atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 03:33:12
Aivars
Ja reiz gribi pieteikt, ka pats Dieva Jērs ir te sastopams, tad iesit pa kārtīgu gongu vai nopūt kādu kuģa tauri, nevis tinkšķini zvaneli, kas drīzāk atbilstu gruntenes signālam, ka ziftelis piekodies, ne?
Es gribu redzēt, kas Tev pie Dievgalda paliks, ja iedomāsies baznīcā kuģa tauri palaist... tās tādas puiciskas fantāzijas...
Bet par to grunteni gan ir laba doma. Katru reizi, kad tas zvanelis iezvanās, velns taču ir uzķēries uz āķa.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.27 08:42:06
Ēvalds Bērziņš
štrunts par to pūkaino, svarīgāk taču ir, ka Tas KUNGS ir klāt, un tur nu ja ne lielgabala zalve, tad vismaz lielā dievnama zvana zvanīšana drīzāk būtu piemērota, ne? Nu tā, lai arī svešinieki mana, ka sirdij jānotrīs un garāmgājēji neaizmieg.
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.27 08:58:10
Sodien vieni skaisti svētki,tad nu lai nekas neizboja to prieku!Priecīgus!
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.27 12:58:20
dafne
Patiesi, patiesi!
Tev arī!
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.27 21:04:17
Un ja vēl šajos svētkos atkal kāds cilvēciņš caur kristību tiek izrauts no nāves ķetnām, tad prieks vēl lielāks!
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 23:21:41
Nu re, vajag tik notikt vienai tradīcijai kā Vasarsvētkiem un visiem kļūst priecīgi ap sirdi. Un tas nekas, ka kāds korālis pavelkas, ne?
Un eglītei arī prieks
Kā man tas patīk!
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.27 23:47:46
Aivars
štrunts par to pūkaino, svarīgāk taču ir, ka Tas KUNGS ir klāt, un tur nu ja ne lielgabala zalve, tad vismaz lielā dievnama zvana zvanīšana drīzāk būtu piemērota, ne? Nu tā, lai arī svešinieki mana, ka sirdij jānotrīs un garāmgājēji neaizmieg.
Protams, ka svarīgāk. Es arī būtu par zvanu zvanīšanu. Kaut kur lasīju, ka pravoslaviem jau ir tradīcija zvanīt baznīcas zvanus Dievgalda liturģijas laikā.
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.28 00:02:22
Man šodien interesants novērojums...pēc dievkalpojuma tika paplukātas meijas,kuras atradās baznīcā...ko ar to zarinu dara...pec tradicijas...sien piŗts slotai klāt?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.28 09:59:13
dafne
Kad runa ir nevis par ticību Kristum, bet ticējumiem - http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=802

Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.28 10:15:09
eglīte
Nedomāju vis, ka kristietība ir pamatā ciešanas.

Es arī nedomāju, ka ciešanas ir kristietības esence.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.28 10:29:34
Ēvalds Bērziņš
>Bet cik labprātīgi Viņš pieņēma ciešanas, tas gan vēl ir aplūkojams.
Tikpat labprātīgi, cik Dievs pasauli mīlēja un deva savu vienpiedzimušo Dēlu.


Mat.26:
39 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi."
40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?
41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja."
42 Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts."
43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.
44 Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams.


Es nezinu, cik lielā mērā trīs reizes atkārtots lūgums ir saucams par labprātību. Jo vairāk, ka Viņš pats uzsver, ka gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.

Jā un es vēl teiktu, krusta priecīga nešana.

Man šķiet, ka tas ir kaut kas līdzīgs Debesu valstības mērķim. T.i., uz to tiecamies, lai gan zinām, ka tas pienāks, kad Tēvs lems. Bet nenoliedzu, ka ir cilvēki, kas tiešām tā dzīvo.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.28 13:55:17
Mārtiņš
Es arī nedomāju, ka ciešanas ir kristietības esence.
Savulaik Veidenbaums precīzi atreferēja: Tik pacieties, debesīs labāki būs! Bet pats laikam ļoti vienpusīgi saprata, ko tas nozīmē.
Šinī pasaulē ticīgie ir cietēji - viennozīmīgi, reizēm līdz kaulam. Vai tad Kristus nebrīdināja par šaurību un ērkšķiem un vajāšanām utt.? Tomēr kristietis ir priecīgs cietējs, jo viņš zina savu ieguvumu. Tas tāpat kā reizē taisnots un tomēr grēcinieks, kā Luters izteicās.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.28 14:19:34
Mārtiņš
Es nezinu, cik lielā mērā trīs reizes atkārtots lūgums ir saucams par labprātību. Jo vairāk, ka Viņš pats uzsver, ka gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.
Vai tad Tu nesaproti, ka tai miesā arī ir atbilde. Miesa pretojas ciešanām - viņa ir vāja un bailīga. Taču labprātība nav miesas, bet gara lieta. Un garā Kristum [kristiešiem] piedēvēt nevēlēšanos ciest nozīmē zaimot Dievu un Viņa mīlestību. Gars ir labprātīgs un viņš spiež miesai uzņemties ciešanas, kur tas nepieciešams.

