atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Mirušo kremēšana
viktorija
Iesūtīts: 2007.11.16 21:28:19
Labvakar!

Sagadījies tā, ka aizgājis viņā saulē rada gabals, kurš vēlējās, lai pēc nāves viņš tiek kremēts. Tuvinieki izpildīja viņa gribu un aizveda mirstīgās atliekas uz Rīgas krematoriju. Ko kristīgie un Bībele saka pa šādu mirstīgo atlieku "pārstrādes" veidu? Vai tam ir kāda nozīme, ja runājam par ieiešanu mūzīgajā dzīvībā?
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
viktorija
# Iesūtīts: 2007.11.16 21:28:39
Jau iepriekš pateicos par komentāriem.
Balss
# Labojis Balss: 2007.11.17 12:22:16
Katrā laikmetā un ģeogrāfiskajos apstākļos ir mazliet citāda situācija. Domāju, ka tas ir nebūtiski, kādā veidā cilvēka miesa tiek nodota iznīcībai. Bībelē nekādi norādījumi nav doti. Akmeņainās zemes dēļ Izraēlas teritorijas klinšainajā daļā mirušie tika guldīti klints alās. Taču tas ir tikai fakta konstatējums, nevis noteikums, ka tā nu visiem tagad jādara. Ko tad darītu kristieši tundrā vai tuksnesī, vai eskimosi, vai jūrnieki? Vai holandieši jeb latvieši, kur klinšu nav?

44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa.
53 Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
54 Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā! (1.vēst.korint.)
viktorija
# Iesūtīts: 2007.11.17 19:08:33
Paldies par atbildem!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.11.17 19:25:12
viktorija
Pavaicā savam (mūsu) mācītājam, viņam uz šo ir pamatota atbilde.
Oskars
# Iesūtīts: 2007.11.17 19:40:55
Un kāda tā atbilde būtu?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.11.17 20:05:58
Oskars
Es - neatceros... , tāpēc arī pāradresēju, savādāk būtu uzrakstījusi. Tas bija sen, kad tam pieskārās, man toreiz tas nebija aktuāli, atceros tik, ka bija pamatots iebildums pret kremēšanu. Nefantazēšu no sevis, tāpēc arī klusēju, bet meklēt, ko par to saka Baznīcas, kam par to ir konkrēts viedoklis, nav laika un arī īsti nezinu, kur.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.11.18 20:26:36
Viens no iebildumiem pret kremēšanu ir tāds, ka tas ir parastākais veids dažādos pagāniskos rituālos.
Pēc būtības satrūdot miesām zemē, norisinās tie paši procesi - organiskā viela sadalās par ūdeni un CO2, pāri paliek vien minerālivielas. Tikai dažādi ir tie procesi - vienā gadījumā tā ir strauja degšana, otrā gadījumā bioloģiskā sadalīšanās mikroorganismu un tā paša skābekļa ietekmē. Tā kā iebildumi pret kremēšanu varētu būt balstīti vairāk tradīcijā un pretnostatīšnā pagāniskajiem rituāliem.

Es personīgi domāju, ka kremēšana ir apstākļu diktēta lieta. Blīvi apdzīvotās zemēs vienkārši nav vietas parastai apbedīšanai, mums tā nav problēma. Taču mems te rodas blakus problēma - bezmaz vai mirušo kults. Tās klapatas ar kapavietu kopšanu, kapusvētki un tad vēl kaudžem visādas māņticības, saistītas ar kapiem - tas viss ir runga ar diviem galiem.

Viens gan būtu nosakāms - tā pelnu urna ir jāapglabā zemē, vai kaut vai pelni jāizkaisa zemē, kas nāk modē Zviedrijā. Nebūtu pieļaujama pelnu urnas glabāšana viesistabā uz kumodes.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.11.18 21:53:16
a_masiks

Tas no baznīcas viedokļa varētu pārvērsties par mirušo kultu, un "no zemes tu esi ņemts un par zemi tev jāpaliek", un visur tiek runāts par atdusu. Kapā guldīšana ir šīs atdusas elements, nu negribētu teikt, ka te ir kāda mistika, bet varbūt arī, nezinu. Katrā ziņā pelnu urnas glabāšana uz kumodes varētu būt izpausme tai domai, ka mirušie ir tepat mums līdzās, bet tas tā nav un kapā guldīšana ir tas solis, ar kuru no viņiem atvadamies un nododam Dieva mieram un atdusai līdz augšāmcelšanās dienai.

