vilks 
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē"  (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas  ) |
|
vilks |
# Iesūtīts: 2012.03.17 12:02:14
Prātoju, lūk, par šādu jautājumu pēdējā laikā. Varbūt izdodas sadzirdēt ko jaunu vai arī sadzirdēt to pašu veco jaunā kontekstā? |
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.03.17 12:48:22
vilks
Pēdējā laika prātoju par ko līdzīgu Kā varētu vairāk ljaudis iesaistīt draudzes dzīvē,kas varētu veicināt sadraudzību..varbut nav ljaudis "javelk" uz Bibeles stundu vai lugsanu vakaru(kas ,protams ir ljoti svarigi),bet varbut jasak ar kopigiem pasakumiem,izbraucieniem..briva laika pavadisanu kopa.Sadraudziba ari citu draudzu starpa u.tmldz.kka ta |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2012.03.17 13:01:58
vilks Manuprāt, nekas ārpus Dieva žēlastības īpaši neveicina draudzes attīstību, ja ar to saprot tās skaitlisku palielināšanos to starpā kas apmeklē dievkalpojumus, kas arī ir vienīgais objektīvais rādītājs.
Kāds pozitīvi aktīvs draudzes loceklis var iedrošināt un pulcināt citus, kāds mācītājs to pašu var paveikt ar vizītēm, bet tik pat labi kāds ar negatīvu pieeju var sagraut iepriekšējos pūliņus.
Turpretī nobremzēt un samazināt var ļoti viegli - tur lielu piepūli nevajag - vajag tikai sākt sprediķot daudz bauslības un maz evaņģēlija un pa laikam individuāli uzbraukt draudzes locekļiem, kuri vēl apmeklē dievkalpojumus. Vai pieļaut tiem ilgstoši konfliktēt savā starpā.
Izvairoties vien no šādas pieejas var ja nesagaidīt īpašu attīstību, tad vismaz uzturēt konstantu stāvokli draudzē, kas bieži ir vienīgais reālais risinājums. Jo šķiet, ka īpaša draudžu attīstības tendence šajos laikos nav vērojama. Jo pieaugumu apēd atbirums. Un izkristalizējas palicēju grupiņa, kas tad ir reālais draudzes kodols, kuri biežāk vai retāk piedalās dievkalpojumos un nepazaudē saikni ar draudzi. Viņi tad arī ir mācītāja prieks, kas neļauj atmest ar roku kalpošanai šodienas apstākļos.
Bet tās ir tikai manas subjektīvas pārdomas un novērojumi.
dafne varbut jasak ar kopigiem pasakumiem,izbraucieniem. Laba doma.
Bet vai daudziem nav tā - kamēr ir šādi pasākumi, tikmēr cilvēki nāk, bet kad nav, tad atkal nenāk. Un kā novērots, bieži pasākumus apmeklē vieni un tie paši cilvēki - tie, kuriem ir dzīvesveids, kas pieprasa šādu piedalīšanos.
Iespējams arī, ka normāli atalgots pilna laika mācītājs ir ieinteresētāks organizēt dažādus pasākumus draudzē, ja tas ir atrunāts viņa kontraktā ( par tādiem gan iznācis dzirdēt tikai no ārlatvieša Jura Saivara ) vai principā grib ar tīru sirdsapziņu saņemt savu algu, bet uz vnk entuziasmu balstīta kalpošana parasti ir atkarīgāka no konkrētā cilvēka subjektīvajām īpašībām - ekstraverts aktīvists vai intraverts pārdomātājs etc.
Zinu daudzus kristiešus, kuriem interese piedalīties kādos organizētos kristīgos pasākumos ārpus dievkalpojuma vai tādus organizēt gadiem ejot ir izteikti mazinājusies. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.03.17 13:54:05
Kas ir draudzes attīstība ?
Jautājums bez kāda cinisma. Pieņemu, ka atbildot uz to, arī diskusijas tēma varētu tikt automātiski atbildēta. |
vilks |
# Iesūtīts: 2012.03.17 13:59:16
Aivars
Kas ir draudzes attīstība ?
Un kā tu pats saproti šo terminu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.03.17 14:04:09
vilks
Laikam īsti nesaprotu diskusijas kontekstā. (Jeb saprotu, ka to var saprast ļoti atšķirīgi) Tādēļ arī vaicāju visā nopietnībā un sirdsšķīstībā |
dafne |
# Labojis dafne: 2012.03.17 14:04:27
Pater Henricus
njā,bet reizem tas ir tiesi tas,kas ir vajadzīgs,tapat ka sadraudzība pēc dievkalpojuma..labi nak tur pasvara tantes,bet redzu,ka tas vinam nepieciesams.Nav pat reizem svarigi lai butu tadas "kristigas" sarunas,bet ta kopā pabūšana.
eee...vai tikai mācītajs drikst organizēt draudzee pasākumus..tāpēc ka viņs algu saņem? |
vilks |
# Labojis vilks: 2012.03.17 14:09:25
Aivars
Es domāju attīstību šādā nozīmē:
attīstība s. lietv. 1. Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
Attiecībā uz draudzi pilnveidošanās, manuprāt, nozīmē arī kvantitatīvu izaugsmi.
Kādas atšķirīgas izpratnes vēl var būt? |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.03.17 14:12:17
dafne lauku draudzēs parasti tāda pasēdēšana pēc dievkalpojuma neizpaliek - mācītājs arī jāpabaro pirms došanās tālāk. Un tad tiešām sanāk labas neformālas - t.i. nesaorganizētas kristīgas sarunas. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.03.17 14:15:00
Pater Henricus
njā,pilsētas draudzēm vel augt lidz tam,jo jaskrien pa veikaliem pec dievkalpojuma,uz kinīti utt. |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.03.17 14:25:33
dafne zinu pilsētas draudzi, kur pasēdēšana pēc dievkalpojuma ir regulāra, bet no pārsimtcilvēku draudzes dievkalpojumā uz to paliek pārdesmit - vieni un tie paši, kam šāda komunikācija ir vajadzīga. Arī labi.
