atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Ekumēnisms
Pagris
Iesūtīts: 2012.01.18 22:22:13
Kā jūs vērtējat "Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību" ievietoto informāciju izdevumā "Mieram tuvu". "Katru gadu šai nedēļai tiek izvēlēta īpaša tēma, šogad to piedāvā Polijas kristieši no Polijas Romas katoļu Baznīcas, pareizticīgās Baznīcas, kā arī veckatoļu un protestantu ekleziālajām kopienām."
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.21 11:35:55
laikam jau neesi aizmirsis
Bet te par ar ekumēnismu saistītām lietām
aivars.lapsans [83.187.153.98]
# Iesūtīts: 2013.02.21 14:30:12
Confrater

Protams, jau, ka primāri tas.
Dievs Tevi mīl. es arī !
kapituls [91.200.66.80]
# Iesūtīts: 2013.02.22 12:17:45
to Aivars
1kurš ķeizars un vai ekumenisma dēļ noteicis pelnu dienu 47 dienas pirms Lieldienām.ja svētdienas neskaitās,tad tajā dienā nebūtu jāmāca par gavēni un var ēst pilnu vēderu,citādi pretrunas-ir gavēnis bet neskaitās ,nav gavēnis bet jāgavē.gavēt -neēst neko.Lk4.2
2uz jautājumu-kāpēc mācekļi negavē,atbile-kad Kristu atņems ,tad gavēsMat.9.14,15.
kas māca un dara visu ko Kristus pavēlējis,tiem Viņš ir klāt ikdienas līdz pasaules galam.Mat28.20,
kas māca un pavēl gavēt,tie paši apliecina un parakstās,ka Kristus viņiem atņemts,tad jāgavē nopietniMat6.16,17,18,
var arī ekumenisma dēl gavēt,atteikties n o bīskapa amata utt
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.23 11:47:52
kapituls [91.200.66.80]
1) no - http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=publikacijas_par_rf&fu=a&id=12.. 86305498 :
Lielās lūdzamās dienas izcelsmei ir cits raksturs. Lūdzamā diena ir īpaša svinama diena, ko Baznīca kopā ar valsti ir noteikusi pastiprinātai dievlūgšanai, svētcerei, grēknožēlai un atgriešanai, reizēm arī pateicībai. Jau Babilonijā un citur bija paradums lielu nelaimju gadījumos noteikt lūdzamās dienas dažādiem nožēlošanas rituāliem un lūgšanām, kas tieši ietekmētu dievību un pamudinātu viņu novērst nelaimi, kā tas redzams, piemēram, Jonas grāmatas 3. nodaļā. Līdzīgi ir rīkojušies arī Israēla tautas vadītāji. Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, līdzīga rīcība sākās arī kristīgās valstīs, piemēram Teodosija Lielā un Kārļa Lielā laikā. Visvairāk lūdzamo dienu prakse ieviesās kara un posta laikos. Sākumā tādas lūdzamās dienas bija vienreizējas, ārkārtējas, bet tās mēdza pārvērsties par pastāvīgām, ik gadus svinamām. Viduslaikos katoļu zemēs parasti lūdzamās dienas nolika sakarā ar četriem lieliem gavēņiem. Bez šīm kārtējām lūdzamām dienām ārkārtējos gadījumos nolika vēl īpašas lūdzamās dienas. Evaņģēliskajās zemēs valdības jau kopš 16. gadsimta vajadzības gadījumos noteica lūdzamās dienas. Latvijā luteriskās Baznīcas lūdzamās dienas bija noliktas tiklab Kurzemes hercoga valstī, kā arī Vidzemē. Vismaz kādu laiku kopīga lūdzamā diena bija 15. janvāris par piemiņu 1582. gadā noslēgtajam mieram ar Krieviju. Vēlāk Kurzemē hercoga Jēkaba laikā svinēja vēl 18. februāri par piemiņu hercoga izglābšanai no nāves Liepājas Purvos (1648) un 27. jūniju par piemiņu hercoga atbrīvošanai pēc Olīvas miera līguma (1660). 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā svinēja četras lūdzamās dienas februāra, maija, augusta un novembra beigās, kuras bija grēknožēlas un gavēņa dienas. Pēc lielā mēra 1710. gadā noteica tikai divas lūdzamās dienas augusta un novembra pēdējā nedēļā. Vidzemē zviedru laikos ieveda lūdzamās dienas pēc zviedru parauga. Gustava Ādolfa patente 1526. gadā noteica trīs lūdzamās dienas, vēlāk to skaitu palielināja līdz četrām. Vispār zviedru laikos bija 2 — 4 lūdzamās dienas, ko mēdza nolikt noteiktos datumos, parasti piektdienās, un tauta tās iesauca par ķēniņa piektdienām. Strādāt šais dienās bija aizliegts. Kopš 1644. gada lūdzamajās dienās visai valstij noteica vienādus sprediķu tematus un ceremonijas. Jaunākajos laikos šādas dienas nozīmi saskata vajadzībā garīgās dzīves padziļināšanai sevi nopietni pārbaudīt un censties pārveidoties, atgriezties. Lielajā lūdzamajā dienā ir jāapdomā arī tautas un valsts kopīgā vaina. Kā redzams, atšķirībā no Pelnu dienas lūdzamās dienas, to skaitā t.s. Lielā lūdzamā diena, kuru pazīstam šodien, nav būtiski saistītas ar liturģiskā gada laiku un tās novietojums dažādos laikos un apstākļos ir mainījies. Pašreizējo Lielo lūdzamo dienu Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir mantojusi no Krievijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, kur tā saskaņā ar Baznīcas likumiem 1832. gadā bija nolikta uz trešdienu pēc sestās svētdienas pirms Lieldienām.
