S.R... 
|
Iesūtīts:
2011.08.08 09:35:52
Grēka alga ir nāve.
Kā zināms, mēs grēkojam, vairāk vai mazāk apzināti. Kā tad ir? grēks, tiek piedots, sekas paliek. |
|
vilks  |
# Iesūtīts: 2011.08.09 13:52:41
Kurilbobs [91.188.42.9]
pasaki vēlreiz, moš gļuks? |
Kurilbobs [91.188.42.9] |
# Iesūtīts: 2011.08.09 14:04:44
vilks
es tik gribeeju piebilst, ka ir lietas, kur nekas nav jaraksta, kur viss jau skaidrs pashaa saakuma. Piemeram, ja paradaas "abpusejas juutas" ar precetu cilveku vai arii tiek piedaavaats padziivoties taapat un tad jau maniis. |
Vienkārši balss  |
# Iesūtīts: 2011.08.09 15:14:53
S.R...
Viena no grēka sekām ir apziņa, atmiņas par konkrētu grēku. Dievs to piedod, ar cilvēkiem izlīdzinies, bet tā sekas kā tāds mazs īleniņš paliek un pašam ieduras pa reizei. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.08.09 20:55:40
Varbūt daudzi pārāk abstrahēti kāpēc? atkristu, ja uz dzīvi un dzīvību paskatītos kā dāvanu. Savā ziņā tā bija arī Dieva atbilde bēdu nomocītajam Ijabam. Dāvanu, kura mums pašiem nemaz īsti nepieder, bet ir iedota uz laiku, pret kuru arī atbildīgi (kam kas uzticēts) vajadzētu attiekties. Domājot arī par tiem cilvēkiem, kuri mums līdzās (tēvi, mātes,brāļi, māsas, bērni, draugi utt) arī viņi mums privātīpašnieciski nepieder, lai cik tuvi būtu.
Jēzus visu bauslības problemātiku formulē manuprāt ļoti pārsteidzoši - mīli Dievu un mīli savu tuvāko. Mēs bieži netiekam tālāk, kas vainīgs? kas man par to būs? ko darīt, lai iegūtu to vai šito? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.08.09 21:17:56
Nu jau pie mums populārais Alberts Nolans vārdam grēks un ego liek gandrīz vienādības zīmi. Visu pārlieko optimismu un koķetēriju ap šodienīgo kas es esmu? - lāga zēns vai meitene - graujoši un iznīcinoši. "Mūsdienu psihologi un garīgi rakstnieki, kā arī es šo vārdu [ Ego ] visplašāk lietojam kā norādījumu uz sevī centrētu patību. Tas ir "es", kas iedomājas sevi kā pasaules centru, jebko vērtējot pēc viena kritērija, kā tas ietekmē "mani" un tikai "mani". Ego ir savtīga patība." |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.08.09 22:07:39
Raimonds
Te gan vairāk bija cepiens par ne tik mīļiem tēviem un mātēm, kam tomēr bērns ir uzticēts |
muga34  |
# Iesūtīts: 2011.08.09 23:10:55
S.R... - ja tu ar sekām domā šīs pasaules izpausmes - tad jā ar tām tev jāsadzīvo un jādara viss mīlestībā lai kādas arī būtu šīs sekas - ārlaulības bērns, apvainots cilvēks, sabojāts īpašums u.t.t. un ja tu dzīvo un elpo ar Dievu tad Dievs redzot tavu ticību un nesautību to vērsīs par labu - paliekot atvērti Kristum domāju nakamības sekas tiek nolīdzinātas... |
Farizejs  |
# Iesūtīts: 2011.08.17 21:23:33
šķiet ka esam gana ilgi grēkā nodzīvojuši, ka tas ir mūsos iedzīvojies. nāve neatkāpjas tāpēc, ka mēs no grēka neatkāpsimies. |
S.R... |
# Labojis S.R...: 2011.08.18 18:34:04
παλαιό ανόητος
??? cilvēks miesīgi ir bara dzīvnieks . tas, kura gars ir spēcīgāks par paša miesu ir Cilvēks, tiesa gan, tādu nav daudz. varbūt pat tikai viens. nu lūk, un pateicoties Viņa uzvarai pār miesu, pār grēku - mēs, nabaga bara dzīvnieki drīkstam cerēt uz ko vairāk.
tieši šī grēcīguma - vājuma alga ir Cilvēka nāve. kā fiziskā, tā garīgā aspektā. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2011.08.18 18:42:47
Ctulhumiesas prāts ir kas daudz spēcīgāks par nekritisku domāšanu vai lētticību. tas ir gēnos, asinīs, var teikt, instinktu līmenī esošs. |
S.R... |
# Labojis S.R...: 2011.08.18 18:55:52
Ctulhunezinu,nezinu. kad nonākam ekstremālos apstākļos, tad jau tikai īstā daba parādās savā krāšņumā. i togo, neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kas viņā ir. un kas var atklāties.
