Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi. |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.04.22 23:38:31
Svētais
Ar vienu sev labi pazīstamu cilvēku par šo jautājumu jau diskutējam 9 gadus. Nesen viņš sacīja, - Tu esi liberāls un luterānis! Savā ziņā pirmais vārds "liberālis" ir ļoti moderns ar savu šī laika smeķi, kad pietrūkst argumentu. Otrs, luterāni nosaukt par "luterāni" - laikam ir kompliments.  To rakstu tamdēļ, ja katram ir savi stabili iepriekšpieņēmumi, tad var diskutēt 9 un vēl vairāk gadus. Ja Tev ir tik daudz laika, tad to varam.
Sāksim ar tradicionālu pieeju šim jautājumam.
1. Sv.Kristība ir Kristība ūdenī un Garā. Kristība ir īpaša ar to, ka tā ir tieša Kristus pavēle. "Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā" (Mt.28:19)
2. Sv.Kristībā mums tiek dāvāta pestīšana t.sk. grēku piedošana un Svētais Gars. (Tur arī izpratne, ka Kristība ir Sakramets t.i. Dieva dāvana cilvēka pestīšanai) "Kristus sacīja: "Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts." (Mk.16:16) "Tas attēlo Kristību, kura tagad jūs glābj." (1.Pēt.4:21) "Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki." (Tit.3:5-7)
Harizmātiskās un Vasarsvētku draudzes pret tradicionālo konfesiju (t.sk.luterāņu) kristībām ir iebildušas, ka tām ir tikai ūdens kristības, kā jeb kurš šķīstījošs, mazgājošs rituāls. Tāpēc pār šo Kristību vienmēr ir pacelta otrā Kristība jeb Gara Kristība. Bet... līdz ar to ir ienākušas neskaitāāāmas šīs Gara kristības izpratnes un domstarpības.
Vai šeit nav labāk runāt par Gara piepildītību, garīgām dāvanām, gara spēka izpausmēm, liecināsanu garā un spēkā, Gara zīmogu utt. (ņemot vērā vārda "kristība" baptizo - iemērkšana, iegremdēšana plašāku skaidrojumu)? Visu to, kas notiek arī Apustuļu darbu grāmatas pieminētajos notikumos.
|
Svētais  |
# Iesūtīts: 2011.04.23 09:44:16
Raimonds
Visu to, kas notiek arī Apustuļu darbu grāmatas pieminētajos notikumos.
Apustuļu grāmatas manis pieminētajās rakstu vietās tieši tas arī notiek, kad cilvēki top kristīti ar Svēto Garu un sāk runāt mēlēs. To nekādi nevar apiet un izskaidrot pamatojoties uz citām Rakstu vietām, kas tad tieši tur notiek, jo tur notiek tā kā ir rakstīts.
Man nav iebildumu pret Gara piepildītītbu, garīgām dāvanām, gara spēka izpausmēm, liecināšanu garā un spēkā, gara zīmogu utt., bet manis minētajos konkrētajos gadījumos var redzēt tikai to, kas ir rakstīts.
Starp citu tas nekādi nav pretrunā ar tām vietām , kuras mini tu, izņemot šo kļūdaino pieņēmumu, ka Sv.Kristība ir Kristība ūdenī un Garā
Jo ja tā būtu, kāpēc Jēzus būtu izdalījis un uzsvēris šo atsevišķo pieredzi ar kristību Svētajā Garā? ( Ap. d. 1:5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.)
Tas starp citu neatceļ Jēzus vārdus iet un kristīt mācekļus Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā! Jo šīs divas kristības arī ietilpst šajā pavēlē, ko atsevišķi izdala un uzsver apustuļu darbi, kā arī pats Jēzus.
Man ir ne tikai stabili iepriekšpieņēmumi, bet es pats runāju mēlēs apm. 18 gadus. Zinu, ka tā ir Dieva dāvana un pateicoties tai stiprinu sevi ticībā. Par to runā savukārt ļoti daudz 1.kor.14.nod. 4.p. Kas lūdz mēlēs , tas stiprina ticībā pats sevi. Jūdas vēstule utt.
