atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Ekumēnisms
Pagris
Iesūtīts: 2012.01.18 22:22:13
Kā jūs vērtējat "Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību" ievietoto informāciju izdevumā "Mieram tuvu". "Katru gadu šai nedēļai tiek izvēlēta īpaša tēma, šogad to piedāvā Polijas kristieši no Polijas Romas katoļu Baznīcas, pareizticīgās Baznīcas, kā arī veckatoļu un protestantu ekleziālajām kopienām."
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.13 15:09:22
Holy smoke, nekādas romantikas - http://www.delfi.lv/news/world/other/vatikans-atklaj-konklava-dumu-veidosanas-tehniku.d?id=43141362
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.13 22:01:10
http://www.delfi.lv/news/world/other/jaunais-romas-pavests-argentinas-arhibiskaps-horhe-mario-bergoljo.d?id=43142594 - vai pagaidu variants? http://en.wikipedia.org/wiki/Jorge_Bergoglio
Gadi lieli, teoloģiskā ievirze šķiet neskaidra
dafne
# Labojis dafne: 2013.03.13 23:00:56
nu,jaa...kapec vini neizvelas kadu jaunaku?sovakar diezgan svaks izskatas.Datumu gan bus viegli atcereties 13.3.2013
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.13 23:16:52
dafne
Iespējams, ka tur ir sava `nodrošināšanās`
Francisks 1 - no vienas puses pionierisks vārds. Rietumu kristietībā parasti traktēts ar pluszīmi, pat ja kā sapņotājs. Pareizticīgie, savukārt, cik lasīts, Francisku uzskata par velna pievilto lepno pseidopazemīgo. Par sīriešiem un koptiem neesmu informēts. Žēl, ka nu jau mūžībā ir bīskaps Viesturs Pavasaris. Viņš noteikti varētu izstāstīt gana plaši par latīņamerikas kontekstu. Bet nu gan jau būs interesanti, vai šis būs kristietis vai mariānists.
aivars.lapsans [83.187.152.40]
# Iesūtīts: 2013.03.14 00:03:11
Man gan vairāk interesē mūsu sinode. Vai atgriezīsimies pie lutera, vai paliksim pie pāvesta
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.14 10:44:41
Aivars
a kas pavestiem dod tos jaunos vārdus..pasi izvēlas..vai ka?

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2013.03.14 11:03:33
dafne cik zinu, tad pashi izvelas... protams saskanjaa ar kaut kaadiem kanoniem, bet pashi jaa... cipars gan laikam ir vienkaarshi numeraacija, ja sanaak, ka esi izveeleejies to pashu vaardu...

Nu Jezuiiti ir jezuiiti... diez kas labs prieksh protestantiem tas nebuus... kaa ar liberaalismu. Ej nu saproti. Latvijas RKB archbiiskaps izteicaas, ka shams pieveersiisies sociaalajam bazniicas darbam.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.14 11:15:01
dafne
Izvēlas paši, parasti par godu savai autoritātei. Tādējādi var mēģināt pēc pseidonīma uzminēt iespējamo baznīcpolitisko virzienu, uz ko attiecīgais indivīds noskaņots.

Jošs Mulders
Cipars no vienas puses tiešām ir kārtas numurs, bet dažkārt gadās, ka nežēlastībā kritušo pāvestu numurus pārņem jaunais. Teiksim Jānis xxiii savulaik bija viens no tiem, ko vēlāk nosauca par pretpāvestu, un rezultātā 20. gadsimtā bija cits jānis 23
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.14 12:52:31
Nu daudz visādu sakritību , uz ko, gan jau atklāsies. 76 gadu vecs, 7+6=13 ; 13.03.2013,1+3+3+2+1+3=....
...... [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2013.03.14 13:24:51
Ļoti zīmīgs vārds. Latīņamerika arī labi. Nebūs atrauts no reālās dzīves. Katoļiem paveicies.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2013.03.14 13:44:39
Aivars, hehe... RKB pieveersiisies dziivnieku tiesiibu aizstaaviibai? Ilji maajines, ka RKB dziis textus, kurus neviens izjemot kraukljus neklausiisies?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.03.14 14:14:54
Asīzes Francisks ir arī interneta aizbildnis.

