atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.31 17:36:44
Aivars
kā tad ar "Viss PIEPILDITS" pie krusta, ja tev mērs nav pilns?
Tikpat labi varētu par notikušu uzskatīt katru VD pravietojumu jau VD laikā, pirms tas ir piepildījies līdz galam, jo Dieva Vārds vienmēr piepildās. Taču šinī pasaulē lietas notiek zināmā veidā. No šis perspektīvas visu nevar uzskatīt par jau notikušu, lai ka gribētos. Jā, Dievs visu ir pateicis un tur nav ko pielikt, ne atņemt. Bet es vēl esmu grēcīgā miesā. Paldies Dievam, esmu kristīts, taču miesas augšāmcelšanos es vēl gaidu. Mēs jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, bet ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu (Rom8:23). Bet Tu saki, viss piepildits...

no Kristus ciešanām turpina ciest viņa Baznica, kas ir viņa ķermenis
Nu tad Kristus ciešanas ir vai nav beigušās?
Un es nerunāju par to, ka Kristus upuris būtu nepietiekošs. Acīmredzot, nepietiek cilvēku pievienošanās šim upurim. Un kurš gan cilvēks iedrošinātos apgalvot, ka no viņa puses nu jau pietiek. Pat Pāvils ne. Bet aizliegt sevi un pievienoties Kristus upurim, kas varētu būt labāks un priecīgāks?
par mīlošo tēvu un diviem bezkaunīgiem zeņķiem` runājot, krusta teologs tur ir vienīgi tēvs
Piekrītu, protams, bet es nejautāju Tev par tēvu, bet par dēlu. Vai pazudušais dēls ir krusta vai godības teologs [kad viņš atgriežas mājup]?

uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
Jā un āmen. Bet es runāju par to, ko tas maksā, piedevām, ne Kristum vien, bet arī kristiešiem. Ja tas neko nemaksā, jeb, ja tas maksā tikai Kristum, priekš kam tad Baznīca vispār vajadzīga?
Atkal man jādomā, varbūt tāpēc tik maz tā prieka draudzē, ka viss ir pa lēto un neviens vairs neatzīst dārgu ticību?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.31 18:02:05
dafne
labāk par maniem dzejojumiem runā Rom.8...par tiem uzvarētājiem
Un par tiem uzvarētājiem runā arī kā par lieliem cietējiem miesā. Tas ir tieši tas, ko es gribu pasvītrot. Tāds uzvarētājs būs vienmēr priecīgs.
Bet kāpēc eglītei šķiet, ka mūsu uzvarētāji ir bēdīgi? Varbūt kļuvuši zaudētāji? Nu tad jāaun kājas uz cīņu, lai atgūtu zaudēto.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.31 20:24:17
Ēvalds Bērziņš
Bet Tu saki, viss piepildits
Vispār jau, nevis es, bet Kristus saka `Viss piepildīts` pie krusta. Tā kā būtu aplami iztēloties, ka kaut kā vēl ir jāpapildina šis Viņa upuris no savas puses ar savām ciešanām. Tādēļ nemaz nav jāmēģina pierādīt kaut kas par VD pravietojumu piepildīšanu vēl pirms to piepildīšanas. Svarīgi ir tas, ka Kristus krustā viss ir izšķirts, pat ja Jēzu spēj apbēdināt tāds pats Sauls, kas Viņa draudzi vajā, u.c.
Vai pazudušais dēls ir krusta vai godības teologs
Vispār jau korekti būtu norādīt, ka pazudušie dēli tur ir divi
Ja tu domā junioru, tad viņš galīgi nav teologs, bet izbijis cūkgans

ja tas maksā tikai Kristum, priekš kam tad Baznīca vispār vajadzīga
A vot šito atrisini pats priekš sevis, nevis meklē attaisnojumu Baznīcas eksistencei kaut kādā soterioloģijas sakropļošanā. Es redzu, ka draudze automātiski izriet no Dieva ieceres pulcēt ļaudis ap Sevi, pat ja tos līdz šim šķīris grēks. Tā kā pestīšana ir gan personiska, taču ne privāta pieredze. Taču iedomāties, ka Baznīcai ir kāda Kristus darbu papildinoša (vērtības pievienošanas) funkcija pie pestīšanas ir pagānisms un pelagiānisms (tiesa, no tā ir grūti vaļā tikt pat Baznīcā)

Ingars
# Iesūtīts: 2012.05.31 20:56:13
Pater Henricus
patiesībā tas, ar ko tu te nodarbojies, ir psiholoģisks, tātad dvēselīgs un miesīgs, fenomens - sektantisks baznīcas vērojums. Ne tu pirmais , ne pēdējais, kas ticis pārņemts ar to.
Ja tu nopietni un godīgi turpināsi iet ticības ceļu, Kristus ar Svēto Garu tevi mācīs raudzīties uz Viņa baznīcas lietām ar mazāk kritisku un vairāk empātisku skatījumu.


