atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Jaunais Bībeles tulkojums
mākonīte
Iesūtīts: 2012.10.01 19:29:29
Vai gaidāt jauno tulkojumu? Kuru turpmāk lasīsit: jauno vai veco? Kuru Bībelīti pirksit ar vai bez deiterokanoniskajām grāmatām? Kā Jums patīk sarkanais un zilais noformējums?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.23 11:27:20
Jošs Mulders
nu pēc LELB satversmes, šis jautājums tiek izšķirts kopējā sinodē
taču sinode pēc idejas nav tikai sinodes sapulce, bet draudžu deleģēto pārstāvju un klēru kopums arī sinožu sapulču starplaikā. Ja esi izvirzīts no draudzes kā sinodālis tad kaut kādus priekšlikumus vari pavisam oficiāli likt galdā. Taču arī kā LELB loceklis vismaz rekomendatīvā un konsultatīvā līmenī Tu vari savu artavu pienest.
Pieņemu, ka arī šajā pašā diskusijā vari padalīties, kas, Tavuprāt, būs tie plusi un mīnusi, ieviešot jauno tulkojumu.

To, ko Sinode nolems, brīdī, kad daudzi nemaz vēl nav īsti to jauno tulkojumu redzējuši, var minēt. Bet nu pagaidām laikam nedzirdās, ka tulkojums galīgi aplams un nekam nederīgs, tādēļ nerekomendējams.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2012.10.23 11:50:04
Aivars, jaa manas iisaas rocinjas veel liidz jaunajam tulkojumam nemaz nav tikushas Taakaa viedoklis nesanaaks. Tiiri subjektiivi man pasham gribeetos zinaat koine un senebreju valodu tik labi, ka vareetu origjinaalus lasiit pa iistam bet taa kaa tas diez ko tuvaa naakotnee nav paredzams, tad manas preferences ir taads texts, kursh max tuvu nokjer origjinaalo semantiku un domu, pat ja ir jaaupuree textuaalaa precizitaate. Bet apzinos, ka tad pa vidu iestaajas tulkotaaja interpretaacija
dafne
# Labojis dafne: 2012.10.23 12:56:03
Cik sanaca parunat par jauno tulkojumu (ar d-kan.gramatam),tad ir cilv.kuriem traucē,ka tās ieliktas starp VD un JD.Neesot ari nodalītas.Un diezgan lielu sajukumu tas radot.Tapat naksies pierast pie jaunajiem gramatu nosauk.Sanāk,ka mainās arī saīsin.Kā man draugi smejas-būsot jādomā līdz jauno tulk.lasot...
fans+ [82.145.209.173]
# Iesūtīts: 2012.10.23 14:30:52
dafne, ir izdevums arī bez "traucējošajām”grāmatām
dafne
# Iesūtīts: 2012.10.23 17:38:10
fans+ [82.145.209.173]
ja esmu par to informēta,paldies
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 15:52:39
Jošs Mulders
Vispār, ja kas, vēl daži eksemplāri ir pieejami Ihtis grāmabodītē virsvaldes pagalmā
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 19:10:32
ἰχθύς
Reformācijas laikā VD studijas atgriezās pie ebreju teksta, nevis septuagintas, un līdz ar to arī masorētu kodeksa, kurā apokrifi neietilpst. Katoļu, ortodoksu, koptu, u.c. kanoni seko savām tradīcijām
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.10.24 19:52:30
Palasot, iepazīstoties ar izdevumu, jāsaka, ka:
1. aplam caurspīdīgu papīru izvēlējušies, kas komplektā ar šriftu gurdina acis. Tur nu jāsaka viens fui, jo par tādu naudu jau nu varēja padomāt arī par šim lietām.
2. Tulkojums visumā godprātīgs, lai arī pieņemu, ka nedaudz `konservatīvisma` dažu pravietojumu tekstu vārdu izvēlē (kur doma nemainās) netraucētu tajos gadījumos, kur jau ir iesakņojušās savas stingras poēzijas tradīcijas. Lai arī tulkotāji ieviesuši dažus jancīgus jaunvārdus, priecē tas, ka ir mēģināts tuvoties oriģinālajam valodas izteiksmes veidam, izvairoties no liekvārdīgiem palīgteikumiem.
3. Tai pašā laikā nav saprotama pieeja, kur vienā brīdī ebreju personvārds ir vienkārši aplatviskots, pieliekot galotni, bet nākamajā ir iztulkots, bez mazākās norādes uz oriģinālo skanējumu. Teiksim Jesajas 8:3 nācās pārlasīt vairākkārt kas tas par neebrejiski skanošu `Laupiātri-Gūstidrīz`, līdz pieleca, ka tas no `Grūdmūsvelcjūs` sērijas.
4. Šo pašu personvārdu sakarā, liekas vienkārši smieklīgi `alternatīvie` virsraksti Hagaja grāmata (Agejs) vai Zaharijas grāmata (Zaharijs). Kāpēc tad ne Caharija? (Cefanjas pārtaisīšana par Sofoniju vispār ir `rēcīga`) Tad kāpēc Mozus nav Moiše, un Sālamans - Šlomo?
5. Ja Bībele domāta kristiešiem (un kam gan vēl varētu tikt domāts izdevums ar Jauno Derību), tad dīvaini, ka teksti, kas ir pravietojumi par Jēzu, pazaudējuši lielos burtus. Teiksim Jesajas 9:5
6. Ja VD poēziju ir centušies tekstā atspoguļot, tad diemžēl JD retorisko dinamiku Jēzus līdzībās teksta salikums neuzrāda.
7. ak jā, un ja reiz Ījaba grāmatā austrumvējš par austreni pārvēršas (labi ka ne par austeri), tad kāpēc gan gitits (zemsvītras komentāros atzīstot sen zināmo faktu, ka nav īsti skaidrs, ko tas nozīmē) ir tulkots tikai pēc vienas interpretācijas kā gatas arfas, un ne stīgu grupa? Tai pašā laikā mizmor kā sirsdziesmu netulko. Sela arī tiek izlaists, bez paskaidrojumiem par teorētisko nozīmi `skaļāk, pauze, vai mainās dziedātāju grupas`

