atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Mūsdienu cilvēks vairāk tic lieciniekiem nekā skolotājiem
Zive.
Iesūtīts: 2011.10.22 14:22:31
Mūsdienu cilvēks vairāk tic lieciniekiem nekā skolotājiem, vairāk pieredzei nekā doktrīnai, viņš vairāk uzticas nevis teorijām, bet dzīvei un faktiem. Tātad pamatmisija – dzīves liecība – ir neaizstājama.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:11:17
Zive.

" vai pazīstot Kristu cilvēks mainās" - ja īsi un kodolīgi: jā, mainās. Es tikai pieļauju, ka mums varētu būt atšķirīga izpratne par to, kas un kā mainās. Pieļauju, ka tu ar mainību domā moralitāti (ja tā nav, lūdzu, palabo); es savukārt vairāk domāju par sarunu, kas notika starp Jēzu un Nikodemu - atdzimšanu no augšas, Svētajā Garā; es domāju par grēku nožēlu, patieso atgriešanos no saviem grēkiem un atdzimt Svētajā Garā. Tas nozīmē, ka būtiski svarīgāk ir nevis tavs morāles līmenis, bet ka Dievs par tevi ir apžēlojies, ka tev ir žēlīgais Dievs, nevis dusmīgais, kas tiesā par katru morālas dabas pārkāpumu. Tā ir ļoti būtiska atšķirība.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:14:55
Zive.

Atdzimšana Svētajā Garā un tādas lietas kā morāle, ētika, tikumība ir diametrāli pretējas lietas. Atdzimšana tev dāvā dzīvību, mūžību. Morāli uzlabojumi tev to nenodrošina. Es runāju par dzīvību, tu - par uzvedību. tās ir tās galvenās atšķirības.
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:16:20
patieso atgriešanos no saviem grēkiem un atdzimt Svētajā Garā

Skaisti! Vari paskaidrot, ko reāli šīs divas lietas nozīmē? Kā tās izpaužas?
dafne
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:23:38
kaut kas jau pie uzvedibas ar paradās..ta jau nav,ka paliek tas pac vecais cilvēks
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:34:39
Zive.

Vislabāk to paskaidro paši Raksti.Lūk, Ps. 51 Dāvids Svētajā Garā saka: "Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkso māte mani ir ieņēmusi." Ieteicams būtu izlasīt visu Ps. 51. Šos vārdus Dāvids teica priesterim Nātanam pēc tam, kad Dāvids bija piegulējis sava uzticamā karavīra sievu, Batsebu. Viņa palika grūta, gaidīja bērniņu no Dāvida. Dāvids, gribēdams slēpt šo grēku, visādi gribēja izkārtot lietas tā, lai šis karavīrs piegulētu savu sievu un aizdomas novērtos no Dāvida. Nodoms neizdevās, un Dāvids nosūtīja šo karavīru kaujas laukā, kur tas aizgāja bojā. Dāvids domāja, ka ir noslēpis savu grēku. Viņš bija izdarījis dubultgrēku. Dievs nolēma viņu nonāvēt. Viņš aizsūtīja ar šo vēsti pie Dāvida Nātanu. Dāvids nožēloja to, ko viņš bija izdarījis, un šī viņa grēsūdzes dziesma ir atrodama Ps. 51. Dāvids saglbāja savu dzīvību, bet bērns - mira.

Kā arī Pāvils citē praviešu vārdus Rom. 3:10-18. Pat ja tu neapzinies savus grēkus, tad tomēr tu esi grēciniece, kurai vajadzīga Dieva žēlastība.