Tieši sektantisks baznīcas vērojums ir tas, no kā cenšos izvairīties. Sektantisks - tas ir tāds skatījums, kas cenšas sadalīt Kristum ticīgos pēc dažādiem ticības uzskatiem un sašķirot tos pēc kategorijām. Es cenšos vērst jūsu uzmanību, ka mums nav tiesību nodalīties vienam no otra uz dažādu mācību pamata, bet jābūt vienotiem visās lietās.
---
Visi šie - jau kopš kāda 2.gadsimta ir tikusi sistemātiski nostuma malā , ir ļoti primitivizēti uzskati, it kā Kristus nespētu un nevarētu valdīt Pats Savā Draudzē.
(Atgādina kaut kādu Jehovas Liecinieku brošūru tipa kritiku, kuriem ir papilnam visādu dīvainu agrāku laiku sektu slavinājumu, lai vismaz kaut kā gūtu pamatu, diemžēl neveiksmīgi, savai jaunizveidotajai kristietībai oponējošajai reliģijai. )
Bet, par spīti cilvēku kļūmēm, grēkiem, un nepilnībām Kristus caur Vārdu un Sakramentiem ir bijis Kungs Draudzē vienmēr.


Kristus patiešām bija, ir un vienmēr būs Kungs Draudzē, taču Viņš tāpat arī ievēro mūsu brīvo gribu un ar varu nevienam neuzbāžas. Dievs atļauj mums katram pieņemt lēmumus un piedzīvot šo lēmumu sekas. Vairums ticīgo sākot ar 1. un 2. gadsimta miju pieņēma lēmumu - deleģēt visu varu īpašai garīdzniecības kārtai, bet Svētajam Garam atstāt tikai formālu vietu. Viņi pieņēma lēmumu vairs neuzticēties Svētā Gara vadībai un sāka paši pēc sava prāta organizēt Draudzi un rezultātā radās pirmā sekta - katoļu baznīca ar centralizētu varu Romā. Kā redzi, jautājums ir pavisam vienkāršs - kam tu uzticies, Dievam vai cilvēku radītām mācībām un tradīcijām? Vai tu uzticies Svētajam Garam vai cilvēku miesīgajiem prātiem?

Kas attiecas uz tevis kritizēto baznīcas institucionālismu, aiz kura patiešām brīžam varētu pazust dzīvi cilvēki ar viņu konkrētajām vajadzībām, tas ir neizbēgams cilvēku kopā esamības elements pat baznīcā, jo simtiem draudžu klātbūtne prasa kaut kādu organizācijas elementu. pie tam šīs draudzes nav nākušas tukšā vietā, bet tajās esošie cilvēki ir mantojuši iepriekšējo celtos dievnamus. Arī to garīgo aprūpi nepieciešams nodrošināt centralizēti un pasargāt labticīgus draudžu cilvēkus no destruktīviem sektantiem.
Tikai nelielās neatkarīgās misijas draudzēs varētu no tā kādu brīdi izvairīties, bet tāda nav parastā draudžu situācija.


