atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.30 01:18:21
Aivars
bet kāpēc gan cilvēks ir obligāti jāapzīmē kā `viennozīmīgi cietējs`?
Nu ne jau kurš katrs cilvēks, bet kristietis. Tāpēc, ka katram savs krusts jānes. Izaicinājumu jūti? Starpību jau var redzēt mūsu sarunā. Tu ciešanas gribi vairāk uzskatīt par nevēlamām, es - vairāk par derīgām priekš kristiešiem šajā pasaulē. Obligātā cietēja statuss ir labāks, jo ir objektīvāks un neļauj izlaisties un pievilties. Tas tāpat kā godības un krusta teoloģijā pie Lutera, kur viņš ir visai strikts.

Jēzus runāja par vieglo jūgu un nastu
Nu, kas tad ir tas jūgs? Tēva prātu darīt. Tā dēļ var paciest ārkārtīgi daudz. Tur arī tas vieglums un patikšana, ka tu spēj izturēt visas ciešanas, kas pēc Tēva prāta būs jāpanes, un nepadoties.

par debešķīgo prieku par katra grēcinieka atgriešanos,
Tas ir eņģeļu prieks, nevis cilvēku (Lk15:10). Nezinu, vai mums ir liela nojausma par to.

par bērnu, kas ir lielākais debesu valstībā
Un Tevī tas rada prieku?? Man tas rada nostaļģiju un skumjas, jo sen vairs tāds neesmu.

nu tur nav tā `cietēja` mentalitāte, kam glāze vienmēr tukša un tā tam būs būt
Kā to ņem. Tā glāze ir pilna, bet tā jāatdod mazākajam Kristus dēļ, t.i., vispirms jādomā par citiem, bet sevi jāaizliedz.

Nezinu, vai Kristū Dievs ir viennozīmīgi cietējs. Mīlētājs gan
Vismaz šinī pasaulē noteikti. Tieši tajā taču atklājas Viņa lielā mīlestība.
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.30 08:22:20
Ne,labāk par uzvarētājiem saukties,nevis cietējiem.Mes esam uzvarētāji,jo Kristus ir uzvarējis nāvi,VIŅAM ir elles un nāves atslēgas...un ja arī mums ir jācieš,tad patiešam tās mums palīdz Kristu ņemt nopietni..māca pazemību,šķīsta no kādiem grēkiem...lai tač varam kādus augļus nest
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.30 08:40:22
Kādos pārbaudījumos vai vienkārši smagos brīžos `izceļ` divi vārdiņi-Mūžīgā dzīvība-tad šī pasaule kļust tik maza,ciešanas...niecīgas,salīdzinājumā ar to,kas apsolīts..
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 09:35:06
Aivars
bet kāpēc gan cilvēks ir obligāti jāapzīmē kā `viennozīmīgi cietējs`?

Man liekas, ka visi cilvēki savas dzīves gaitā iziet cauri kādai [praktiski] nenovēršamai ciešanu pieredzei. Jautājums - kā ar to tikt galā. Kristus ceļš (krusta nešana Viņa vārda dēļ) ir mūsu atbilde.
Bet ciešanas kā tādas vienkārši ir. Kas saka, ka nav, manuprāt, parasti vai nu izliekas, vai melo, vai jau paspējuši galēji notrulināties, ka tiešām nemana. Te atminu interesantu viedokli par budismu - tā ir mācība un prakse kā justies komfortabli ciešanu pilnā pasaulē. Un, ja kristietību pasniedz kā "pret ciešanu" mācību, manās acīs tā sāk vienādoties ar šo te budisko mācību.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 12:09:03
dafne
labāk par uzvarētājiem saukties,nevis cietējiem.
Cietējam pats Dievs palīdz, bet ko tu padarīsi uzvarētājam?

Mes esam uzvarētāji,jo Kristus ir uzvarējis nāvi,VIŅAM ir elles un nāves atslēgas...
Tad mēs esam vai Kristus?