Atdzimšana notiek Sv. Kristībā. Lutera katehisms ļoti labiskaidro šīs lietas.
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.01.03 15:40:57
dafne

kaut kas jau pie uzvedibas ar paradās..ta jau nav,ka paliek tas pac vecais cilvēks - bet protams. Tikai pavisam uz cita pamata. Viena moralitāte ir no augšas, otra - no zemes. Viena ir šķīsta, otra - kā bija tā arī palika nešķīsta. Ārēji to, protams, ir grūti saskatīt. Taču Dieva vārda priekšā nekas nav apslēpts. Bet taisnais no Dieva žēlastības dzīvo.
Zive.
# Labojis Zive.: 2012.01.03 15:42:59
Nu tieši tā - šis psalms kā reiz ideāli tiešām parāda nožēlu un nožēlas lūgšanu:
12 Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13 Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14 Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!


Un Dievs taču uzklausa lūgšanas, kas Viņam ir patīkamas.

Vai var būt tā, ka Jūsu attieksmē pret šo JP II tekstu par lieciniekiem vienkārši parādās tipiskās luterāņu bailes no labajiem darbiem?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:52:33
Zive.
oi, oi, oi
... tipiskās luterāņu bailes no labajiem darbiem. Nu gan sarunāji!
Luterāņi nebaidās no labiem darbiem, tieši otrādi! Tādēļ viņi tik ļoti ciena Kristus darbu
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.03 15:58:37
Aivars Nu nesatraucies tak tā Zinu, jau zinu, tā drīzāk bija neliela ironizēšana par to, ka bieži vien luterāņi katoļiem mēģina piespēlēt bumbas par to, ka katoļi ar labajiem darbiem mēģina izpelnīties debesis. TB, nepareizo motivāciju jautājums.
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.01.03 16:06:52
Zive.

Dievam ir patīkamas tikai tās lūgšanas, kurās tu atgriezies no saviem grēkiem Kristus vārdā. Kad grēki piedoti, Dievs dāvā savu Garu un dāvā mums labos darbus - mīlestības darbus, ka mēs spējam mīlēt pat savus nelabvēļus, - tos, kas tevi ienīst, bet tu viņam kalpo Kristus nevis savas moralitātes vārdā.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:08:20
Zive.

Ļauj man arī paironizēt. Luterāņi baidās no labajiem darbiem, tā pat kā katoļi no Bībeles.
Zive.
# Labojis Zive.: 2012.01.03 16:12:10
Uldis Nu re! Pēc Taviem vārdiem izskatās, ka manai ironijai arī bija pamats Paldies par apliecinājumu

Ļauj man arī paironizēt. Luterāņi baidās no labajiem darbiem, tā pat kā katoļi no Bībeles.

Tieši tāpēc katoļiem ir tāds labs izdevums kā Mieram Tuvu - tā, lai varētu dzīvot nemitīgās bailēs
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:22:38
Zive.

Zini, ja tu dzīvo nemitīgās bailēs, tad tu gan esi morāls cilvēks, bet ne Kristus bērns. Kad tu būsi Kristus bērns, tad tu patiesi mīlēsi, tu zināsi, kas ir mīlestība, jo baiļu tev nebūs. Dieva vārds par bailēm un mīlestību saka tā: "Mīlestībā nav baiļu, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes; bailēm ir mokas, un bailīgais nav pilnīgs mīlestībā." (1. Jņ. 4:18) Ja tu baidies, tad grēks aizvien vēl tevī. ļauj lai Dieva vārds tevi šķīsta. Paļaujies vairāk tam, ko Kristus saka, nevis savai miesai.
Zive.
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:26:35
Tieši tāpēc katoļiem ir tāds labs izdevums kā Mieram Tuvu - tā, lai varētu dzīvot nemitīgās bailēs - khm. šis arī nebija nopietni uztverams teksts...
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:36:37
Zive.

