Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi. |
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.04.29 21:30:46
Atceros, 90to gadu pašā sākumā, kad LV varēja iekļūt arī citzemju evaņģelizētāji, Rīgas centrāltirgū bieži viens mēlēs sludināja, un reizēm otrs tulkoja. Tulks to darīja citā mēlē, kuru es pārvaldīju, un līdz ar to sapratu Gara spēkā teikto.
Lai arī sāku rakstīt ar ironiju, tomēr es par to sludinātāju reizēm esmu aizdomājies, ka tur vajag būt vai nu psiham, vai tiešām īpašam spēkam, lai ko tādu izpildītu. Tā kā biju piefiksējis kā vārdā viņš to dara, domāju, Dieva vārds savu darbu pie manis izdarīja. Ja nebūtu bijis tulka, tā runa priekš manis tā arī paliktu viena psiha izrāde. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.04.29 21:42:44
Mārtiņš
Tad pie tevis tā sludināšana mēlēs kaut kādā mērā nostrādāja? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.04.29 21:52:06
παλαιό ανόητος
Jā.
Varbūt ir vērts pieminēt, ka sludinātājs sludināja angļu mēlē un tulks tulkoja uz krievu mēli. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.04.29 22:24:56
Svētais
Bet tu nevari apiet šo pieredzi nekādi savādāk. Kā lai izskaidro to? JO šīs nav valodas, bet mēles.Ap. d. 10:46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
Kopīgi mēģināsim skaidrot. Paskatīsim plašāku kontekstu, jautājot, kas un kāda tur varēja būt notikumu gaita? Ap.d.10:44-48 "Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja. Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi , izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem , jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam . Tad Pēteris atbildēja: "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs ?" Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā."
Pasvītroju vairākus vārdus un frāzes. Pēteris Kornēlija namā nebija viens, kopā ar viņu bija arī viņa tautieši (apgraizītie). Tāpat mēs redzam, ka šis notikums tiek stāstīts - no šo apgraizīto redzes leņķa un viedokļa. Tas ir svarīgi. Un šajā brīdī viņi izbijās, bet no kā? No tā, ka arī pagāniem bija izlieta Svētā Gara dāvana. Viņi savā valodā (tas kā šeit raksta mēlēs ) slavē Dievu. Iedomāsimies, ko Pēteris ar pavadoņiem dzird - pagāni savā pagānu valodā tagad slavē mūsu Dievu! Tur tiešām var ne tikai izbīties.
Un tādā brīdī, ko Pēteris pasaka? "Tad Pēteris atbildēja: "Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs ?" Dabūjuši Garu tāpat kā mēs? Atsaukšanās pirmkārt uz Vasarsvētkiem Jeruzālemē. Tāpēc, kas var liegt kristīt, kā Kristus ir pavēlējis, šos cilvēkus!
Neliela vārda studija. Jaunajā derībā šo vārdu mēle , bez tās mēles, kas ir mutē runā pamatos saistībā ar nejūdu, citu tautu valodām. γλώσσαις glōssais - the tongue, a language, a nation (usually distinguished by their speech. Vārds, kurš Jaunajā derībā ir pieminēts 50x un dažādos kontekstos kā mēle, valoda, svešu (nejūdu) tautu valoda uc.
Piem. Atkl.17:15 "Tad viņš man saka: "Ūdeņi, ko tu redzēji, pie kuriem sēd netikle, ir tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas (orģin. mēles )."
Atkl.10-11 "Un uz mani saka: "Tev būs atkal pravietot par tautām un ciltīm, par valodām ( mēlēm ) un daudziem ķēniņiem." |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2011.04.29 22:57:42
Raimonds
Bet kāda jēga pagāniem viņu valodā slavēt Dievu un Pēterim un mācekļiem izbīties no tā, ja Pēteris pirms tam sludina tiem evaņģēliju normālā viņiem saprotamā valodā, kurā abas puses komunicēja? Kā tad pēkšņi slavēšana savā valodā tiek apzīmēta par Svētā Gara izliešanos? Mēs katrs slavejam Dievu savā valodā, es slavēju Dievu latviešu valodā dziedādams viņam slavas dziesmas. Kāpēc gan kādam būtu jāizbīstas no tā? Vai tāpēc, lai kāds pēc tā noprastu, ka es esmu ticīgs kļuvis , ja jau sācis slavēt Dievu pēkšņi savā paša valodā? Tad pietiktu ar to, ka DIevu teic, priekš kam pieminēt vēl , ka slavē mēlēs? Kādās mēlēs? Ja jau tas ir ārpus normas slavēt savā valodā? Tas neiet kopā. Turklāt tad, kad izlējās Svētais Gars un sāka runāt svešās valodās vasarssvētku dienā, Pēteris min Joēla pravietojumu, kurā nav nekāda sakara ar mēlēm, bet tik vien ar to, ka tās ir pārdabiskas zīmes un brīnumi:
ap.d.2:16 bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
18 Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos.