un ja arī mums ir jācieš,tad patiešam tās mums palīdz Kristu ņemt nopietni..māca pazemību,šķīsta no kādiem grēkiem...
Uzvarētājam (grēciniekam) nevar iemācīt pazemību. Un kā var šķīstīt no uzvarētiem grēkiem? Tādam jau ir sava alga. Bet Dievs glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga.(Ps72:12) Un vēl: Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi. (Ps51:19)
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.30 13:28:46
Ēvalds BērziņšLai kas ar kristieti notiktos,ja viņš pieķeras Kristum..viņš ir uzvarētājs,jo Kristus tāds ir.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.05.30 15:01:33
Labi ta, Lutera Krusta teoloģija, bet Luters jau bija tas, kurš visai strikti bija pret mūku pašizdomāto ciešanu teoloģiju: atteikšanos no ģimenes, no dzīves cilvēkos, no derīga darba utt., tā vietā radot savas dievbijības un ciešanu prakses (visādi savu miesu mērdējot jeb faktiski mortificējot ) ar domu - pelnot sev un citiem pestīsanu . Godīgi, kam tas vajadzīgs - ne cilvēkiem, un vai Dievam?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 15:59:34
Raimonds
Ciešanu pielūgšanai vai glorificēšanai nav nekāda sakaru ar ciešanu nešanu Kristus vārdā.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.05.30 17:32:58
Ēvalds Bērziņš Mārtiņš
Es nenoliedzu, ka arī dažādas ciešanas un raizes ir daļa no kristieša pieredzes un arī caur to (vismaz reizēm) var atnākt kāda svētība. (Lai gan reizēm ciešanas var būt vienkārši debilizējošas, un vienīgā cerība, ka nevis tām, bet Dievam pieder pēdējais un izšķirošais vārds)
Cita lieta, ka es apšaubu, ka pareizi ir teikt, ka `cilvēks viennozīmīgi ir cietējs`, līdzīgi kā tad, ja cilvēks reizēm slimo tas nenozīmē, ka viņš noreducējams uz `viennozīmīgi slimnieks`, vai ja šim reizi mūžā visticamākais gadīsies nomirt, tad šis uzreiz jāpiesaka kā mironis.
Kā apustulis Pāvils raksta, esam aicināti priecāties ar priecīgajiem un raudāt ar noskumušajiem. Citādi sanāk, kā te foruma aņukos atrodamajā jokā par `kristīgo zirgu`, kura kristīguma pazīme ir tas, ka šis izskatījās bēdīgs
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 17:56:48
dafne
Lai kas ar kristieti notiktos,ja viņš pieķeras Kristum..viņš ir uzvarētājs,jo Kristus tāds ir.
Pilnīgi piekrītu, bet tas prasa ārkārtīgu pieķeršanos.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.05.30 18:06:23
Ēvalds Bērziņš
par bērnu, kas ir lielākais debesu valstībā
Un Tevī tas rada prieku?? Man tas rada nostaļģiju un skumjas, jo sen vairs tāds neesmu.

nu redzi, te laikam būs runa nevis par Krusta teoloģiju tās patiesajā, ne tai piedēvētajā nozīmē
Godības teologs meklē bērna ticībā godību, kuru reiz zaudējis. Glāze ir tukša. Krusta teologs redz, ka bērns ir pilnībā atkarīgs no Tēva žēlastības un atrod priecīgu cerību arī sev
Atceries, kā Luters arī zem romiešu un imperatora lāstiem top stiprināts, kad redz savu sīci Katrīnas krūti zīžot!
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.30 18:18:40
Mārtiņš
Raimonds te precīzi norādīja, ka Krusta teoloģija uzsver KRISTUS krustu, kas pārsvītro visu pašatpestīšanās un pašsvētuļošanās bābelisko (?) teoloģiju.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 18:21:15
Raimonds
Labi ta, Lutera Krusta teoloģija, bet Luters jau bija tas, kurš visai strikti bija pret mūku pašizdomāto ciešanu teoloģiju: atteikšanos no ģimenes, no dzīves cilvēkos, no derīga darba utt., tā vietā radot savas dievbijības un ciešanu prakses
Es domāju, ka pietiktu ar vārdu pašizdomāts, lai izteiktu Lutera domu. Taču ne katra atteikšanās ir bezdievīga. Ja jau Pāvilam miesā trūka Kristus ciešanu (Kol1:24), tad kur nu mums...
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.30 18:23:59
Ēvalds Bērziņš
Vai vari paskaidrot, kādēļ no Kolosiešiem 1:24 tu izsecini, ka Pāvilam kaut kas trūka? Vai esi drošs, ka tur nav pavisam cita doma?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.30 23:54:33
Aivars
Vai vari paskaidrot, kādēļ no Kolosiešiem 1:24 tu izsecini, ka Pāvilam kaut kas trūka?
Baznīcas, t.i., kristiešu ciešanas ir Kristus ciešanas. Acīmredzot, to mērs vēl nav pilns. Un Pāvils ir priecīgs ciest Baznīcas labā.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.31 00:00:05
Aivars
Godības teologs meklē bērna ticībā godību, kuru reiz zaudējis. Glāze ir tukša. Krusta teologs redz, ka bērns ir pilnībā atkarīgs no Tēva žēlastības un atrod priecīgu cerību arī sev.
Nu tad pasaki man, vai pazudušai dēls (Lk15:11...) ir krusta vai godības teologs?
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.05.31 09:40:41
Ēvalds Bērziņš
kā tad ar "Viss PIEPILDĪTS" pie krusta, ja tev mērs nav pilns?
Paskaties, ko Pāvils īsti raksta - proti, viņš runā par to, kā caur Kristus upuri visi ir salīdzīnāti, kas tic evaņģēlijam. Šī evaņģēlija pasludināšanas gaitā Pāvils ir nonācis pārbaudījumos, kurus panes, zinādams, ka evaņģēlija pasludināšana nāk par labu draudzei, par kuru Kristus ir nodevies un upurējies. Tekstā redzams paralēlisms, ka ja Kristus ir cietis par draudzi, lai atskanētu evaņģēlijs, arī Viņa apustulis ir gatavs kaut ko paciest, lai šis evaņģēlijs tiktu pasludināts, un Pāvils sevi piesaka kā priekpilno kalpu
Lai arī vārdu ὑστερήματα var tulkot kā `trūkstošais; tas, kas trūkst; defekts" to var tulkot arī kā `vajadzīgais, nepieciešamais` vai pat `tas, kas seko aiz`, ietverot ne vien pēctecības, bet arī subordinācijas nozīmi. Ne velti jaunajā Bībeles tulkojumā šis pants skan" Bet tagad es priecājos savās ciešanās jūsu dēļ, un to, ko no Kristus ciešanām turpina ciest viņa Baznīca, kas ir viņa ķermenis, es izciešu tās labad savā miesā`
Te īsti neparādās, ka Pāvilam kas trūktu, vai Kristus upuris būtu nepietiekošs, manuprāt.