Morāles atšķirība no grēksūdzes ir tāda, ka morālē es sev liekos skaists, bet grēksūdzē - pretīgs un riebīgs nelietis. Tā ir situācija, kad garīgi izjūti savu pretīgumu tik lielā mērā, ka tu nevari savādāk, kā doties pie Kristus. Tu redzi sevi tik nožēlojamu, ka pats sev gan garīgi, gan morāli, gan fiziski vienkārši riebies. Daudzi šajās situācijās dara pašnāvības. Bet tā ir Dieva žēlastība, kas liek tev atrast Kristu. Un kad tu nostājies biktstēva priekšā, tad aiz bailēm tu esi nosvīdis slapjš, ļaunais, kas tevī, krata tevi, ka tu fiziski trīci un drebi aiz bailēm. To nevar aprakstīt. Tas, kas kaut reizi ir piedzīvojis patiesu nožēlu un atgriešanos, pazīst šīs sajūtas. Bet tad, kad tu sauci pēc Dieva kā Dāvids: "Kungs, radi manī šķīstu sirdi," tad šis brīnišķīgais no visbrīnišķīgākajiem vārdiem klusi un mierinoši saka: "Tev tavi grēki piedoti! Ej Dieva mierā!" UN tu lido kā ar spārniem. Bailes vienā mirklī pazūd. Apbrīnojams prieks un miers. Kāds var būt vēl labāks darbs, ka tu esi glābis kādu cilvēku no nāves!
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:50:54
interesants diskusijas pavērsiens ar laboratorijas darba elementiem
Kam tagad `modernais cilvēks` lai uzticas: Uldim vai Zivei? Kurš ir skolotājs, kurš liecinieks? Kurš nopietni uztverams, kurš mānās?
Un ja viņi pēkšņi apgalvotu kaut ko vienu, kuram varētu ticēt, bet kurš mānītos? Vot tev `miesas evaņģēlija` dillemma!


Zive.
Bet, kas attiecas uz katoļiem, vai tad nu luterāņi tiešām tādas bumbas piespēlē, ko paši katoļi nebūtu izrunājuši? Vispār, ja sanāk, izlasi Brenana Menninga (starp citu pieredzējis franciskānis) "Evaņģēliju Skrandaiņiem", kur cita starpā viņš padalās arī ar savu jaunības pieredzi. Interesanti.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.03 16:55:00
skolniekss [195.8.115.229]
Esi tik drošs? Vai Tu runā par sevi Baznīcā vai atkal teoretizē?
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.01.03 17:01:47
Aivars

Tev taisnība par tiem "laboratorijas darba elementiem". Man uzticēties nevajag, jo esmu tāds pats grēcinieks kā citi. Uzticība pienākas Kristum. Kas attiecas uz mani, es tikai minēju kādu fragmentu "iz manas dzīves" - ko Kristus ar mani ir darījis.

PS
Es tikai mēģināju vārdos ietērpt neizsakāmo.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.01.03 17:12:08
Uldis
Tas jau pats par sevi, ka Kristus ir ārpus konkurences. Es vairāk apspēlēju to tēzi par lieciniekiem un skolotājiem, un kā lai izšķir jūsu strīdā kurš ir kurš, un kas notiks, ja jūs par kaut ko vienotos. Jo ir skaidrs, ka ja skolotājs un liecinieks saka vienu un to pašu, tad lieciniekam `modernais cilvēks` uzticās, bet skolotājam ne
Uldis
# Iesūtīts: 2012.01.03 17:31:52
Aivars

Zini, kāda ir atšķirība? Es stāstu no sevis, bet Zive citē svētīgo pāvestu. Tātad, viņa sniedz liecību par liecību, bet es - par Kristu. Svētīgais pāvests sniedz liecību par kaut kādu abstraktu misionāru, kam skolotāja misija ir sekundāra (no konteksta tā izriet), bet personiskie darbi ir primāri. Es nesaku, ka tas ir slikti, ka kāds spēj aizraut citus ar savu labo piemēru. Svētīgais pāvests saka, ka piemērs ir svarīgāks par Rakstiem, bet es apgalvoju tieši pretējo - primārais ir Dieva Vārds, Kristus Evaņģēlijs. Jo Kristus ir Jaunās Derības Templis.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 81 , pavisam kopa bijuši: 9068