mākonīte 
|
Iesūtīts:
2012.10.01 19:29:29
Vai gaidāt jauno tulkojumu? Kuru turpmāk lasīsit: jauno vai veco? Kuru Bībelīti pirksit ar vai bez deiterokanoniskajām grāmatām? Kā Jums patīk sarkanais un zilais noformējums? |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.10.25 12:27:58
Aivars
Tik pieminētais vārds "m..." nav jau nekāds modenisms, bet nāk vēl no Glika laikiem. Un vai tad šim vārdam par savu skanējumu nav jāpateicas μὴ μοιχεύσῃς ? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.10.25 12:44:13
Raimonds
par vārda izcelsmi neņemos spriest, vien saku, ka jaunais tulkojums nav nedz briesmīgi moderns, nedz arī tik skandalozs, kā daži baidās |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2012.10.25 12:52:45
Bik offtops, bet mosh kaadam ir Luisa "Abolition of Man" krievu, lv vai anglju valodaa? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.25 13:57:12
Jošs Mulders
nu sanāk gan oftops. Bet kāpēc Tev kā elektroniski advancētam cilvēkam neizmantot jau kādu laiku atpakaļ forumā ieliktu linku uz šo darbu - http://www.columbia.edu/cu/augustine/arch/lewis/abolition1.htm
vai teiksim pdf. - http://archive.org/details/TheAbolitionOfMan_229
vai, nu ja ļoti gribas ko par naudiņu pērkamu, tad amazon.com gan jau ir gan kindle gan papīrformātā
Manuprāt, tas būtu ātrāk un vienkāršāk  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2012.10.25 14:00:12
der arii... padomaaju ka var tak ar tabletku lasiit gultaa
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2012.10.25 14:28:59
Draugi, Jaunais tulkojums ir daudz labāks, es pat teiktu, nesalīdzināmi labāks par iepriekšējo. |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2012.10.25 14:40:34
Aivars
Tu nu gan esi sīkumains. Ja tu Jēzus māceklis nosauci par gauneri, tad man tevi jānosauc par sīkstuli. Tie ir tādi sīkumi, kas nav pat pieminēšanas vērti un kurus var labot ar vienu komentāru. Protams, vārdu veidošanā un jēdzienu latviskošanā tulkotāji ir bijuši drosmīgi. Bet savādāk arī nemaz nevarēja. Tāpat arī ir vietas, kuras tulkotāji ētisku apsvērumu dēļ ir mīkstinājuši. Un beidzot, teologi (vārda īstajā nozīmē) aizvien turpmāk lietos oriģinālvalodas (senereju, aramiešu, koinē, latīņu) tekstu lasīšanā. Tad vēl tas, ka ekumenisms, protams, ir atstājis zināmu spiedogu uz tulkojumu, tomēr pamatā šis tulkojums ir daudz labāks. Mums vajag Bībeli, kuru lasa visi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.25 17:31:55
Uldis
Nu gan mūžībā aizsauktais ebreju valodas pasniedzējs Sīkstulis uz to Tev atbildētu, ka Tavas latviešu valodas zināšanas aprobežojas ar Brigaderes pasakām. 
Jebšu Tu tiki domājis, ka manu pieeju tekstam raksturo sīkstums? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.10.25 19:20:39
Aivars
Vai tik traki ar manu latviešu valodu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.25 19:56:59
Viens gan, vecā formula Amosa grāmatā `triju, vēl vairāk četru noziegumu dēļ` šķiet tomēr vairāk atbilst ebreju teksta dinamikai- על־שלשה פשעי ... ועל־ארבעה -nekā `trīs grēki pilsētai vai četri..."
Vismaz paši ebreji tajā tekstā saskatīja norādi, ka ceturtā reize ir jau par daudz, nevis, ka ir vienalga vai trīs, vai četras reizes noziegums atkārtots.
Jaunajā tulkojumā kaut kā izklausās - štrunts vai tur viens grēks vairāk vai mazāk, tik un tā atrausies
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.27 00:54:04
vispār Bībeles Biedrība informē, ka viņu lapā iespējams lejuplādēt jauno Bībeles tulkojumu digitālā formātā - http://www.olivetree.com/store/product.php?productid=21433
http://www.olivetree.com/store/product.php?productid=21432 |
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2012.10.27 04:00:28
Aivars
Pateicoties olivetree.com, arī man ir iespēja ielūkoties jaunajā tulkojumā.
Atzīšos - mani mulsina, ka tas tiek pasniegts kā 3. tulkojums, un pat kā otrais, bez maz Glika atvietotājs ... pēc mana rēķina šis ir vismaz 6.
Lai gan – kā skaita:
Gliks jau arī nebija pirmais tulkotājs – 1694. gada izdevumā vismaz 1/5 daļa ir pirms tam tapuši teksti, pārsvarā Fīrekera tulkojumi.