Es gribu uzsvērt tikai to, ka Dievs neuzspiež nevienam obligāti par pienākumu runāt mēlēs, bet tas, ka tā ir privilēģija runāt mēlēs, tam , kas ir saņēmis šo dāvanu ar SV.G. kristību, tas gan tā ir.
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.23 09:56:55
Raimonds
Zini, man bija tik viegli saņemt šo dāvanu. Es gāju luterāņu draudzē. Kādā mājas grupā, man piedāvāja par mani lūgt, lai es saņemu šo dāvanu. Es biju lasījis Bībelē apustuļu darbos, ka tie runāja jaunās mēlēs. Es teicu, ka es tā arī gribu kā ir Rakstīts, jo tā ir rakstīts Bībelē. Man uzlika rokas, lūdza Dievu un es saņēmu šo kristību un sāku runāt mēlēs. Zinu, ka citiem tas nāk daudz grūtāk. Pāris nedēļas atpakaļ mūsu mājas grupā pievienojās viens puisis, kas arī gribēja šo dāvanu. Mēs lūdzām tā, kā ir Rakstīts. Tēvs, ja kāds lūdz tev Svēto Garu, tu tam nedosi akmeni vai čūsku. Mēs lūdzām un šis puisis arī sāka runāt mēlēs. Jēzus saka tā, ka ja kāds grēko pret Svēto Garu, tad tam tas netiks piedots ne šinī , ne nākamā laikā. Man ir arī ļaunā gara izdzīšanas pieredze. Jēzum pārmeta, ka viņš sadarbojas ar velnu, bet viņš teica par grēkošanu pret Svēto Garu. Tiem, kas tam netic, nesaprot, nepieņem, būtu jāuzmanās izteikt kaut ko pret Svēto Garu, līdz brīdim, kamēr viņiem ir saprašana kas tas tāds ir , lai nesagrēkotu pret to, jo Bībele apraksta šos notikumus skaidri un gaiši. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.23 14:16:42
Katrā ziņā viens ir skaidrs. Tie, kas nerunā mēlēs meklē argumentus Bībelē, kāpēc nav jārunā, bet tie, kas runā atrod tos argumentus, kāpēc viņi runā mēlēs.
Spilgts piemērs ir Ingars, šīs tēmas aizsācējs. Viņš meklēdams Dievu centās saprast kā ir īsti ar tām mēlēm un kristību ar SV.G. Nemeklēja argumentus vienam vai otram par labu, bet meklēja patiesību. Tad, kad pats saņēma šo dāvanu, tad arī saprata, kas un kā.
Turklāt tie, kas runā mēlēs , tie saprot tos, kas nerunā un kāpēc viņi nerunā. Taču tie, kas nerunā, nekādi nesaprot tos kas runā un kāpēc viņi to dara. Tā tas arī ir. Bet, kad saņem mēles, tad viennozīmīgi garīgais apvārsnis kļūst plašāks . To es pats pēc savas pieredzes varu teikt. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.23 14:36:35
Varbūt kāds man var paskaidrot par kādām mēlēm runā Jēzus?, kad saka:
Marka 16:17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās,
Kāda ir šī zīme, kas man kā ticīgajam nāk līdzi, ko?
|
code_ah [212.93.97.138] |
# Iesūtīts: 2011.04.23 17:44:39
Ak šie augsti stāvošie pieredzes bagātie un viņu neaizsniedzamie apvāršņi, viņu neskaidrās valodas un neredzamie brīnumi, viņu lāsti pret kuriem nedrīkst iebilst un spīdošais svētums uz kritušo bezdievības fona... |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.23 21:44:02
Zini, tad kad kāds sāk runāt no Rakstiem, tad uzreiz ir kāds kas saka, ka tas ir no augstiem plauktiem un citus noliekot, lai gan tas tā nemaz nebija domāts. Tas, kas grib kādu nolikt ir tas, kas nevar atbildēt pamatoti balstītu savu viedokli uz Rakstu patiesību, tas ir tas, kas izmet kaut ko filozofisku un absolūti nepamatotu Bībelē, bet šķietas, ka ir pazemīgs un lēnprātīgs. Jēzus pastāvēja par savu patiesību vienmēr un drosmīgi, neskatoties uz pārējo viedokļiem par sevi. Jēzus kā pazemības paraugs - viņš sauca par nobaltētiem kapakmeņiem tos, kas bija liekuļi, jo tā bija patiesība. Tā bija Jēzus pazemība, kad viņš teica, lieciet mierā tos, ko mans debesu tēvs nav dēstījis, tos izraus ar visām saknēm. Tāpat, kad viņš teica, vai jums, ja jūs meklējat glaimus no cilvēkiem. Tāpat, kad jūs turat un ievērojat cilvēku mācības, bet atstājat novārtā Dieva Vārdu, bet velti to darāt, jo mācāt cilvēku mācību.utt utjp. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.04.24 09:06:28
Svētais
Man būtu tāds jautājums - kristība ir nepieciešama pestīšanai. Ja jūs izšķirat divas kristības, tad kura ir tā bez kuras cilvēks netop pestīts?