Rainars
Ko nozīmē šie skaitļi un Tava kristīgā numeroloģija?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.14 15:08:47
Raimonds
Vai daža murgošana būtu saucama par `kristīgo` numeroloģiju?
Jošs Mulders
Laiks rādīs. Bet nu interesanti, ka jezuīta izvēle ir Francisks. Interesantāk gan būtu Augustīns, bet labi, ka ne Mārtiņš, jo Mārtiņš V (III) izvicojās ar husītiem.
Katrā ziņā, šķiet, kāda ambīcija sākt jaunu lappusi šim ir. Ja paskatāmies uz Francisku kā uz personu, kas nāca ar savām iniciatīvām arī baznīcas sadzīvē, var arī gadīties, ka tieši šis aspekts jaunajam pāvestam īpaši pēc visiem skandāliem ir svarīgāks, nekā tie putnu un vilku stāsti.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.14 21:37:03
Konstatēts fakts .......... . Nav atklājies, ja neskaita ka viens otrs zobgalis liek par sevi manīt. Nu nekas , visādi unikāli mēs esam savam debesu Papam. Ir tādi kas staigā ar akmens plāksnēm un ir tādi kas staigā žēlastības garā, vai pareizāk sakot lido un ar žēlastību skatās uz tiem kas nevar palidot , jo akmens plāksnes tak smagas ....... .
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.15 08:39:16
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3.. 75745:francisks-nabadzgo-un-pazemoto-pvests&catid=78:eiropa&Itemid=101%20clas.. s=

diezgan interesanti būs,ja tadā garā viņš arī turpinās
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.15 14:37:17
rainars

No wikipedijas: Ekumēnisms (grieķu:οἰκουμένη (oikoumene)- "apdzīvotā pasaule" ir kustība kristietībā, kas vērsta uz vēsturiskās sašķeltības pārvarēšanu un visu konfesiju apvienošanos. Dažreiz šo vārdu attiecina arī uz citām reliģijām.
Plašākā nozīmē ar ekumēnismu dažreiz apzīmē Ābrama reliģiju - kristietības, jūdaisma un islāma vienotību.

Abrahāma ticība(reliģija) ir ticība Dievam kas taisno grēciniekus.
Kam ticam ? Tam ka likums taisno , ar no tā izrietoš``as likumīgās likuma pieprasīšanas , vai no Dieva žēlas`tibas ticībā tiekam taisnoti un taisnojoši arī domājam(ne atprasām) par citiem?


Es gan, brāli, šaubos vai reliģija = ticība. Kā tu domā? Man vienkārši ir grūti saprast kā mēs varam celt vienotību ārpus Kristus Miesas. Es nekādi nevaru saskatīt reliģijas (jebkādas) vietu Kristus Miesā. Tu saki, ka mums nav nekādu tiesību nevienam atprasīt kādas reliģijas likumu un es tevi 100% piekrītu. Toties Dievs no visiem pieprasa svētumu un bez svētuma neviens Dievam pat tuvumā nedrīkst rādīties. Slava Dievam, ka neatkarīgi reliģijas likumiem mums Dieva mīlestība devusi žēlastību Jēzū Kristū, ka mēs vairs neesam padoti bauslībai, bet Gara brīvībai. Tāpēc es nezinu, vai mums vajadzētu meklēt jelkādu vienotību ārpus Jēzus, kur nav ne žēlastības, ne mīlestības, bet tikai reliģioza likumu atprasīšana. Jo ir taču rakstīts – kam ir Dēls, tam ir dzīvība, kam Dēla nav, tam nav dzīvības sevī. Vēl vairāk – Dievs Ābrahāmam lika padzīt kalponi un viņas dēlu. Kalpones dēlam (Ābrahāma reliģijām) nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu (Ābrahāma ticība). Kas grib turēties pie tādas vai citādas reliģijas, tam nav nekādas daļas pie Apsolījuma, jo tāds ir miesīgs un miesīgi cenšas aizsniegt Debesu Valstību ar pašizdomātu dievkalpošanu.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.18 11:09:22
Man domāt ka Dievs nepieprasa svētumu, to svētumu mēs dažkārt pieprasām viens no otra. Es saskatu ka Dievs aicina viņam sekot un atsaukšanās viņa aicinājumam mums piepilda ar svēto garu un tad kaut kad tas viss dod svētā gara augļus, un tie ir kas aprakstīti galatiešu 5.-ajā nodaļā.........
Pacietību pret tikko ieaicinātienm ļaužiem, kuri vēl nespēj piepildīt vārdu, jo ir bērni kuriem vajag pienu. No zīdaiņiem tak nepieprasām ....? Kas grib būt liels lai ir visu kalps.
Domājams Dieva kalps nav diktators.
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.18 11:40:08
rainars

