Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi. |
|
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.04.28 20:40:56
Svētais
gribetos redzet ka tas notiek..patiesam..nu,ta meles lugsana un tulkosana ...a kada valoda tu ludzies..vai ta ir kada noteikta valoda?nu,es domaju ka pec tam ta tulkosana notiek...kadus materialus izmanto...? |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2011.04.28 21:17:06
Tēvs Indriķis
man nav nekādu iebildumu pret mierīgu un pārdomātu ticību. es pats pie tādas pieturos. taču mēlēs run``ašana nevis aizēno to, bet kā reiz otrādāk, pastiprina. To ir grūti pieņemt tam, kas nerunā. Bet kas runā, tam savukārt tas ir pats par sevi saprotams. Turklāt esmu ievērojis, ka tiem, kas nerunā, tie mēdz izdomāt visādus stāstus no kluriem ir radušies dažādi stereotipi, kas ir stipri iesakņojušies. Daudzkārt mani mēģina uzķert uz tiem, taču es zinu Dieva Vārda patiesību un nepakļaujos uz to (uz mistisku atklāsmi, pārspīlētību un visu citu ko grib piesiet) Es vienkārši zinu, ko tas man dod, kā tas man ir palīdzējis un arīdzan daudziem daudziem citiem. un vienkāršībā arī dalos ar to, necenšoties to pacelt pāri citām ne mazāk nozīmīgām lietām. Tāpat necenšos raudzīties uz baznīcas vēsturi, bet uz Dieva Vārdu, kas darbojas visos laikos, nevis cilvēku iedomātās, izdomātoas pieņēmumos, kad DIeva Gara dāvanām ir bijis vērts darboties un kad nē. Uzskatu to par nepareizu. Bet nu katrs lai pieturās pie savas ticības un pārliecības. ZInu, ka Jēzus ir tas pats vakar šodien un mūžīgi, un man notiks pēc manas ticības, kas skar Dieva Gara darbošanos. Es redzēšu aklas acis atvērtas, kurlas ausis dzirdīgas, augšāmceltus miroņus un izdzītus ļaunos garus. Jo tie, kas tic Jēzum darīs tos pašus darbus ko Viņš. Pēc Gara dāvanām ir teikts tiekties.( 1. Kor. 14:1 Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot. ) Tas ne tikai ir neprareizi, bet pat vajadzīgi un apsveicami.
dafne
Tās ir mēles. Tā nav lingvinistiskā valoda, bet debesu valoda, ko neviens nesaprot izņemot DIevu un pašu runātāju, ja viņš saņem un tulko sevis teikto.Tad kad mēlēs norunā kādu laiku, tieši tāpat nāk arī tulkojums tam. var norunāt mēlēs 15 minūtes, bet tulkojums būs pāris teikumi. Gars saka priekšā ko lūgt un kā lūgt. ZInu, ka citi arī pieraksta reizēm kaut ko ko saņem no Gara, bet es tā nedaru.
1. Kor. 14:2 Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.
Viens nesens piemērs kā Gars pateica priekšā ko darīt bija tāds. Sāku lūgt mēlēs, Gars sacīja lai dodos pie kāda cilvēka. es paklausīju. šim cilvēkam tajā dienā bija uzgūlis vesels lērums ar problēmām, kur es varēju pioelikt savu roku, lai palīdzētu praktiski un garīgi arī ar lūgšanu, uz ko tika saņemta momentāla atbilde un cilvēka dzīvesdraugs kļuva vesels. Tā Gara pamudināts es paklausīju un atrados precīzi tajā vietā un laikā kur man bija jābūt.Pirms tam es to visu neziņaju un pat nevarēj uiedomātos kāda ir situācija. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.04.28 21:56:37
Svētais
Klau, nu ko tu lej? Kas tā par `debesu valodu`? Tu tiešām neredzi Pāvila ironiju? Taures valodu un cītaras valodu nav iznācis `mēlēs` apgūt?
Nē, nu tiešām kļūst interesanti, vai jūsējie neselekcionē arī to kamieli, ko caur adatas aci izspiest?
Uz normālas lūgšanas pamata nekad neesi piedzīvojis Dieva atbildes un norādījumus? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:04:54
Aivars
Pāvils izsakās ironiski uz tiem, kas runāja mēlēs bez ievērotas kārtības un tulkojuma. Tā tas notika korintiešu draudzē, kuri to arī darīja, tāpēc Pāvils aizrādīja, ka jūs nedrīkstat runāt kā gribat mēlēs draudzes sapulcē, ja nav tulkotāja. Tur bija ieviesusies nekārtība, tāpēc Pāvila teiktais. Es lūdzu Dievu arī latviešu valodā un piedzīvoju atbildes. Nenoliedzami. Bet stirpinos lūgdams Dievu mēlēs. tas ir citādāk, jo stirpinājums nāk man pašam lūgšanas laikā. Tā arī var lūgt un aizlūgt. (
Ef. 6:18 ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem, )
Un es nevis leju, bet runāju patiesus un prātīgus vārdus.
