atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Svētā Gara kristības
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:25:15
Par Svētā Gara kristībām.
Ingars tīri labi visu izstāstīja.
Harizmāti tic, ka :
1. Pestīšanai Svēto garu mēs saņemam kristībā: 21 Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." 22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
Jēzus mācekļi bija saņēmuši Jāņa kristību, bet Svēto garu/glābšanu saņēma pēc tam kad Jēzus bija augšāmcēlies. „un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.”
Kalpošanai nepieciešamo Svētā Gara svaidījumu mēs saņemam Svētā Gara kristībā:
4 Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.
5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit M
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:26:29
Kasis, piereģistrējies, tad varēsi rakstīt pilnvērtīgus textus nesarautus gabalos!
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:38:00
Kasis, šī ir klasiskā kļūda par pieņēmumu it kā brīvā griba ir simetriska! Nesapratu, ko Tu vēlējies ar šo pateikt.
Cilvēks var bŗivi grēkot un Dievs soda cilvēka grēka dēļ nevis cilvēka nespējas mīlēt Dievu dēļ. Piekrītu.
Tad kad Dievs pienāk pie cilvēka cilvēks JAU ir zem Elles lāsta pasludinājuma stāvoša persona. Nav neitrālā zona, kad tu izvēlies kurā virzienā iet! Piekrītu un nekad neesmu apgalvojis pretējo.
Kad Dievs savā žēlastībā (un žēlastība nav atkarīga no mums, jo citādi tas būtu alga ne žēlastība skat Rom 4 nodaļas sākumu) kur air suverēna Dieva darbs, neietekmēts un neietkmējams no malas, atdzemdina cilvēku dāvādams viņam ticību Nu lūk, es uzskatu, ka Dievs mums dāvā SPĒJU ticēt, bet ticība tiks piepildīta ar no tās izrietošu rīcību.19 Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.
20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.12.03 11:01:46
Kasis,

Nu lūk, es uzskatu, ka Dievs mums dāvā SPĒJU ticēt, bet ticība tiks piepildīta ar no tās izrietošu rīcību.19 Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.


Lūk un vēl viens teoloģiskās izglītības trūkuma piemērs!

Skat augstāk es citēšu tevis paša rakstītu tekstu tikai latviski:
Ebr 11: 1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.


Tagad jautājums tev, vai Jēkaba vēstulē lietotais vārds "ticība" ir ar šādu nozīmi!
Lai tu redzētu savu kļūdu es parādīšu to textuāli ievietojot Jēkaba vēstules textā, ticības definīciju kas ir Ebr 11:1

Tu stipri ceri un paļaujies, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari stipri cer un paļaujas un dreb

Redzi? Absurdu redzi? Tagad savā sirdī pamēģini ieskatīties un padomāt vai ikreiz, kad raksti lieto kādu vārdu atšķirīgos kontextos vārdam vienmēr ir viena un tā pati nozīme, it īpaši, ja vārdu lieto dažādi autori (Ebr vēstules autors nav Pāvils)

Pārdomām vēl no Jēkaba vēstules

Jek 2:20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka stipra cerība un paļaušanās bez darbiem ir nedzīva?

Rom 10:11 jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā.

Kurš melo, Jēkabs vai Pāvils? Vai varbūt viņi atšķirīgi vārdiņus "ticība" lieto? Tādējādi viens lietojums nav attiecināms uz otru?

Mēs ticām un mācām ka ticība ir Dieva dāvana, to Dāvā Dievs caur saviem žēlastības līdzekļiem. Ticība nav izvēle, ticība ir stāvoklis! Tu nevari izvēlēties ticēt vai neticēt, ticība ir dāvana. Kā piemēru, pamēģini brīvi izvēlēties ticēt Muhamedam un tu redzēsi, ka tu to nevari. Pamēģini brīvi izvēlēties neticēt Dievam un kādu laiku tu nevarēsi, taču ja pretosies ilgi Dievam, zaudēsi ticību!

Tas ir tas, ko es teicu - griba ir asimetriska. Noraidīt Dievu mēs varam brīvi un aktīvi, bet pieņemt un izvēlēties Dievam sekot un viņu mīlēt varm tikai tad, ja Dievs pirmasi mūs pieņem un mīl! Mūsu mīlestība uz Dievu nav mūsu izvēle, bet Dieva izvēle, jo Dievs pirmais mūs mīlēja!
Tomēr grēcinieku noraidījums Dievam nav Dieva izvēle, bet grēcinieku izvēle!

