vilks 
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē"  (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas  ) |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 23:02:31
Ēvalds Bērziņš
Ar kādu intonāciju gatavoties šos vārdus sacīt, mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums? Var sacīt ar smagu vilšanos, rukā un rukā, bet nekādā jēgā, vai ar prieku, ka kaut ko labu tomēr varbūt Viņam par godu mēģinājām?  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 23:14:28
Ēvalds Bērziņš
Tad nevajag veco sevī nonāvēt un augšāmcelties? desmito tiesu arī nevajag dot? pļurkšķēt ar pļurkšķētājiem un grēkot ar muitniekiem?
un tad Jēzus pienāks pie visa tā bara un nosauks ...
ĀMEN! Runājot par pestīšanu, tas viss ir tieši tā, pēc Evaņģelija. Jo ne ar darbiem nāk pestīšana, bet viss no Jēzus žēlastības.
Tas gan neliedz pestīšanu saņēmušajiem ļauties Gara vadībai un tiekties labu darīt, vairīties no grēka utt.. Bet ne jau tas ir vajadzīgs priekš tā, lai Jēzus Tevi glābtu. |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 23:24:15
Raimonds
Var sacīt ar smagu vilšanos, rukā un rukā, bet nekādā jēgā, vai ar prieku, ka kaut ko labu tomēr varbūt Viņam par godu mēģinājām?
Bezkaislīgi nevar? |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 00:13:29
Aivars
Bet ne jau tas ir vajadzīgs priekš tā, lai Jēzus Tevi glābtu.
Nu, bet kas tad ir vajadzīgs?
Un, ja cilvēks ir kristīts, cilvēks tic (t.i., pestīts(!)), ko Tu viņam borē, ka nevajag sevi nāvēt un augšāmcelties? Kāpēc Tu gribi par varītēm apšaubīt viņa esošo pestīšanu?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.12 09:13:32
Ēvalds Bērziņš
Nu ja Tu neuztver, ko lai es daru? Kaut kā neatceros, kur kāda pestīšanu būtu apšaubījis. Tieši otrādi, esmu aizrādījis uz dažu formulām, kas tik ļoti satraucas par `cilvēka faktoru`, ka pestīšanu padara nedrošu un apšaubāmu |
Pater  |
# Labojis Pater : 2012.09.12 09:26:28
Raimonds Var sacīt ar smagu vilšanos, rukā un rukā, bet nekādā jēgā, vai ar prieku, ka kaut ko labu tomēr varbūt Viņam par godu mēģinājām?
Tu esi vēl jauns,
Tev viss vēl priekšā...
Aivars , kāpēc tad `cilvēka faktors` Kristus nopelnīto pestīšanu padara nedrošu un apšaubāmu?
Paskaties , lielākā daļa Latvijas luterāņu uzticas vien kristībā dotajai "sakramentālajai žēlastībai", dievnamu apmeklē maz vai nemaz, lūdz lielākoties tad, kad nonāk problēmās,
tātad, dara visu, lai viņu ticības modelim nebūtu nekādas saiknes ar `cilvēka faktoru`, ka viņus varētu apsūdzēt sinerģismā un tml. jerēzēs.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.12 09:35:48
Pater
Ko gan tu zini par lielāko daļu luterāņu? To ka ir daudzi kristīti pagāni, kas tiešām nevis uzticoties Kristus žēlastībai, bet cilvēka faktoram, domājas Dievam pakalpojumu izdarījuši uz baznīcu atnākot, to dara tikai tad, kad dikti no Dieva ko vajag, un atrod mācītājus, kas par naudu gan kristīs, gan ar svecītēm mirušos paradīzē ielūgs, vēl nedod pamatu indriķiem un citiem noliegt pašu pašos Rakstos atklāto pestīšanas skandālu. Bet nu, protams, ja kādam dzelžainākais arguments ir popularitāte uz piemelošanas rēķina, tad tikai jāķeras pie zelta teļa metiem |
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.12 10:04:49
Aivars, šo to zinu gan.
Zinu vienu otru ne īpaši dedzīgu baznīcas apmeklētāju, bet ko var darīt, ja viņiem nevelk uz turieni?
Un vai šie vainīgi, ka viņos nav aizdegta labākas ticības par šo viņējo, dzirkstelīte no Viņa, kas vienīgais var to aizdedzināt?
Ne no mūsu skriešanas un gribēšanas, vai ne. Un neviens nezina, kas Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam šis Dēls to grib atklāt.
Tā kā atliek vien gaidīt un cerēt, ka Dievs savu liesmu viņos aizdedzinās.
|
dafne  |
# Labojis dafne: 2012.09.12 10:29:35
Pater
pienaks laiks un skriesus aizskries
nu bet iemesli ir visdazadakie..kapec cilvekiem uz baznicu nevelk...no slinkuma..lidz...līdz
Cik pec savas pieredzes zinu...ta reizem ir cīna..svetdienas rītā |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.09.12 10:42:38
Pater
Domu uzķēri, tas labi! Kāpēc ticību padarīt par smagu slogu? Un ko varam pielikt tie tā, ko Kristus darījis? |
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.12 10:49:21
Raimonds ,ticības slogs jau ir smags un pārbaudījumu pilns neatkarīgi no tā, ka Kristus mūsu pestīšanai visu ir darījis, bet kaut kā tas jānes, tev nav izvēles. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:00:57
Juris Saivars
Šī foruma labāko tradīciju iespaidā palasīšu jums Bībeli priekšā! Drīkst?