Par ko jūsu reliģijas dibinātājs teica: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības" (Jn.3:3)? |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.04.24 18:21:17
παλαιό ανόητος
kristība no šī aspekta kādu mini tu, nav nepieciešama pestīšanai. Kristība ir apliecinājums tam, ka cilveks tic Jēzus Kristus upurim savā labā, un tad pēc Jēzus pavēles viņš pieņem kristību. tad, kad cilvēks apliecina ticību Jēzum savā sirdī ticēdams, ka tas ir nomiris un augšāmcēlies, tad viņš tajā brīdī arī piedzimst no augšīenes.
Tāpēc šī kristība ūdenī ir tikai apliecinājums tam, ko cilvēks jau tic savā sirdī un apliecina ar savu muti par Jēzus Kristus glābšanu savā labā. Piemērs ir noziedznieks pie krusta, kas saņēma glābsaņu bez kristības ūdenī, bet apliecinot Jēzu kā glābēju un kungu.
Ar šo ticību piedzimst no augšienes un saņem kristību pēc Jēzus pavēles, bet kristība pati par sevi nenodrošina pestīšanu. Tādējādi cilvēks top pestīts pateicoties savai ticībai Jēzum un pieņemot ūdenskristības pēc Jēzus pavēles.
Kristība Svētajā Garā ir Dieva paredzēts līdzeklis ticīgajam saņemt spēku būt par Jēzus liecinieku un stiprināt sevi ticībā, un vēl daudzas citas lietas, kas nāk tam līdzi. Taču no šī kristības SV.Garā aspekta, tā nav kristība, kas nodrošina vai apzīmogo pestīšanu vai glābsaņu, jo to panāk caur ticību Jēzum kā savam glābējam. Tāpēc viņa ir kā privilēģija kristīties ar SV.G. un iegūt visu to pilnību , kop DIevs ir paredzējis šajā kristībā, taču viņa nav tā, kas liecina vai neliecina par glābšanu. Tomēr tā ir Dieva dāvana un tā ir jāizmato un jāpielieto tai paredzētajā nolūkā.
Es to salīdzinātu ar bagātīgi no Dieva klātu galdu, bet cilvēks atnāk un paņem tikai kaut ko vienu, lai gan visbūtiskāko viņa organismam nepieciešamo uzturvielu, bet palaiž garām daudz svētības nebaudīdams visas. Es ticu, ka DIevs skumst par to. Ja es samaksātu piem. cenu ar savu dēlu par tavu pestīšanu, veselību, labklājību, un tu pienākdams pie manis pateiktos tikai par pestīšanu , es to novēr`tetu, bet uzdotu tev jautājumu, kāpēc tu nebaudi vsu pārējo labo, ko esmu tev nodrošinājis? Uz ko tu man atbildētu, man pietiek ar pestīšanu, esmu pazemīgs, lēnprātīgs. Es teiktu, bet samaksāta ir tik dārga un augsta cena par visu, kāpēc tu neizmanto visu, bet tikai daļu, lai gan būtiskāko? Tā es to sal`dizinu ar būt kristītam ar SV.G. un tie, kas to neizmanto, tie paši sevi aplaupa, lai gan Dievs viņiem to grib kā svētību iedot. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.04.25 00:56:27
Svētais
Priecīgas Lieldienas!