Tu neizvēlies elpot, tu elpo, jo tu esi dzīvs, tā ir dzīva cilvēka normāla darbība - kas nav gribas akts. Aizturēt elpu būs tavs gribas akts, kas aizliedz dzīvību!
Ar mironi ir pilnīgi otrādi. Neelpot ir viņa dabīgais stāvoklis, pat elpot viņš nevar, viņš nevar arī gribēt... viņš kā akmens no kalna ripo lejā ellē, bet atpakaļ kalnā tas nevar uzvelties, jo tam nav gribas, nav ticības un nav spēka! To visu Dod Dievs caur Vārdu, Kristību un Vakarēdienu! Tie ir žēlastības līdzekļi kuru iedarbībai līdzi nāk Dieva Apsolījums un Dievs nevar melot!

Tādi pīrāgi!

Kā īpašu teoloģisku vingrinājumu iesaku palasīt Ebreju vēstules 11 nodaļu VISU nodaļu, un pie katra panta pajautā savai sirdij, vai tu tam tici, vai tā tev māca tavi skolotāji?
Īpaši interesē pentakostāļa atbilde uz šīs nodaļas 36-37 pantu tādā kontextā, vai tiešām Dievs ir apsolījis materiālu labklājību? Tad par ko runā autors šajos pantos?

Kā arī interesētu komentārs par 33 pantu
kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši ,

Šāds jautājums, kas bij pamatā šo cilvēku taisnajiem darbiem? No kā šie taisnie darbi dzima?
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:26:28
Mēģināju piereģistrēties, pagaidām uz epastu nekas nav atnācis. Sory, Mulder, iepriekšējo komentu rakstīju ātrumā, līdz ar to salaidu kļūdas. Nu lūk, es arī ticu tam, ka bez Dieva cilvēks ir pilnībā grēcīgs, nolemts ellei utt. Un, es ticu, ka tad, kad cilvēks dzird Dieva vārdu, tam līdzi nākošais Svētais Gars padara cilvēku SPĒJĪGU izdarīt izvēli. 1kor12 "neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā." To, ka šī ideja attiecas uz jau glābtu cilvēku/jauno radījumu/Dieva bērnu utt.., es esmu pilnībā pārliecināts. Argumentus skat iepriekšējos komentos.
Tomēr es apzinos, ka šeit rodas pretruna par neglābtu cilvēku attiecībā ar mācību par jauno un veco cilvēku, tas, ko tu minēji, ka no sākuma cilvēks atdzimst no augšienes un pēc tam kļūst spējīgs izdarīt izvēli. Atzīstos, pagaidām man šis jautājums nav pilnīgi skaidrs. Nekas, Dievs dos un es izpratīšu šo jautājumu.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.12.03 11:35:59
Kasis, lūk tev nav tālu līdz pilnīgai izpratnei. Šī "SPĒJA" izdarīt izvēli, jeb būtībā - spēja sekot Dievam, jo nesekot Dievam jau arī pirms tam prati, ir šī Dāvana. Dievs Dāvā tev tādas kājas ar kurām tu vari viņam sekot. Jeb kā mēs Luterāņi sakām - Dievs dāvā ticības roku, ar kuru mēs varam saņemt to ko Dievs dāvā!
Dievs ne tikai mūs dara spējīgus saņemt Dieva žēlastību, bet arī reāli šo žēlastību sniedz - Kristībā, Vārdā, Vakarēdienā!
Ticība ir kā roka, kā instruments, kā garīgs loceklis, ar kuru mēs saņemam garīgas lietas!
Tā nu ikvienam pestītajam ir šī ticība, ticība un paļāvība cerība un uzticēšanās... tas ir Dieva Darbs, kas nāk no Dieva Vārda un Sakrametniem... neviens pats nevar "iemācīties" ticēt!
Tā nu pēc tam, kad esam pestīti mums, protams, priekšā vēl ir garš ceļš šajā pasaulē, katram ar saviem aicinājumiem un dāvanām un, neizpaliekošu Svēttapšanu, kad uzpotētajā izkaltušajā zarā dzīvība no Vīna koka izdzen un izdeldē nāvi šajā zarā un zars tad dod augļus, tamdēļ, ka bez Kristus mēs nenieka nespējam darīt (Jan 15:5)