Dievs Savā žēlastībā pieprasa svētumu – šo Dieva prasību nav iespējams atdalīt no Viņa žēlastības.
1.Pētera 1:1 Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, svešiniekiem, kas izkaisīti Pontā, Galatijā, Kapadoķijā, Āzijā un Bitinijā,
2 ko Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis, Garā svētīdams, lai tie būtu paklausīgi un taptu apslacināti ar Jēzus Kristus asinīm: žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi.
3 Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem,
4 neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums,
5 kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā.
6 Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos,
7 lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.
8 Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā,
9 kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu.
10 Par šo pestīšanu ir taujājuši un pētījuši pravieši, kas pravietoja jums nolemto žēlastību,
11 gribēdami izzināt, uz kuru vai kādu laiku norāda Kristus Gars viņos, kas iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību.
12 Viņiem tika atklāts, ka ne viņiem pašiem, bet jums nāk par labu tās lietas, ko jums tagad pauduši tie, kas jums evaņģēliju sludināja Svētajā Garā, kas no debesīm sūtīts. Šais lietās pat arī eņģeļi kāro ieskatīties.
13 Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies.
14 Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.
15 Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā,
16 jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. -
17 Un, kad jūs To piesaucat kā Tēvu, kas, cilvēka vaigu neuzlūkodams, spriež tiesu pēc ikkatra darba, tad pavadāt bijībā savas svešniecības laiku.
18 Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem,
19 bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm,
20 kas gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ.
21 Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu.
22 Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi,
23 jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.
24 Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi.
25 Bet šis ir tas vārds, kas jums tapis kā prieka vēsts sludināts.
-------------
Kas attiecas uz garīgo pienu – tas ir pats pamatu pamats, piens, ar kuru ikviens jaunticīgais tiek barots vispirms


Ebrejiem 6: 1 Tāpēc, atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai, nelikdami atkal pamatu ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ticību Dievam,
2 ar mācību par kristībām, roku uzlikšanu, miroņu augšāmcelšanos un mūžīgo tiesu.

Tātad atgriešanās, ticība, kristība, Svētā Gara svaidījums, augšāmcelšanās un mūžīgā tiesa. Kā redzi, brāl – vispirms ir atgriešanās no grēkiem. Pats pirmais, kam jātiek sludinātam un tikai tad viss pārējais. Tas arī ir pilnais evaņģēlijs, kas vispirms dod skaidru liecību – tu esi nolādēts grēcinieks un uz nāvi notiesāts (tas nenozīmē, ka mums savā miesas spēkā par to jāpārliecina, bet Gars Pats dod liecību, runādams caur mums). Tātad vispirms Svētais Gars tādā vai citādā veidā (nav mūsu darīšana un noteikšana, kā Viņš to dara) pārliecina cilvēku par viņa nolādētību grēku dēļ. Un tad nāk žēlastības pasludinājums par nepelnītu izglābšanos Jēzū Kristū, Kurš ar Savām Asinīm mūs no šī lāsta ir atpircis. Mums, protams nav ārēji jācenšas burtiski atkārtot šo secību – tā nav nekāda instrukcija, bet atklāsme, kā darbojas Svētais Gars. Un vēlreiz – nav mūsu darīšana, kā Viņš grib darboties un mums ir jāaizliedz savai miesai te ko noteikt vai darboties, un jāpakļaujas Svētā Gara vadībai.
dafne
# Labojis dafne: 2013.03.18 11:48:45
Ingars
domā Dievs pieprasa svētumu...Dievs ir svēts,tapēc Viņa priekša neviens nespēj pastavēt kas tads nav
man tik šķiet,ka uzreiz janošķir taisnošana no svētosanas(kas ir ilgstoss process)
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.18 11:52:23
Caur Glābēja upuri, to pieņemot, topam svēti un varam pieiet pie žēlastības troņa īstaja laikā lai dabūtu apžēlošanu. Un es saskatu ka jāmāca cilvēkiem piņamt žēlastību , jo bez sludināšanas par to ir grūti noticēt ka bez nopelniem esmu pestīts , kaut apkārt viens no otra pieprasa likumus kurus izpildīt ir neiespējami............
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 90 , pavisam kopa bijuši: 131