Organizācijai ir jābūt, bet dievišķai, nevis cilvēcīgai. Tas nozīmē, ka tāpat, kā Draudze tika dibināta, tāpat tā arī turpināja augt un izplesties. Draudze dibinājās tiešā Svēta Gara ietekmē, tāpat tā arī turpinājās tiešā Svētā Gara vadībā. Apustuļus izsūtīja Svētais Gars un nevis cilvēki, draudze vai kāda organizācija. Jā, Dievs lietoja cilvēkus, taču tas bija Viņš, kurš izsūtīja, cilvēks šeit vienīgi bija kā starpnieks. Uzskatāms piemērs ir Pāvila un Barnabas izsūtīšana, kas notika caur personīgu aicinājumu viņiem pašiem un caur atklāsmi vietējās draudzes praviešiem un mācītājiem. Kur mums šodien ir VIETĒJĀS draudzes ar praviešiem un mācītājiem? NAV, ir tikai sektas. Kad apustuļi dibināja vietējās draudzes, viņi tur iecēla vecajus un arī ne pēc sava prāta, bet pēc Svētā Gara norādījuma tos, par kuriem Svētais Gars liecināja, ka Viņš tos jau ir izvēlējis but par vecajiem. Vecaji arī nebija nekādi kungi, vienkārši vietējie brāļi, kuri dotajā brīdī bija garīgi visnobriedušākie. Viņi pārraudzīja lietas draudzē un bija Svētā Gara vadībā to darot, taču viņi nepildīja kalpošanas citu draudzes locekļu vietā. Garīgo aprūpi nodrošināja ticīgo sadraudzība un kalpošana ar dāvanām. Kas mums ir šodien? Šodien mums ir profesionāli, algoti "sociālie darbinieki", kas cenšas veikt tās funkcijas, kuras būtu jāveic visiem ticīgajiem kopā, katram ar savām dāvanām un kalpošanas aicinājumu. Svētā Gara vadības vietā mums ir centralizēta cilvēku radīta hierarhija. Tā ir kā viena liela mašinērija, kurā katru jauno ticīgo ar varu salauž un izštancē pēc attiecīgās sektas ģīmja un līdzības. Bet tikai Dievam ir tiesības veikt šo darbu caur visu ticīgo priesterību.

Un visas šīs jaunās draudzes, kuras , iespējams, pārstāvi arī tu, satur institucionālisma elementus - līderis, viņa palīgi, t.s. slavēšanas grupas vadītājs, spainīšu nēsātāji, pie durvīm stāvētāji, grupu vadītāji u.c.. Jeb citos vāŗdos - tipiska institucionalizējusies draudze.
Pat šeit reiz pieminēto kvēkeru organizācija bija institucionāla savā vēlmē izvēlēties savu to vai citu garīgās darbības veidu.
Tā kā - domā līdzi...


Es nepārstāvu tādas vai citādas tā saucamās "draudzes", bet gan to Vienīgo, Patieso un Universālo Draudzi, pie kuras pieder ikviens Kristum ticīgais. Es necenšos atdalīties no tiem, kuri ir institucionālisma važās, necenšos nodalīties no brāļiem tikai tāpēc, ka viņi ir sektanti. Es gan norādu uz problēmu, taču neatstumju nevienu uz tāda vai citāda atziņas pamata.


Jānis Kalniņš
Tagad nav laika - bet vakarā uzrakstīšu nopietnāku atbildi. Bet tagad tikai viens atgādinājums - Tu neesi uzrakstījis, kur un kad notiek dievkalpojumi, kas Tavā izpratnē ir pietiekoši bibliski. lai varu turp aizbraukt un piedalīties. Ceru, ka tā nav kāda slepena un tikai izredzētajiem paredzēta informācija.

Dievkalpojums ir pati ticības dzīve, taču, ja runājam par vietējo draudžu sapulcēm - vispirms jau par to var lasīt Apustuļu darbos un vēstulēs, kādas bija bibliskas vietējo draudžu sapulces. Kur tādas šodien notiek Latvijā - nezinu, bet es necenšos būvēt māju no jumta. Vispirms ir jāatgriežas uz pareizā pamata - vienotas Kristus Miesas.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.31 21:24:07
Aivars
Vispār jau, nevis es, bet Kristus saka `Viss piepildīts` pie krusta. Tā kā būtu aplami iztēloties, ka kaut kā vēl ir jāpapildina šis Viņa upuris no savas puses ar savām ciešanām.
Kas ir tas viss? Un priekš kam tad Baznīca, ja jau viss ir piepildīts??

Svarīgi ir tas, ka Kristus krustā viss ir izšķirts, pat ja Jēzu spēj apbēdināt tāds pats Sauls, kas Viņa draudzi vajā, u.c.
Izšķirts, protams. Bet priekš kam? Ko tad tas Sauls pārvēršas par Pāvilu? Ko tad viņš tur pastāvīgi cepas un pārējie apustuļi? Un visa Baznīca?? Viss taču ir piepildīts, atslābstiet! Bet nē, šie vēl visi mocekļa nāvē iet bez viena. Un neskaitāmi viņiem seko. Par mazākām ciešanām nemaz nerunāsim. Tas Viss piepildīts ir pestīšanas līdzeklis, nevis mērķis. Runāt par to kā par sasniegtu mērķi nozīmē maldināt labticīgus ļaudis. Pēc tam nav jābrīnās, ko viņi tādi bēdīgi.

