atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.09 05:44:01
Kā to izjūt, saredz citi?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2012.04.09 08:25:32
eglīte

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.

1) Ja tā labi paskatās mūsu dziesmu grāmatā, tad tās senās vācu melodijas ir labi ja trešdaļa, pārējās ir krietns daudzums latviešu oriģinālmelodiju, samērā daudz angļu melodiju. Jaunajā dziesmu grāmatā būs vēl vairāk latviešu melodiju. Lieki teikt, ka draudzēs visai reti dzird dziedam latviešu korāļu šedevrus - Ā.Skultes "Nāc pie krusta savās bēdās" vai J.Vītola "Ak Kungs, tavas slāpes". Tos pasludina par pārāk grūtiem!

2) Jā - lai pilnvērtīgi piedalītos luterāņu dievkalpojumā, ir jāzin liturģija un jāzin dziesmu melodijas; draudzes ērģelniekam jābūt profesionālim, kas prot spēlēt, nevis spaidīt taustiņus! Ja par priecīgu dziedāšanu uzskata 10x atkārtotu četru nošu sekvenci ar vienu teikumu "Jēzus mani mīl", tad tas jau paliek pliekani un vislielākā patiesība tiek vienkārši devalvēta to necienīgi paužot.

Tagad tāds dīvains laiks - cilvēks grib priecāties, pats ne pirkstiņu nepakustinot, lai šo prieku radītu. Un ja kaut kas jādzied - tad melodijai jābūt tādai, ko var iegaumēt dažās sekundēs! Kā likums šādas melodijas ir muzikāli tukšas un pamatā iet caur pirmo signālsistēmu. Ikkatri svētki vispirms ir darbs ne vien ārēji organizatoriski, bet arī katram dalībniekam.

Un runājot par prieka izpausmēm un pavēlēm priecāties iekš Rakstiem, tad šķiet, ka tur prieks vispirms iziet caur prātu un dvēseli, kas ticībā pieņem prieka vēsti. Nu nekādas "prieka tehnoloģijas" vai modīgas "priecīgas dziesmiņas" nedos biblisku prieka sajūtu, jo tas ir rodams vien ticības piedzīvojumā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.09 09:03:48
Jānis Kalniņš
Vai nu tā automātiski pasludina? Vēl piektdien šitos smukos gabalus dziedājām. (1)

eglīte
Kas attiecas uz liturģiju ir labi, ja tā palīdz orientēties dievkalpojumā, nevis mākslīgi ko sarežģī vai mākslīgi vienkāršo. Tiesa, līdzīgi kā pie citiem mākslas veidiem arī liturģijā jāatceras, ka daudz detaļu un sarežģītība automātiski nenozīmē skaistumu un labu gaumi. "Teatrāli," bija vārds, ko dzirdēju lietojam kādu visnotaļ estētikā trenētu cilvēku, kas bija kādā citā Latvijas pusē trāpījis uz vienu Z-svētku dievkalpojumu.
Taču ja runā par prieku kā prioritāti liturģijā.. hm.. nu vienam prieku sagādās J. Kalniņa otrajā punktā pieminētie banāli šlāgeri, citam Tevi šausminošie `elles kambara` akordi, trešam striptīzs (un tur vēl jānoskaidro kāda dzimuma), ceturtam bokss.. Tad vispirms ir jānoskaidro, kādā veidā vispār cilvēki pauž prieku ikdienā, un pēc tam jāpadomā, vai tad, kad pieštellēsim dievkalpojumu, lai kādi `no malas` pamanītu, ka priecājamies, pašiem vienīgais prieks no dievkalpojuma nebūs, ka tas ir beidzot beidzies.
Bet vispār, Lieldienu prieka sakarā forši raksta N.T. Raits - https://auburnavenue.wordpress.com/2009/04/12/the-40-days-of-easter/
dafne
# Labojis dafne: 2012.04.10 08:57:41
Viena māsa no draudzes reiz man teica..( Man bij tāds periods,kad vairs negribējas apmeklēt dievkalpojumu,jo toreiz kkas man tur nepatika)..."Dievkalpojums ir priekš tevis.Ta ir dāvana tev".
Toreiz pēc sarunas nonacām pie secinājuma,ka nav verts aizēnot ar sīkumiem Lielo Dāvanu,kuru Dievs mums sniedz dievkalpojumā.
Par citiem..nezinu,pārsvara pēc dievkalpojuma ļaudis ir smaidīgi un priecīgiAri gruti izdziedamo dziesmu ir bijis maz...un ja kkas par grutu,var taču nedziedāt.
Man šķiet svarīgi,ka mēs to prieku "nesam ārā no baznīcas"



Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.10 09:13:52
Prieks par Lieldienu notikumu laikam arī ir Dieva dāvana, kuras pieņemšana ( =prieks) ir zināma attiecību procesa vai garīgās pieredzes rezultāts. Paģērot redzamu priecāšanos vai sevi "uzkurbulējot" uz to nozīmē nopietnu risku trāpīt garām. Savukārt dievkalpojuma kārtība, liturģija un citu draudzes locekļu uzvedība vienkārši rāda, kur tad šis prieks ir.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.10 09:23:53
Vēl pie Lieldienu notikuma pienākas šoks, ka Jēzus ir augšāmcēlies, kā to lasām arī evaņģēlijos. Komplektā ar personīgo grēkatziņu tas sākotnēji var izrādīties pat nepatīkams un šausminošs "piedzīvojums". Iespējams, tikai izejot cauri šādai pieredzei, ir iespējams īsts neviltots prieks par to. Tas arī manuprāt ir lielais luterisma pluss, ka tas ļauj katram pašam pieredzēt šo ceļu (jeb vietu Dieva darbam), nevis tikai koncentrējas un pieprasa gatavu rezultātu no nevagata "jēlmateriāla" (parastajiem grēciniekiem)..
rainars
# Iesūtīts: 2012.04.10 11:41:38
2) Jā - lai pilnvērtīgi piedalītos luterāņu dievkalpojumā, ir jāzin liturģija un jāzin dziesmu melodijas;

Nu ta visus kas grib ienākt luterāņos papriekšu , nu vismaz un lektoru kursiem(es tur biju) lai saprastu un izprastu Kur jāpriecājās.

