vilks 
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē"  (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas  ) |
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 10:07:06
Ēvalds Bērziņš
Piekrišana un griba arī nav Tava, bet Dieva - Tātad piekrišana (pēc taviem vārdiem) ir atzīšana. Pie tā turēsimies, jo tu izsakies ļoti neskaidri. Bet kas ir griba? Paskaidro, ko tu ar to saproti! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 10:48:17
Ēvalds Bērziņš
Taču, ja izslēdz privātumu pavisam, izslēdz pašu cilvēku it kā neesošu.
Es gan skaidrības mēdzu šķirt jēdzienus privāts un personīgs. Personīgi tev adresēta dāvana joprojām ir pilnā mērā dāvana, bez tevis iesasistīšanās tās sagādē, ko vari atraidīt vai neatraidīt. Privāts - kaut kas tāds, kas ir tikai tava darīšana. Bet runājot par Tavām bailēm pazaudēt cilvēka faktoru pestīšanā, hm... nu ne viens vien teologs Rakstos atrod pamatojumu domai, ka no cilvēka tiek sagaidīta drīzāk viņa nomiršana, ne viņa pozitīvisma pierādījumi, un viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no Kristus, kas spēj augšāmcelt grēkā mirušos.
Skat piem:
Galatiešiem 2:19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam.
20 Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.
Romiešiem 7:18 Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 12:39:11
Pater
Daudzi šai apdāvināšanai liek šķēršļus, spītīgi to noraidot.
Vai ar to viņi nepierāda ticības faktu sevī, kuru viņi spītīgi noraida? |
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 13:03:50
, un viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no Kristus, kas spēj augšāmcelt grēkā mirušos.
Man radās tāds priekšlikums! Skatoties apkārt izbrīvēsim pašos to gaišo skatu ka Dievs ir visu cilvēku pestītājs , bet visvairāk ticīgo, un ja Dievs darbu iesācis viņš spēs to paveikt(torni ceļot ir aprēķinātas izmaksas) , atraisīsim cilvēkus savās domās no neticības uz ticību. Pacentīsimies nekontrolēt Dieva darbu , jo tam tak mēs neviens neesam aicināti.
Mums tak uzticēta salīdzināšanas un taisnošanas kalpošana, tad to arī darīsim. Lai likumus sludina citi , mēs centīsimies sludināt šo priecīgi labo ziņu par pestīšanu ikvienam. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.11 13:04:31
Aivars
Es gan skaidrības mēdzu šķirt jēdzienus privāts un personīgs. Personīgi tev adresēta dāvana joprojām ir pilnā mērā dāvana, bez tevis iesasistīšanās tās sagādē, ko vari atraidīt vai neatraidīt. Privāts - kaut kas tāds, kas ir tikai tava darīšana.
Tāpēc jau `privāts` man bija rakstīts kursīvā. Es tātad Tev piekrītu. Bet stingri ņemot, jēdziens `privāts` Tavā izskaidrojumā var būt tikai teorētisks, tomēr mēs to lietojam, ne? Tātad tas ir jēdziena robežu jautājums.
Un, paskat, kas rakstīts vārdnīcā: latīņu privatus ‘personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu’. 1. Tāds, kas saistīts ar atsevišķu cilvēku, attiecas uz atsevišķu cilvēku; 2. Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, stāvokli, arī oficiālu darbību; neoficiāls; 3. Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķai cilvēku grupai.
Bet runājot par Tavām bailēm pazaudēt cilvēka faktoru pestīšanā, hm... nu ne viens vien teologs Rakstos atrod pamatojumu domai, ka no cilvēka tiek sagaidīta drīzāk viņa nomiršana, ne viņa pozitīvisma pierādījumi, un viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no Kristus, kas spēj augšāmcelt grēkā mirušos.
Ja cilvēka faktors pestīšanā pazūd, pestīšanai nav jēgas. Tu ļoti pareizi pateici, ka no cilvēka tiek sagaidīta drīzāk viņa nomiršana, tātad viņa aktīva līdzdalība, kā Pāvils raksta: nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei.... Tas arī ir visaugstākais pozitīvisms, kam pats Kristus kā patiess cilvēks, apustuļi utt. ir lielisks piemērs un ceļš(!), ko iet. Un pasaki vēl, ka tas nav ticīabas un pestīšanas ceļš. Bet ja Tu izslēdz cilvēka faktoru, tu velc uz kristoloģijas sagrozīšanu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 14:01:32
kā gan nomiršana var būt `aktīva līdzdalība`? Nomiršana kā reiz ir punkts visai līdzdalībai un aktivitātei |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 14:14:44
http://www.historiclectionary.com/2008/07/robert-farar-capon-on-luke-189-14/ |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.11 17:55:21
Aivars
kā gan nomiršana var būt `aktīva līdzdalība`? Nomiršana kā reiz ir punkts visai līdzdalībai un aktivitātei
Nomiršana ir punkts? - Katehisms kaut ko citu māca.