Ja tu domā junioru, tad viņš galīgi nav teologs, bet izbijis cūkgans
Jā, tieši viņu es domāju. Jā, bet viņš bija cūkgans, pareizi, kaut kā man tas paslīdēja garām. Un Jēzus arī labais, par visādiem salašņām stāsta... Būtu runājis par tēvu, kuram nebija neviena dēla un viss būtu kārtībā...

Es redzu, ka draudze automātiski izriet no Dieva ieceres
Draudze nevar izrietēt automātiski ne no kā, draudze ir Kristus miesa, kura atsaucas Tēva aicinājumam līdz ar Dēlu, cieš līdz ar Dēlu un uzvar līdz ar Dēlu.

iedomāties, ka Baznīcai ir kāda Kristus darbu papildinoša (vērtības pievienošanas) funkcija pie pestīšanas ir pagānisms un pelagiānisms
Tad Baznīca ir Kristus miesa vai nav? Un Baznīcas darbs ir Kristus vai cilvēku darbs?
Es visu laiku esmu ticējis, ka Baznīca ir Kristus miesa un tas, ko tā dara, ir Kristus darbs, kā nekā Kristus pats to tai pavēlēja kā galva dod pavēles pārējai miesai. Par kādu papildinājumu vai vērtības pievienošanu tu runā? Tad sūdzi tiesā Kristu, ka Viņš pēc saviem vārdiem viss piepildīts vēl atļaujas kaut ko darīt.
Ja tu mani apsūdzi soterioloģijas sakropļošanā, es Tevi varētu apsūdzēt kristoloģijas sakropļošanā.

Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.31 21:27:29
Ingars
mums nav tiesību nodalīties vienam no otra uz dažādu mācību pamata, bet jābūt vienotiem visās lietās.
Visās lietās? Nu gan tev uzstādījumi... No kurienes Tu to ņem?
Es ticu, ka mums jābūt vienotiem tikai vienā - Kristū.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.31 21:44:12
Ēvalds Bērziņš
bāc...
nē, nu var jau labticīgus cilvēkus čakarēt ar basņām, ka Baznīca piepilda to, ko Kristus nespēja un katras debilizējošas ciešanas pasniegt kā Dieva plānu cilvēka pestīšanai. Tava izvēle, tā teikt.
Bet par Kristoloģijas sakropļošanu, es piekrītu N.T. Vraitam, ka tā ir viena nopietna problēma, ka ignorējot Debesbraukšanas nozīmi, ir diezgan izplatīts likt vienlīdzības zīmi starp Kristu un Baznīcu.
Baznīca ir tik daudz `sūdus` savārījusi, ka paziņojums "ka Baznīca ir Kristus miesa un tas, ko tā dara, ir Kristus darbs" ,bez papildus atrunām, ir vienkārši zaimošana.
Šai ziņā man šķiet ievērības cienīga Dorotijas Saieras doma, par Baznīcu kā Kristus trešo pazemošanos.
Labāk priecāsimies, ka Viņš darbojas caur nepilnīgiem cilvēkiem, nevis murgosim, ka mūsu piepūle papildina Viņa `nepilnīgo` pestīšanu, kurai nepieciešama "Baznīcas piepalīdzēšana"
dafne
# Labojis dafne: 2012.05.31 21:49:29
IngarsPāvils Titam-"Cilvēku,kas turas pie maldu mācības,vienreiz un otreiz pamācijis,noraidi,zinādams,ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā"....un vel ir Rakstu vietas par maldu mācībām...gan brīdinājumi,gan norādījumi,ka jāvairās no tādiem,kuri tās izplata.Vel man ir aizdomas,ka tavā Bībelē ir tikai Apustuļu darbi vai nu tu apzināti ignoŗē pārējo.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.31 23:09:37
Aivars
...Baznīca piepilda to, ko Kristus nespēja...
...katras debilizējošas ciešanas pasniegt kā Dieva plānu cilvēka pestīšanai...
mūsu piepūle papildina Viņa `nepilnīgo` pestīšanu, kurai nepieciešama "Baznīcas piepalīdzēšana"