Rakstu vietās, kuras minēji, šķiet, ka Jēzus runā uz jau ticīgiem.
neizklausās, ka ticību vajadzētu meklēt vai iegūt … ir rīkojums to lietot.
Lai vai kā, bet kaut kā tā ticība ( stipra paļaušanās uz to, kas cerams ) ir jādabon. Un tikai, kad tā ir, var to lietot.
Kad 90to gadu sākumā Rīgā parādījās sludinātāji, kas pavēlēja ticēt Jēzum, citējot zināmās Rakstu vietas, es to pavēli neuzklausīju. Arī uz jautājumu "vai tu pieņēmi Jēzu?" un citiem līdzīgiem vienīgā vēlme ir pasūtīt. Ticēšana man uzradās vēlāk un galīgi ne kā personīgi apstiprināta paklausība pavēles formā izteiktam rīkojumam.
Mana kļūda, ievadot šo diskusijas atzaru, ir, ka skaidri nepateicu, kādā kontekstā ticēšanas pavēli uzskatu par absurdu un nebiblisku.
|
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.12 11:07:10
kādā kontekstā ticēšanas pavēli uzskatu par absurdu un nebiblisku. Vai ne tādā kā visiem mums nabaga grēciniekiem, kam pavēles uzklausīt nepatīk, bet kas visu grib pa savam... |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 11:16:30
Aivars
Nu ja Tu neuztver, ko lai es daru? Kaut kā neatceros, kur kāda pestīšanu būtu apšaubījis.
Es ticu, ka pestīšana ir no Kristus žēlastības un nekādā veidā neesmu Dievu uz to pamudinājis, ko Tu vēl gribi?
esmu aizrādījis uz dažu formulām, kas tik ļoti satraucas par `cilvēka faktoru`, ka pestīšanu padara nedrošu un apšaubāmu
Kāpēc tad Dievam ievajadzējās cilvēkus, lai pestīšanu īstenotu, ja jau cilvēciskais faktors ir nebūtisks?
Kamēr pestīšanu uztver kā abstraktu jēdzienu, to tā var teorētiski izdalīt ārpus cilvēka un neofītiem iemācīt, lai pareizi noformētu viņu ticību. Taču pestīšanas process nenotiek ārpus cilvēka. Labākajā gadījumā pestīšana sākas ārpus cilvēka, ar Dieva dotu apsolījumu, ka taču arī tiek teikts nevienam citam kā cilvēkam. Jau no pašas atkrišanas Dievs pestīšanas lietā ieslēdz arī cilvēkus - Ieva, sentēvi, Israēls, Marija, visbeidzot pats Jēzus utt. - visur ir klāt cilvēks. Tā ir Dieva iniciatīva, jā, un cilvēks tajā spēlē vismaz otro lomu. (vai arī mēs dažādi saprotam terminu `pestīšana`)
Mārtiņš
Rakstu vietās, ... šķiet, ka Jēzus runā uz jau ticīgiem.
Un mēs runājam tikai un vienīgi par neticīgiem? |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:21:18
Raimonds
Kāpēc ticību padarīt par smagu slogu?
Ne jau ticība ir tas slogs, bet velna, pasaules un miesas uzmākšanās.
Un ko varam pielikt tie tā, ko Kristus darījis?
Savu apaļo nulli. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 11:23:01
Pater
ticības slogs jau ir smags
Nē, Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla, Kristus teica. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:26:32
Pater
Vai ne tādā kā visiem mums nabaga grēciniekiem, kam pavēles uzklausīt nepatīk, bet kas visu grib pa savam...
Tas ir tavuprāt. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 11:32:11
Mārtiņš
Kad 90to gadu sākumā Rīgā parādījās sludinātāji, kas pavēlēja ticēt Jēzum, citējot zināmās Rakstu vietas, es to pavēli neuzklausīju. Arī uz jautājumu "vai tu pieņēmi Jēzu?" un citiem līdzīgiem vienīgā vēlme ir pasūtīt. Ticēšana man uzradās vēlāk un galīgi ne kā personīgi apstiprināta paklausība pavēles formā izteiktam rīkojumam.
Es uzklausīju arī to. Vēlme pasūtīt nebija. Ticēšana man jau bija.
Bet kāpēc Tu tur gāji, ja Tev nebija ticēšanas? |
Pater |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:32:17
Ēvalds Bērziņš , tas vieglais un patīkamais - ir Viņa jūgs, bet dzīvē vēl esam iejūgti dažādos jūgos.
Mārtiņš , nē - tas ir raksturīgs mums visiem grēciniekiem. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:33:40
Pater
tas vieglais un patīkamais - ir Viņa jūgs, bet dzīvē vēl esam iejūgti dažādos jūgos.
Tad ticības jūgs nav Viņa jūgs?? |
:: Pievienot komentāru
|