Viss ko rakstīji ir jāmēģina kopīgi soli pa solim apskatīt. Tas ar ko būtu jāsāk ir, ko saka Raksti un uzmanīgi paraudzīties uz to, kā mēs tos skaidrojam? Šeit ir acīmredzamas konfesionālas atšķirības.
Luteriskajā Baznīcā Sv.Kristība vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, kā Dieva Žēlastības līdzeklis / dāvana caur kuru mēs kļūstam par kritiešiem un tiekam uzņemti Kristus Baznīcā. Tāpēc par Kristību vienmēr ir ticis liecināts nevis kā par mūsu darbu, nopelnu vai liecību, bet Dieva darbu mūsu pestīšanai. Tas nozīmē, ka kristī nevis mācītājs, bet pats Kristus.
Ne velti tāpēc vispirms atsaucamies uz paša Kristus pavēli / uzdevumu. "Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis." (Mt.28:18-20) " Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts." (Mk.16:15-16)
Tāpēc sv.Kristība ir īpaša un atšķirās no visām citām kristībām (t.sk.Jāņa Kristītāja kristības). Ne velti es pieminēju prozelītu kristību , lai sajustu šo vēsturisko kontekstu, ka šķīstīšanās, iniciācijas uc. svētdarbības var būt ļoti dažādas, bet sv.Kristība, ko pavēlējis Kristus ir tikai viena.
Sv.Kristība ūdenī un Garā, kaut vai, skaties, ņemot vērā vārdus ko saka Kristus: Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tāpēc Luters rakstīdams par sv.Kristību saka, ka tā nav pirtnieka kristība jeb mazgāšana, jo sv.Kristībā ir daudz kas vairāk t.sk. Kritībā tiek dāvāts Svētais Gars. Kāpēc runājam par Sv.Garu? Tāpēc ka tā ir Kristus pavēle un apsolījums.
Vēl viena svarīga pieeja Rakstu eksagēzei. Kā mēs skaidrojam Apustuļu darbus? Aprakstoši vai priekšrakstoši? Un šeit vairāk ir jānosliecās uz to pusi, ka Apustuļu grāmata apraksta konrētus gadījumus, kas ļoti rūpīgi ir jāaplūko, ņemot vērā visu iepriekš teikto. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.25 10:53:15
Raimonds
Priecīgus Jēzus augšāmcelšanās svētkus tev tāpat!
Kristība ir Dieva darbs pie cilvēka, nekad neesmu domājis citādāk! Un cilvēks apliecina savu ticību izpildot šo Jēzus pavēli kristoties. Tāpēc šajā jautājumā esmu vienisprātis.
Tāpat arī jautājumā par kristību Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tam es ticu. Tomēr Raksti atklāj un izdala šīs kristības ietvaros divus atsevišķus notikumus. Kristību ūdenī Jēzus vārdā un kristību Garā ar runāšanu mēlēs, kā līdzejošu zīmi pēc paša Jēzus vārdiem. Tāpēc apustuļu darbos nevar nekādi apiet šīs atsevi``sķās pieredzes un ietilpināt tās vienā kristībā. Manis pieminētajās Rakstu vietās tas arī notiek, kad cilvēki kristoties Garā sāka runāt mēlēs, un nekavējoties tiem tika piedāvāts kristīties ūdenī Jēzus vārdā. Tāpēc to nekādi citādāk nevar ne izskaidrot ne paskaidrot kā vien tā, ka pastāv divi atsevišķi notikumi jeb pieredzes saņemot kristības, kas ir vairāk kā viena. Tur, kur ir uzsvērta šī viena kristība, viena ticība, viens kungs ( ef.) tā tikai liecina un raksturo šo vienu pamata kristību, kas mums visiem ir uz Jēzus vārdu. Ja tā nebūtu, tad Raksti neatklātu vairākas kristības, ko mēs saņemam.