Kā Kristus māca - ja jūsu ticība nav tāda kā bērniem, neiesiet Debesu Valstībā. Kristus parāda bērnus kā visīstākos Debesu Dāvanu kandidātus, viņi kvalificējas vislabāk, jo viņiem ir visīstākā ticība un paļaušanās...
Ticība nav Dēmonu zināšanas par Dievu un Dieva Vārdu un Kristu, jo kā redzi Dēmoni vēl labāk Kristu pazīst nekā ticīgie, un tomēr viņi neiemanto... jo tā ticība, kas dod pestīšanu ir šī - bērnišķīgā, vientiesīgā un vienkāršā bez filosofēšanas, mazā roķele kas izstiepta pret Dieva Dēlu, dabīgā ticība uz Dzīvību, jo Dzīvībai mēs sākotnēji bijām radīti! Ticēt ir Dabīgi - dzīvjam cilvēkam!

Tamdēļ arī mēs mācām, ka bērni var saņemt Dieva Debesu dāvanas, jo pats Kristus mums saka, ka ja mēs neesam kā šie mazie, tad mums nekas nepienākas. Tad vai ar to viņš aizliedz mazajiem saņemt to, ko saņemam mēs paši?

Tādi lūk pīrāgi!

Dievs atņem mums mūsu elkus, un kā pēdējo elku viņš nogalina mūs pašus, ka mēs vairs uz sevi nevaram paļauties, paliek tikai un vienīgi Kristus. Cilvēks vienmēr dabīgi meklē kādu patvērumu kaut kur ārpus Dieva... un nereti tā ir šī Jēkabiskā ticība - ticība uz savu ticību, nevis uz Kristu! Tad kad tu sāc klausīties vai tu ko dzirdi, tu pārstāj dzirdēt! Tad kad tu sāc domāt vai tu mīli, tu beidz mīlēt! Tad kad tu sāc reflektēt par savu ticību, tava ticība kolapsē pati uz sevi!

Bet kad Dievs mūs nogalina, tad mums vairs nav uz ko pieķerties! Un nereti šī nogalināšana notiek caur to ka Dievs mums uzrāda mūsu grēku ļoti spilgti... kad mēs "taisnie un bezgrēcīgie" saprotam kādi īstenībā esam! Tad nekas cits neatliek kā saukt "Ko man būs darīt..." Un saņemam mierinošu atbildi "Tici uz Kungu Jēzu"

Ticība nav zināšanas un apzināšanās un izpratne par Dieva Vārdu, Dēmoniem tā tiešām ir labāka nekā mums!

Ticība ir paļaušanās uz Dieva Vārdu, ka Dievs nemelo, ka tas, ko viņš apsola, viņš arī to spēj sniegt tā kā viņš to apsola!

Ja viņš apsola, ka kristībā mēs saņemam grēku piedošanu un Svēto Garu, tad mēs ticam ka tā arī ir, ja arī neko "nejūtam", tāpat kā nejūtam pretrgripas poti, kā tā darbojas. Bet Dieva Vārds atklāj mums to kas un kā notiek.
Ja viņš apsola, ka mēs saņemam Kristus miesu un asinis sv. vakarēdienā uz mūsu grēku piedošanu, tad mēs nefilosofējam bet tam ticam!

Tādējādi mūsu pestīšana ir droša cik droša ir šī realitāte!
1. Premisa: Dievs mani ir kristījias Trīsvienīgā Dieva Vārdā
2. Otra premisa: Dievs nemelo
3. Secinājums: Esmu pestīts!