19 Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku.
20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena.
21 Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. -
Nav ne ziņas par valodām! Interesanti vai ne?
Turpinam ar Kornēlija namu. Pēteris komunicē ar cilvēkiem no Kornēlija nama pirms tam, kad viņu pasauc no Jopes un arīdzan pēc tam normālā saprotamā valodā. Kam gan šeit ir vajadzīgas valodas, ar kādu nolūku? Lai izbītos Pēterim līdzi atnākušie apgraizītie, saprazdami, ka dāvana izlieta? Bet vasarssvētkos taču visi citas apkārtējās tautas dzirdēja runājam viņu valodās. Tad nu tas būtu skaidrs, ka bija nolūks, bet šeit?
Tālāk apskatām sarunu saprotama valodā, kur valodas atkal nav vajadzīgas!
ap.d.10:17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie vīri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem
18 un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: "Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?"
22 Bet tie atbildēja: "Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi."
Saruna saprotamā valodā.
un atkal:
26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: "Celies, arī es esmu tikai cilvēks!"
27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28 Viņš tiem sacīja: "Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar citas tautas cilvēku vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?"
30 Kornēlijs sacīja: "Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā
31 un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras."
33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Tas Kungs tev pavēlējis.
34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: "Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35 bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: Tas ir Kungs pār visiem.
37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38 ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.
39 Mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40 Dievs Viņu uzmodinājis trešajā dienā un Viņam licis parādīties
41 ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušiem.
42 Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43 Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu."
Pēteris runā ar viņiem vienā valodā, te nav nepieciešamas nekādas valodu dāvanas!
Kāpēc gan 12 mācekļiem, kas jau bija ticīgi uz Jēzu bija jārunā valodās? Atkal absolūta nesakritība ar taviem argumentiem. Uz ko viņi runāja? Uz ko viņi pravietoja? Jo pirms tam arīdzan uz viņiem komunicēja saprotamā valodā Pāvils, tāpat kā Pēteris iepriekšējā piemērā:
ap.d.19:1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
2 viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
3 Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
4 Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
7 Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.04.30 00:17:26
Svētais
Diemžēl neredzu Tevī vēlmi un spēju godīgi runāt par šīm lietām. Brīdī, kad runa par konkrētiem piemēriem, tu izvairies no konkrētības, ar visai īpatniem `paskaidrojumiem`, un mal atkal savu maļamo, ko acīmredzot tev iedzinuši Tavi mentori.
Ir skaidrs, ka noteikti ir iespējams pat purkšķināt Sv. Garā, jo arī kristiešiem gadās ko nelāgu apēst, un tomēr, ja nu tas nav pret Tavu reliģisko pārliecību, nu izstāsti, kur tu redzi, ka neartikulēta, neracionāla (dzīvnieciska, necilvēciska) skaņu izdvešana Sv. Rakstos ir nosaukta par `valodu` un ir piedēvējama Sv. Gara darbībai, kurš kaut vai Jes. 11:2 u.c. ir raksturots kaut kā savādāk.
Raimonda piemērs ar kurlmēmā dziedināšanu ir ļoti zīmīgs. Vai tiešām tici, ka Sv. Gars varētu pazemot Dieva bērnu? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.04.30 00:28:18
Svētais
Bet kāda jēga pagāniem viņu valodā slavēt Dievu
Tāda pat jēga kā mēs draudzēs Dievu slavējam, lūdzam, aizlūdzam t.i. dziedot vai lūdzot. Piemēram kā to darīja Caharija Lk.1: 64 "Un tūdaļ viņa mute atdarījās un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu slavēdams." Vai par pašu Kungu Mt.26:30 "Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu."