Jāsaka tā, ka Svētais Gars visu laiku bija ap un pie mācekļiem arī Jēzus laikā, jo citādi tie nevarētu izdzīt ļaunos garus. To apliecina arī pats Jēzus sakot, ka ar DIeva garu tiek dzīti tie ārā. Arī tad, kad Viņš dvesa uz tiem Garu sacīdams ņemiet to, tie to uzņēma zināmā pakāpē. Taču pats Jēzus arī sacīja, lai tie neiaizeit no Jeruzlaemes, lai saņemtu šo apsolījumu- Svētā gara kristību, kas nonāca pār mācekļiem Vasasrsvetkos. Ja būtu pietiekoši ar to, ka Gars jau bija ap un pie macekliem, Jēzus šadu rīkojumu tiem nebutu devis, taču viņš teica, lai tie saņem to īpašā veidā, ko tie arī izdarīja. Tā Svētais Gars kā redzama zīme ar runāšanu mēlēs nonāca pār mācekļiem pēc paša Jēzus vārdiem, ka šī zīme nāks tiem līdzi. Turklāt arī Jēzus zemes dzīves laikā apliecināja, ka Gars vēl nebija izliets, jo Viņš vēl nebija iegājis apskaidrībā, tikai pēc tam Jēzus saņēma apsolījumu no Tēva un kristīja ar Svēto Garu savus mācekļus. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.04.26 19:07:50
Svētais
Cik ir zināms, tad vai nu Vasarsvētku draudzēs vai nu vispār harizmātiskajās kustībās izpratne par Gara kristību (ar redzamu zīmi - mēļu dāvanu) atšķiras. Ir piemēram draudzes, kurās uzsver, ka bez redzamas mēļu dāvanas saņemšanas nav notikusi Gara kristība, savukārt citi katreiz iet no jauna kristīties Garā, lai uzliek rokas (piemēram, ja atbraucis kāds ārzemju sludinātājs). Citur māca, ka Gara kristībām pietiek, ka rokas uzliek kāds cilvēks ar šo dāvanu un ne obligāti ir jāsāk runāt mēlēs.
Vēl viena sena problēma (īpaši no luterāņa skatu punkta) - pārkristīšana. Ja cilvēks ir ticis kristīts bērnībā tradicionālajā konfesijā, tad vēlāk ja viņš ir pārgājis uz Vasarsvētku draudzi, viņš bieži tiek pārkristīts.
Šajos jautājumos gribētu dzirdēt Tavu viedokli.
P.s. kā kopumā un vispār Tavā vidē pieņemts saukt harizmātisko kristiešu draudzes? Harizmāti vai konkrēto draudžu vadītāju (piem., ļedjajevieši u.c.) vārdā vai tāda konkrēta vārda nemaz nav?
Papildinot. Daudzreiz šajā lapā ir pieminēta Apustuļu darbu grāmata. Sic! Tur jau rodas tie iepriekšpieņēmumi, kā mēs esam atbildējuši uz šo pamatjautājumu, kas ir sv.Kristība? un kā mūsu draudzēs tas tiek praktizēts? Tā arī tiek skaidrota Apustuļu darbu grāmata. Piemēram, ļoti sarežģiti kļūst diskutēt, ja kāds saka, ka viņam Gars atklāja vai vadīja un tāpēc viņa izpratne ir vispareizākā. Diemžēl arī pašās harizmātiskajās draudzēs tā ir viena liela iekšēja problēma. Kopumā par šīm domstarpībām sadūrās (kas vairāk mums zināms) jau Luters. Mazajā un Lielajā Katehismā šo polemiku nevar nepamanīt. Bet zīmīgi Luters iesāk skaidrojumu ar apliecinošo, vienojošo izpratni par sv.Kristību. |
Tēvs Indriķis  |
# Iesūtīts: 2011.04.26 20:43:42
Vispār jau šī mācība par divām dažādajām kristībām - ūdens un Gara, tās nodalot, ir ļoti nesena - no 20.gs. sākuma.
Bet ar mēļu dāvanu ir tā, ka cilvēki, kuri Vasarsvētku draudzēs tās nav saņēmuši, pastāv uz to, ka viņiem tomēr esot Gara kristība.
Bet tādā gadījumā principā pazūd šī uzskata par divām kristībām jēga.