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:10:48
Turklāt šajā debesu jeb precīzāk būtu enģēlu valodā (1.Kor.13:1) es runāju tikai sev un Dievam, un nekādi neapgrūtinu nevienu ar to, tāpēc būtu nepamatoti man pierakstīt šo ironiju. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:10:52
Svētais
Atļaušos tomēr nedaudz paprovocēt arī tālāk. Nu klau, vai tiešām debesīs visi kļūst garīgi atpalikuši, ja `debesu valodas` 15 minūtes ir izteicamas 20 sekundēs?
Tu runā `mēlēs`, tulkotāja Tev nav, neviens, kam no tā būtu labums arī nav, tik vien, ka pats sajūties, ka esi tik kruts, ka proti gan mandarīnu, gan portugāļu valodu vienlaicīgi ( lai gan šie `draņķi` to diez vai saprastu). Klau, saki ar ko šāda lūgšana atšķiras no `aitirvidridvidridvaibums džimldairūdir rasasā" mantrveidīgi dziedamās "lūgšanas"?  |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:17:24
Aivars
Šī lūgšana ir tā, kas stirpirna tavu iekšējo garīgo cilvēku. Tieši tas arī notiek lūgšanas laikā, tiek stirpināts tavs gars. Ja runa ir par tulkojumu, tad tas var būt arī reversā kārtībā, dažu minūšu lūgšana garā var izvērsties padsmit minūšu tulkojumā latvisū valodā. Tā nav tikai vienvirziena kustība, bet parasti ir otrādāk.
Man, Aivar, ir saprotams tas, ka es nevaru tev nekādi izstāstīt, ieteikt, pateikt šīs lūgšanas priekšrocības, jo tu tās nespēj izmantot. Es nejūtos kruts ļūdzot mēlēs, kā tu visu laiku gribi to ieraudzīt, es vienkārši stāstu par šo dāvanu, kuru lietoju jau daudzus gadus. Tas ir labi un svētīgi un to arī es padalos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:22:49
Svētais
Klau, bez visa šitā kišmiša.
Nu atzīsties, ka tā vienkārši ir mazliet iedomīga relaksācija.
Viens izklaidējas un labi jūtas kaut kādu "Signe melo` neartikulētu piedziedājumu nobrēcot, tev ir forši pēc `lūgšanas mēlēs`, no kuras patiesībā arī ne štrunta nesaproti, ko patieci.
BET TAS VIENNOZĪMĪGI NAV TAS, KAS NOTIKA 1. VASARSVĒTKOS
vai ne? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:23:21
Tu runā `mēlēs`, tulkotāja Tev nav, neviens, kam no tā būtu labums arī nav,
2 Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.
4 Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi;
Vai varetu but tā, ka DIevs ir kaut ko iedevis, kas tev pašam nāk par labu? Ne tikai paredzēts citiem. Tā varētu būt un tā ir. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:25:46
Svētais
Klau, es tur redzu izteiktu Pāvila ironiju. Līdzīgu kā Gal. 5:12 |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:26:12
Aivars
Kā jau teicu, Vasarssvetkos notika brinums, kas bija lingvinistiskās valodas. Tās nav mēles. To var uzskatīt par mēļu paveidu , ja grib. Taču Pāvils māca un runā par mēlēm, ko runā ticīgasi un ko neviens nesaprot kā tikai Dievs. Vi`nš runā arī par šo mēļu tulkošanu, lai lūdz tulkot tas, kas runā mēlēs. Tāpēc es runāju prātīgus un patiesus vārdus, kas ir pēc Rakstiem, nevis pašu iedomāti izdomāti utt..Kā jau es teicu, ka es tulkoju savas mēles. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:28:39
Aivars
Pāvila ironija attiektos uz mani, ja es satikdanies ar tevi sāktu runāt mēlēs. Vai ja es uznāktu draudzes sanāksmē uz platformas vai kanceles un sāktu runāt mēlēs. Tad šī ironija būtu vietā un piemērojama. Taču , mēles ir Dieva dots instruments jeb līdzeklis ar ko ticīgais var celt sevi ticībā un ne tikai. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:30:29
Tieši šo piemēru aŗi min pats Pavils:
6 Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai pravietojumu, vai mācību?
7 Tas tāpat kā ar nedzīviem instrumentiem, vai tā būtu stabule vai cītara, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai cītaras spēli?