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.30 09:26:52
Raimonds
Un atkal. Ja tu sauc mēles par valodām.Tad ko saka Raksti šajā pantā?
2 Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot , viņš garā runā noslēpumus.
Kā gan kāds , kas runātu lingvinistiskajā valodā, būtu nesaprotams, tam kas šo valodu pārvalda? Jo šeit taču rakstīts, ka neviens to nesaprot. Tas tiek tunāts DIevam, jo runātājs ar to nesaprot.
5 Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta.
Ja augstākminētajā Rakstu vietā pēdējam jāsniedz paskaidrojums par runāto mēlēs, tad kāda jēga tam būtu, ja mēles šeit būtu apzīmētas par lingvinistisko valodu? Jo tad taču saprastu tie uz ko tiek runāts, vai ne?
13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to var arī izskaidrot
Kādēļ jārunā citā valodā un jāizskaidro to ko runā, ja jau tā ir parastā valoda?
16 Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu āmen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
Ja draudzes loceklis nesaprot par ko es runāju, vai tas nozīmē, ka es runāju valodās? Atnāku un sāku slavēt Dievu ķīniski, bet draudze runā latviski? Pateicos vāciski un draudze nesaprot? Kāpēc man būtu jārunā valodā, ko draudze nesaprot? vai nepietiktu ar latvisko? Protams, pietiktu. Tas ir tāpēc, ka dotas norādes kāpēc nav jārunā uz draudzi mēlēs, ja nav izskaidrotāja, bet ne jau tulka no vienas valodas uz citu. Jo iepriekš taču minēts: ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta. Te par tulku vispār nav runa, bet par to pašu cilvēku , kas runā mēlēs. Kāda jēga vienam un tam pašam cilvēkam runāt ķīniski un tad skaidrot latviski, ja tā būtu lingvinistiskā valoda? Tad jau pa tiešo būtu jārunā latviski  .
Un atkal:
23 Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?
Vai draudze runā lingvinistiskajā valodā? Tad jau svešīnieki to saprastu kā vasarssvetkos. Jeb visa draudze runā franciski un latviesu neticīgie ieiet un sāk domāt, ka draudze ir prātu zaudējusi? Tad jau nav jēgas runāt franciski vai ne? Tad jau labāk latviski? Skaidrs, ka dotas norādes par mēlēm un to izskaidrošanu draudzes sanāksmēs. Nevis par lingvinistisko valodu. Kad kāds iedomājas runāt spāniski draudzē kurā runā latviski un visi runā spāniski, vāciski, franču val. utt...Tad aizrādījums nerunāt citā valodā? Jo taču nav kas skaidro? Bet tad nav loģikas tam! Jo kāpēc man jārunā franciski, ja nav kas skaidro, ja es varu latviski, tā ka visi saprot .
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.04.30 10:51:40
Svētais
Tie ir citāti no 1.Korintiešu vēstules, bet arī šeit ļoti uzmanīgi ir jāiedziļinās tekstā. Divi lieli jautājumi: 1.Ko Pāvils rakstīdams un mācīdams vēlas sasķeltajai, bet lepnajai problēmu plosītajai Korintas draudzei pateikt? 2.Kas korintiešiem draudzē ir kopīgs un kas atšķirīgs ar Vasarsvētku notikumu Jeruzālemē?
Bez šiem jautājumiem jāmēģina kopīgi atbildēt uz tādu lielu jautājumu, kas ir Vasarsvētku notikuma centrā, tā jēga un būtība?
Domāju, ka nedaudz ir jāievelk elpa. Viens, ka uzmanīgi jāpārlasa viss iepriekšs sarakstītais, bet otrs, skaidrāk pašiem priekš sevis jānoformulē un jāpārdomā Rakstu liecības un fakti daļēji par ko jau vairāk vai mazāk bijām līdzīgās domās (*par Kristus sacīto un pavēlēto, *ko nozīmē vārds baptizein , *par pirmajiem Vasarsvētkiem, *par Kornēlija namu, *par to kā vārdu mēle un valoda lieto Apustuļu darbos un Jaunajā derībā), tās ir lietas par kurām jau vairāk vai mazāk vienojāmies.
