas?
bauslība? .. tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota. (Gal3:19)
Vai šeit `bauslība` ir domāta kā konkrētas VD grāmatas, vai `bauslība=likumi`?
Mozus .. ar eņģeli, kas runāja ar viņu Sīnaja kalnā, un viņš saņēma dzīvu vēsti, lai to tālāk nodotu mums (Ap.d7:38)
39 Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atstūma un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē,
`Dzīvā vēsts` - cik lielā mērā tā ir tieši tas informācijas komplekts, ko mēs šodien pazīstam kā Mozus grāmatas?
-----
Pieņēmumi, pieļāvumi un atkal pieņēmumi ir vietā, kamēr tiek apcerēta Bībeles stāstu varoņu sadzīve – bet tiem nav vietas, ja grib spriest par reālu personu mūžīgo dzīvību: tad tam, kas NAV teikts Bībelē, ir tik par liela nozīme, kā tam, kas tajā IR teikts.
Kā gan tam, kas NAV, var būt vispār kāda nozīme? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.22 10:36:56
Mārtiņš
Kā gan tam, kas NAV, var būt vispār kāda nozīme?
Paskaties uz to tā - Raksti teiksim neko nemin par to, ka muitnieks Matejs bija daudz labāks par citiem muitniekiem un tādēļ Jēzus to aicināja, vai Jāzepam saderētā Marija bija pati lieliskākā sieviete pasaulē un tādēļ Dievs viņu izraudzījās par Jēzus māti. Savukārt cilvēki šad un tad mēdz šādas lietas piedzejot, kas NAV rakstos. Un beigu beigās Jēzus vārdiem `lai ikviens, kas tic` pievieno `un dzīvo kristīgu dzīvi, ir labāks nekā citi utt".
Pie šādas jaunrades ir svarīgi norādīt, ka Rakstus tas NAV rakstīts, un tam ir nozīme. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:05:52
Aivars
Jura rakstītajā ir uzsvērts, ka neesošajam ir TIK PAT LIELA nozīme kā esošajam.
Ja Rakstos NAV teikts, ka Jāzepam saderētā Marija bija pati lieliskākā sieviete pasaulē , tad mēs varam secināt, ka tam (visticamāk) NAV (izšķiroša) nozīme, kādēļ Dievs viņu izraudzījās par Jēzus māti. Nozīme ir tam, ka Dievs Mariju - Jāzepam saderētu jaunavu kā Marija attēlota Rakstos - izvēlējās par Jēzus māti. Diez vai jebkuram citam esošam faktam vai pieņēmumam (t.i., Rakstos neteiktajam) ir TIKPAT LIELA nozīme līdzās Rakstos tieši minētai informācijai.
Tiem, kas dažāda ticamības līmeņa pieņēmumus liek līdzās tieši rakstītajam, der atgādināt, ka nerakstītajam nav tāda nozīme kā rakstītajam. |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.03.22 11:11:35
Labi, Juri Saivar!
Tas ir atzīstams princips, ko tu demonstrē.
Tad es tev uzdošu jautājumu, uz ko gan pats jau atbildēju pa savam. To tu nekomentē, tāpēc nezinu vai piekrīti.
Kā Ābels kļuva ticīgs, un kā Ēnohs kļuva ticīgs, ja nebija neviena, kas viņiem sludināja? Raksti tomēr apgalvo, ka ticība nāk no sludināšanas. Domāju, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc M. Luters pieņem, ka Ādams bija mācījis savus bērnus un bērnu bērnus. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:40:20
+jean
Raksti tomēr apgalvo, ka ticība nāk no sludināšanas.
Kur Raksti to saka? --> JD
Bet VD laikā - vai arī no sludināšanas? Ja jā, kas sludina? --> pravieši, kas to uzzinājuši kādā mistiskā ceļā? |
koments [46.109.104.190] |
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:47:51
Kur Raksti to saka? --> JD
Rom. 10:17 Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles,
Bet VD laikā - vai arī no sludināšanas? Ja jā, kas sludina? --> pravieši, kas to uzzinājuši kādā mistiskā ceļā?
Jūdas 1:14 Bet šiem arī Ēnohs, septītais pēc Ādama, ir sludinājis, sacīdams: redzi, Tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto |
koments [46.109.104.190] |
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:49:38
Lūk. 24:25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
Ap. d. 3:18 Bet, ko Dievs ar visu praviešu muti iepriekš sludinājis, ka Viņa Svaidītajam jācieš, to Viņš tā arī piepildījis.
Ap. d. 3:24 Un visi pravieši, sākot ar Samuēlu, un tie, kas turpmāk runājuši, arī šīs dienas ir pasludinājuši. |
komentārs 2 [82.145.208.42] |
# Iesūtīts: 2013.03.22 15:46:10
Juris Saivars,
ja uzticamies Rakstiem kā patiesai Dieva atklāsmei, tad citās reliģijās kopš Kristus atnākšanas pestīšanu iegūt nevar.
Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Kristu!
Kas kavē pie pretējās iespējas pašam izdomāt savu vieglītiņu reliģiju un ar to izglābties?
Aivar,
kāpēc manipulēt?
Ja nebūtu jēga tam, ka Ābels upurē tieši jēru kā labāku upuri,
tad pietiktu, ja Bībelē būtu pieminēts ticīgais Ābels -
bez kādas saistības ar upuri.
Līdz ar to - kamdēļ samāksloti nodalīt upurētāju no upura, ticīgo - tā ticību no tās nestajiem augļiem? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.22 16:28:34
komentārs 2 [82.145.208.42]
Pirmkārt, Raksti runā par upuri no avju pirmdzimušajiem un to taukiem, nevis vienkārši jēru. Otrs, nu paskaties, ko īsti vēstule ebrejiem saka:
Πίστει πλείονα θυσίαν Ἅβελ παρὰ Κάϊν προσήνεγκεν τῷ θεῷ
Piekrītu, ka tiešām mākslīgi nodalīt upurētāju no upura nevajag. Taču vai būtu pareizi aizmirst Dieva suverenitāti?
|
:: Pievienot komentāru
|
