atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.24 07:42:37
eglīte kā tu izpaud savu prieku par atbildētām lūgšanām par to, ka Dievs ir pagodinājies...vai citi to ierauga?
eglīte
# Labojis eglīte: 2012.05.24 12:43:37
Varbūt, ka citi to ierauga. Bet tas ir tas brīdis, kad to piedzīvo, nevis konstants sajūsmas stāvoklis, un tad tajā gribas Dievu slavēt un Viņam pateikties.
Citi par šo prieku uzzin, ja iznāk saruna, jo pie iespējas labprāt liecinu par Dieva brīnišķīgajiem darbiem cilvēku dzīvēs un likteņos.
Šīs tēmas jautājums gan bija par to, kā izpaužas prieks luterāņu dievkalpojumos, ne kā atsevišķam kristietim.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.24 20:32:21
eglīte
kaut kā pastulbi būtu gribēt nodalīt prieka izpausmes dievkalpojumā no atsevišķa kristieša prieka izpausmēm
Ja nekad personīgi priecīgs būdams neesi gribējis aurot pilsētas ielās, izbāzt mēli un rādīt pliku dibenu pa mašīnas logu (beigu beigās arī tā daži savu prieku pauž), tad kādēļ gan lai dievkalpojumā cilvēks savu prieku paustu diži ekstravagantāk nekā personīgajā dzīvē?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.24 20:40:30
dafne šo prieku dod tas,ka ir miers ciešanās un pārbaudījumos . Man parasti prieks ir tad, kad ciešanas un pārbaudījumi laimīgi ir beigušies. Pašās ciešanās un pārbaudījumos nesajūtu nekādu prieku un īpašu mieru arī ne, jo notiek spriedze starp atziņu par Dieva visvarenību, kas taču varēja nepieļaut un krusta nešanu .
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.24 21:19:37
Aivarseglīte varbūt vairāk domāja par tām dziesmām dk ...cik nu katrs priecīgi dzied
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.24 21:29:25
dafne
a kā lai es zinu, ko domāja eglīte un ko eglītes neluterāņu draugi?
Tu vismaz runā skaidru valodu par to, kā dievkalpojumā izpaužas Tavs - luterānes prieks. Re, citi arī to saprot.
Es, savukārt, tā kontrastam pieminu prieka izpausmes, kas man (kā luterānim un ne tikai) nav saprotamas
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.24 21:50:19
Par māti Terēzi raksta, ka viņa esot varējusi pārvarēt bailes no ciešanām. Viņa saka: es apskauju ciešanas.
Man ir aizdomas, ka daudzi (ne visi!) šeit uzstādītie jautājumi par prieku patiesībā ir bailes no ciešanām vai kaut kā, kas atgādina par ciešanām.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.24 22:00:48
Ēvalds Bērziņš
Savas vai svešas ciešanas?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.25 01:50:19
Aivars
Par ko Tu to prasi?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.25 09:32:51
Ēvalds Bērziņš
Par Terēzi un ciešanu apskaušanu
Vai tas ir domāts kā pūstoša, mirstoša nabaga apskaušana, vai kā savādāk? Jo pati par sevi ciešanu glorificēšana velk vienkārši uz sadismu vai mazohismu, un kādreiz abu kombināciju. Te , videorullītī starp citu ir tādi `ciešanu mīļotāji`, ka bail. Paskaties tās cietēju žēlabas par pet pudeles saturu un sistēmu.
Pie Kristus kaut kā nemanu baigo toleranci pret ciešanām. Viņš tās tomēr pasniedz kā traģēdiju nevis karmisku nepieciešamību
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.25 09:51:37
Pater Henricus miers vairāk par to,ka ir kas lielāks par tevi,kura rokās visu ielikt...ka neesi atstāts,pat ja esi smagos pārbaudījumos un dažreiz tas arī ir vienīgais prieks.Tādos brīžos arī ieraugi un piedzīvo,ka draudze ir dzīva KRISTUS miesa,kura palīdz...lai cik necila tā izskatītos ciemiņu acīs.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.05.25 15:18:48
dafne vienmēr bijušas grūtības ar šo - neesi atstāts, pat ja esi smagos pārbaudījumos. Man sanāk - esi atstāts smagos pārbaudījumos, labi ka ne jau pavisam.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.25 19:52:41
Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.25 20:38:45
eglīte
bet kura konkrēti ir tā senā mazpazīstamā grūti izdziedamā meldija?
"Lai slava Dievam ir un gods"?
Es tiešām esmu tajos uzskatos, ka nevajag dievkalpojumā cilvēkus spīdzināt nedz ar kaut ko senilu, nedz arī pliekani ļenganu (kā daža laba `modernā` `slavēšanas dziesma`). Neredzu jēgu minūti ilgām aptuvenām prelūdijām pirms korāļiem un lētu zvaniņu štrinkšķināšanai pirms vakarēdiena, kas raisa asociācijas kaut kur redzētu šņabja glāzītēm paredzētu ķelli ar velosipēda zvaniņu.
Bet joprojām nespēju `iebraukt` par ko ir kreņķis: vai par to ka pašiem grūti priecāties, vai par to, ka kaut kādi citi no malas prieku nemana?
succubus
# Iesūtīts: 2012.05.25 20:38:46
eglīte
ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks",
Mjā, nereti rīta garumā tos meldiņus velkot "pri-āka" vietā sanāk "ža-āva"
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.25 21:12:01
Aivars
Neatceros, kura. Kā jau teicu - mazpazīstama, nemelodiska veca vācu dziesma, kas nezin kā ir nonākusi dziesmu grāmatā.
Tādu dziedot SVĒTKU dievkalpojumā, tiek prieks nevis pausts, bet gan esošais nojaukts. Un arī ciemiņi vai skatītāji līdz ar to nesaņem apliecinājumu, izpaudumu tam priekam, kas kristiešiem patiešām ir, svinot dievkalpojumu.

Par zvaniņiem un šnabja glāzēm mācītājam labāk kādā citā auditorijā diskutēt ar liturgiem un luteriskajiem teologiem, kuri te laikam sen jau vairs neapgrozās.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.05.25 21:24:49
eglīte
tad viss diskusijas kreņķis ir par vienu korāli?
Vai tik nav smukais Adventa 4tais?
vai stilīgā 494?
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.25 23:09:45
succubus
vajag sestdienas vakarā laicīgi iet gulēt
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.25 23:12:39
Aivars
ar kādu domu tie zvaniņi pirms Vakarēdiena?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.25 23:34:18
Aivars
Runa ir par Terēzes pašas ciešanām.
Pie Kristus kaut kā nemanu baigo toleranci pret ciešanām. Viņš tās tomēr pasniedz kā traģēdiju
Savas ciešanas Viņš nekur nepasniedz kā traģēdiju.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 14 , pavisam kopa bijuši: 1202