praktiski es nekādas ilūzijas par sevi neloloju, tas man dod kādu kripatu mieru. un samierināšanos gan ar sevi, gan Dievu. gan ar cilvēkiem.
|
S.R... |
# Labojis S.R...: 2011.08.19 15:39:11
Ctulhu
jāāā... bet neviens neliek.  |
svētais  |
# Iesūtīts: 2011.08.19 15:42:41
nezinu,nezinu. kad nonākam ekstremālos apstākļos, tad jau tikai īstā daba parādās savā krāšņumā. i togo, neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kas viņā ir. un kas var atklāties.
piekrītu |
S.R... |
# Labojis S.R...: 2011.08.19 15:52:07
Ctulhu
ai, man slinkums noformulēt jautājumu. ieliec moš pats.
|
12345 [195.13.138.119] |
# Iesūtīts: 2012.10.25 09:46:46
Daudzi no mums, būtībā lielākā daļa, mani ieskaitot, pat nespēj aptvert ko nozīmē nomirt grēkam un atdot sevi Dievam, atdodot sevi Jēzum Kristum. Jā, patiešām tā ir, ka "Katrs, kas paliek Viņā, negrēko". Jo tajos brīžos, kad mēs 100% esam Viņā un tie var būt tikai 100%, mēs vienkārši nespējam grēkot, mūsu prāts vienkārši neskatās grēka virzienā, jo tas lūkojas uz mīlestību. Paliktdami mīlestībā mēs esam ar Dievu un mīlestības stāvoklī mēs nespējam grēkot. Arī patiesai mīlestībai nav kaut kādi egoistiski piejaukumi. Tā ir 100% mīlestība. Un katrs no savas pieredzes var teikt, cik reizes dzīvē mēs šādu stāvokli esam sasnieguši. Pie kaut kā tāda es parasti esmu nonācis aiz lielas grēku nožēlas, sevis aizliegšanas (brīžos, kad cits ir svarīgāks līdz pakāpei, kad savas intereses tiek nobīdītas malā). Bet tie ir daži gadījumi dzīvē. Un tie ir patiesi laimīgi brīži. Augšāmcelšanās nav tikai mi |
12345 [195.13.138.119] |
# Iesūtīts: 2012.10.25 09:51:28
Gribēju teikt, ka, lai saglabātu šādu konstantu, nemainīgo stāvokli, ir jānomirst savai miesai. Bet tā ir mistiskā nāve. Dzīvē to var piedzīvot caur klīnisko nāvi un atgriešanos ķermenī. Bet šai nomiršanai jābūt brīvprātīgai. Brīvprātīgi ziedot sevi mīlestībai - Dievam, citiem cilvēkiem. Ja, kamēr mēs sevi tādā veidā nenododam Jēzum, mēs vienmēr kritīsim atpakaļ grēkā. Un tā kā mēs šādi, kā daudzi, piemēram Katoļu Svētie, ir pārdzimuši, diezin vai spējam, mums vienkārši ir jādzīvo tā, lai pēdējā dzīves stundā varētu atdot savu garu Dievam.
Nelaime tāda, ka mēs gribam "labi" dzīvot arī šajā dzīvē. Dievs to neliedz - mīliet viens otru. Mīlestība ir debesis zemes virsū! |
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.10.25 10:01:35
12345 [195.13.138.119]man atkal liekas,ka tikai viens iŗ spējis mīlēt par visiem 100 procentiem...bez grēka.Bet tam,ka ir jādzīvo...es piekrītu. |
Jēzus māceklis |
# Iesūtīts: 2012.10.25 11:13:31
Esmu ievērojis, ka tiem, kas nožēlojuši grēkus, rādījuši cienīgus atgriešanās darbus un atzinuši Jēzu, tiem Dievs JD savu mīlestību atklāj, proti, pēcāk saviem mācekļiem un ticīgajiem bērniem.
Neticīgajiem saka, lai tie nožēlo grēkus un atgriežas no grēkiem un rāda cienīgus atgriešanās darbus un neliek uzsvaru uz savu mīlestību, jo tikai reiz tā Dievs mīlēja pasauli un tādā veidā, ka deva Jēzu kā glābšanu mums visiem no mūsu grēkiem. Grēka sekas ( nāve ) un Dieva dusmas par grēku paliek nemainīgas ( salīdzinājums ar vara čūsku tuksnesī) Apustuļu darbos sludinot evaņģēliju ne reizi neizskan vēsts par Dieva mīlestību, bet par to, ka jānožēlo grēki un jāmaina dzīvesveids. |
Jēzus māceklis |
# Iesūtīts: 2012.10.25 11:20:04
Ctulhu fthagn! [85.195.118.226]
tev jāglābjas no saviem grēkiem, jānožēlo tie un jārāda cienīgi atgriešanās darbi. Tad, kas zina, Dievs par tevi apžēlosies un atklās tev savu mīlestību. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.10.25 11:22:46
Jēzus māceklis
Kā tas iespējams: sludinot evaņģēliju ne reizi neizskan vēsts par Dieva mīlestību ? |
:: Pievienot komentāru
|