Manās premisās nav šī "Ja... Tad... " kas neizbēgami ved uz šaubām un izmisumu un pat neticību, vai ved pie kāda elka... uz ko paļauties, ks ir "taustāmāks" par Dieva apsolījumiem!
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:54:34
Izlasīju Tavu nākošo komentu. Mulder, es arī nepretendēju uz teologa titulu. Man tiešām nav teoloģiskas izglītības, es neesmu draudzes kalpotājs, esmu vienkāršs draudzes loceklis. Tomēr es arī esmu kristietis un man ir jābūt noteiktām pamatnostādnēm, pēc kurām es vados lasot Bībeli, kas dažreiz liekas tik pretrunīga. Redzi, Tu man iedevi Ebr.11:1 latviešu tulkojumu. Man kā grieķu valodas nepratējam ir divas iespējas, no kurām izvēlēties, kā saprast šo fundamentālo jēdzienu, kas caurvij visu Bībeli – ticība; Ebr.11:1 latviešu vai krievu tulkojums, kas atšķiras savā starpā. Latviešu tulkojumā jēdzienam "ticība" tikai pasīvā daļa: pārliecība, paļaušanās. Krievu tulkojumā ir jēdzienam "ticība" ir gan pasīvā daļa "pārliecība par neredzamām lietām, gan aktīvā - "gaidāmā realizēšana" - respektīvi, rīcība/darbi. Teikšu godīgi, ka krievu tulkojumā ticības jēdziens man šķiet
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 11:55:02
tuvāks. Es arī ticu, ka Dievs ir tas, kas dod šo ticības PIRMO, PRIMĀRO/SVARĪGĀKO(bez kuras otrā daļa nemaz nav iespējama) ticības daļu "pārliecību par neredzamām lietām", tomēr es arī ticu, ka vajadzīga ir arī otrā daļa: "gaidāmā realizēšana". Sagatavojiet Tam Kungam ceļu!(it kā Dievam būtu vajadzīgs ceļš). Kurš melo, Jēkabs vai Pāvils? Neviens nemelo, vienkārši viens apskata/akcentē ticības pirmo daļu, otrs otro. Viens cīnās pret herēzi, ka viss ir atkarīgs tika no cilvēka, kas nav patiesība, otrs cīnās pret tādu pašu herēzi, ka ir tikai jātic, tikai jābūt pārliecinātam, un nekas nav jādara, kas arī nav patiesība.
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:00:57
Starp citu, Mulder, paldies par Taviem komentāriem un piemēriem, patīkami lasīt loģisku un argumentētu viedokli.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.12.03 12:12:24
Kasis, ja mums ir dažādi tulkojumi, tad ir tikai normāli, ka tu kā kristietis ej pie oriģināla un to pārbaudi! Varu tev palīdzēt:

Šeit tulkojumi:

Now faith is being sure of what we hope for and certain of what we do not see (NIV)

Now faith is the assurance of things hoped for, the conviction of things not seen. (NASB)

Now faith is the substance of things hoped for, the evidence of things not seen. (KJV)

Now faith is the assurance of things hoped for, the conviction of(A) things not seen (ESV)

http://www.biblegateway.com/passage/?search=Heb%2011:1&version=3.. 1

Šeit ir daudz daudz daudz daudz daudz dažādās valodās!

Šis RSV (Russian Synodial Version) ir KJV tulkojumam tuvais šis vārdiņš, ko tu tulko kā "neredzamā realizācija" ir cits tulkojums - "Neredzamā substance" "neredzamā pamats"...

Ir arī cits Krievu tulkojums

Вера - это уверенность в том, чего мы с надеждой ожидаем, подтверждение того, чего мы не видим.

www.scriptur4all.org tur ir angllju/koine interlineaaris vari pat pa vārdam redzēt tulkojumu!

http://www.olivetree.com/bible/

Sheit arī ir dažādas bibeles bet visforshākā ir Interlineāris ar Stronga Definīcijām KATRAM vārdam ar VISĀM nozīmēm šajā pantā!

Izvērtē, uzzini un pārbaudi, vai tas, ko tev māca ir tā mācība kas mums ir nodota Rakstos, jo ir ĻOTI būtiski aptvert, vai tas kas tevi pestī ir Dievs, vai tu pats palīdzi Dievam sevi pestīt, tās ir divas dažādas reliģijas!

Lūk pastudē!

Vēlreiz "осуществление ожидаемого" nav aktīvā daļa, bet gan pasīvā... šī "cerības pamatā".
Jaunajā LV tulkojumā, kurš jau ir izdots arī ir "Cerības Pamatā". Ticība ir pamats cerībai, šo pamatu dāvā Dievs! Pateicoties šai Dieva dāvanai es varu teikt, es esmu pestīts!

Pateicoties šai dāvanai šie visi vīri Ebreju 11 nodaļā spēja darīt lielas lietas, tai skaitā darīt "taisnus darbus".