Nu ja ka paironizēju.

Jā te nu slēpjas tā smukā problēma ka tradīcijas un godi ir augstākā vērtē kā paša cilvēka dziedināšana no kādām grēka sekām un t.t./

Nu kaut kaādā līdzīgā veidā ir ieslīgšana tajā no kā Jēzus atnācis atbrīvot. Kaut kur vēstulē ebrejiem tak ir teikts ka pirmajai derībai bij dievkalpojuma kārtība.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.04.10 12:38:12
Peec Dievkalpojuma es esmu smaidiigs kaa maijausliite... un gribu buchoties.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.10 13:08:48
Jošs Mulders
Pēc dievkalpojuma jau katrs māk priecāties, bet eglītes piesauktie brīvbaznīcēni, re kā 10 minūtes no vietas priecājas par ... hmm
žēl, ka neatradu viņu slavenos boksa mačus un pārējās `priecīgās` pikantērijas
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.04.10 13:11:52
Aivars egliite aizliedza apspriest vinju prieka izpausmes.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.10 13:21:05
Jošs Mulders
Nevajag jau apspriest. Pietiek pamanīt un uzdot jautājumu, vai tiešām `tāds prieks mums ir vajadzīgs`?
eglīte
# Labojis eglīte: 2012.04.10 13:56:10
Aivars
1. Brīvbaznīcas nav tikai viens Ļedjajevs.
2. Es nerosināju, ka luterāņiem (katoļiem, ortodoksajiem) būtu kaut kas jākopē.
3. Uzskatu, ka šāda veida paņēmieni, izsmejot uzdoto jautājumu, neveicina foruma noteikumos minētos sarunāšanos draudzīgā un cieņas pilnā veidā.
4.Es jautāju, kā IZPAUŽAS tradicionālo konfesiju ticīgo prieks par Dieva dāvanu. Nevis, kādas kroplīgas pseidoprieka izpausmes sastopamas pie citiem.

Jošs Mulders
Ja manu prieku neaptumšo neveiksmīga dziesmu izvēle vai neizdevušies jaunievedumi liturģijā, tad man parasti ir tāpat - nāc, sabučosimies!
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.10 14:46:36
Brīvbaznīcas nav tikai viens Ļedjajevs.
Saukt tamlīdzīgos par brīvbaznīcām ir neveiksmīgi izvēlēts termins.
Šodien visas baznīcas Latvijā reāli ir brīvbaznīcas.
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.10 15:11:18
eglīteBet dziesmas...tas nāv vairāk gaumes jautājums?Tev nepatīk,bet kādam varbūt patīk kkā negribas ticēt ka tiek speciāli izvēlētas dziesmas ar nodomu,lai tā draudze pamocās
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.10 15:37:41
Pater Henricus
Ar terminu brīvbaznīca es šobrīd nedomāju piesaisti valstij vai nodokļu sistēmai, bet gan tradicionālo termina izpratni - ka tās ir laika ziņā jaunākās konfesijas, kas ir atmetušas šo to no senāko konfesiju tradīcijām (labām vai ne tik labām), un to teoloģijas.

dafne
Dziesmas pēc teksta var būt pat ļoti atbilstošas attiecīgajam sprediķim, bet, ja tas ir ietērpts draudzei mazpazīstamā un samocītā melodijā (nevis mana personīgā patikšana vai nepatikšana), un ko draudze knapi spēj nedroši vilkt līdzi ērģelēm, tad cerēto priecīgo gaviļu vietā iznāk čiks.

Tāpat ir ar jauno liturģijas tekstu un melodiju. Tā ir muzikāli tik sarežģīta un gara, ka draudze, degunu iebāzusi dziesmu lapiņā, pūlas noturēties ritmā un izdziedāt garo, grūti atminamo tekstu vismaz pieklājīgā veidā. No līdzi dzīvošanas Dieva slavas dziesmai atkal nekas nesanāk.
Man gribētos reiz piedzīvot, kā šo jauno liturģiju draudze viena pati spētu (drīzāk gan nespētu) nodziedāt bez ērģelēm un kora. Ņemot vērā, ka man ir krietna kora dziedāšanas pieredze, es domāju, ka arī tur nekas liels no Dieva slavēšanas un prieka neiznāktu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.10 15:43:55
eglīte
Kas ir jaunā liturģija?
Kuras draudzes to piekopj?
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.10 16:05:01
Cik zinu, tad tāda ir Doma draudzē.
Zane55 [80.232.224.159]
# Iesūtīts: 2012.04.10 16:26:47
es domāju prieka iztrūkums dažkārt ir no tā, ka iztrūkst īsta grēka nožēla un ilgas pēc attiecībām ar Dievu.
Zane55 [80.232.224.159]
# Iesūtīts: 2012.04.10 16:28:07
un nav tur nekāds sakars ne ar dziesmām, ne visu pārējo liturģiju,
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.10 16:36:22
Zane55 [80.232.224.159]
Es nejautāju par prieka iztrūkumu, bet gan par to, kā (un vai vispār) mūsu draudzēs ir citiem redzams, jūtams, nojaušams tas prieks, ko dāvina Dievs.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 74 , pavisam kopa bijuši: 36431