Un atliek vien mēles bibliski uzlūkot par vienu no Gara dāvanām un kristību par vienu kristību. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.04.26 20:52:57
Tēvs Indriķis
Luteram iznāca vairāk polemizēt ar pārkristītājiem, jo viņi nepieņēma bērnu kristību. Bet tur tā viņu argumentācija bija ļoti līdzīga, atsaucoties, ka viņi ir saņēmuši Garu un atklāsmes. Katehismos Luteram nav divu domu par sv.Kristību kā kristību ūdenī un Garā. |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.04.26 21:42:43
Raimonds
Kristība Garā notiek vienu reizi. Zīme runāšana mēlēs pavada šīs kristības saņemšanu. Kāds var būt arī kristīts Garā un nerunāt mēlēs. Jājautā kā tad tā? Jau jau esi kristīts tātad tev jārunā mēlēs. Tā tam būtu jābūt, bet nerunā tāpēc, ka neatraisa paši no savas puses šo dāvanu. Lieta tāda, ka Gars nevienu nepiezspiež runāt mēlēs. Tu vari runāt un vari arī nerūnāt , bet būt kristīts Garā ar šo līdzejošo zīmi. Jāsāk runāt ir pašam cilvēkam, kā Gars dod izrunāt.
Ap. d. 2:4 un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.
Cilvēks sāk un Gars dod kā izrunāt. Tā ir vistipiskākā ticīgā kļūda, kad viņš domā, ka Gars to piespiedīs izrunāt, bet tā nav! Tu vari piepildītites tādā pakāpē, ka tu nevari nerunāt, tas gan tā ir. Bet kristība pati par sevi notiek pie tiem, kas lūdz , tie saņem . Atliek vienīgi sākt runāt. To daudzi arī nesaprot kā tas tā ir, un tāpēc nesāk runāt. Taču Jēzus māca, ka ja tēvam lūdz garu viņš nedos akmeni. Tie, kas nāk ticībā pie Tēva tie saņem šo Garu un mēles, kā Gars to dod tiem izrunāt. Par to runā pats Jēzus, ka šī zīme nāk ticīgajam līdzi -jaunās mēlēs tie runās.
Jāsaka tā, ka vēl viena tipiska kļūda ir tā, ka ticīgie uzskata, ka mēles ir tikai un vienīgi kalpošanas dāvana ar kuras palīdzību var kalpot draudzei ar tulku. Bet tas neietilpst savukārt Jēzus vārdos, ka šī zīme nāks ticīgajiem līdzi, nevis kā dāvana, bet kā zīme visiem ticīgajiem. Kalpošanas dāvana ir apskatāma atseviški draudzes kontekstā. Bet mēlēs runāšana kā sevis celšana ticībā atkal savukārt atseviški. Par to runā Raksti.
Apustuļu darbi ir uzskatāmi par autentisku Dieva Vārdu tieši trāpat kā visi pārējie Raksti. Pāvils, kas sarasktījis vairāk kā trešdālū jaunās derības arīdzan pamatā figurā apustuļu darbu grāmatā. tas pats Pavils , kas dod izteiskmīgas norādes un skaidrojumus par mēlēm vēstulē korintīešiem.
Piemēram, ļoti sarežģiti kļūst diskutēt, ja kāds saka, ka viņam Gars atklāja vai vadīja un tāpēc viņa izpratne ir vispareizākā.
Es nekad neesmu atsaucies uz specifiskām Gara atklāsmeēm pārspriežot šo tēmu, bet tikai un vienīgi uz Rakstvietām un autentisko DIeva Vārdu, ko neviens ticīgais nevar apiet. Tāpēc no ši aspekta nevar visu novelt uz personiskām atklāsmem, bet jāpamato argumentācija Bībelē.
Vēl viena sena problēma (īpaši no luterāņa skatu punkta) - pārkristīšana. Ja cilvēks ir ticis kristīts bērnībā tradicionālajā konfesijā, tad vēlāk ja viņš ir pārgājis uz Vasarsvētku draudzi, viņš bieži tiek pārkristīts.
Mani nokristīja luterāņu draudzē ar ūdens apslacisanu. 17 gadus es dzīvoju pilnigi par to nedomadams. Tad, kad beidzu bibeles skolu, es pamaniju, ka Bibele kristas ar pagremdesanu udeni. Kad es to ieraudziju, tad es nolemu nokristities vienu reizi , bet pareizi. Neticu, ka tas kaut kādi ietekmē Kristus pestisanas darbu pie mums. Taču es personiski nolēmu tā izdaŗit. savu personisko piemēru minot, no malas varētu likties, ka esmu pārkristījies, bet es sevii domāju, ka esmu izdarījis to vienu reizi, bet pareizi. Uzsveru, es neticu, ka tie, kas dara to citādāk, nesaņems no Dieva to, ko DIevs ir paredzejis kristiibaa. Bet es ticēju pēc savas paŗliecības un tāpēc to izdarīju. Nedomāju un nesaucu to par pārkristīšanos.