Es tieši gribu priecāties, ka caur mums, nepilnīgajiem Dievs grib darboties, bet Tu izmurgo no tā nezin ko, kam es nevaru piekrist, t.i., ka ar Kristu nopelnu vien nepietiekot. Es taču nerunāju par Kristus nopelnu, cik var atkārtot? Vai Tev baltie plankumi rādās, kad es par to runāju?

ir diezgan izplatīts likt vienlīdzības zīmi starp Kristu un Baznīcu
Nu bet Tu man pajautāji, vai es lieku to vienādības zīmi? Nepajautāji, tikai iedvesmojies no izlasīta teksta, kurā mani ar vieglu prātu ielasīji.

Baznīca ir tik daudz `*****s` savārījusi, ka paziņojums "ka Baznīca ir Kristus miesa un tas, ko tā dara, ir Kristus darbs" ,bez papildus atrunām, ir vienkārši zaimošana.
Nav ko Baznīcas vārdu profanizēt, tad nevajadzēs nekādu atrunu. Bet Baznīcu kā profanizētu jēdzienu apskatot, es Tev pilnīgi piekrītu.

Šai ziņā man šķiet ievērības cienīga Dorotijas Saieras doma, par Baznīcu kā Kristus trešo pazemošanos.
Nepiekrītu, Baznīca šajā pasaulē vienmēr ir bijusi Kristus pazemošanās.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.05.31 23:16:33
Ēvalds Bērziņš
izlasi vēlreiz!
Negribu no jauna atkārtot
Bet frāze Es tieši gribu priecāties, ka caur mums, nepilnīgajiem Dievs grib darboties šķiet, liecina, ka no tās makabrās ciešanu godības teoloģijas atraisies
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.06.01 11:04:30
Aivars kas Tev ir pret ciešanu godības teoloģiju?
Pāvils sevi teic priecīgu ciešanās.
Ciešanas kaut kādā mērā tā kā tā ir neizbēgamas un kāpēc tās nepadarīt mazliet vērtīgākas?
dafne
# Iesūtīts: 2012.06.01 12:16:24
Ēvalds BērziņšJā,man tik reizēm sametas kauns,kad savas kkādas neērtības...būtībā sīkumus...(salīdzinot ar to ko nākas piedzīvot brāliem pasaulē,kuru dzīvības patiešām ir apdraudētas ticības dēļ)saucam par ciešanām ticības dēļ.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.01 12:47:32
Pater Henricus
Nu izstāsti, kāda vērtība ir :
a) ģimenes izjukšanai
b) tuvinieka psihiskai saslimšanai
c) tava bērna neceļiem
d) filipīnu sektanta `krustāsišanai``, mūka flagelismam, suspensijas aktam
e) bērna izvarošanai
f) paralīzes skartā izgulējumiem
un varētu jau visādu ciešanu piemērus uzskaitīt vēl un vēl. Tu tiešām domā, ka ir prāta darbs piedēvēt tam visam kaut kādu dievišķu nolūku?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.06.01 13:54:45
dafne
Jā,man tik reizēm sametas kauns,kad savas kkādas neērtības...būtībā sīkumus...(salīdzinot ar to ko nākas piedzīvot brāliem pasaulē,kuru dzīvības patiešām ir apdraudētas ticības dēļ)saucam par ciešanām ticības dēļ.
Kauns ir laba lieta līdz tam brīdim, kamēr tas kavē grēkot. Bet tas kļūst par ieroci velna rokās, kad sāk kavēt grēksūdzi, pat šķietami visnenozīmīgāko. Ļoti iespējams, ka tu būtu tāds pats Kristus liecinieks ar savu dzīvību kā daudzi mūsdienās, bet Dievs Tev nav devis tādu aicinājumu. Tavs aicinājums ir turpat, kur Tu atrodies. Kungs nenicināja kausu pašaizliedzīgi pasniegta auksta ūdens vismazākajam. Jā, mēs neuzdrošinātos tūlīt pat to nosaukt par ciešanām ticības dēļ, bet Kungs ievēro katru sīkumu, kas pašaizliedzīgi darīts Viņa dēļ. To darot Tu taču piepildi Viņa gribu. Labā pazemībā nesauc to par ciešanām ticībā. Bet sauc to par pacietību, līdzcietību ticībā. Tomēr, redzi, kā tās sasaucas? Un vai tad tu tos sīkumus nedari ticības dēļ?
dafne
# Iesūtīts: 2012.06.01 16:14:08
Ēvalds Bērziņšnez vai tā būs.,kādas gan ciešanas sagādā ūdens glāzes pasniegsana...ja vien neklīsti pa tuksnesi?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.06.01 22:17:32
dafne
nez vai tā būs.,kādas gan ciešanas sagādā ūdens glāzes pasniegsana...ja vien neklīsti pa tuksnesi?
Gandrīz nekādas, bet nokāp no mākoņiem Vai tad tev nekad nav bijis slinkums pasniegt to ūdeni? Vai palīdzēt kādam? Bet tad, kad Tu saņemies un pacietīgi un līdzcietīgi izpildi to, ko Kristus mācījis, tad sākas Tava uzupurēšanās, lai cik necila tā būtu. Tās, protams, nav nekādas ciešanas, bet šeit viņas sākas, kad Tu iežēlojies par cilvēku, līdzi ciet viņam viņa vajadzībā un palīdzi, nevis negribi līdzi ciest un nepalīdzi.
Palasi, kā Pēteris 1. vēstulē 5 runā par labprātību, nesavtību, sirsnību, priekšzīmīgumu, paklausību, pazemību, nezūdīšanos, skaidru prātu, modrību, izturību, stiprumu ticībā utt. kā par... ciešanām. Tas viss no Tevis kaut ko prasa - aizliegt sevi Kristus dēļ. Vai tad tiešām Tu nekad sevī nejūti pretestību tam visam vai vēl trakāk - vienaldzību?