Otrais izdevums - 1739. g (Fišers) ir ne tikai jauns tulkojums, tā principā ir jauna gramatika.
Par 3. (1794) izdevumu man nekādu ziņu nav,
bet ceturtajam (1825) – tapušam Britānijas un ārzemju Bībeles biedrības paspārnē, vajadzētu būt jaunam tulkojumam.
1854. – piektais izdevums … cik daudz tas atšķīrās no iepriekšējiem – nezinu.
1877. – 6. izdevums, Bīlenšteina komanda radīja jaunu tulkojumā un latviešu valoda atkal tika pie jaunas gramatikas.
1898. – it kā jau Auniņš esot tikai labojis Bīlenšteinu … pēc manas sajūtas - izmaiņas vairākās 7. izdevuma Vecās un Jaunās Derības grāmatās bija nozīmīgas … vai tas bija jauns tulkojums – nezinu.
1965. – astotais izdevums, E.Bleses vadībā tapušais tulkojums.
Tātad šis ir 9. latviešu Bībeles izdevums … kurš no iepriekšējiem atšķiras ar jaunu koncepciju – ja līdz šim dogmatisku/pastorālu apsvērumu dēļ tulkojumu saskaņoja ar Luther Bibel – kad bija vairākas iespējas, kā izteikt kādu ebreju/grieķu idiomu, tad izvēlējās Lutera tulkojumam atbilstīgāko variantu. Jaunajā izdevumā – cik nojaušu – apzināti ir izvēlētas atšķirīgās iespējas …
Šis tulkojums neaizvieto iepriekšējos, tas nostājas tiem blakus …
to būs grūti izmantot baznīcās dievkalpojumos, jo liturģija ir saskaņota ar iepriekšējiem un dziesmas no tiem izaugušas …
Piemēram – līdz šim pēc lasījumiem
Ps 23. 4 jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos – un
Mt. 5:8 Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs .
varēja dziedāt 394: Svētīgi sirdsšķīstie, Jo tie Dievu redz, Dieva bērni īstie, Mieru nest kas mēdz. Pilsēta tie stalta Augstā kalngalā, Zemes sāls tie balta Tumšā ielejā –
priecājoties par īsajām un jaukajām alūzijām. Ar jauno tulkojumu: iešu pa nāves ieleju / laimīgi sirdsšķīstie ; - tas tik viegli nenāks …
ar liturģiju tas pats – škiet, ka līdz šim pēc visām dievkalpojumu kārtībām (A, B, C … FFF … XY14’prim …) Dievgaldu nobeidzot liturgs paziņoja: Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir mīlīgs ; un draudze atsaucās: Un Viņa žēlastība paliek mūžīgi … ar vai bez „Allelūjā!”
Nu būtu jāskan: Teiciet Kungu, jo viņš ir labs - jo viņa žēlastība uz mūžiem! – kas, protams, ir daudz labāks tulkojums, bet nepavisam nav vairs nodziedams pēc vecajām notīm … tās tad nu ari vajadzēs jaunas.
Un tā – mums ir jauns Bībeles izdevums, jauna tulkojuma koncepcija ... vēl vajag jaunas dziesmas un jaunu liturģiju … un vēl vairāk – nākošo Bībeles tulkojumu. Ceru, ka tas tiks sākts vēl šai desmitgadē.
19. gadusimtenī 5 Bībeles izdevumi (1794. gada ieskaitot) atstāja nepārvērtējamu iespaidu uz latviešu valodas semantikas un gramatikas veidošanos …
žēl, ka tas tiek piemirsts lētas žurnālistikas dēļ - 300 gadu notikums, jo Eiropā tikai reizi 300 gados tiek tulkota Bībele. Visas iepriekšējās ir bijušas revīzijas Glika darbam … nav brīnums, ka pārsteigtie tautieši brīnījās: huļi manējam tās ž.īdu pasakas vajdzīgas
Bet - reklāmas kampaņa izdevās un metienu izpārdeva. Cerēsim, ka tagad jaunā tulkojuma komandas vadītājs spēs atgriezties vēsturiskajā kontekstā un pateikt kādu labu vārdu arī par saviem priekšgājējiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.27 20:34:44
Juris Saivars
Nu tieši par to es arī tā iedomājos, ka dažus tekstus, kas jēdzieniski un kvalitatīvi no tā nav diži ieguvuši (ok, te varbūt 23 psalma nāves ieleja pat nav peļama) varēja atstāt tajā skanējumā, kas jau atbalsojas oratorijās, korāļos un liturģijā.
Tai pat laikā, Marka noslēguma (ok, cits stāsts par diskusijām ap šī fragmenta oriģinālo autentiskumu) teksts par glābšanu kristībā 65. gada izdevumā bija tā iešķībi iztulkots kā `taps svēts` un 278 korālī `nostiprināts` vārdiem "Kas tic un kristīts, tas taps svēts, Tas Dieva
valstij izredzēts Par Kristus liecinieku."
