atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.25 23:36:51
eglīte
Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?
Tur, kur viss augšminētais kļūst par personīgu pieredzi.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.25 23:45:33
Aivars
Neredzu jēgu minūti ilgām aptuvenām prelūdijām pirms korāļiem un lētu zvaniņu štrinkšķināšanai pirms vakarēdiena
Es atkal neredzu jēgu lētam racionālismam.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.26 02:39:11
bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.26 09:46:41
eglīte
Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Bet, ja nu ... nav tā prieka?

Neatceros, kura. Kā jau teicu - mazpazīstama, nemelodiska veca vācu dziesma, kas nezin kā ir nonākusi dziesmu grāmatā.
Tādu dziedot SVĒTKU dievkalpojumā, tiek prieks nevis pausts, bet gan esošais nojaukts.


Varbūt neviens to neprot izpildīt?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.26 09:48:43
Ēvalds Bērziņš
Arī savu ciešanu sakarā Jēzus vairākkārt runā ar Tēvu, nepauzdams sajūsmu par tām. Taču tādēļ vaicāju, par kurām ciešanām ir runa, jo Jēzus kaut kā redzot visādus nabagus nedūdoja `per aspera ad astra`, bet dziedināja un velnus izdzina. Elli Viņš saistīja ar nerimstošām ciešanām, ko nevienam nenovēlētu.
Taču, ja runājam par Terēzi, kas bija tās personīgās ciešanas?

Bet kas attiecas uz garām prelūdijām un racionālismu kancelē, man ir aizdomas, ka tie vēsturiski ir vairāk saistīti, nekā Tev šķiet
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.26 09:53:19
vēl 503 ir tā interesantāk tas vārds `prieks` izlocīts, bet tā tiek pieteikta kā latviešu, ne vācu melodija
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.26 11:51:51
eglīte
bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?
Tur, kur dziļās, bagātās, senās, garīgās lietas kļūst personīgas.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.05.26 12:20:50
eglīte Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu
Parasti gan rodas iespaids ka tieši tās vācu dziesmas ir dziedāmākas par tiem latviešu gabaliem.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.26 12:30:17
Aivars
savu ciešanu sakarā Jēzus vairākkārt runā ar Tēvu, nepauzdams sajūsmu par tām
Tomēr Viņš tās pieņem. Un ne jau kā neizbēgamu likteni, zobus griezdams, bet mīlestībā un labprāt.

Jēzus kaut kā redzot visādus nabagus nedūdoja `per aspera ad astra`, bet dziedināja un velnus izdzina.
Ne vienmēr. Bet saviem mācekļiem Viņš dūdoja vienā dūdošanā, ka Cilvēka Dēlam būs jācieš (Mt17:12 utml) vai, piemēram, Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt (Mt8:20). Un to viņš teica ne tikai par sevi, bet arī par viņiem: lūkojiet jūs uz sevi pašiem ... jūs nodos ... jūs tapsit šausti...(Mk13:9 utml)

Taču, ja runājam par Terēzi, kas bija tās personīgās ciešanas?
Tās bija bailes un vēlāk arī tumsas un pamestības sajūta.

Es nerunāju par ciešanu nepamatotu glorificēšanu. Bet Pāvils, piemēram, ciešanas iemūrē svēttapšanas pašos pamatos:
...mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās ... ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. Rm5:3
No šejienes arī prieks, ko nepazīst popkultūra, t.i., jaunās kustības, lai gan, jāsaka, viņi grib būt priecīgi. Nu ko, ja tas var notikt, lai viņiem izdodas. Bet tradicionālais ceļš uz prieku ir labāks.

Bet kas attiecas uz garām prelūdijām un racionālismu kancelē, man ir aizdomas, ka tie vēsturiski ir vairāk saistīti, nekā Tev šķiet
Es gan vairāk par tiem zvaniņiem, nevis prelūdijām. Bet ja minūti gara prelūdija Tev šķiet gara, tad es nesaprotu, par ko Tu runā...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.26 15:19:18
Ēvalds Bērziņš
>savu ciešanu sakarā Jēzus vairākkārt runā ar Tēvu, nepauzdams sajūsmu par tām
Tomēr Viņš tās pieņem. Un ne jau kā neizbēgamu likteni, zobus griezdams, bet mīlestībā un labprāt.


Pilnīgi visa Jēzus rīcība bija mīlestībā, jo tieši Viņa dzīve ir mīlestības definīcija priekš mums. Bet cik labprātīgi Viņš pieņēma ciešanas, tas gan vēl ir aplūkojams. Vai arī - ko nozīmē "labprātīgi"?
eglīte
# Labojis eglīte: 2012.05.26 16:00:27
Mārtiņš
Bet, ja nu ... nav tā prieka?
Tad kaut kur kaut kā pietrūkst. Jāmeklē, kas ir tas, kas pietrūkst.
Tas dziļais miers un prieks par Tēva mīlestību, par mūsu glābšanu un mūžīgās dzīvības apsolījumu būtu jābūt ikviena kristieša dziļākās būtības pašā pamatā.

Varbūt neviens to neprot izpildīt?
Tur jau tā lieta! Tad kāpēc šāda neskanīga dziesma, kuras teksts par prieku ir krasā pretrunā ar tās skanējumu, būtu jāizvēlas par draudzes dziesmu, un vēl īpašā svētku dievkalpojumā?