Svētīgu Tev nedēļas nogali! |
Tēvs Indriķis  |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.05.02 09:20:06
Svētais , Ebr. 6:2 ar mācību par kristībām, roku uzlikšanu, miroņu augšāmcelšanos un mūžīgo tiesu. Latviski jau arī lieto daudzskaitlī "kristības"`, pat ja runā par viena cilvēka kristīšanu.
Tāpat nevar teikt, ka luterāņi liegtu runāšanu mēlēs. Ja ir tāda dāvana, lūdzu, runā sev un Dievam.
Kā es teicu, vnk nav saskatīta nepieciešamība,
kādu tādu garīgu augli draudzēs varētu dot īpašas uzmanības pievēršana šai runāšanai.
Tā teikt, mīļie draudžu locekļi, līdz šim mēs un mūsu tēvi, mātes, tēvu tēvi etc. ticēdami un paļaudamies uz Kristu, nav bijuši pilnvērtīgi kristieši un tas steigšus jāizlabo, iegūstot šo ``mēļu`` lietu.
Mani drīzāk satrauc, ka "`mēlēs runātāji", daudz teorētiski un jābūtībās runādami par Gara uguni etc. nespēj pieņemt elementāras atziņas no Rakstiem par kristību un Vakarēdienu kā par žēlastības līdzekļiem, nerunājot nemaz par absolūciju.
Nupat par to pārliecinājos, pārlapojot kārtējos izdotos "Kristīgās dzīves pamatus".
Un kā jau es teicu, bieži šī "Gara stiprinātā" liecināšana ir vnk sektantisma apdvesta vēlme dabūt citus - tos, kuru Dievs neesot dzīvs un kuri esot reliģiozi, savā pulciņā, par kura īpašo pilnīgumu gan nav nācies pārliecināties. Daudz kas būtu šīm draudzēm vēl jāsakārto savā māčibā un praksē, lai tās būtu pilnvērtīgas savā kalpošanā.
Nupat redzēju vienu tādu dedzīgo vasarsvētku liecinātāju nu jau vēl īstenāko liecinieku, Jehovas, pulkā pārīšos pa mājām staigājot.
Aivars, ne markionistiem , bet montānistiem. Starp citu, pirmie mormoņi esot runājuši mēlēs, kā labu laiku atpakaļ lasīju kādā harizmātu brošūrā.
Lai gan tur arī tika apgalvots, ka mēlēs ir runājis arī Luters.
|
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.05.02 20:11:42
Tēvs Indriķis
Mācību par kristībām grieķu val. ir lietots vārds baptismos, kas apzīmē vairākus kristības veidus.
Es runāju sev un Dievam.
Garīgu augli mēlēs runāšana nedod nekādu, jo tas nav Gara auglis, bet dāvana. Tās ir divas dažādas lietas.
Nav neviens nepilnvērtīgs un nekas nav jāizlabo. Tāpat daži mēlēs runājošie nejēdz no Bībeles sevišķi daudz.
Man nav nekādas vēlmes dabūt savā pulciņā kādu, jo ar Sv. G. kristī pats Kungs Jēzus, un kurā pulciņā kurš ir tā ir viņa darīšana.
Daudz kas būtu šīm draudzēm vēl jāsakārto savā māčibā un praksē, lai tās būtu pilnvērtīgas savā kalpošanā.
Protams, ka tā ir.
Luterāņi neliedz mēlēs runāt, citādi es nevarētu izteikties luterāņu forumā. Neesmu teicis par to , ka kāds luterānis ir nepareizs, ja nelūdz mēlēs. Neesmu nevienu vilcis savā pulciņā un apgalvojis muļķības, ka Dievs neesot dzīvs citās draudzēs.
Viss, ko es izklāstīju, ir balstoties uz manu atziņu un Bībles izpratni mēlēs runāšanas jautājumā, ko esmu uzskatījis, kā pirmkārt privilēģiju runāt mēlēs, otrkārt priekšrocību visiem kristiešiem neuzsverot un neuzskatot nevienu konfesiju kā pārāku par otru! Ceru, ka mani saprati.