Šai ziņā noteikti tikai par labu nāk precīzāks tulkojums, kas varbūt korālī pausto domu pat paplašina. ( nu nākamie panti gan tur ir tādi pietistu fīlinga apceres, kas pie labiem luturāņiem nav cieņā) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.27 22:40:03
un vēl viena lieta, kur derēja vismaz kāda zemsvītras piezīme. Lai skaidrāk saprastu Vasarsvētku stāstu Apustuļu 2. nodaļā visā kontekstā, nav slikti, ja 2. Mozus 19:16 tiek pamanīts, kas `kolot` (קלת) nenozīmē automātiski pērkonu (kas laikam taču nebūt nav pat trešais populārākais pārnestās nozīmes jēdziens) , bet gan `balsis/runas` arī `rūkoņu` utt.. nu vismaz `skaņas` , kas tad vismaz salīmētos ar Apustuļu darbu 2:6 tulkojuma tekstu
Šādi momenti drusku nolaupa kaut ko no pārliecības, ka šis tiešām ir tik unikāli svaigs un neatkarīgs tulkojums, kas dramatiski atšķirās no tiem, kas nodēvēti kā redakcijas.
Bet, patiesi, par to visu domājot var noņemt cepuri to priekšā, kas uzdrīkstējušies vismaz mēģināt |
viuks  |
# Iesūtīts: 2012.10.29 21:29:54
Jauno tulkojumu gaidīju ļoti un bija milzīgs prieks par tā iznākšanu, līdz brīdim kad to ieraudzīju. Vieglāk lasāms tas nav pilnīgi noteikti, ir savādāk. Cik aptaurētam ir jābūt filologam, lai nolemtu, ka "gausa roka", kā tas bija iepriekš, ir tik nesaprotami, ka tas jāsamaina uz "šļauga plauksta?” Un ja gribēja, lai jaunieši Bībeli vairāk lasa, tad protams maukām tur bija jābūt. Tikai tad būtu konsekventi visus pārējos rupjos sinonīmus arī salikt locekļiem, pēcpusēm un darbībai, kad vīrs dodas pie sievas. Ja reiz jautrība jauniešiem, tad ejam līdz galam. |
Jēzus māceklis  |
# Iesūtīts: 2012.10.30 08:41:52
vakar biju pārsteigts, ieejot kristīgajā grāmatnīcā Timoteja ielā 1, kad ieraudzīju tur jauno bībeli. Visur citur saka izpirkts, bet te vēl bija kādi 10 eksemplāri...
http://www.manna.lv/ |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.30 09:07:37
Vēl problēmas, kas pamanās:
1. Timotejam, tulkota klasiski nekonsekventi - 1. Timotejam 4:14 viens un tas pats vārds tulkots kā presbiteri, bet trīs pantus tālāk 5:1 - kā vecāks vīrs, un attiecīgi sieviešu forma 5:2 - kā vecāka sieva.
Kāpēc?
Nesaprotami, kādēļ Jāņa 1:12 ir pilnībā pazaudēts uzsvars uz Dieva aktivitāti un notikuma svaru, atsakoties no vārdiem `deva varu` , kas oriģinālā skaidri un gaiši izskan ( ἐξουσία - deleģēta vara,pilnvarojums, ietekme, svars), un ierakstot kaut kādu gļēvu - `ļāva kļūt` par Dieva bērniem..
Vēl tikai trūka, ka Kristus `neiebilda`, ka tur kāds pats izpildās par kaut ko kļūstot. |
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.10.30 09:27:09
Vēl tikai trūka, ka Kristus `neiebilda`, ka tur kāds pats izpildās par kaut ko kļūstot.
Nu man saprotās tā ka Dievam ir vara , taču viņš to neuzspiež, tā ir brīvprātīga un to var pieņemt tik ticībā , tāpēc arī domājams ka varam ``ļauties`` saukties par Dieva bērniem, jo to apliecina mūsu gars kas sauc ABA-Tēvs. Mēs tak akceptējam viņa (Dieva taisnību) dzirdot kāda sludināšanu un liecināšanu par Dieva Taisnību un Mīlestību, par grēka piedošanu , miesas un dvēseles dziedināšanu, mirušo atdzīvināšanu ...... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.30 09:41:08
tulkojuma uzdevums ir būt tulkojumam, nevis sagrozītam aptuvenam pārstāstam, kas rainaram `saprotās` vienā veidā, un miķelim - citā
|
rainars |
# Iesūtīts: 2012.10.30 14:09:33
Nu enģelim MIĶelim jau gan varētu būt pilnīgāka saprašana kaut gan viņš ir tikai sūtnis kas izpilda Dieva gribu. Domājams ka rakstos ir minēts ka mums nāk par labu tās lietas ko pravieši sludinājuši Svētajā garā , kurās par enģeļi kāro ieskatīties.  |
:: Pievienot komentāru
|