8 Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam?
9 Tāpat arī, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:30:42
Svētais
Klau, iespējams ka tas ir `noslēpums`, bet tās `mēles` patiesībā ir `valodas`. Drīzāk nav runa par Vasarsvētku fenomenu kā `mēļu` paveidu, bet par `mēlēm` kā Vasarsvētku imitāciju. Vismaz, skatoties kā Pēteris nevienā acī to nepiemin, bet Pāvils, ar vieglu humoru, mēģina Korintiešiem uzsvērt citas lietas... ok, par Baznīcas vēsturi līdz 1901 gadam un Pērhamam Bēteles koledžā nerunājot... sliecos piekrist viedoklim, ka modernā `mēļu` kustība ir vienkārši viens pašsuģestijas glosolālijas piemērs, kas pa lielam neatšķiras no šamanismā novērojamiem fenomeniem |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:39:38
Aivars
Pāvils runā gan par valodām, gan par mēlēm.
Par valodām:
10 Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.
11 Un, ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks.
Par mēlēm:
13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to var arī izskaidrot.
14 Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs.
15 Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.
16 Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu āmen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
17 Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citu neceļ.
18 Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.
19 Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pamācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs.
Ja es runāju mēlēs mans gars gan var lūgt , bet prāts palikt neauglīgs, jo es varu nesaprast ko es lūdzu. Tāpēc man jālūdz izkaidrojums , ko es lūdzu garā. Ja tā būtu lingvinistiskā valoda, tad man taču nebūtu jēgas prasīt izskaidrojumu? , jo pietikut, ka es lūdzos savā valodā. Priekš kam man jālūdz mēlēs, ja es varu lūgt latviski , kāpēc man jāprasa kaut kāds izskaidrojums? Tieši tāpēc, ka šīs mēles ir dotas tu vari tājas lūgt, un tu vari prasīt un saņemt izskaidrojumu, lai tavs prāts būtu auglīgs.
Citādi viņš neteiktu, ka viēnkāršais draudzes loceklis nesaprot ko tu runā, ja tā būtu lingvinistiska valoda, kuru saprot draudzes loceklis?!? Tieši tāpēc viņš saka, ka tava pateicība varbūt ir laba, bet tā neceļ citam ticību, un es gribētu runāt piecus saprātīgus vārdus druadzē , nevis 10tukst. vardus mēlēs, jo šīs mēles ir paredzētas personiskai lietošanai. Par ko Pāvisl pats arī saka, ka viņš pateicās DIevam , ka viņš runā vairāk kā visi mēlēs
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:42:54
Svētais
Klau, vai neesi domājis par to, ka Pāvils (Sauls) ar korintiešiem runāja grieķiski un ļoti konkrēti lietoja `svešvalodu/mēles` atšķirībā no dažu korintiešu imaginārās `mēļu` pārvaldīšanas? |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.04.28 22:44:06
Tāpēc Pāvils arī turpina
26 Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai.
27 Un, ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita un viens lai tulko.
28 Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
Ja runā mēlēs, tad jābūt izskaidrotājam ( un tas nav tulks). Jo ja mēles būtu parastās lingvinistiskās valodas, tad taču nevajadzētu nekādu izskaidrotāju ( jeb tulku!) , jo tad taču tie, kas klausās tie saprastu ruināto?, tāpat kā vasasrsvētku dienā. Bet nē, viņs saka, ka ir jābūt izaskaidrotājam, tikai tad var runāt, tas nozīmē, ka vins nerunā par mēlēm kā par lingvinistiskajām valodām!
Atkal viņ``s uzsver, ka tad lai cieš klusu draudzē , ja nav tuilka un lai runā tikai sev un DIevam! nekādi nenoniecinādams to, bet izstāstīdamas pareizu lietas kārtību. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:51:30
Interesanti, ka, kad ir runa par mēlēs runāšanu, mācītāji kļūst kā neticīgie. Vai tas nav interesants piedzīvojums - izjust šo domāšanas veidu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 22:53:26
Svētais
Ko nozīmē nekādi nenoniecinādams to, bet izstāstīdamas pareizu lietas kārtību ?
Izklausās tomēr, ka viņš izbrāķē šo variantu par labu klasiskai liturģijai, ne? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.04.28 23:00:22
παλαιό ανόητος
Interesanti, ka, kad ir runa par mēlēs runāšanu, mācītāji kļūst kā neticīgie. Vai tas nav interesants piedzīvojums - izjust šo domāšanas veidu?
Aizraujoši piedzīvojumi un psiholoģiski eksperimenti pieder citām jomām, kristietības pamatu pamats ir sekošana Kristum. |
:: Pievienot komentāru
|