Zinot Tavu uzskatu, piebilstu, ka tas ir Baznīcas skatījums, pasaulīgi domājošs uz to var raudzīties arī citādi, te diskusija nevar sanākt, ja raugamies no pretējiem pasaules uzskatiem.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.19 00:45:39
Domaju, ka ieieshanai muuzhigajaa dzivibaa kremeeshanai vai cita veida apbedishanai nav nekadas nozimes. Jo jaunaa miesa bus pavisam cita veida miesa, ko Dievs pec Sava plaana, pec Sava DNS radiis pilnigi no jauna, droshi vien no pavisam cita veida substances (ja ta vispar bus materija).
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.20 09:35:32
Jānis Kalniņš
pelnu urnas glabāšana uz kumodes varētu būt izpausme tai domai, ka mirušie ir tepat mums līdzās
Tagad cilvēki mēdz iet uz kapiem "pie mirušā", un ziedus nes. Tad viņi domā, ka mirušie dzīvo tur kapos? Nav lielas starpības ar urnu uz kumodes.
Manuprāt, vislabāk ir sadedzināt un pelnus izkaisīt vējā. Cilvēka vairs nav, un nav ko radīt sev ilūzijas.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:16:31
Iešana uz kapiem un ziedu nolikšana ir vienkārši pieminēšana, tas ir mums pašiem... toties daudzi nekristīgi cilvēki stāsta, ka viņi ejot uz kapiem runāties ar saviem tuviniekiem... Šī ir īstā tēma, tuvojoties Mirušo piemiņas dienai nākamsvētdien!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:27:35
toties daudzi nekristīgi cilvēki stāsta, ka viņi ejot uz kapiem runāties ar saviem tuviniekiem...
Man nav gadījies tādus redzēt...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:28:02
Balss
Pieminēt taču var arī neejot uz kapiem. Tāda muļķīga tradīcija.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:33:43
a_masiks
Nu ja, tāpēc jau luterisms tādu relikviju kultu pilnībā noraida kā elku kalpību!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:37:42
Jānis Kalniņš, skaldīšu matus!

Luterisms manuprāt nepasludina kādas lietas pašas par sevi kā elku kalpību ārpus Rakstiem. Taču, protams, ir daudz lietas, kas var vest šādā kalpībā (tās pašas ikonas).
Kā stāv rakstīts - viss jums atļauts, bet ne viss jums der, viss jums atļauts, bet tas nedrīxt jūs kalpināt.
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:37:45
KarotesNav
Cilvēks ir arī materiāla, miesiska būtne. Palasi, ko iesaka psihologi (nekristieši) sēru perioda izdzīvošanai: ir vajadzīga šī redzamā, taustāmā atvadīšanās: puķu nolikšana, pieminēšana. Senajās latviešu bēru tradīcijās, cik esmu lasījusi, pastāvēja vāķēšana - ka tuvinieki pavadīja nakti pie apkoptā mirušā zārka, viņu pieminot, dziedot, aizlūdzot. Tā ir laba psiholoģiska atvadīšanās, un varbūt ka ne tikai. Ir dzirdēts, ka mirušajam esot grūti aiziet, ja tuvinieki viņu neatlaiž - ļoti sēro.
Sheksna
Paklausies vien kādrreiz šādas sarunas pa radio vai TV, vai bērēs (ja tu uz tādām ej!)
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:57:29
Nu ja, tāpēc jau luterisms tādu relikviju kultu pilnībā noraida kā elku kalpību!
A kāpēc tad luterāņu mācītāji runā kapusvētkos?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.20 11:00:09
Šeksna, čista prikolam atbildēšu!

Mācītājs jau vēsturiski ir bijis parastā cilvēka psihologs un psihoterapeits. Šāds mācītāja "blakusefekts" nav izgaisis arī šodien.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.20 11:18:44
Mācītājs jau vēsturiski ir bijis parastā cilvēka psihologs un psihoterapeits. Šāds mācītāja "blakusefekts" nav izgaisis arī šodien.
Bērēs - ok, tas ir saprotami. Bet kapusvētkos???
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.20 11:19:18
Šeksna the same!

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 77 , pavisam kopa bijuši: 3475