Bez ticības nevar Dievam Patikt, Ticībā mēs saņemam pestīšanu un Vīna Zars kas ir uzpotēts uz Vīna koka, dod Vīna Koka cienīgus augļus!

Vēlreiz pārlasi Jāņa 15:5 un apkārtējo kontextu, kur Kristus saka "Jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt".
Arī tava darīšana ir sekas Dieva darbam tevī!

Tit 3: to skaidri pasaka
5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.

Kur tu šeit redzi aktīvu tavu līdzdarlību?

Efez 2:
8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos .
10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.

Bet pievērs 9 pantam uzmanību, šie darbi tie ir Darbi nevis ar kuriem tu sevi pestī, bet Darbi kas ir uzticēti Dieva Bērniem, jo tikai Dieva Bērni var darīt Dievam tīkamus Darbus! Tā nu Dievs mūs dara par savas Valstības pilsoņiem un protams uztic Dieva Valstības darbus, kādi nu kuram ir uzticēti. Skat konfliktu ar Jāni, Kristu un Pēteri Jāņa pēdējā nodaļā, kad Pēteris gribēja uz sevi uzņemties ko citu, kas nebij uzticēts viņam! Ko Kristus saka!

Tā nu, ja tu gribi darīt taisnus darbus, tev jākļūst par Dieva Bērnu, bet tāds tu kļūsti ticībā saņemot Dieva pestīšanu caur Dieva iestādītiem līdzekļiem! Pēc tam, kad tu ticībā esi iemantojis Debesis tu arī darīsi Debesu Darbus, jo, protams, kad tu esi Vīģes Zars, tu nesīsi Vīģes koka cienīgus augļus! Tas nav no tevis, bet no Koka!
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:18:01
Īpaši interesē pentakostāļa atbilde uz šīs nodaļas 36-37 pantu tādā kontextā, vai tiešām Dievs ir apsolījis materiālu labklājību?
Atkal viena no manām pamatidejām: Dieva vārdā ir likumi, un izņēmumi. Mums savā dzīvē pirmkārt jāvadās pēc likumiem, bet par izņēmumiem Dievs dos īpaši zināt. Galvenais, tos nesajaut un likumus nepadarīt par izņēmumiem un izņēmumus par likumiem. Likums: katram vīram lai ir sieva. Izņēmums: bezdzimuma cilvēki, kas sevi par tādiem padarījuši priekš Dieva/Pāvils. Savukārt katoļu mācība par celibātu kā priekšnoteikums priesterībai ir piemērs kā izņēmums ir padarīts par likumu. Tāpat arī: Jēzus dziedināja visus, kas slims lai aicina draudzes vecajos, tie rokas uzliks slimajiem un tie taps dzidināti utt. Izņēmums: Dieva atbilde Pāvilam, tev pietiks ar manu žēlastību. Arī šajā gadījumā daudzi cilvēki jauc likumu ar izņēmumu vai arī aizstāv savu ticības trūkumu.
Nu, lūk, tad r
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:18:27
tad runājot par Tavu jautājumu, es uzskatu, ka ir likums, ka Dievs vēlas svētīt savus bērnus materiāli, taču mēdz būt arī izņēmumi. Ebr11:36-37 runā par Vecās Derības praviešiem, uz kuriem Dievs īpaši runāja, tie bija izņēmums no iepriekšējā likuma.
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:24:37
Super, paldies par saitēm. Ok, vecīt, man tagad kādam laikam pietiks vielas pārdomām, par ticību pietiek. Es nebēgu no diskujas, vienkārši man vajag laiku visu pārdomāt. Starp citu, diskusija bija par SvGara kristību. Kā Tu komentēsi to vietu, kur Jēzus "dvesa Svēto Garu", lai gan Vasarsvētki sekoja pēc tam?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:30:07
Kasis [87.110.141.88]

Par Sv. Gara piepildīšanu.

Tevis minētie bībeles citāti ir klasiskie pentekostu argumenti, kurus jau dzirdēju no Ozolinkēvča Jāņa. Uz to man ir būtisks pretarguments: Visus šos vārdus Jēzus sacīja PIRMS Vasarsvētku dienas, kad Sv. Gars vēl nebija nācis pār visu miesu. Tagad situācija ir pavisam cita, proti kopš pirmās vasarsvētku dienas sv. Gars jau ir uz zemes. Interesanti tas, ka Pāvils vairs nekur nerunā par kādu atsevišķu piepildīšanu ar sv. Garu, kas būtu atšķirts no kristības. tā kā tā arī ir viela pārdomām.