Ko nozīmē ūdens kristība? Tā nozīmē, ka vecajam cilvēkam mūsos ik dienas ar grēku nožēlu jātop noslīcinātam un jāmirst ar visiem grēkiem un ļaunajām kārībām un atkal ik dienas jāceļas un jāatdzimst jaunam cilvēkam, kas taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi.
Tu gribi teikt, ka cilvēks pie šī pirkstu nepieliek? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2012.09.11 18:13:14
Aivars
Toras dziļākā jēga bija atklāsme par gaidāmo Mesiju, visa Tora norāda uz Viņu ikvienā aspektā un sīkumā. Citiem vārdiem sakot - tas viss ir par un ap Jēzu Kristu. Arī Jēzus par to runāja - jūs meklējat Rakstos mūžīgo dzīvību, bet negribat nākt pie Manis, jo Es esmu šīs mūžīgās dzīvības Avots. Visa darbošanās ārpus Jēzus ir veltīšanās sātanam. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 18:32:12
Ēvalds Bērziņš
Nu esi kādreiz mironi redzējis? Īstais draudzes aktīvists, vai ne?
Mirt nozīmē mirt, pat ja Luters attiecībā uz Kristību runā visai poētiski, aicinot diendienā atgriezties pie pamatu pamata - sevi Kristus žēlastībai uzticot |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 19:06:16
Uldis
Tātad piekrišana (pēc taviem vārdiem) ir atzīšana.
Lai tā būtu.
Bet kas ir griba? Paskaidro, ko tu ar to saproti!
Skatoties, kādā kontekstā par to runā. Tā var būt gan cilvēka spēja, gan Dieva dāvana.
|
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 19:15:15
Aivars
Nu esi kādreiz mironi redzējis? Īstais draudzes aktīvists, vai ne?
Tev ir jābūt tam mironim, kas diendienā augšāmceļas un dara Dieva prātu.
Mirt nozīmē mirt, pat ja Luters attiecībā uz Kristību runā visai poētiski, aicinot diendienā atgriezties pie pamatu pamata - sevi Kristus žēlastībai uzticot
Ak tad Lutera Mazais katehisms, izskaidrojot Kristības sakramenta nozīmi, esot poēzija... Tev pat Luters vairs nav gana labs. Laikam būsi pārreformējies. Nu tad atbildi, kā mironis spēj sevi uzticēt Kristus žēlastībai?? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 19:39:16
Ēvalds Bērziņš
Nevis Luters nav gana labs, bet Tu kaut kā to dīvaini interpretē. Luters nekad nestāstītu, ka Tu kā zombijs diendienā pats augšāmcelies, lai darītu Dieva prātu. Pie Lutera, skatoties uz viņa teoloģiju kopumā, Tava daļa ir atdot galus, un tas ir Sv. Gars, kas šitādam tārpu maisam liek ticēt, cerēt, mīlēt, jeb dzīvot tiecoties pēc Dieva.
Nu padomā pats kaut vai par to līdzību par muitnieku un farizeju, kurš tieši to arī darīja, ka `diendienā darīja Dieva prātu` kā vismaz pašam šķita |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 20:24:45
Aivars
Luters nekad nestāstītu, ka Tu kā zombijs diendienā pats augšāmcelies, lai darītu Dieva prātu.
Tieši Tava interpretācija ir dīvaina. Tu runā par kaut kādiem zombijiem, ne es.
Pie Lutera, skatoties uz viņa teoloģiju kopumā, Tava daļa ir atdot galus, un tas ir Sv. Gars, kas šitādam tārpu maisam liek ticēt, cerēt, mīlēt, jeb dzīvot tiecoties pēc Dieva.
Tad kā ir beigu beigās, man ir kāda daļa vai nav? Vienā teikumā Tu raksti Tava daļa ir atdot galus, citā viss, pilnīgi viss ir atkarīgs no Kristus. Tad ir tur mana daļa vai nav?