2) Protams, arī tā var uz to paskatīties. Ja cilvēks gavēdams aizmirst Kristu, tad labāk būtu ēdis.
Skolniekss [46.109.230.241]
# Iesūtīts: 2013.02.23 20:35:17
Aivars
Man šķiet, ka ir pienācis laiks, ka Skaidrībai trūkst vietas starp haosu, kurš iezīmē savas robežas Skaidrības teritorijā. Skaidrība noteikti spēlēs Himnu!
dafne
# Iesūtīts: 2013.02.24 16:52:59
*Aivars,paldies,labs tas ilustretās v.num.bus" jāiemet aci" biežāk..
dafne
# Iesūtīts: 2013.02.24 22:16:09
http://www.sieviesuordinacija.lv/jaunumi
ar tadas interesantas ziņas..par pavestu
kapituls [91.200.66.80]
# Iesūtīts: 2013.02.25 12:13:34
to Aivars
tas pats R.Feldmanis rakstījis ka viņa un iepriekšējām paaudzēm pelnu diena luteraņiem bija joku diena un viņš bija ļoti izbrīnījies ka jaunā paaudze tādu ieviesusi baznīcā sk.R.Feldmanis latvijas baznīcas vēsture
vienīgi Dievam gods
memoriāls [5.135.145.31]
# Iesūtīts: 2013.02.26 17:38:12
kapituls [91.200.66.80], Ja R.Feldmanis tiešām tā rakstīja, tad tas nav vienīgais gadījums, kad viņš nav bijis konsekvents. Es Mežaparka draudzē biju no astoņdesmito gadu sākuma un pats piedzīvoju, ka viņš varbūt vienīgais visā LELB turēja pelnu dienas dievkalpojumus.
Mieriņš [82.145.211.39]
# Iesūtīts: 2013.02.26 19:06:50
draugi, nevar taču gribēt lai god.profesors Feldmanis visu mūžu domātu visās lietās vienādas domas.
kapituls [91.200.66.80]
# Iesūtīts: 2013.02.27 13:58:57
skat R.Feldmanis Latvijas baznicas vēsture .lmf.2010,
16.lekcija,260,261 lpp
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.07 09:57:34
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/456202-pedofilijas_upuru_atbalsta_grupa_publisk.. o_kardinalu_melno_sarakstu
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.07 11:12:19
Varētu taču beidzot to celebatu atcelt..neč***** sev un citiem cilvekiem dzīvi
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.10 18:16:05
http://www.apollo.lv/zinas/bulgaru-biskapam-neizdodas-pardod-rolex-pulksteni-lai-baznica-varetu-nomaksat-rekinu/557635 - interesants zizlis
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.10 18:57:51
Aivars
pirmais kas iekrita acīs bij tā divgalvainā čuska..vai pūķis..nevar īsti saprast kas tur domāts...
Rolex..nu labi,ka ir ko pārdot
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.10 19:14:51
dafne
Jā, jaux asklēpija zizlis ar plusiņu pa vidu! Mūsu bīskapa zizlis, lai gan man šķiet, ka tur prasās trešais pumpurs par godu Trīsvienīgajam, kā arī nākotnei/cerībai, tomēr izskatās bibliskāks.
dafne
# Labojis dafne: 2013.03.10 19:32:38
Aivars
ko..musu biskapam ari tads ir?..ja godigi,neesmu ta ipašī verojusi..un iedziļinajusies
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.11 08:27:31
Pavēro gan. Ir zizlis ar liepu lapām takš jau kā priekš Liepājas
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.12 08:52:28
Aivars
labi,meginasu nokert biskapu ar zizli
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.12 09:47:57
No wikipedijas: Ekumēnisms (grieķu:οἰκουμένη (oikoumene)- "apdzīvotā pasaule" ir kustība kristietībā, kas vērsta uz vēsturiskās sašķeltības pārvarēšanu un visu konfesiju apvienošanos. Dažreiz šo vārdu attiecina arī uz citām reliģijām.
Plašākā nozīmē ar ekumēnismu dažreiz apzīmē Ābrama reliģiju - kristietības, jūdaisma un islāma vienotību.

Abrahāma ticība(reliģija) ir ticība Dievam kas taisno grēciniekus.
Kam ticam ? Tam ka likums taisno , ar no tā izrietoš``as likumīgās likuma pieprasīšanas , vai no Dieva žēlas`tibas ticībā tiekam taisnoti un taisnojoši arī domājam(ne atprasām) par citiem?
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 96 , pavisam kopa bijuši: 137