2) Tu runā nevis par kristību, bet par pagremdēšanu. Tas arī liecina par ši sakramenta izpratni. Tad nu man ir jautājums pilnīgi konkrēts: Kā tev draudzē māca - kristība ir Dieva dāvana UZ ATDZIMŠANU UN ATJAUNOŠANOS SVĒTAJĀ GARĀ vai arī kā citādi?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:31:02
kasis, taču varu mierināt...
Dievs tev dāvājis Kristus taisnību, un tu vari šo taisnību un šos savus darbus saukt par taisniem, jo tie ir Kristus taisnības apgaismoti... Jo viss ar ko mums būs lielīties ir Kungs Jēzus Kristus, viņš ir mums dāvināts un tagad mēs varam teikt - es esmu taisns Dieva priekšā, lai arī šī taisnība nenāk no mums bet no Kristus!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:36:39
Kasis [87.110.141.88]

Kā Tu komentēsi to vietu, kur Jēzus "dvesa Svēto Garu", lai gan Vasarsvētki sekoja pēc tam?

Ja drīkst, tad es to izprotu tā, ka šeit tā ir individuāla dāvana konkrētajiem mācekļiem, bet Vasarsvētkos piepildījās apsolījums par sv. Gara dāvanu "pār visu miesu".

Otrkārt, tas liecina, ka bez sv. Gara ticība un darbošanās Dieva laukā vispār nav iespējama. Un ir mazliet absurdi runāt par atšķirīgu piepildījumu ar sv. Garu - pestīšanai kalpošanai. Raksti par to nekur nerunā - vai nu `tev ir vai nav Sv. Gara un viss. Kas cits ir kāda īpašā dāvana un to nu atkal nevar savienot ar kādu lielāku piepildījumu ar Garu.
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:40:24
Starp citu, nedaudz atgriežoties pie iepriekšrunātā par ticību, es uzskatu, ka tās ir tikai nianses. Vai nu man būtu taisnība, vai vai Tev, uzskatu, ka tas neizšķirs mūsu likteni mūžība. Bieži vien mēs runājam vienu un to pašu tikai citos vārdos. Es tiešām ticu uz Dievu Tēvu, visuradītāju, uz Jēzu Kristu, Dieva dēlu, kas par mani ir nomiris un augšāmcēlies, sēž pie Dieva labās rokas līdz nāks tiesāt Debesis un zemi, es ticu Svēto garu, kas vienlīdzīgs Dievam un Dēlam, no kas no abiem nāk, kas tagad ir uz zemes un caur kuru Jēzus mūsu vada. Es ticu, ka ka esmu glābts no žēlastības, caur grēku piedošanu, dēļ Kristus nopelna. Tā kā gan jau viss labi, bet diskusija tiešām laba, ne tā ka KLB ebaznicā, kur pie pirmās izdevības uz tevi pasak "cits gars" un vēl atļaujas rupji lamāties ar visādiem "b-ģ"utt.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:42:01
kasis, tu jauc likumu ar apsolījumu...
Materiālā labklājība ir tā sauktā "piemetamā daļa". Tas ir līdzīgi, ka, ja tu daudz strādāsi tu daudz nopelnīsi.
Uzsvars ir uz to, lai aicinātu tevi daudz strādāt, nevis daudz pelnīt.

Dievs tāpat saka, dzenies pēc Debesīm, tad Zeme tev tiks piemesta klāt. Tas ir blakusefekts Debesu Valstības apsolījumam... nevis LIKUMS. Jo kā redzi, Daudzi ir dzinušies pēc Debesīm, bet tamdēļ viņi nav saņēmuši laicīgus labumus. Jeb pareizāk sakot, laicīgie labumi NAV tavas Debesu tuvības liecinieki. Laicīgus labumus saņem IKVIENS, kas pilda arī laicīgos Dieva Likumus. Dievs ir taisnīgs, laicīgiem apsolījumiem seko laicīga labklājība. Debišķīgiem apsolījumiem seko debišķīgi labumi!
Mēs Kristieši dzenamies pēc Debesīm, un laicīgo Dievs nodrošina par tik par cik mums ir NEPIECIEŠAMS nevis par tik cik mēs GRIBAM! Nevajag sajauk dievbijību ar mantkārību!