Nu padomā pats kaut vai par to līdzību par muitnieku un farizeju, kurš tieši to arī darīja, ka `diendienā darīja Dieva prātu` kā vismaz pašam šķita
Un Tu domā, ka muitniekam nešķita, ka viņš dara Dieva prātu? Viens otrs mūsdienu muitnieks arī mēdz tā darīt... Bet tas farizejs un muitnieks esi Tu pats, divi vienā, tā sacīt, Tev tā nešķiet? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 20:30:46
Ēvalds Bērziņš
Nu jau tu apvainojies, bet tu pats nemani, ka bīdi drīzāk farizejisku zombijteoloģiju, kur grēkā mirušais cilvēciņš pats nezkādēļ visu dara, lai tiktu atpestīts? Miris ir miris, vai ne tā? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.09.11 21:15:38
Ēvalds Bērziņš
Skatoties, kādā kontekstā par to runā. - Nekādi konteksti te nav vajadzīgi un iespējami.
Tā var būt gan cilvēka spēja, gan Dieva dāvana. - divi pretēji notikumi vienlaicīgi (grēcīgais cilvēks un svētais Dievs) nav iespējami. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 21:25:07
Aivars
Nu jau tu apvainojies, bet tu pats nemani, ka bīdi drīzāk farizejisku zombijteoloģiju, kur grēkā mirušais cilvēciņš pats nezkādēļ visu dara, lai tiktu atpestīts? Miris ir miris, vai ne tā?
Apvainojos? Domāt, ka nē. Bet nu Tu gan dzen demagoģiju. Kurā vietā es kaut ar pušplēstu vārdiņu ieminējos, ka grēkā mirušais cilvēciņš pats .. visu dara, lai tiktu atpestīts??? Ja Tu esi miris, guli, ko tad Tu tur pļurkšķi? Bet nē, pļurkšķēt - tur viņš dzīvāks par dzīvu. A kā nonāvēt sevī to, kas pieder zemei, t.i. savu veco cilvēku un augšāmcelties ar Kristu, tur viņš mironis un nekā ne dzird ne redz. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.11 21:42:54
Ēvalds Bērziņš
špoks Tu , palasi pats cik skaidri vai neskaidri Tu izteicies, kopā vārot pestīšanu un kristieša atmiņas vingrinājumus! Tu vari izstiepties un sarauties ar veča nonāvēšanu sevī un iedomātu pašaugšāmcelšanos, un desmito tiesu no dillēm un mētrām dot, atšķirties no pļurkšķētājiem un muitniekiem, bet beigu beigās visu izšķir tas, ka Jēzus kādu nosauc par `taisnotu`, un nevis, ka dažs jūtās vairāk dievbijības žetonus savācis, nekā citi |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 22:04:14
Uldis
Nekādi konteksti te nav vajadzīgi un iespējami.
Ak tā? Līdz šim bija tā, ka visām radītām lietām ir savs konteksts. Bet šodien atnāca Uldis un paziņoja, ka, lūk, gribai tas nav vajadzīgs un iespējams
divi pretēji notikumi vienlaicīgi (grēcīgais cilvēks un svētais Dievs) nav iespējami
Kāpēc? (vismaz es citu notikumu kārtību nemaz nepazīstu, ja vien grēcīgo cilvēku un svēto Dievu var dēvēt par notikumu. dīvaini. es ar savu neskaidro izteikšanos laikam būšu Tevi galīgi no ceļa novedis) |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.11 22:33:31
Aivars
kopā vārot pestīšanu un kristieša atmiņas vingrinājumus
Pestīšana tā kā būtu zināma, bet ko Tu domā ar tiem atmiņas vingrinājumiem?
Tu vari izstiepties un sarauties ar veča nonāvēšanu sevī un iedomātu pašaugšāmcelšanos, un desmito tiesu no dillēm un mētrām dot, atšķirties no pļurkšķētājiem un muitniekiem
Tad nevajag veco sevī nonāvēt un augšāmcelties? desmito tiesu arī nevajag dot? pļurkšķēt ar pļurkšķētājiem un grēkot ar muitniekiem?
un tad Jēzus pienāks pie visa tā bara un nosauks dažus par taisnotiem, citus pasūtīs ellē? ja jau beigu beigās visu izšķir tas, ka Jēzus kādu nosauc par `taisnotu`
un nevis, ka dažs jūtās vairāk dievbijības žetonus savācis, nekā citi
Nekādu žetonu, bet kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums (Lk 17:10) |
:: Pievienot komentāru
|
