atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Domstarpības ar mācītāju
vilks
Iesūtīts: 2011.08.01 21:45:28
Jautājums, kas mani nodarbinājis jau sen (tieši pašlaik nav aktuāls, bet nav pamata domāt, ka kādreiz atkal nebūs).

Kā kristietim rīkoties, ja ir domstarpības ar mācītāju un šķiet, ka mācītājs kļūdās? (ne teoloģiskos jautājumos) samierināties un paklausīt? Meklēt citu draudzi? Vēl cita iespēja?

Diskusija kristiešiem - draudžu locekļiem.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.01 23:56:04
vilks
Situācijas ir dažādas, tāpat arī draudzes un cilvēki. Varbūt dod drusku mājienu. Vecuma atšķirības draudzēs vienmēr ir bijušas un būs, tāpat draudzes mērķis jau nav visu uzlabot, optimizēt, aprīkot, visam modernajam iet līdzi utt. Konflikti var rasties, ja kādu gribam pārtaisīt un likt kaut ko darīt.
vilks
# Iesūtīts: 2011.08.02 00:05:13
Raimonds
Man nav pašlaik konkrētas situācijas. Parunājos mazliet ar draudzeni, atcerējāmies senākus laikus, un sapratu, ka man joprojām nav risinājuma šāda tipa problēmām.

Konflikti var rasties, ja kādu gribam pārtaisīt un likt kaut ko darīt.
nu jā - gribam likt, lai mācītājs pieņem citādākus lēmumus, nevis tādus, kā pieņem, jo pašreizējie izskatās draudzi ne-ceļoši. bet mācītājam ir cits skatījums, un tur tie konflikti rodas.
Vienkārši balss
# Labojis Vienkārši balss: 2011.08.02 01:46:27
Ja atšķirības redzējumā par to, kāds ir draudzes uzdevums pasaulē, resp., kādā veidā draudzei jāpilda sava misija, radikāli atšķiras no tā, kāds ir aktīviem draudzes locekļiem, tad situācija ir smaga, pat gandrīz neatrisināma.

Piem.,ja laji domā, ka draudzē jāattīsta jaunatnes aktivitātes vai svētdienas skolas darbs, bet mācītājs uzskata, ka nekas tāds nav vajadzīgs un aprobežojas tikai ar pasludinājumu un sakramentu pareizu pārvaldīšanu.
Vai lajiem jānoskatās, ka šādas mācītāja nostājas dēļ draudze stagnē un dilst?
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.02 08:20:08
Dītriha Bonhēfera gramata"Dzīve kopībā"atbild uz diezgan daudz jautajumiem par to kadai jabut draudzei un ka sada kopiba dzivot,uzsverot to,ka draudze,ta ir tada pati Dieva davana ka pestisana un ka biezi vien musu cilveciskas vizijas un sapni var tikai tai kaitet.Te neliels cit.
"Tikai tā sabiedrība,kura viļas,saskaroties ar neiepriecinosakajam un ļaunajam paradībām tajā,sak kļūt par tādu,kādu Dievs to vēlas redzēt,un sāk satvert tai ticībā dāvātos apsolījumus."
vilks
# Iesūtīts: 2011.08.02 08:37:10
dafne
tu domā - šādas domstarpības ir nepieciešamas, lai mēs spētu ieraudzīt vajadzību pēc Dieva dāvanām? Vai arī - ka ir labi, ja mūsu sapņi neīstenojas un nav īstenojami, jo tad mēs atveramies Dieva dāvanām?
dafne
# Labojis dafne: 2011.08.02 08:54:51
vilks
es domaju,ka mums vienkarsi janoverte kas mums dots..es zinu,ka man pasai pie ta daudz un dikti jastradajo draudze..mums var ari nebut,bet ta tomert ir davata..tapat ka pestisana.
domstarpibas un jebkuras citas kibeles,mus jebkura gadijuma mudina versties pie Ta,kurs mums visas lietas dava-ta vien jau ir davana,ja varam lugt par savu draudzi.Jo runa jau neiet tikai par cilvecigam attiecibam,bet gan par garigo saikni,kas mus visus vieno
Par cilvecigo sapnu un viziju ienesanu draudzee autors ljoti labi uzrada..ar ko tas beidzas.Ja ir ta gramata tad no 10lpp.lidz30.lpp ir par kopibu.
Vispar si gramata man palidzeja izprast to,kas ir draudze un tad kad es biju nodomajusi pamest draudzi..ta man labi "atsedinaja"
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.02 09:54:11
"Kā kristietim rīkoties, ja ir domstarpības ar mācītāju un šķiet, ka mācītājs kļūdās? (ne teoloģiskos jautājumos) samierināties un paklausīt? Meklēt citu draudzi? Vēl cita iespēja?"