Par to līdzību `par mīlošo tēvu un diviem bezkaunīgiem zeņķiem` runājot, krusta teologs tur ir vienīgi tēvs. Bet vecākais dēlēns jo īpaši pauž godības teoloģiju un glorificē savu pazemīgo kalpošanu un ciešanu pilnos upurus, ka nav atļāvies ne kazlēnu ar saviem draugiem uzgrillēt


Un par dafnes pieteikto uzvarētāja tēmu, atceries presbiteri Jāni - 1.Jāņa 5:4 jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība.
5 Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
Presbiteris nekaunās no šāda vārda, lai gan nez vai varētu pārmest, ka viņš pauž lētu triumfālismu
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.31 10:02:11
Ēvalds Bērziņšlabāk par maniem dzejojumiem runā Rom.8...par tiem uzvarētājiem
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.05.31 11:45:00
Aivars
nedaudz paturpinot Kol.1:24
1965.g. revidētais teksts, manuprāt, ir burtiskāks (vajag tikai nelielu paskaidrojumu), savukārt jaunais - vairāk interpretējošs. Piemēram, orginālā nav - " to, ko no Kristus ciešanām turpina ciest Viņa Baznīca." Līdz ar to nevilšus šajā garajā teikumā (tieši garāko paskaidrojumu dēļ) pamainās uzsvari no Kristus uz Baznīcu. Turklāt Pāvilam šajā teikumā ir arī daudz dzīvelīgāks un nepastarpinātāks skatījums uz Baznīcu kā dzīvu draudzi, piederošu Kristum t.i.daļu no Viņa.

Ļoti burtiski brutāli varētu tulkot - "Tagad priecājos iekš tās dedzības/ciešanas (παθήμασιν) par jums un piepildu to, kas pietrūkst/ vēl vajadzīgs no tām vajāšanām/ nelaimēm/ stresa/ bēdām/ ciešanām Tā Kristus, iekš tās miesas manas par to miesu (σώματος) Viņa, kas ir draudze (ἐκκλησία)."

Nevar izslēgt vēl vienu momentu, jo Pāvils šeit raksta ļoti valsirdīgi arī par sevi, piemēram, citur viņš māk to izdarīt ar labu pašironizēju un humoriņu. Jo ciest nav jau nekas priecīgs vai līksms (arī Pāvilam), bet viņa kā kristieša identitāti, pašapziņu veido un stiprina tas, ka pilnīgi visā var būt vienots ar Kristu t.sk.arī vajāšanās/ nelaimēs/ stresā/ bēdās/ ciešanās.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.31 12:21:18
Raimonds
slinkums pārrakstīt tekstu no Perlšbahera jaunā analītiskā grieķu leksikona, tādēļ iekopēšu no netā pieejamā Taijera leksikona, kas teikts par šī vārda sakni -
ὕστερος, ὑστέρα, ὕστερον, latter, later, coming after: ἐν ὑστέροις καιροῖς, 1 Timothy 4:1; ὁ ὕστερος equivalent to the second, Matthew 21:31 L Tr WH, but cf. Fritzsche`s and Meyer`s critical notes (especially WH`s Appendix) at the passage Neuter ὕστερον, from Homer down, adverbially, afterward, after this, later, lastly, used alike of a shorter and of a longer period: Matthew 4:2; Matthew 21:29, 32, 37; Matthew 25:11; Matthew 26:60; Mark 16:14; Luke 4:2 Rec.; (Luke 20:32 L T Tr WH); John 13:36; Hebrews 12:11; with a genitive after one, Matthew 22:27; Luke 20:32 (R G)

Domāju, ka jaunā tulkojuma autori ir ņēmuši šī vārda `vēlāk, pēcāk, aiz` nozīmi, un apkopojot Pāvila rakstīto par pārbaudījumiem, kas piemeklē draudzi un viņu, to interpretējuši kā Baznīcas sekošanu Kristum arī Krusta paēnā. Manuprāt, grozies kā gribi, pie abiem tulkojumiem vajag paskaidrojumus, un ikviens ir ar saviem pārpratuma riskiem.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 99 , pavisam kopa bijuši: 1421