Šī Ebreju 11 nodaļa pierāda to, ka Svēts un Bagāts nav viens un tas pats! Kā arī Bagāts un Svēts arī nav viens un tas pats. Lai arī varbūt pentakostu mācība ir labāka, tak praksē es redzu, ka daudzi pentakostāļi par cilvēka garīgo likteni spriež pēc viņa mantas.
Tad ko Pentakostālis redzētu tajā mājā par kuu Kristus runā Lūkasa 16 nodaļā?

Ja es esmu nabags, ēdu no suņu bļodām un slims... kā tu zini vai es būšu debesīs vai nē?

Varu arī formāli pierādīt, ka Pentakostāļi šo rakstu vietu par debesu valstību un piemestām lietām saprot nepareizi!

Tā ir sofistika, kurā iekrīt daudzi cilvēki! Tur stāv rakstīts!

Dzenieties pēc debsu lietām, tad šīs jums tiks piemestas!

Pentaksotāļi saprot to pilnīgi ačgārni. Viņi secina, ahā, ja man ir daudz mantas, tātad Debesis jau es esmu saņēmis un tagad Dievs ir pārgājis pie mantu piemešanas!

Mēs Luterāņi šo saprotam tādējādi ka, ja mēs dzenaies (tas ir process) pēc Debesu Valstības, tad Dievs nodrošina laicīgo džentemleņa minimumu, lai mūsu šī dzīšanās netiktu apgrūtināta.

Skaties pie Elijas, viņš kalpoja Dievam un kraukļi par viņa labklājību gādāja tuxnesī. Izraēls dzinās pēc apsolītās zemes, bet par labklājību un ēdienu gādāja Dievs caur paipalām, debesmannu un ūdeni no klints. Tas nav apsolījums par cilvēciskās izpratnes labklājību, bet gan apsolījums par to, ka ja tu dzīsies pēc debesīm, tad Dievs tev palīdzēs tavā ceļā tā ka tu varēsi nedomāt par zemes lietām, bet koncentrēties uz Debesīm!
Es pats to esmu pārliecinājies savā dzīvē, lai arī pēc pentakostu standartiem es pat 1% no saviem gada ienākumiem neesmu Dievam veltījis laicīgās mantas... tieši otrādi, tas Dievs ir kas nodrošina ar laicīgām ērtībām, bet tieši ar MINIMĀLO ērtību līmeni, ne vairāk un ne mazāk!
Un jā, kādam Dievs dod miljonus, lai tas dotu miljonus, bet citam Dievs dod drupačas un ūdeni tuxnesī, jo tas ir pietiekošs VIŅA darbam!
Nevar visus pēc vienas olekts mērīt, jo mēs visi neesam vienādi! Katram Dievs savu ceļu dod!
Taču pentakostu prakse ir tāda, ka viņi dzenās pēc laicīgā labuma, cerībā, ka Debesis tad tiks piemestas
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:43:19
Kasis, tur gan tev taisnība, bieži kristieši kasās terminu dēļ! Ja tu tā tici, tad lai tev ir pēc tavas ticības! Tu esi savādāks pentakosts, tas laikam būs labi, jo līdz šim nācies baigos purgas dzinējus redzēt, ar tevi patīkami sarunāties - paldies!
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 12:55:16
O, atcerējos vēl vienu domu. Pestīšanu/glābšanu mēs iegūstam žēlastībā, taču vēl pastāv arī alga debesīs par labajiem darbiem uz zemes. Mulder, ja viss būtu atkarīgs tikai no Dieva, tad kāpēc par to ir jāmaksā alga? Arī Pāvils runā par algu. Jēzus runāja par algu un par to, "kas tā māca būs liels Debesīs". Te iet runa par novērtējumu, tātad par darbiem. Ja par darbiem, tātad par izvēli. Tikai nepielieciet man vēlmi lepoties ar saviem darbiem, PROTAMS, Dievs ir tas, kas mums dod spēju un iespēju darīt labos darbus, un visa slava ir tikai Viņam, taču izvēli ir jāizdara mums.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 56 , pavisam kopa bijuši: 35056