Visas atbildes der, ja vien uz to vada Svētais Gars. Lūdz, saņem un rīkojies!
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.08.02 10:06:17
Katrs ir kādā nozarē speciālists. Un ir labi, ja lēmēji ir dažādu nozaru speciālisti. Ja savas nozares speciālists dod padomu nozarē kurā viņam ir ievērojami augstāka kompetence, tad tajā vajadzētu un ir jāieklausās/jārespektē gan mācītājam, gan citu nozaru spečiem. Protams, vajag uzdot neskaidros jautājumus uz kuriem saņemt skaidru atbildi. Ja svarīgie lēmumi ir vienpersoniski tad nākas sastapties ar iesūnojušu vienaldzību, kura ar laiku paliek tik sulīga, ka nelabi metas.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.02 10:36:55
Jautājums ir interesants ar savu pretnostatījumu, nevis manas domas pret draudzes aktīva domām, bet manas domas pret mācītāja domām. Īstenībā, savā saknē tas ir jautājums, cik liela teikšana man ir par otru cilvēku Kristus draudzē, kāda ir mana autoritāte attiecībā pret jebkuru citu personu.
Šķiet, Raimonds labi iezīmē problēmu, kas saistās ar vēlmi regulēt un pārtaisīt citus. Šai ziņā pārdomu vērta ir epizode, kurā mūsu Pestītājs runā ar Pēteri Lūkas 22:31 Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!"
33 Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē."
34 Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti."

Būtībā Kristus zina, ka Pēterisvisai pamatīgi iebrauks rudzos. Tai pat laikā, nepielieto citus līdzekļus, kā aizlūgšanu un dodot telpu Pēterim kļūdīties, vienlaikus apliecina savu draudzību un uzticību, ar ko var rēķināties, kad pēc klupiena būs jāmēģina piecelties.
Iespējams, tas ir kaut kas tāds, ko gan klēriem gan lajiem mūža garumā jāmācās, lai cik zinoši tie nebūtu, ko otrs dara, domā un dzīvo nepareizi.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.02 12:16:37
Aivars
Nesen vienā Bībeles stundā saruna aizveda pie tā, kādām tad jābūt attiecībām draudzei ar mācītāju? Kādas vispār ir tās veselīgākās attiecības? Noteikti mēs esam dažādi, kā pieredzes tā, protams, vecuma ziņā, bet vai visu mūžu attiecības būs bērns - pieaugušais? Vai tomēr arī draudzē nevar būt pieaugušu cilvēku attiecības? Bet tas ir iegājies, ka vairāk spiež uz - bērns un pieaugušais attiecību modeli (tad arī tiek provocēta manipulācija, shēmošana, cīņa par varu utt.) Kas patiesībā ir infantīlisms visdažādākajās formās. Es pieņemu, ka garīgā autoritāte var būt ne tikai tēvs vai māte, bet arī brālis un māsa, kolēģis, draugs, studijubiedrs, arī savu reizi caur paša bērna muti var runāt Patiesība utt.