Bet nenoliedzu, ka ir cilvēki, kas tiešām tā dzīvo.
Nu tad mācies no viņiem.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.28 14:40:40
Oda susljikam [63.141.229.178]
Nu tad jau islamistu prakse ar tiem skalrunjienm agri no riita ir pavisam sveetiiga?
Nav ne vainas.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.28 15:07:07
Ir gan vaina [63.141.229.178]
Nu tad mēs varam parunāt par prieka izpausmēm dievkalpojumā. Zvani, starp citu, ir viena no tām Esi pamanījis?
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.28 21:54:02
Ēvalds Bērziņš
Jā, man īpaši skaisti un priecīgi izklausās pravoslavu zvani, lad tie tiek skandinati piem., Lieldienās. Kādreiz filmās redzēts un dzirdēts.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.29 09:22:02
Ēvalds Bērziņš
Paldies
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.29 09:48:21
Ēvalds Bērziņš
Šinī pasaulē ticīgie ir cietēji - viennozīmīgi,
mēdz jau būt dažādām lietām ticīgie. Bet vai tavuprāt ciniķi un nihilisti, kas netic nevienam un nekam, ciešanas nepazīst?
Un kas vispār ir `cietējs`? Vai arī tāds, kurš starp daudziem priecīgiem un laimīgiem brīžiem reizēm piedzīvo arī kādu drūmāku, vai tas kurš arī priecīgos brīžos ar šausmām gaida, ka tūlīt neizbēgami sekos kādas nepatikšanas.

Mūsu Kungs un Pestītājs gan sacīja, ka pasaulē bēdas būs, bet varam būt droši arī tajās, jo Viņš ir uzvarējis. Vai tādēļ kristieša apzīmējums būtu `viennozīmīgi cietējs`?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.29 12:45:51
Aivars
mēdz jau būt dažādām lietām ticīgie. Bet vai tavuprāt ciniķi un nihilisti, kas netic nevienam un nekam, ciešanas nepazīst?
Es domāju kristīgos ticīgos. Citticīgie arī pazīst ciešanas, bet viņu ciešanas ir veltīgas, ja nu vienīgi tās beigās tomēr aizved pie Kristus. Cilvēks ciešanās paliek vai nu ļaunāks vai labāks. Tajā slēptā veidā ir kaut kas no kristīgās ticības, es teiktu. Pret kristīgo ticību arī, kā zināms, nav vienaldzīgo.
Un kas vispār ir `cietējs`? Vai arī tāds, kurš starp daudziem priecīgiem un laimīgiem brīžiem reizēm piedzīvo arī kādu drūmāku, vai tas kurš arī priecīgos brīžos ar šausmām gaida, ka tūlīt neizbēgami sekos kādas nepatikšanas.
Cietējs ir katrs cilvēks, tāpat kā katrs ir Dieva aicināts kļūt par kristieti.
Mūsu Kungs un Pestītājs gan sacīja, ka pasaulē bēdas būs, bet varam būt droši arī tajās, jo Viņš ir uzvarējis. Vai tādēļ kristieša apzīmējums būtu `viennozīmīgi cietējs`?
Pasaulē jā - viennozīmīgi, ja jau pats Dievs pasaulē bezgrēcīga cilvēka veidā bija viennozīmīgs cietējs. Taču, jo kāds ir svētāks, jo mazāk ciešanas viņu sagrauj, tieši pretēji, nostiprina, jo viņš zina, kā vārdā viņš cieš. Vai tad līdz ar Kristus pasludinājumu martīrijs nav Baznīcas sēkla un pamats? Bet Baznīcai ir apsolījums, ka elles vārti to neuzvarēs. Šis ir tas dārgais prieks (arī sīkajā sadzīves martīrijā), ko es nemainītu ne pret vienu jauku smaidu svētdienas rītā vai priecīgu korāli, ja vien tā nav minētā dārgā prieka atblāzma. Patīkamas un derīgas lietas ne vienmēr ir viens un tas pats.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.29 22:02:42
Ēvalds Bērziņš
bet kāpēc gan cilvēks ir obligāti jāapzīmē kā `viennozīmīgi cietējs`?
Kad Jēzus runāja par vieglo jūgu un nastu, par debešķīgo prieku par katra grēcinieka atgriešanos, par bērnu, kas ir lielākais debesu valstībā, utt.. nu tur nav tā `cietēja` mentalitāte, kam glāze vienmēr tukša un tā tam būs būt
Nezinu, vai Kristū Dievs ir viennozīmīgi cietējs. Mīlētājs gan
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 110 , pavisam kopa bijuši: 1432