Tas, ka kādi brāļi runājošie mēlēs ir to skaidrojuši citādi, ja tas ir bijis aizskaroši vai aizvainojoši, tad lūdzu piedošanu viņu un visu mūsu mēlēs runājošo vārdā.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.02 20:14:07
Tēvs Indriķis
Cik lasīju, tad tur ir diskusijas Tertuliāna, un citu liecību sakarā, par to vai runa par montānistiem vai markionistiem. Bet nu tas nav būtiskākais. Jebkurā gadījumā, tā ir pēdējā vēsturiskā norāde par trallināšanu, līdz 19/20gs. mijai |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.02 20:17:58
Svētais
Domāju, ka nevajag to uztvert tā, ka tolerance ir svarīgāka par patiesību. Tieši tādēļ jau šī tēma rada tik daudz kaislības, ka to apvij aizdomas par dēmonisku fenomenu. |
Tēvs Indriķis |
# Iesūtīts: 2011.05.02 21:09:24
Svētais Garīgu augli mēlēs runāšana nedod nekādu, jo tas nav Gara auglis, bet dāvana. Tās ir divas dažādas lietas.
Kāpēc šāds nodalījums, jo runāšana mēlēs dod garīgu augli, proti, cilvēks, kuram Dievs ir uzskatījis par nepieciešamu dāvāt šo dāvanu, runādams sev un Dievam, sevi garīgi stiprina.
Starp citu, varu runāt mēlēs runājošo vārdā, jo man šī dāvana nav sveša un manas ticības sākumposmā man lieti noderēja.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.02 21:17:06
Tēvs Indriķis
Šķeit, Sv. Gara Kristības ir tomēr cita tēma, bet tā kā harizma`ti to bieži asociē ar t.s. `mēlēm`, vai tu nepadalītos savos vērojumos un atziņās uz interneta saitēm, ko norādīju, bet Svētais tā kā izvairījās nokomentēt? |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.05.02 22:14:39
Tēvs Indriķis
Tu varētu pastāstīt, kad runāji mēlēs, vai tās bija kādas konkrētas valodas jeb vai brīvas formas izpausmes? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.05.02 23:53:24
Tēvs Indriķis
Gara tēma un pieredze ir ļoti svarīga, bet ļoti sensitīva tēma, kur mūsu pagātnes pieredze, vainas sajūta var ar mums izspēlēt dažādas spēles un trikus. Līdzīgi tas ir daudzās profesijās, ja es nezinu kādu likuma normu vai kādu instrukciju, tad jebkurš nedaudz pašpārliecinātāks var to visādi grozīt un manipulēt, īpaši ar vainas sajūtu. Gruzīnu folosofs Merabs Mamardašvillī reiz esot teicis, ja mēs domājam neprecīzi, tad velns ar mums spēlējas. Arī šodien daudz kas pat pārsteidzoši daudz pie mums nav runāts, īpaši šajās Gara tēmās, vien tik cik katrs interesējas un pastudē. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.05.03 09:07:03
Aivars
es nedomāju, ka tolerance ir svarīgāka par patiesību. Domāju, ka daži, kas runā mēlēs , domā, ka tie, kas nerunā, tiem nav Svētā Gara, un tāpēc tie nav kristieši. Es to neredzu Bībelē, tāpēc arī, ja kāds tā ir kādam brālim teicis, tad tā nav.
Tēvs Indriķis
Nodalījums tāpēc, ka tās ir divas atšķirīgas lietas. Runājot mēlēs tiek stiprināts tavs gars, bet plūst Svētā Gara auglī ir tava rakstura briedums, kas panākams aizliedzot sevi, paklausot Jēzum, un atraisot to sevī ( prieks, miers, mīlestība utt. Gal.5:22,23)
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.03 11:09:21
Svētais
Saprotu, ka esi pārliecināts, ka Tev ir `mēļu` dāvana dota no Sv. Gara. Kā ir ar `garu izšķiršanas` dāvanu? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.05.03 13:21:36
Aivars
Garu izšķiršanas dāvana ir darbojusies manā dzīvē. To es arī atpazīstu. |
:: Pievienot komentāru
|