Jo nedaudz paradoksāli sanāk, sabiedrībā runājam par cilvēku izglītošanu, pieaugšanu, bet draudze saka uz draudzi tas neattiecas!
vilks
# Iesūtīts: 2011.08.02 12:28:08
Raimonds
Es pēdējā laikā vairāk esmu dzirdējusi no mācītājiem līdzību ar vīru un sievu. Bet nu tādā kontekstā, protams, kur vīrs vienmēr visās lietās saka galavārdu. Var gan būt, ka šī līdzība ir drusku progress iepretī bērna/vecāka līdzībai.
skolnieks.
# Iesūtīts: 2011.08.02 12:40:45
vilks Gala vārds nozīmē punkts? Ja tā, tad tur nav tālu līdz narcisismam...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.02 12:58:49
vilks
Es pēdējā laikā vairāk esmu dzirdējusi no mācītājiem līdzību ar vīru un sievu. Bet nu tādā kontekstā, protams, kur vīrs vienmēr visās lietās saka galavārdu. Var gan būt, ka šī līdzība ir drusku progress iepretī bērna/vecāka līdzībai.

Cik novērots, parasti, ja kāda no iesaistītajām pusēm atgādina par hierarhisko kārtību, tā jau ir liecība, ka ir iestājusies riskanta attiecību krīze. Respektīvi, vīrs, kurš sievai bikstīs "es esmu ģimenes galva un tev sievai jāklausa" visdrīzāk faktiski savu autoritāti jau ir zaudējis (ja vispār tā ir bijusi) - jeb pats nav pildījis vīra un ģimenes galvas uzdevumus.

Bibliskās līdzības par vīra un sievas, kā arī vecāku un bērnu attiecībām, man šķiet, vairāk ir liecības un dzīves piemēri, kā arī prasība pret "hierarhijas augšu" nevis ultimatīvi attiecību modeļi.

Uz ātru roku iz Pāvila vēstules Timotejam:
2 Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā;
3 ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam;
4 tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā;
5 (Bet, ja kas neprot valdīt sava paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?)


Tur skaidrāk par skaidru tiek runāts nevis par to, ka draudzei būs jāklausa bīskaps kā bērns klausa tēvu, bet gan atbildības slogs gulstas tieši uz bīskapu, ka tam ir jāspēj valdīt pār savu draudzi. Un, ja "stingrās pārvaldības" rezultātā draudze jūk, cilvēki aiziet, tad acīmredzot, kaut kas nav kārtībā arī ar valdītāju.

Bet no otras puses, varbūt ir tādi ģimenes locekļi, kuri nav nedz savācami, nedz valdāmi, un kuriem jāļauj izklīst un izdzīvot pazudušā dēla pieredzi?
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.08.02 13:00:24
vilks
Tad draudze būtu tā sieva? Savdabīgs skaidrojums, to var visādi pārprast. Atklāsmes grāmatā gan par draudzi runāts, kā par līgavu, kas greznota līgavainim, bet vienīgi Kristum.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.02 13:18:48
Saprotu, ka galvenā domstarpība ar mācītāju te šobrīd ir, vai viņam piekrīt vai nepiekrīt laulātā drauga tiesības un pienākumi.
Nu tur ir jābūt tad trakam, lai sevi par draudzes vīru pasludinātu
vilks
# Iesūtīts: 2011.08.02 14:19:24
Aivars
galvenā domstarpība ar mācītāju te šobrīd ir, vai viņam piekrīt vai nepiekrīt laulātā drauga tiesības un pienākumi.
nē nē, par to man nav jautājumu un par to es arī neņemtos ar mācītāju strīdēties, jo tas ir teoloģisks jautājums, pie tam, manuprāt, diezgan margināls (vismaz LELB mācītāju teoloģisko uzskatu atšķirību kontekstā tas salīdzinoši ir visai sīka vienība).
Es to pieminēju tikai Raimonda minētā salīdzinājuma vecāks/bērns kontekstā. Tādā ziņā salīdzinājumu ar laulāto varētu uzskatīt par progresu.