P.s. kā kopumā un vispār Tavā vidē pieņemts saukt harizmātisko kristiešu draudzes? Harizmāti vai konkrēto draudžu vadītāju (piem., ļedjajevieši u.c.) vārdā vai tāda konkrēta vārda nemaz nav?
Diemžēl šī iesauka harizmāti nenāk no draudzes iekšienes. Mēs nesaucam sevi par harizmātiem. draudze sevi sauc par kristiešiem un piem. tieši tāds ir arī tās nosaukums: kristiešu draudze " Prieka vēsts". Tātad no šī aspekta konkrēta vārda nemaz nav. Pārējās draudzes mēs saucam šīs draudzes nosaukumos. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.26 21:53:57
Tēvs Indriķis
Un atliek vien mēles bibliski uzlūkot par vienu no Gara dāvanām un kristību par vienu kristību.
Mans jautājums tad būtu tāds: Kur ir kāda lutrerānu draudze kura `darbojas šajā mēļu kalpošanas dāvanā? Ja jau tu tici , ka tāda eksistē, kur ir kāda draudze kurā tā darbojas? |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.04.26 21:56:50
Luteram iznāca vairāk polemizēt ar pārkristītājiem, jo viņi nepieņēma bērnu kristību.
Es neticu, ka mazi bērni, kas nespēj paši ticēt un apliecināt savu ticību jākristī, jo Rakstos es redzu Jēzus vārdus, kas tic un top kristīts, tas taps izglābts. Evangelista FIlipa piemērs arī rāda to, kad viņš noprasa galminiekam, ja tu no visas sirds tici, tikai tad tu vari kristīties.
Tajā pašā laikā es redzu Jēzus vārdus, ka bērniem pieder Dieva valstība pēc noklusējuma. Saprotu to tādejadi, ja berni, kas nav apzinata vecuma, un nav varejusi ticet un apliecinat savu ticibu, peksni iet boja, tie nonak pie Dieva un netiek pazudinati, pat ja tie nav kristiti. To apliecina Raksti vairakas vietas. |
παλαιό ανόητος |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.04.26 23:14:37
Svētais
Vai jums ir kāda iespēja pārbaudīt, vai tas gars, kas ieiet cilvēkos un izraisa runāšanu mēlēs, ir svētais gars jeb vai kāds cits gars vai gari? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.04.26 23:21:50
Svētais ]
Kāpēc Pāvils salīdzina Kristību ar apgraizīšanu? Apgraizīšanu arī nebūtu jāizveic, kad esi sasniedzis pilngadību?
|
Tēvs Indriķis |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.04.27 09:58:47
Kur ir kāda lutrerānu draudze kura `darbojas šajā mēļu kalpošanas dāvanā?
Nav saredzamas garīgas priekšrocības, kāpēc lai luterāņu draudzes kopumā ar to aizrautos. Atšķirībā no populārām pašu teorijām par šo tēmu, nav redzams, ka draudzes , kas to praktizē būtu tuvākus mīlošākas un garīgi stiprākas par citām, jo narcistisko sektantisko jūsmošanu par sevi pašiem diez vai varētu uzskatīt par garīgu augli.
Plus, šīs mēļu teorijas parasti nāk līdz ar veselu bagāžu īpatnu atziņu ...typa es pamaniju, ka Bibele kristas ar pagremdesanu udeni. Kad es to ieraudziju, tad es nolemu nokristities vienu reizi , bet pareizi[...] Taču es personiski nolēmu tā izdaŗit. savu personisko piemēru minot, no malas varētu likties, ka esmu pārkristījies, bet es sevii domāju, ka esmu izdarījis to vienu reizi, bet pareizi.
Jā, šīs lūgšanas var būt noderīgas personiskā dievbijībā.
Bet tikpat noderīgas ir regulāras lūgšanas saprotamā valodā. |
:: Pievienot komentāru
|