Citi atkal, iespējams, ir tīri priecīgi, ka pēc dievkalpojuma var mierīgi doties prom un viņiem neuzbāžas ar pasēdēšanas piedāvājumu. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.03.17 14:32:07
Pater Henricus
nu,arī..jā,uzbazties nevajag |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.03.17 15:13:34
vilks
Nu ja Tevi interesē kvantitāte, tad jāsāk ar to, ka priekš tā vajag cilvēkus, un tur nu... mammām un tētiem pie lietas jāķeras.
Bet ja nopietni, domāju, ka ir lietas, ko varēsim īsti saprast vien pie augšāmcelšanās. |
skolniekss [46.109.229.204] |
# Iesūtīts: 2012.03.17 18:40:59
Manuprāt draudzei vienmēr ir jābūt tādai lai tajā var ienākt sakauts, pazaudējis, netīrs. Bet tā, lai draudze spēj šo cilvēku pieņemt. Bagāts draudzē tiek gaidīts celts un godāts, bet sakautais, pazaudējušais un netīrais iziet cauri, reizēm pat ir gadījies redzēt ka netiek ielaists. Un sava piesardzība , protams , ir vajadzīga.
Draudze nav jāattīsta mākslīgi. Ja ir kam ir vēlēšanās rīkot un organizēt tad ir labi ja to neaizliedz. Tas man šķiet ir tīri dabīgi, tāpat, kā kādreiz pagalmā spēlējām kazakus razbojņikus. Ja ir kas vēlas , tad ir. A ka nav - visi komunicē ``trešajā pasaulē`` (virtuālajā). Un tur tad akī attīsta savu pēcpusi |
Juris Saivars  |
# Iesūtīts: 2012.03.17 20:35:31
No pieredzes Latvijas lauku un ārpuslatvijas lielpilsētu draudzēs:
1) MŪZIKA. Tikt vaļā no smago vezumu vilkšanas korāļus dziedot, iesākt un nobeigt dievkalpojumus ar ko jēdzīgu (Bēthovens zināja ko darīja, kad prelūdes un pēcspēles rakstīja).
2) baznīcas iekšpuses izskats. Tumša, nez ar ko piekrauta telpa ir biedējoša …
3) viesmīlība – viselementārākajās izpausmēs. Pārskatāma dziesmu lapiņa, kas ļauj sekot līdzi dievkalpojuma kārtībai, kāda smuka kartiņa, uz kuras rakstīts kaut kas par draudzes vēsturi un šodienas uzdevumiem …
4) sadraudzības pasākumi – var aizsākties kā tējas/kafijas stunda pēc dievkalpojuma, kurā mācītājs pārstāsta kādu interesantu grāmatu/rakstu, ko lasījis … redzētu filmu. Iedrošināt izteikties un uzdot jautājumus … iedibināt tradīciju - sadraudzības brīžu pirmajās 15 minūtēs sarunāties ar nepazīstamiem.
5) pasākumi ārpus baznīcas – Bībeles stunda vietējā bibliotēkā, dievkalpojums (saīsināts) mājās, lūgšanu rīts – kādā pļavā saullēkta laikā …
6) vai jau pieminēju mūziku? slikta mūzika pat vissevaņģeliskāko pasākumu neglābjami pārvērš par lopu mocīšanu.
|
dafne |
# Iesūtīts: 2012.03.17 23:19:26
Juris Saivarsun...kas būtu tas jēdzīgais ar ko iesākt un nobeigt dievkalpojumu? |
Juris Saivars |
# Labojis Juris Saivars: 2012.03.18 00:24:29
dafne kas būtu tas jēdzīgais?
Kā iesākums vienmēr smuks ir http://www.youtube.com/watch?v=KyWOIKCtjiw&feature=related
Ciešanu laika dievkalpojumus var sākt ar – http://www.youtube.com/watch?v=NxzO1RkajQg
Lieldienu dievkalpojumu nobeigt ar - http://www.youtube.com/watch?v=9wuQxBxSEPw&feature=related
Un kad kāda draudze Lieldienās pēc sprediķa spontāni kā kanceles pantu nodziedās http://www.youtube.com/watch?v=wsnQ0TbOm1Y&feature=related - tam sekos tāds attīstības pacēliens un garīgs uzzēliens, ka vai nu … |
Pavasara Briinums  |
# Iesūtīts: 2012.03.20 15:08:02
Draudzes ganam jābūt svētam un tad tīri nemanot visas lietas notiks! |
eglīte  |
# Iesūtīts: 2012.03.20 15:14:16
Pavasara Briinums
Tu to nopietni jeb muļķojies? Parādi man vienu svētu (labu) cilvēku, un tad palasi, ko Kristus saka par labiem cilvēkiem. |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2012.03.20 15:21:45
Pavasara Briinums svētītais Luters kaut kur raksta, ka viņi abi ar Melanhtonu vnk dzēruši alu un Reformācija kaut kā tā pati arī gājusi uz priekšu.
eglīte ej nu, ir labi cilvēki Zelta likuma kontekstā vismaz tādā nozīmē, ka tie no savas puses cenšas nedarīt ļaunu līdzcilvēkiem.
Esmu novērojis arī tādu fenomenu, ka tie it kā kristieši, kas visvairāk sit sev pie krūtīm kādi viņi ir draņķi grēcinieki , diezgan viegli arī rīkojas atbilstoši draņķīgi pret citiem. |
:: Pievienot komentāru
|