Kas man šai kontekstā sāp, drīzāk ir šis - Bet tas ir iegājies, ka vairāk spiež uz - bērns un pieaugušais attiecību modeli (tad arī tiek provocēta manipulācija, shēmošana, cīņa par varu utt.) Kas patiesībā ir infantīlisms visdažādākajās formās. Un gan jau ka es pati arī tai visā nereti esmu bijusi un esmu iesaistīta, jo tas vienārši ir pierastais veids, kā draudzēs mēdz risināt lietas. Bet es īsti nezinu, kā no tā visa iziet.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.02 14:40:48
vilks
Es nezinu, vai tas nu tiešām būs tas pierastais veids. Cita lieta, ka neatkarīgi no amata, vienmēr kaut kur būs cilvēki, kas nevis meklēs, kā palīdzēt pie lietām, kas kādam tiešām ir vajadzīgas, bet drīzāk meklēs veidu kā apliecināties sev tīkamā veidā - kauču mēģinot regulēt citus un pamācot, kā tiem kļūt par `īstiem` kristiešiem, vai izpildoties citā kādā vien sev tīkamā veidā. Bet nu tas ir veids, kā cilvēks pats sev nolaupa kaut ko no tās svētības, ko var piedzīvot tikai draudzē, kurā Dievs savu svētību uztic administrēt pa gabaliņam katram Savas priesteru tautas bērnam
Bet vai nu tādēļ varam kādu pāraudzināt? Vai tiešām atklāsim formulu, kā panākt, kā gan draudžu priekšstāvji, gan Virsvalde, Sinode funkcionēs kā nekļūdīgi, perfekti orākuli? Vai arī tas nav tāds bērnišķīgs komplekss - sagaidīt, ka jauniešu vadītājs, draudzes priekšnieks, mācītājs, bīskaps būs nu tas labais un visuzinošais tētis, kas visu pareizi izlems mūsu vietā?
Manuprāt, labāk apzināties, ka katrs ir tikai cilvēks, ar savām robežām, ar saviem talantiem un arī savu pagurumu, ievainojumiem, izdegumu, un kaut kā jāmēģina savstarpēji vienam otru svētīt. Arī strīdam savu reizi tur varbūt ir vieta, ja tikai puses ir gatavas viena otru sadzirdēt un pažēlot, uzlūkojot otru ne kā problēmu, bet kā Valstības līdzmantinieku un ceļabiedru
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.08.03 08:35:49
Aivars Tātad sev tīkamā veidā pierādīt savu un tad just līdzi nabadziņam, kurš saprot ka nav izredžu realizēt viņa skaisto izlūgto sapni...

Esmu saskāries, ne tikai baznīcā, ka ar labām oratora spējām tiek apgāztas daudz labas patiesības. Tāpēc ir labi šādu oratoru iemācīties virzīt- panākumi garantēti.
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.03 09:15:17
Vel man skiet,ka pietrukst tadas vienkarsas lietas,kaa ieklausisanaas otraa..ne tada virspuseja,bet patiesam ar interesi..meginat saprast to otru cilveku,tas pietrukst gan macitajiem gan lajiem..nu,ne visiem protamsLidz ar to rodas ari dazadi parpratumi un striidi...
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.08.03 10:33:26
skolnieks.
Tu to saki. Bet dzīvē gadās, kad piemēram par kādu neprātīgu saimniecisku afēru nāksies izstrīdēties. Un kompromiss ne vienmēr ir atrodams un ir arī meklējams. Un reizēm tā arī savu nepanāksi. Bet tad jo svarīgāk ir neapvainoties uz visiem, bet darīt to, kas tev jādara, kā Dievs aicinājis.
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 41 , pavisam kopa bijuši: 36745