Ēvalds Bērziņš
kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.26 16:41:28
eglīte
Vai tas ir prieks,kuru spej aizenot viena neveiksmigas dziesmas izvele?
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.26 16:48:13
dafne
Jā, nedaudz var apēnot gan.
Bet galvenokārt mani nodarbina doma - kā kristiešu vēsts pasaulei par to, ka viņiem ir prieks par Dieva mīlestību, ar šādām neveiksmīgām dziesmām, piemēram, var liecināt tiem, kuri Dievu vēl nepazīst.
Draudzes cilvēkus šāda dziesmu (vai neizdevušos liturģisko dziedājumu izvēle) var apbēdināt, bet nekristiešus - atbaidīt no visa, ko sauc par kristietību. Līdzīgi kā ekstrēmie notikumi dažās jauno kustību draudzēs.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.26 16:54:09
Ēvalds Bērziņš
Kur fakta konstatācijā, ka grēcīgā pasaulē ciešanu netrūkst, ir redzama kaut kāda `ciešanu apskaušana` no Kristus puses?

Bet par tiem tinkšķošiem zvaniņiem runājot, nesaprotu kādēļ kaut kāds neveiksmīgs liturģisks elements būtu jāpasniedz kā alternatīva racionālismam. Ja reiz gribi pieteikt, ka pats Dieva Jērs ir te sastopams, tad iesit pa kārtīgu gongu vai nopūt kādu kuģa tauri, nevis tinkšķini zvaneli, kas drīzāk atbilstu gruntenes signālam, ka ziftelis piekodies, ne?


eglīte
Nu bet kura tad īsti bija tā briesmīgā dziesma? Intriga ir radīta, bet atšifrējums kavējas
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.26 16:59:28
Aivars
Neatceros, un tam nav nozīmes. Tā bija mazpazīstama, neskanīga, grūti izdziedama, un draudze to pat ērģēlu pavadījumā nespēja kaut cik pieklājīgi nodziedāt.
Kontrasts starp teksta apgalvojumu par izjusto prieku un neveiksmīgo, vārgo draudzes dziedājumu bija liels un ausīs krītošs.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 00:02:43
eglīte
>Bet, ja nu ... nav tā prieka?
Tad kaut kur kaut kā pietrūkst. Jāmeklē, kas ir tas, kas pietrūkst.


Kas un kāpēc jāmeklē?
Bet laikam pareizāk es būtu teicis - ja nu nav tāda prieka, par kuru redzami priecāties?

Tas dziļais miers un prieks par Tēva mīlestību, par mūsu glābšanu un mūžīgās dzīvības apsolījumu būtu jābūt ikviena kristieša dziļākās būtības pašā pamatā.

Šis prieks gan diez vai būs dziļākā kristieša būtība.
Bet tas miers - diez vai tas var kā īpaši redzami izpausties, it īpaši, lai būtu no malas atpazīstams kā prieks.

Draudzes cilvēkus šāda dziesmu (vai neizdevušos liturģisko dziedājumu izvēle) var apbēdināt, bet nekristiešus - atbaidīt no visa, ko sauc par kristietību. Līdzīgi kā ekstrēmie notikumi dažās jauno kustību draudzēs.

Ja tik vien kā viena dziesmele atbaida no visa kristīgā, tad tur ir daudz nopietnākas problēmas. Bet vispār - kristietība taču nav ne izklaide, ne priecāšanās, bet krusta nešana.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 00:47:18
Aivars
Kur fakta konstatācijā, ka grēcīgā pasaulē ciešanu netrūkst, ir redzama kaut kāda `ciešanu apskaušana` no Kristus puses?
Pāvils, piemēram, pavēl uzņemties ciešanas (2Tim2:8)
Ciešanas dara pilnīgu (Ebr2:10)
Pēteris pavēl priecāties par piedalīšanos [Kristus] ciešanās un turpat apgalvo, ka ciest [Kristus dēļ] ir svētīgi (1Pēt4:13)

Te vēl, protams, varētu runāt par pacietību un līdzcietību.

Vai Tu apskauj Kristus ciešanas sevī?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 01:26:22
Mārtiņš
Bet cik labprātīgi Viņš pieņēma ciešanas, tas gan vēl ir aplūkojams.

Tikpat labprātīgi, cik Dievs pasauli mīlēja un deva savu vienpiedzimušo Dēlu.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.27 02:03:03
Mārtiņš
Nedomāju vis, ka kristietība ir pamatā ciešanas.
Mūsu ciešanas, mūsu sāpes, bēdas un nelaimes itin visas jau reiz iznesa Kristus.
Ar Kristu kopā mēs spējam dzīvot tai dziļajā mierā, ko Kristus dod, un pat priecīgi būt, arī savu krustu nesot.
Šādu mieru mēs piedzīvojam tad, kad esam pašā ciešanu epicentrā.

Prieks, tas prieks, ko spējam un esam aicināti nest pasaulei, ir ļoti plašs - no spējas, Kristus nestiem, iet mierā cauri ciešanām līdz pat kopīgai līksmībai dievkalpojumā vai citā vietā un reizē, kur slavējam un pagodinām Dievu arī ar dziesmām, ar pateicību, ar savstarpēju mīlestību.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.27 03:24:52
Mārtiņš
kristietība taču nav ne izklaide, ne priecāšanās, bet krusta nešana.
Jā un es vēl teiktu, krusta priecīga nešana.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 2 , pavisam kopa bijuši: 1190