Tas tā... pirmie iespaidi. Diemžēl būtu gribējies vairāk konsekventas pieejas, jo šobrīd liekas, ka šur tur tulkotāji ir mētājušies visai impulsīvi starp dažādām koncepcijām.
Nez kādēļ radās asociācijas ar biskvītu, kam kāds nohaltūrējis miltus iesijāt un pēdējā brīdī iegāzis pa fikso no krūzītes
Jēzus māceklis
# Iesūtīts: 2012.10.24 19:55:22
Mani šobrīd nemaz nevelk uz to jauno tulkojumu... nezinu īsti kāpēc :/
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 20:09:51
Jēzus māceklis
gan jau tādēļ, ka gauneris esi un naudu žēlo
Jēzus māceklis
# Iesūtīts: 2012.10.24 20:27:17
Aivars
ne tāpēc . kas ir gauneris ?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 20:41:09
Jēzus māceklis
nu tāds tipiņš, kas dēļ kapeikas krupi uz maskavu ganīs un drīzāk badu mirs, nekā depozīta procentus riskēs pazaudēt
(nezinu tik vai jaunajā tulkojumā šis vārds parādās)
dafne
# Iesūtīts: 2012.10.24 21:57:31
Tad jau būs jagaida nakamais metiens..varbut būs biezākas lapas
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 22:19:08
dafne
uz to gan vajadzētu uzstāt, vismaz ja smukais izdevums ar reiferi un iegriezumiem ir gan salasāmāks, gan lētāks! (nu ja izpaliktu tie apšaubāmie ievadkomentāri, tad būtu vispār ideāls )
dafne
# Iesūtīts: 2012.10.24 23:10:33
Aivars
Par papiru.. jaa..vajag ierosināt,jo nu..ne jau vienam gadam pērk...un ja vel ko gribas pasvītrot...vai mantojuma nodot...tad pavisam.
Aa..ievadkomentāri arī ir..Kapec apsaubami?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.24 23:21:59
dafne
ievadkomentāri ir iepriekšējos izdevumos, kur nezkādēļ arī ir diskutablas Veļikovska teorijas izvēlētas kā `baigi objektīvie` laikrāži
(drusku skumji, ka Bībeles biedrība ir nolaidusies kopš laikiem, kad izdeva maksimāli lētu un skaidru Bībeles tekstu, kas pieejams visiem, līdz fāzei, kad peļņas vārdā tiek tiražēti apšaubāmi pielikumi.)
Jēzus māceklis
# Iesūtīts: 2012.10.25 08:46:11
Aivars