Aivars
frāze Es tieši gribu priecāties, ka caur mums, nepilnīgajiem Dievs grib darboties šķiet, liecina, ka no tās makabrās ciešanu godības teoloģijas atraisies
Kāpēc man jāatraisās no ciešanu godības teoloģijas? Vai tad krusta teoloģija negodā krustu? Un vai tad Kristus nekļuva pilnīgs ciešanās? Ja reiz Viņš tā pagodināja krustu (ciešanas), vai mums nevajadzētu sekot Viņam?
dafne
# Iesūtīts: 2012.06.01 23:08:19
Ēvalds Bērziņšjā,reizēm tā ir,bet to neuztveru kā kaut kadu baigo upuri...vai ciešanām...ta ir uzvara paar slinko miesu un vienmēr kko pārvaŗot...pec tam ir drīzāk prieks,moš ir aplami tā,nezinu.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.02 09:44:28
Ēvalds Bērziņš
Vai nav ienākusi prātā doma, ka Jēzus caur Savu Krustu atmasko grēku un Savā dievišķībā sniedzas pēc grēcīgā cilvēka arī tā nāvē un bezdievībā, nevis atdod godu ciešanām?
"Pilnību sasniedzis" - latviski gan protams var izteikt arī kā `kļuva pilnīgs`, bet var attiecināt arī uz visa piepildīšanu, ne personības attīstību.
Bet par krusta nešanu jau ir rakstījis tas pats Bonhēfers un daudzi citi, norādot uz to nevis kā uz vienkārši ciešanu ceļu, grūtību panešanu, bet uz neatgriezenisku vecās dzīves zaudēšanu, ko apustulis Pāvils lieliski teoloģizē ka līdz ar Kristu, vecais es arī ir krustā sists un miris, un nu dzīvoju Viņa augšāmcelšanās gaismā
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.02 12:38:12
Juris Saivars
Kur Tavs komentārs pazuda?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.06.02 13:00:01
dafne
jā,reizēm tā ir,bet to neuztveru kā kaut kadu baigo upuri...vai ciešanām...ta ir uzvara paar slinko miesu un vienmēr kko pārvaŗot...pec tam ir drīzāk prieks,moš ir aplami tā,nezinu.
Es arī neuztveru to kā nezin ko, taču tā ir maza uzvara katru reizi. Un slikts ir tas karavīrs, kas nesapņo par ģenerāli
Pēc tam, protams, ir prieks, piemēram, pēc nenogulētas, bet nosvētītas svētdienas. Tu taču Kristum paklausi.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 44 , pavisam kopa bijuši: 219