tie pielikumi man pēc būtības nepatīk, lai gan neesmu vēl redzējis tos, bet principā.
dafne
# Iesūtīts: 2012.10.25 09:28:34
Man atkal pielikumi netraucē,jau 10 gadus lasu pusaudžu Bībeli
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.10.25 11:09:16
Aivars
Vai nav zināms, kas ir šo pielikumu autors? Jo, ja sinode balsos, tad par jauno tulkojumu un nevis par pielikumiem. Tas tiešām var mulsināt, ja uz altāra noliekam Bībeli ar komentāriem, kuri labākā gadījumā par tās saturu var pateikt, ka to "ticīgie vēl joprojām ar izbrīnu un pateicību atzīst". Nenoliedzam, ka darbs ir godprātīgi darīts, nenoliedzam arī iekšējās diskusijas starp tulkotājiem un redaktoriem.

Bet tas ko ieprieš rakstīji, vai lielāku tuvošanos Bībeles valodai ar moderno valodu (kāds sākotnēji bija uzstādījums) veicina? Mūsu Baznīca no LBB monopola pār tekstu un tā izdošanas versijām (t.sk.ar vai bez pielikumiem) tomēr ir ļoti atkarīga. Būsim vēl raibāki: liturģijās, ticības apliecības, katehismos un tagad vēl arī Svētajā tekstā. Un, ja kādam kaut kas nepatīk ir viegli atrast stiprus vārdus un attaisnojumu, jo kā? ... tas taču Bībelē rakstīts!
Aivars
# Iesūtīts: 2012.10.25 12:02:49
Raimonds
jaunajā tulkojumā jau nav nekādi pielikumi, ja nerēķina tos apokrifus.

Bet pēdējos 65. gada rediģētā teksta izdevumos, arī dafnes pieminētajā pusaudžu Bībelē tur pirms katras grāmatas ir komentārs, kas reizēm ir nevainīgs, reizēm tāds, ko konservatīvāki teologi lamātu no panckām ārā

Kas attiecas uz tulkojumu un `moderno` valodu, nu es drīzāk teiktu, ka tur ir diezgan klasiska valoda ar filoloģisku `pastilošanu` pa vidam. Ok, pāršķirstot uzreiz neatradu tādus vecajai redakcijai raksturīgus reliktus kā `īkstis`. Tai pašā laikā vēja `tveršana` - normāla mūsdienīga valodas forma, jaunajā tulkojumā aizpoetizēta līdz `vēja tvarsts`. Nu tur izskatās, ka drusku Bērziņš (varbūt arī Skujenieks) ir iekarsuši.

Bet par stipriem vārdiem runājot, nu maucība tur ir atronama, bet sūdi - ne. To vietā ir izkārnījumi (5. Mozus 23:14) Tā kā te nemaz jau tik ļoti nevajag baidīties, ka tas teksts nu ir briesmīgi rupjš.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 74 , pavisam kopa bijuši: 268